bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 20.10.2019 | Vārda dienas: Leonīda, Leonīds
LatviaLatvija

Cipule: Komunikācijā ar sabiedrību aicinām vērtēt NMPD palīdzības nepieciešamību

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUKomunikācijā ar sabiedrību Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) faktiski izmisīgi aicina vērtēt, kurā brīdī tiešām nepieciešama neatliekamā palīdzība, intervijā norāda dienesta direktore Liene Cipule.

Viņa skaidro, ka NMPD ļoti bieži redzama situācija, kurā, attaisnojot cilvēku gaidas, dienesta mediķi sniedz palīdzību arī gadījumos, kad to nevajadzētu darīt. Līdz ar to rodas sajukums sabiedrības acīs, jo NMPD sakot vienu, bet darot ko citu.

Vienlaikus Cipule nenoliedz arī iepriekšējās NMPD direktores Sarmītes Villeres izteikumus, ka liela daļa problēmu ir ārpus dienesta ietekmes robežām. Par šiem jautājumiem NMPD ir iespēja izteikties rekomendāciju veidā politikas veidotājai Veselības ministrijai, kura pārrauga kopējo sistēmu, sacīja NMPD direktore.

Viņa uzskata, ka iepriekš dienests vairāk saucis pēc atbalsta no politikas veidotāja un vairāk problēmas saskatījis tieši ārējos faktoros. Vienlaikus viņa norāda, ka neviens uzņēmums nevar ilgi stāstīt, ka tirgū viss ir slikti un vainīgi ārējie apstākļi.

Pagājuši vairāki mēneši kopš Cipule ir amatā, un, pēc viņas teiktā, cilvēki sajutuši iespēju strādāt citādāk, turklāt veidojoties arī laba un spēcīga komanda. «Galvenais, ka spējam pulcēties ap ideju, ka sekundārie izsaukumi nav tikai mūsu iegribas vai Hipokrāta zvēresta realizēšanas pasākums, tas ir ļoti liels finansiāls bloks mūsu dienestam. Resursi tiek izmantoti neefektīvi, tāpēc mums ir jādomā, kā rīkoties efektīvāk. Neviens cits mūsu vietā efektivitāti necels. Vārdu sakot, izpratne ir, un ļoti ceru, ka tuvākajā laikā nonāksim līdz konkrētiem pasākumiem,» norāda NMPD vadītāja.

Pēc viņas teiktā, sekundāro izsaukumu jautājums ir ārkārtīgi komplicēts, un tam jāpieiet uzmanīgi no visām pusēm. Viņa norādīja, ka patlaban, lai samazinātu sekundāro izsaukumu skaitu, dienestā tiek realizēts pilotprojekts, kurā brigāžu vadītāji tiek aicināti norādīt, kuri, viņu ieskatā, ir sekundārie izsaukumi, neatkarīgi no uzstādītās diagnozes vai izsaukuma rezultāta.

Tāpat Cipule informē, ka dienestā darbojas sekundāro izsaukumu darba grupa, kura apkopo gan priekšlikumus, gan ideju darbnīcā lemto, gan darbinieku anketās redzēto, gan arī ekspertu teikto. Tāpat NMPD cenšas raudzīties uz rekomendācijām, kuras varētu ģenerēt ministrijai.

Vienlaikus Cipule uzskata, ka arī sabiedrībai jāsaprot, kas ir NMPD, un pašam dienestam tas katru dienu jāatgādina. «Tas ir sabiedrības interesēs, lai mūsu darbinieki nebūtu izdeguši, atsaucoties nepamatotiem izsaukumiem. Šī iemesla dēļ jāinformē par alternatīvām iespējām vīrusu infekciju vai nelielu traumu ārstēšanai, piemēram, doties pie ģimenes ārsta vai uz traumpunktu. Mūsu dienesta funkcijām nav alternatīvu – jāglābj dzīvība. Mūsu darbā ietilpst politraumas pēc avārijas, smagas darba traumas un priekšlaicīgas dzemdības. Mums ir jābūt labākajiem, tāpēc sabiedrības izpratne par to ir ļoti nozīmīga,» stāsta Cipule.

Viņa atzina, ka dialogs ar sabiedrību ir ļoti grūts, un tam bija jāsākas jau pirms dienesta veidošanas, lai cilvēkiem būtu izpratne par to, kādas funkcijas veic NMPD. Vienkārši pārsaukt ātro palīdzību par neatliekamo palīdzību nebija pareizi, uzskata NMPD vadītāja.

Patlaban, pēc viņas teiktā, NMPD priekšā ir «ļoti nopietna» izšķiršanās. «Ja NMPD turpinās, kā līdz šim, dienestam resursu būs vēl mazāk,» viņa norāda.

Cipule uzskata, ka sekundāro izsaukumu dēļ NMPD darbinieki nesasniedz profesionālo apmierinājumu un meklē citus izaicinājumus. «Darbinieki ir sagatavoti dzīvības glābšanai, nopietnu veselības traucējumu novēršanai, pacientu transportēšanai uz stacionāriem no avārijas vietām, bet tā vietā viņiem regulāri jābrauc pie izsaucējiem ar iesnām, nelielu temperatūru. [..] Ļoti gribētu, lai sabiedrība izprot, ka cilvēki, kuri atnākuši strādāt NMPD, ir ar īpašu misiju sirdī,» teic Cipule.


Atbildēt uz kresiite komentāru

  1. kresiite teica:

    Nodrošiniet normālus darba apstākļus, samaksu un apmācību – sertifikāciju! Tad būs jums kas strādā un nebūs darbinieki stresaini!

Tusks saņēmis Džonsona vēstuli ar lūgumu pagarināt Brexit termiņu

Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons nosūtījis Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam vēstuli ar lūgumu pagarināt Brexit termiņu.

Katalāņu separātisti bloķē autosatiksmi uz Spānijas un Francijas robežas

Katalāņu separātisti bloķējuši satiksmi divos maršrutos starp Spāniju un Franciju, piekto dienu turpinot protestus pret deviņu savu līderu notiesāšanu.

Šteinbuka piekristu kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, ja tiktu oficiāli uzrunāta

Fiskālās disciplīnas padomes locekle un bijusī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka piekristu kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, ja tiktu oficiāli uzrunāta.

Cīņa ar cilvēku tirdzniecību Eiropas līmenī. Rīko kampaņu, lai palīdzētu cietušajiem

Nereti cietušajiem trūkst iedrošinājuma vai vajadzīgās informācijas par viņu tiesībām, par to, kur doties un saņemt palīdzību.

Kalnmeieram neesot reputācijas traipu. AT plēnums neatlaiž ģenerālprokuroru

Lai gan no Tieslietu ministrijas izskanējuši skaļi iebildumi par Kalnmeiera atbilstību amatam, Augstākās tiesas plēnums vienbalsīgi atzinis, ka pašlaik neesot saskatāms pamats ģenerālprokurora atlaišanai.

Rīgas domes koalīcijas sakašķējas, lemjot par priekšlikumiem pašvaldības budžetam

Rīgas domes koalīcijas partiju deputātu vidū piektdien, 18.oktobrī, izcēlās kašķis, lemjot par atsevišķu koalīcijas deputātu iesniegtu priekšlikumu budžeta grozījumos, kā rezultātā uz nenoteiktu laiku pārtraukta arī tam veltītā sēde.

Vispārējais valdības budžeta deficīts Latvijā 214,3 miljoni eiro

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2018.gadā bija 214,3 miljoni eiro jeb 0,7% no IKP, un vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2018.gada beigās bija 10,6 miljardi eiro jeb 36,4% no IKP.

Steigā vēlas pagarināt Lemberga, Vītoliņa, Blumberga un Ošenieka pilnvaras Ventspils brīvostā

Ventspils pilsētas dome negaidīti sasaukusi ārkārtas sēdi, kurā lems par Aivara Lemberga, Jāņa Vītoliņa, Gunta Blumberga un Didža Ošenieka pilnvaru pagarināšanu Ventspils Brīvostas pārvaldes valdē.

Pūce lūdz Ģenerālprokuratūrai izvērtēt Rīgas domes rīcību, lemjot nepiedzīt zaudējumus no bijušās Rīgas satiksmes valdes

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce aicina Ģenerālprokuratūru izvērtēt Rīgas domes amatpersonu rīcību saistībā ar lēmumu nepiedzīt zaudējumus no bijušajiem SIA Rīgas satiksmes valdes locekļiem.

Dailes teātra direktors Vītols nolemj atstāt amatu

Vītols par savu lēmumu ir informējis arī Kultūras ministriju, atzīmējot, ka turpinās pildīt pienākumus, kamēr konkursa kārtībā tiks atrasts jauns Dailes teātra valdes loceklis.

Slepkavības, narkotikas, cilvēku tirdzniecība. Meklē Eiropā meklētākās noziedznieces, arī Latvijas pilsoni

Kampaņā pastiprināta uzmanība tiek pievērsta Eiropas meklētākajām sievietēm noziedzniecēm, tostarp Angeļinai Sacjukai no Latvijas.

Kariņš: Nākamajam ES budžetam jābūt ambiciozam

Nākamajam ES budžetam jābūt ambiciozam, lai veicinātu visas ES izaugsmi un radītu priekšnoteikumus ekonomikas modernizācijai, tostarp klimata, digitālajā un inovācijas jomās, paudis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Rinkēvičs: Patlaban pastāvīgo dzīvesvietu Lielbritānijā reģistrējusi mazāk nekā puse Latvijas valstspiederīgo

Latvijas valstspiederīgajiem Lielbritānijā ir jārēķinās ar dažādiem Brexit scenārijiem, un, lai pasargātu sevi, nepieciešams reģistrēt savu pastāvīgo dzīvesvietu minētās valsts Iekšlietu ministrijas mājaslapā, mudina ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Eiropas Savienības līderi apstiprina Brexit vienošanos

Eiropas Savienības 27 dalībvalstu līderi apstiprinājuši Brexit vienošanos.

Turcija, kurdi un ASV vienojas par pamieru Sīrijā

Turcija, kura Sīrijas ziemeļos īsteno uzbrukumu kurdu vadītiem spēkiem, ir vienojusies par piecas dienas ilgu pamieru ar kurdu vienībām un ASV.

Latvijas futbols bez vadības. Gorkšu atstādina no LFF prezidenta amata

Latvijas Futbola federācijas ārkārtas kongresā biedri lēmuši atstādināt no amata organizācijas prezidentu Kasparu Gorkšu.

Stājas spēkā spriedums Latvenergo kukuļošanas lietā

Stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru vienā no tā sauktajām Latvenergo kukuļņemšanas lietām Aigaram Meļko, Gunāram Cvetkovam un uzņēmuma Energy Consulting vadītājam Andrejam Livanovičam piespriesti reāli cietumsodi.

Nedēļas nogalē Latvijā bieži līs lietus

Piektdien, 18.oktobrī, debesīs būs daudz mākoņi, vienīgi dienvidu daļā debesis brīžiem skaidrosies.  Atsevišķos rajonos pa laikam līs.

Maršruts nedēļas nogalei: Randiņš pārgājienā, Zemlika un Scrabble piecās valodās

Oktobris nebeidz lutināt ar siltām un košām rudens dienām, tāpēc šajā nedēļas nogalē ikviens aicināts piedalīties gan pasākumos, kas norisināsies dabā, gan iekštelpās.

Nausēdas prezidentūras pirmās 100 dienas: Ne kļūdu, ne uzlabojumu

Oktobra vidū aprit 100 dienas, kopš Lietuvas prezidents Gitans Nausēda stājies amatā. Gan viņa atbalstītāji, gan kritiski analītiķi piekrīt – prezidentam kāja līdz šim nav paslīdējusi.

Purgaile plāno izvērtēt iepriekš pieņemto lēmumu par ABLV Bank pašlikvidāciju

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes priekšsēdētājas amatam virzītā Santa Purgaile plāno izvērtēt iepriekš pieņemto lēmumu par ABLV Bank pašlikvidāciju.

NEPLP locekļu atlasei grib piesaistīt personāla atlases kompāniju

Lai nodrošinātu konkursā lielāku konkurenci, NEPLP locekļu atlases procesam plānots piesaistīt personāla atlases kompāniju.

Latvijas vērtīgākie uzņēmumi – Latvenergo, Latvijas valsts meži un Mikrotīkls

Par vērtīgākajiem Latvijas uzņēmumiem atzīti Latvenergo, Latvijas valsts meži un Mikrotīkls, liecina Nasdaq Riga un Prudentia veidotais ikgadējais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101.

Panākta jauna Brexit vienošanās

Lielbritānija un Eiropas Savienība panākušas jaunu Brexit vienošanos, ziņo BBC. «Mums ir jauna, lieliska vienošanās, kas atgriež kontroli,» ar Twitter starpniecību paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons

2019.gada deviņos mēnešos reģistrēta 10 571 laulība

2019.gada deviņos mēnešos reģistrēta 10 571 laulība, un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu tas ir par 472 mazāk. Pēdējos trīs gados laulību skaits ir stabilizējies, un vidēji gadā tiek noslēgts 13 tūkstoši laulību.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->