bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 17.08.2018 | Vārda dienas: Oļegs, Vineta
LatviaLatvija

Rīgas cirks turpina pastāvēt; kur šobrīd «ziemo cirks»?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Rīgas cirks ir viena no vecākajām ēkām Eiropā, kā arī vienīgā patstāvīgā cirka ēka Baltijā, taču tajā šobrīd nevar dzirdēt ne apmeklētāju apbrīnas saucienus, ne aplausus, ne bērnu smieklus, ne klaunu jokus. Šobrīd cirka durvis ir aizslēgtas, jo gadu gaitā ēka ir nolietojusies, kā norādījis būvniecības eksperts, pat bīstama apmeklētājiem. Taču cirka vadība saka, ka tās nav beigas, cirks turpina pastāvēt. Cirka ēkai tas ir jauns sākums, jo šobrīd noris fasādes konservācijas darbi, izsludināts arī starptautisks metu konkurss Rīgas cirka vēsturiskās ēkas atjaunošana un teritorijas attīstības vīzija. Kā saka Rīgas cirka valdes locekle Ināra Kehre: «Manuprāt, ja cirks vispār notiek, kamēr cirka pamatēka ir slēgta, tad tas ir brīnišķīgi.»

Rīgas cirks piedzīvo pārmaiņas; izsludināts metu konkurss

Starptautiskais metu konkurss Rīgas cirka vēsturiskās ēkas atjaunošana un teritorijas attīstības vīzija, pēc Rīgas cirka radošā direktora Mārtiņa Ķibera vārdiem, ir pirmais posms, lai Rīgas cirks kļūtu par kvalitatīvas cirka mākslas, kultūras un izglītības telpu.

Sarunā ar BNN Ķibers stāsta: «Metu konkurss faktiski ir arhitektu vīzija par to, kā var attīstīt šo teritoriju, saglabājot kvartāla vēsturisko mantojumu.» Par piemēru viņš min kupolu, piebilstot, ka Rīgas cirka ēka ir unikāla celtne.

Cirka radošais direktors norāda, ka metu konkurss jau ir sācies un pieteikumus var iesūtīt līdz 4.jūnija pulksten 17.00. Iesūtītos piedāvājumus vērtēs žūrija, kuru veido 11 žūrijas komisijas locekļi ar arhitektu Jāni Dripi priekšgalā. Par konkursa rīkotāja žūrijas komisijas atbildīgo sekretāri iecelta arhitekte Dace Kalvāne. Ar metu konkursa nolikumu var iepazīties šeit.

Komentējot metu konkursa ievirzi, Ķibers saka: «Mēs attīstāmies laikmetīgā cirka virzienā, kur jāmin trīs svarīgākie pīlāri, lai cirks attīstītos ne tikai kā moderna un daudzveidīga ēka, bet arī cirks kā mākslas žanrs. Tās ir – izrādes, izglītība un rezidences.»

Ķibers uzsver, ka svarīgi ir parādīt, cik izrādes var būt dažādas, sakot, ka laikmetīgā cirka pamatā ir naratīvs stāsts, kurā tiek izmantotas vairākas cirka disciplīnas. Tas esot arī viens no cirka galvenajiem uzdevumiem, parādīt publikai, cik dažāds var būt cirks.

Attiecībā uz izglītību, Rīgas cirks pērnā gada septembrī atvēris Rīgas cirka skolu. Jāmin, ka pagaidām cirka skolā var iestāties jebkurš interesents, bet, skatoties tālākā nākotnē, Rīgas cirks cer izaudzināt jaunu cirka mākslinieku paaudzi, lai jaunie mākslinieki tepat uz vietas varētu sagatavoties starptautiskām profesionālajām cirka skolām. «Mēs vēlamies dot iespēju vietējiem māksliniekiem sadarboties ar ārzemju māksliniekiem,» tā Ķibers.

Visbeidzot trešais pīlārs ir kultūras rezidenču izveide, kas kalpos par vietu, kur mākslinieki varēs gatavot savas izrādes.

Kur šobrīd «ziemo» cirks?

Kā zināms, šobrīd Rīgas cirkā notiek fasādes konservācijas darbi. Ēka 2016.gada februārī tika slēgta plašizklaides pasākumiem, jo gadu gaitā, fasādes sēšanās rezultātā, ēkas sienās bija izveidojušās plaisas, kas radīja potenciālu bīstamību apkārtējiem.

BNN jau iepriekš ziņoja arī to, ka 2016.gadā, izvērtējot būves tehnisko nolietojumu, SIA CMB konstatēja, ka pēc pamatkonstrukciju tehniskā nolietojuma kopumā ēka ir apmierinošā tehniskā stāvoklī ar nolietojumu 39%.

Pēc Kehres teiktā, šobrīd norisinās pamatu pastiprināšanas darbi, kas fasādi iekonservēs tā, lai «tā nevarētu vairs kustēties ne uz vienu, ne otru pusi». Kamēr darbi turpinās, cirka telpas nevar izmantot plašizklaides pasākumiem.

Tomēr cirks turpina pastāvēt un izrādes norisinās dažnedažādās vietās. Kehre stāsta, ka ne visas telpas cirkam ir derīgas, tāpēc, izrietot no izrādes un mākslinieku vajadzībām, telpas tiek piemeklētas. «Cirks ir ļoti daudzveidīgs savā vajadzību ziņā,» saka Kehre.

Viņa atzīmē, ka cirku nevar parādīt jebkurā telpā, jo jāņem vērā telpas griestu augstums, drošināšana, kā arī skatītāju izvietojums. «Cirkam pārsvarā neder, ka mākslinieks ir uz skatuves un skatītāji sēž vairākās rindās kā koncertā. Mums nepieciešams, lai skatītāji var izrādi vērot tribīnēs, redzot arī skatuves grīdu. Cirka tribīņu novietojums nav radies nejauši,» stāsta cirka valdes locekle.

Cirka nākotnes vīzijas

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Kehre saka, ka nepieciešams iezīmēt divas vīzijas par nākotni, sakot, ka pirmā vīzija ir par to, kad tieši beigsies šie fasādes konservācijas darbi, jo tas nav viss, kas ēkai ir vajadzīgs. Ēka ir diezgan nolietota, tā darbojas kopš 1888.gada, un savas dzīves laikā faktiski tikai vienu reizi ir piedzīvojusi fundamentālu remontu. Tas bija 20.gadsimta 50.gados.

«Ejot šodien pa Merķeļa ielu, redzams, ka ēkai ir piebūvēts trešais stāvs un ēkas kupolu nemaz nevar saskatīt, agrāk fasāde bija baltā krāsā un tur, kur šobrīd ēkai ir logu un durvju ailes, tur kādreiz bija vārti, jo tas bija zirgu cirks,» vēsturi iezīmē cirka vadītāja.

Kehre atklāj, ka fasādes konservācijas darbi varētu beigties aptuveni līdz šī gada Jāņiem. «Taču jāsaka, ka ir diezgan grūti prognozēt, jo būvdarbu gaitā var atklāties jauni fakti,» viņa piebilst.

Ņemot vērā, ka paies vēl vismaz trīs gadi, līdz sāksies reālie būvdarbi, Ķibers atklāj ideju, pēc fasādes konservācijas darbu beigām līdz ēkas atjaunošanas darbu sākšanai, piešķirt cirka jaunu apriti.

«Mums radās ideja, ka ēkā varētu izveidot nelielu pagaidu skatuvi mazās formas izklaidēm, kā arī veidot ekskursijas pa «veco» cirku, dodot iespēju iepazīt Solomonska arhitektūru, cirka vēsturi un aizkulises.»

Runājot par būvdarbu finansiālo pusi, cirka radošais direktors Ķibers atzīmē, ka šobrīd ir paredzēti trīs miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda finanšu instrumenta ēkas energoefektivitātes veicināšanai. Rīgas cirks sadarbībā ar Kultūras ministriju meklēs pārējā nepieciešamā finansējuma iespējas. «Mums ir svarīgi, lai gala rezultāts dzīvotu ilgi, lai tas, iespējams, kalpotu nākamajiem 100 gadiem,» smaidot, saka Ķibers.

Cirka mājas lapā pieejamā informācija liecina, ka, lai noteiktu finansiālās robežas, kas arhitektiem jāievēro, veidojot vīziju, metu konkursa nolikumā norādīts – Rīgas cirka vēsturiskās ēkas atjaunošanas būvdarbu izmaksas nevar pārsniegt 3 000 eiro/m², bet jaunbūves realizācijas izmaksas ne vairāk kā 2 000 eiro/m².

Cirks ārpus cirka ēkas – drīzāk ieguvums, nevis zaudējums

Runājot par to, kāda ir sabiedrības attieksme par to, ka šobrīd izrādes notiek ārpus cirka ēkas, Kehre uzsver: «Mūsu uzdevums ir nodrošināt profesionālas cirka mākslas pieejamību sabiedrībai. Tas nenozīmē tikai to, ka cirkam jānotiek cirka ēkā, tā vispār ir liela veiksme, ka šāda cirka ēka Latvijā vēl eksistē.»

Viņa atzīmē, ka, domājot par sabiedrības attieksmi, būtu vēlams ņemt vērā, ka sabiedrība nav monolīts organisms. Tāpat jāņem vērā, ka Rīgas cirks nav vienīgais cirka nodrošinātājs Latvijā.

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Kehre dalās savos novērojumos: «Pērnā gada nogalē mums bija jaunzēlandiešu Toma Monktona  (Thom Monckton) izrāde, kas norisinājās gan Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra ēkā Zirgu pasts, gan  K. K. fon Stricka villā. Visas izrādes bija pilnas. Tas, ko varēja novērot, cilvēki, iespējams, jūtas un uzvedas atšķirīgi atkarībā no vides, kurā viņi ir nonākuši.»

Pēc Kehres domām, tas drīzāk ir ieguvums, nevis zaudējums, apmeklējot šīs dažādās vietas, «jo cilvēki, kuriem šīs vietas ir mīļas, un kuri nekad iepriekš nebija apmeklējuši cirku, tika iepazīstināti ar cirka pasauli sev iemīļotajās telpās». «Mums arī pavīdēja ideja, ka cirku varētu rādīt dažādos teātros, tādējādi piepulcinot arī teātra apmeklētājus cirka apmeklētājiem un otrādi.»

Kopumā Kehre atklāj, ka nav dzirdējusi pārmetumus, ka cirks notiek ārpus cirka ēkas. «Manuprāt, ja cirks vispār notiek, kamēr cirka pamatēka ir slēgta, tad tas ir brīnišķīgi.»

Kehre atzīst: « Ir jāpaiet vismaz sezonai, lai redzētu un saprastu, kas ir tas «mūsu» skatītājs, ar ko skatītāju var pārliecināt, ka ir vērts pirkt biļeti uz konkrētu izrādi. Reizē arī notiek «taustīšanās» par biļešu cenu kategoriju, mēs meklējam, vai cirka izrādes biļešu cena var būt līdzvērtīga teātra izrādes cenai vai kino. Svarīgi saprast, kas ir tas, kam mēs cirku varētu pielīdzināt.»

Cirka vadītāja nenoliedz, ka tas, ka šobrīd cirka māja ir slēgta, meklējot risinājumus, kur rādīt izrādes, rada papildu izdevumus un, protams, atrasties un darboties vienā ēkā būs daudz racionālāk.

 Iniciatīva par savvaļas dzīvnieku aizliegšanu sākusies ilgi pirms Kehres nonākšanas Rīgas cirkā

Jāatgādina, ka Saeima 15.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas aizliedz izmantot savvaļas sugu dzīvniekus atrakcijās un cirkos.

Likums tika papildināts ar jaunu pantu, nosakot, ka gan savvaļas, gan nebrīvē audzētus dzīvniekus aizliegts apmācīt un izmantot kā atrakciju dzīvniekus. Tas attiecas galvenokārt uz ceļojošajiem cirkiem gan no Eiropas Savienības, gan no trešajām valstīm. Tas nozīmē aizliegt dzīvnieka izmantošanu un apmācīšanu, liekot tam veikt pretdabiskas darbības, kaitējot dzīvnieka veselībai un radot tam ciešanas, teikts likumprojekta anotācijā.

Kehre atklāj, ka šī iniciatīva par savvaļas dzīvnieku aizliegšanu sākusies ilgi pirms viņas nonākšanas Rīgas cirkā. Viņa stāsta, ka jau 2016.gadā Kultūras ministrija vaicāja, kādā veidā cirks varētu darboties, ja būtu jādarbojās bez savvaļas dzīvnieku piesaistes. «Iepriekšējā cirka direktore Lolita Lipinska, cik es sapratu, neredzēja veidu, kā cirks varētu darboties bez dzīvniekiem, līdz ar to arī Kultūras ministrija nepagarināja līgumu ar iepriekšējo direktori,» atklāj Kehre.

2017.gada 16.martā tika paziņots, ka Kultūras ministrijas (KM) konkursā uz VSIA Rīgas cirks valdes locekļa amatu uzvarējusi Ināra Kehre un ka viņas rokās turpmāk būs Rīgas cirka nākotne.

Viena cirka izrādes tehniskās izmaksas sasniedz līdz pat 15 tūkstošus eiro

Taujājot cirka valdes locekli par to, kādas varētu būt aptuvenās vienas izrādes izmaksas, viņa atzīmē, ka katras izrādes izmaksas, protams, ir atšķirīgas.

«Man gribētos teikt, ka tehniskās izmaksas vidēji ir divas līdz trīs reizes lielākas par mākslinieku honorāriem, tai skaitā, arī ceļa izdevumi un uzturēšanās izmaksas, tāpat arī uzbūve, skaņa, gaisma, tribīnes. Honorāri ir atkarīgi no izrāžu skaita, cik reizes mēs viņu varam parādīt,» skaidro cirka vadītāja.

Turpinot, viņa saka: «Māksla kā vērtība ir kaut kas tāds, ko mums neglābjami nāksies subsidēt. Tai brīdī, kad mēs uz mākslu skatāmies kā uz pievienoto vērtību, ka māksla mums ir nepieciešama, lai radītu radošas personības un sabiedrību kopumā, nākas viņu subsidēt, līdz ar to šie honorāri ir pietiekami lieli naudas izteiksmē.»

Kehre atklāj, ka konceptuāli vienas izrādes aplēses robežojas no diviem līdz piecpadsmit tūkstošiem eiro, piebilstot, ka tās iekļauj tehniskās izmaksas. «Protams, ka tas lielā mērā ir atkarīgs no mākslinieku prasībām un jāmin arī to, ka tajā brīdī, kad mums ir savas telpas, tehniskās izmaksas samazinās, jo mums ir tribīnes, kuras var izmantot, mums ir gaismas, kuras ir stacionāras, un tad pārējie pielāgojumi ir salīdzinoši nelieli,» saka cirka valdes locekle.

Jāatzīmē, ka aprīlī cirkam tiks veltīta īpaša nedēļa, ar dažādiem pasākumiem aktualizējot Pasaules Cirka dienu, kas ierasti svinēta aprīļa trešajā sestdienā. Būtiski atzīmēt, ka Rīgas cirks šogad 29.decembrī svin savu 130 dzimšanas dienu.


Pievienot komentāru

  1. Murrey teica:

    Nebalsojiet nākamajās vēlēšanās par idiotiem, kuri aizliedza dzīvnieku cirku! Boikotējiet izrādes, kur

  2. Murrey teica:

    Boikotējiet izrādes, kurās nav dzīvnieku! Atbalstiet iniciatīvu “Par dzīvnieku cirku” portālā “Mana Balss!”

Maršruts nedēļas nogalei: Rīgas svētki, Banānu izbraukums un Piena svētki

Šajā nedēļas nogalē, dodoties pa Maršrutu, paveras iespējas baudīt daudz un dažādus pasākumus visās Latvijas malās – no Liepājas līdz Rēzeknei, braucot caur Rīgu, kur no 17. līdz 19.augustam norisināsies vieni no gaidītākajiem un vērienīgākajiem pilsētas svētkiem Latvijā. Ja ir vēlme pavadīt brīvdienas nedaudz mierīgākā vidē, tad Maršruts ved arī uz Raunu, kur norisināsies festivāls Ķiploks – visu garšu karalis. Kad tas nobaudīts, tad Liepājā atpūtas parkā Pērkone piknika gaisotnē var piedalīties Adoptēto dzīvnieku saietā 2018.

50 dienas līdz Saeimas vēlēšanām: 2 336 iedzīvotājiem beigsies pases derīguma termiņš

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde aicina balsstiesīgos Latvijas iedzīvotājus pirms 13.Saeimas vēlēšanām 6.oktobrī laikus pārbaudīt, vai vēlēšanu dienā būs derīga pase. Pēc PMLP datiem no septembra līdz vēlēšanu dienai pases derīguma termiņš beigsies 2 336 Latvijas pilsoņiem.

Jau 30.augustā atklās lielveikalu IKEA; darbinieku meklējumi turpinās

Zviedrijas mājokļu labiekārtošanas preču kompānijas IKEA pirmais veikals Latvijā savu darbību sāks 30.augustā, tomēr uzņēmums joprojām meklē darbiniekus.

Liedz Čakšai par gadu pagarināt veselības pakalpojumu apmaksas kritēriju izstrādi

Koalīcija ir noraidījusi Veselības ministrijas lūgumu par gadu pagarināt likumprojekta izstrādi, kas noteiks kritērijus medicīnas pakalpojumu iekļaušanai valsts apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstā, sacīja Ministru prezidenta Māra Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars.

Valsts kontrole vēlas iegūt papildu līdzekļus ieguldīšanai darbiniekos

Valsts kontrole nākamā gada budžetā vēlas iegūt papildu līdzekļus ieguldīšanai darbiniekos, Latvijas Radio norāda Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Eurostat: Latvijā janvārī–jūnijā starp ES valstīm bijis vidēji straujš eksporta kāpums

Latvijā šā gada pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn starp Eiropas Savienības valstīm bijis vidēji straujš eksporta pieaugums, liecina ceturtdien, 16.augustā, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati.

Gandrīz puse bērnu pērn piedzimuši māmiņām ar augstāko izglītību

Latvijā pērn piedzima 20 828 bērni. Gandrīz pusei jeb 9 703 bērnu mātēm bija augstākā izglītība. 7 229 jeb 34,7% jaundzimušo mātēm bija vispārējā vidējā vai vidējā profesionālā izglītība un 2 775 jeb 13,3% – pamatizglītība vai zemāka izglītība.

Apdrošinātāju parakstīto prēmiju apmērs 1.pusgadā Latvijā pieaudzis par 18,6%

Apdrošināšanas sabiedrības šogad pirmajā pusgadā Latvijā kopumā bruto prēmijās parakstījušas 255,763 miljonus eiro, kas ir par 18,6% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā, savukārt izmaksāto atlīdzību apmērs audzis divas reizes lēnāk – par 9,1%, sasniedzot 145,277 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotie dati.

Latvijas krājbankas administrators jūlijā atguvis 224 800 eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad jūlijā atguvis 224 834 eiro, kas ir 4,6 reizes mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

Lancmanis: Rundāles pils muzejs turpmāk jāvada ar līdzšinējiem uzstādījumiem

Rundāles pils muzejs turpmākajos gados jāvada līdzīgi jau pašlaik izvirzītiem uzstādījumiem un ideāliem, pauž ilggadējais muzeja vadītājs Imants Lancmanis, kurš šī gada nogalē atstās amatu, lai dotos pensijā.

Veiktas izmaiņas SIA LDz Infrastruktūra valdē

SIA LDz Infrastruktūra dalībnieku sapulce ir veikusi izmaiņas uzņēmuma valdē, līdzās valdes priekšsēdētājam Jānim Ceicānam apstiprinot jaunu valdes locekli – VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) Nekustamā īpašuma direkcijas Nodrošinājuma daļas vadītāju Arti Bērziņu, ziņo LDz pārstāve Ella Pētermane.

Noteiktas Zvaigžņu reitinga labākās skolas

2018.gada Zvaigžņu reitinga augšgalā starp lielajām skolām nemainīgi ir Rīgas Valsts 1.ģimnāzija, otro vietu ieņem Daugavpils Krievu vidusskola – licejs, savukārt trešo vietu ieņem Rīgas Valsts 2.ģimnāzija. Mazo skolu reitingā pirmo vietu ieņem RTU inženierzinātņu vidusskola, otro vietu – Tukuma novada Zemgales vidusskola, un trešo vietu – PIKC NMV Rīgas Doma kora skola.

ABLV Bank aktīvi jūlijā atgūti 21,052 miljonu eiro apmērā

Likvidējamās ABLV Bank likvidatori jūlijā atguvuši aktīvus 21,052 miljonu eiro apmērā. Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 11,602 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem – 7,644 miljoni eiro, no aizdevumiem kredītiestādēm – 1,792 miljoni eiro, bet no kustamās un citas mantas pārdošanas – 14 tūkstoši eiro.

CVK saņēmusi informāciju par vairāku kandidātu iespējamo neatbilstību likumam

Centrālā vēlēšanu komisija saņēmusi informāciju par vairāku deputāta amata kandidātu iespējamo neatbilstību Saeimas vēlēšanu likuma nosacījumiem, vēsta CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Bažas par Turcijas krīzi gremdē pasaules akciju tirgus

Pasaules biržas trešdien, 15.augustā, saruka akciju cenas, atjaunojoties bažām par Turcijas kržies ietekmi un investoriem cenšoties atbrīvoties no riskantākajiem aktīviem.

Kučinskim pārmet par kavēšanos; «dod mājienus» Čakšas demisijai

Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs prasa Ministru prezidentam Mārim Kučinskim skaidrot, kāpēc Saeimā vēl nav iesniegts likumprojekts par kritērijiem medicīnas pakalpojumu iekļaušanai valsts apmaksājamo veselības pakalpojumu klāstā.

Politiski represētajiem plāno piešķirt 100 eiro atbalstu, tam atvēlot 1,28 miljonus

Politiski represētajiem valsts simtgadē plāno piešķirt vienreizēju 100 eiro atbalstu, informē Ministru prezidenta Māra Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars.

Onkologs: Marihuāna medicīnā var noderēt, bet Latvijai līdz tam vēl «jāpaaugas»

Marihuāna medicīnā var būt noderīga, tomēr, lai to legalizētu ārstnieciskām vajadzībām, Latvijas sabiedrībai vēl «nedaudz jāpaaugas», savu personīgo viedokli pauda Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs Jānis Eglītis.

ĀCM konstatēts četrām mājas cūkām Saldus novada Zaņas pagastā; Druvas Unguros notiek slimības cēloņa meklējumi

Āfrikas cūku mēris konstatēts Saldus novada Zaņas pagasta Zemgaļos. Slimība uzliesmojusi saimniecībā ar četrām mājas cūkām. Tikmēr nevar izslēgt, ka ĀCM vīruss tā skartajā Saldus novada SIA Druvas Unguri cūku novietnē nonācis ar zāģu skaidām vai autotransportu, informē Pārtikas un veterinārā dienesta Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Bojāgājušo skaits Dženovā pieaudzis līdz 42

Bojāgājušo skaits, kas zaudējuši dzīvību Dženovā, sabrūkot autostrādes tiltam, pieaudzis līdz 42, vēsta Dženovas virsprokurors Frančesko Kodzi.

Lietuvā ieklāta simboliska sliede Mažeiķu–Reņģes dzelzceļa posmā

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos geležinkeliai ģenerāldirektors Mants Bartuška un Polijas naftas koncerna Orlen vadītājs Daniels Obajteks otrdien ieklāja simbolisku sliedi atjaunojamajā dzelzceļa posmā starp uzņēmumam Orlen Lietuva piederošo Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu Lietuvā un Reņģi Latvijā, kas tika izjaukts pirms desmit gadiem, kā arī parakstīja vienošanos par abu kompāniju sadarbību.

Nodarbināto skaits Latvijā gada laikā pieaudzis par 17,9 tūkstošiem

Latvijā 2018.gada 2.ceturksnī bija nodarbināti 909,6 tūkstoši jeb 64,4 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. 

Bezdarba līmenis Latvijā šī gada otrajā ceturksnī samazinājies līdz 7,7%

Bezdarba līmenis Latvijā šī gada 2.ceturksnī bija 7,7%. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,5 procentpunktiem, bet gada laikā – par 1,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. 

Sēdē beidzot ir deputātu kvorums – otrajā lasījumā atbalsta stingrākus noteikumus «ātrajiem» kredītiem

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 14.augustā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Likumprojekts paredz, ka patērētājam noteiktās kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,07 procentus dienā no kredīta summas, uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei.

Vairāk saules IT speciālists atbrīvots pret 20'000 eiro drošības naudu

Restorānu tīkla Vairāk saules IT speciālistam Edgaram Štrombergam, kurš nesen tika atbrīvots no apcietinājuma, tiesa piemērojusi 20 000 eiro drošības naudu, norāda Štromberga advokāts Mareks Halturins.