Citadele: Krāpnieku skaits ik gadu dubultojas

Krāpšanas gadījumu skaits katru gadu dubultojas, un šobrīd īpaši aktīvi ir telefonkrāpnieki, kuri zvana gan krievu, gan latviešu valodā un uzdodas par lielāko banku vai Latvijas Bankas drošības dienestu darbiniekiem, ziņo banka Citadele.

Krāpnieki izmanto zvanītāja numura izmainīšanas tehnoloģijas, kas liek numuram izskatīties pēc bankas oficiālajiem telefona numuriem.

Lielākā daļa klientu spēj atpazīt viltus zvanus un informē banku par krāpnieku mēģinājumiem. Citadele dienā saņem vidēji 20 ziņojumus par krāpnieku centieniem, tomēr joprojām ir cilvēki, kuri iekrīt krāpnieku lamatās.

Lai kāda būtu situācija, banka nekādā gadījumā neprasīs telefoniski nosaukt ne paroles, ne pieslēgšanās vārdus, vai lejuplādēt un instalēt kādas programmas.

«Lielākā daļa iedzīvotāju to arī saprot līdz mirklim, kad zvana krāpnieki un saceļ trauksmi. Cilvēks tiek iebaidīts, ka pazaudēs vai jau ir pazaudējis savu naudu un rīkojas emociju vadīts, jo piezvanījis ir šķietami bankas darbinieks. Jāsaprot, ka krāpniekiem tas ir darbs un arī viņi iziet apmācības, ko teikt, kā pareizi izdarīt spiedienu uz cilvēku un kā pārliecināt nodot savus personīgos datus. Tāpēc ir jābūt īpaši modriem gan pašiem, gan jāapmāca arī savi līdzcilvēki,» skaidro Kaspars Briška, Citadeles IT drošības daļas vadītājs.

Lasiet arī: Nedēļas laikā policija saņem ziņojumus par milzīgu izkrāptas naudas kopsummu

Zvani pārsvarā nāk no Latvijas numuriem un bieži ir viltoti, lai līdzinātos bankas klientu apkalpošanas numuram. Zvanītāji informē par notikušu naudas zādzību vai citu problēmu klienta kontā un agresīvi uzstāj, ka nepieciešami bankas pieslēgšanās dati un cita informācija, lai pasargātu naudu. Šādi zvani var turpināties pat vairākas dienas no dažādiem telefona numuriem. Krāpnieki bieži vien izmanto arī draudus par soda naudām un zaudētiem līdzekļiem.

Zvani tiek veikti izmantojot gan parastos telefonsakarus, gan dažādas ziņapmaiņas lietotnes – WhatsApp, Viber, Telegram u.c.

Tāpat noziedznieki bieži vien rosina un pieprasa uzstādīt upuru datoros un telefonos attālinātās pārvaldīšanas programmas, kas tiem it kā ļautu palīdzēt cilvēkam tikt galā ar problēmu, bet patiesībā tā ļauj krāpniekiem pārņemt klienta iekārtas savā kontrolē – ielogoties bankas kontā, pārskaitīt līdzekļus uz citiem kontiem utt.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas