bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 13.11.2018 | Vārda dienas: Jevgēņija, Jevgēņijs, Eižens
LatviaLatvija

Civilprasība un kriminālprocess arī pret LAU 2011.gada valdi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas autoceļu uzturētājs valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors

KNAB kratīšana uzņēmumā Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU) dienu pēc tam, kad no amata atkāpās jau iepriekš skandālos ierautā valdes locekle Anastasija Udalova, izrādās, ir vien kārtējā epizode uzņēmuma nedienās. LAU jau piecus gadus tiesājas ar bijušajiem valdes locekļiem, kuri tika iecelti Ulda Auguļa (ZZS) pirmajā piegājienā satiksmes ministra amatā, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Tagad gan aktivizējušās sarunas par iespējamu izlīgumu. Dīvaino autoceļu ziemas uzturēšanas mašīnu pirkumu izmeklēja arī Valsts policija, un nesen lieta par LAU amatpersonu bezdarbību nodota prokuratūrai, vēsta raidījumā.

Jau ziņots, ka aprīļa sākumā LAU valdi un padomi divas dienas pēc kārtas pārsteidza negaidītas ziņas. Vispirms par iepirkumiem atbildīgā valdes locekle Anastasija Udalova, kura ir Latvijā pusmiljona kukuļa došanā apsūdzētā Igaunijas miljonāra Oļega Osinovska līgava, e-pastā paziņoja Satiksmes ministrijai, ka steigšus grib atstāt amatu ģimenes apstākļu dēļ.

Savukārt dienu vēlāk uzņēmuma telpas, visticamāk – arī Udalovas nu jau bijušo kabinetu, kratīt ieradās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Birojā apstiprināja, ka saistībā ar LAU birojs šogad ir sācis kriminālprocesu pret vairākām personām. Izmeklēšana notiek par iespējamu krāpšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Udalovai lietā gan neesot piemērots nekāds statuss, de facto apgalvoja viņas advokāte Jeļena Kvjatkovska. Tiesa gan, nav skaidrs, vai bijusī LAU valdes locekle kopš aiziešanas no amata vispār ir bijusi Latvijā, un līdz ar to – tikusies ar KNAB izmeklētājiem. Tāpat nav zināms, vai to jau ir izdarījis bijušais uzņēmuma vadītājs Vladimirs Kononovs, kurš iepriekš de facto apstiprināja, ka KNAB viņu ir aicinājis, taču pašlaik uz telefona zvaniem vairs neatbild.

Tāpat de facto skaidro, ka šī nav vienīgā lieta, kurā krīt aizdomu ēna pār bijušajām LAU amatpersonām. Negribīgi to atzīst arī LAU tagadējais vadītājs Raitis Nešpors. Pēc neilgas minstināšanās viņš apstiprināja, ka LAU ir iesaistīta gan civiltiesvedībā pret bijušo valdi, gan kriminālprocesā par to pašu darījumu. «Precizējot, jā – tad šī ir tā otra krimināllieta, par kuru es biju informēts,» atzina Nešpors, kurš pirms brīža de facto bija sacījis, ka KNAB tagad sāktais kriminālprocess, pēc viņa informācijas, esot vienīgais, kas saistīts ar LAU.

Civilprasību par zaudējumu aptuveni 190 000 eiro apmērā piedziņu LAU tiesā iesniedza pirms pieciem gadiem. Atbildētāji ir visi pieci valdes locekļi, kas amatā bija 2011.gada rudenī: Aivars Siliņš, Ainars Vilnītis, Vilnis Urbanovičs, Ivars Bārdiņš un Olga Pētersone.

Daļa no viņiem LAU valdē sāka strādāt neilgi pirms tam. Tolaik pirmo reizi satiksmes ministra amatā bija nonācis ZZS pārstāvis Augulis. Viņa politiski pārraudzītā uzņēmuma valdē darbu drīz vien atrada gan Latvijas Zemnieku savienības Vecbiedru nodaļas vadītājs Ivars Bārdiņš, gan Olga Pētersone, kas iepriekš ieņēma vadošus amatus Ventspils Naftā un Latvijas Kuģniecībā, vēsta raidījumā.

Tāpat de facto ziņo, ka pēc Saeimas ārkārtas vēlēšanām 2011.gada rudenī «zaļzemnieki» zaudēja varu, Augulis – ministra portfeli, un līdz ar to savus amatus arī daļa no LAU valdes. Par valdes priekšsēdētāju kļuva Vladimirs Kononovs, kuram vismaz tobrīd bija labas attiecības ar vadošiem Vienotības politiķiem. Viņa vadībā uzņēmums vēlāk arī nolēma vērsties pret bijušo valdi par tās savulaik akceptēto darījumu – īpašu mašīnu pirkšanu ceļu uzturēšanai ziemas apstākļos.

To ceļš gan bijis visai neparasts, izriet no LAU bijušās valdes locekles Olgas Pētersones stāstītā raidījumā: «Tai laikā ekonomiskā krīze. Piedāvāja profesionālas mašīnas, lētākas, no Grieķijas, kur bija finanšu situācija valstī tāda… Caur Vācijas pārstāvi noslēdza līgumu, samaksāja priekšapmaksu. Vienu mašīnu piegādāja. Otru mašīnu vajadzēja Kononovam atvest – viņš to mašīnu nav atvedis un tā vietā ir teicis: tās mašīnas nav vajadzīgas. Tādas tur vēl visādas stulbības sarunājis un teica, ka «es to otro mašīnu neņemšu». Un paņēma pret mums prasību par to, ka… Nezinu par ko. Par to, ka tās mašīnas nepiegādātas.»

Tiek ziņots, ka aprīļa sākumā notika kārtējā tiesas sēde, kurā lietas izskatīšanu atlika līdz novembrim, jo lietā iesniegts priekšlikums par izlīguma sarunu organizēšanu. Tomēr to, ka LAU nodarīti jelkādi zaudējumi, pilnībā neatzīst vismaz četri valdes locekļi, tostarp Pētersone: «Es nepiekrītu nevienam eiro no tās prasības. Tā prasība ir izdomāta, un tur absolūti nekā nav, ja. Es piekrītu tikai tam, lai izbeigtu tiesvedības izdevumus, un varbūt es varētu runāt par kaut kādu daļu juristu izdevumu kompensācijai. Jo juristu izdevumi uzņēmumam bija ļoti lieli. Kā arī man [izdevumi] bija lieli.»

Aktīvas sarunas par izlīgumu ir sākušās pagājušajā rudenī – tas sakrīt ar laiku, kad LAU valdi sāka vadīt Nešpors, kurš, līdzīgi kā Pētersone, savulaik ir darbojies Latvijas Kuģniecības struktūrās. Nešpors apgalvo, ka šis apstāklis valdes lēmumus neietekmēs, un to apliecināt sauc talkā LAU juristi, ziņo de facto.

«Nevienas mierizlīguma sarunas nenotiek ne vienas nedēļas laikā, ne mēneša laikā. Principā, lai noslēgtu šādu nopietnu, jebkuru darījumu, kas rada finansiālas sekas, tam jābūt pietiekami izvērtētam. Tas nav vienas dienas jautājums. Un tiesu praksē arī tā ir, ka puses vienojas noslēgt darījumu tad, kad ir vienojušies par visiem nosacījumiem, par visām detaļām,» apgalvo LAU Administratīvi juridiskā departamenta direktore Iveta Zeidaka.

de facto noskaidroja, ka informēta par mierizlīguma sarunām ir arī LAU padome, kuru vada Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Reimanis. Viņš šaubās, ka uzņēmums piekritīs samierināties vien ar advokātu izdevumu atlīdzību, kas pagaidām ir vienīgais konkrētais atbildētāju piedāvājums: «Nu tad, ja viņi piekrīt tikai šādai prasībai, tad nu noteikti būs tiesvedība. Mums ir vienošanās ar valdi par to, ka valde informēs par šo tiesvedības gaitu, lai primāri valstij neradītu nekādus zaudējumus; lai sabiedrība neciestu nekādus zaudējumus šīs tiesvedības ietvarā.»

To, ka pirkums no Grieķijas caur Vāciju nav bijis tik nevainīgs, kā pasniedz bijušie LAU valdes locekļi, liecina arī paralēli policijas sāktā izmeklēšana par valsts amatpersonu bezdarbību mantkārīgā nolūkā. de facto zināms, ka kriminālprocess ir pret diviem bijušajiem valdes locekļiem – iespējams, tie ir Ainars Vilnītis un bijušais LAU vadītājs Aivars Siliņš. Marta beigās policija lietu kriminālvajāšanas sākšanai nosūtīja prokuratūrai, kas apsūdzību varētu uzrādīt jau nākamnedēļ, ziņo raidījumā.

Tikmēr satiksmes ministrs, kura pilnvaru laikā amatos apstiprināta gan Udalova, gan Grieķijas mašīnu lietā ierautie LAU valdes locekļi, jau tradicionāli ir neizpratnē par jautājumu, kāda ir viņa politiskā atbildība par skandāliem ministrijas kapitālsabiedrībā: «Nu tāpatās ministrija jau arī izvērtēja cilvēkus, ko konkrētam darbam arī deleģēt. (…) Nu bet mums ir tiesībsargājošās iestādes, kas atbilstoši arī strādā saviem uzdevumiem.»

Savukārt versijas par to, ka ministrs vai viņa partija varētu būt ieinteresēti bijušo LAU valdes locekļu situācijas uzlabošanā, Augulis dēvē par sazvērestību.


Pievienot komentāru

ASV pieļauj sankciju noteikšanu par Nord Stream 2 gāzesvadu

Amerikas Savienotās Valstis pieļauj sankciju ieviešanu, lai mēģinātu apturēt Krievijas gāzesvada Nord Stream 2 būvniecību Baltijas jūrā uz Vāciju, tā apstiprinājis ASV vēstnieks Eiropas Savienībā.

Atbalsta iniciatīvu ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu

Ministru kabinets otrdien, 13. novembrī, atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu, kas paredz Latvijā ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu. Sistēma nodrošinās ātrāku, operatīvāku informācijas apmaiņu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm elektronisko pierādījumu iegūšanā un nosūtīšanā, kā arī sekmēs efektīvāku un drošāku informācijas apriti dažādu atbilžu un pieprasījumu.

NMPD darbinieki sašutuši par savu atalgojumu, drošību un nākotni kopumā

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki, tiekoties ar veselības ministri Andu Čakšu, izteica sašutumu par zemo atalgojumu, drošības apdraudējumiem, kā arī neatliekamās aprūpes mediķa profesijas nākotni kopumā.

Papildināti noteikumi vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai

Grozījumi noteikumos par valsts un ES atbalsta piešķiršanu vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā skar vietējās rīcības grupas – biedrības un nodibinājumus, kuriem piešķirts atbalsts sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai.

KP amatā apstiprina Daugavieti; pilnvaru termiņu pagarina arī Račko

Ministru kabineta otrdienas, 13.novembra, sēdē Konkurences padomes locekļa amatā apstiprināja Līgu Daugavieti. Vienlaikus MK lēma uz otro pilnvaru termiņu KP locekļa amatā apstiprināt Jāni Račko.

Lielvārdes vekseļa lietā no bijušā Lielvārdes mēra tiesā piedzen vairāk nekā 600 000 eiro lielu valsts nodevu

Zemgales rajona tiesa Ogrē, apmierinot Ģenerālprokuratūras prasību, atzinusi par spēkā neesošu tā dēvēto Lielvārdes 200 miljonu eiro vekseli, kā arī uzlikusi par pienākumu bijušajām Lielvārdes mēram Jānim Āboliņam samaksāt 602 223 lielu valsts nodevu.

Līdz 2030.gadam energoefektivitāte ES jāuzlabo par 32,5%

Eiropas Parlamenta deputāti otrdien, 13.novembrī, apstiprināja saistošu mērķi atjaunojamo resursu jomā un indikatīvu mērķi energoefektivitātes jomā.

Latvijai piešķir 17,7 miljonus 2017.gada plūdu seku novēršanai

Eiropas Parlaments otrdien, 13.novembrī, ar lielu vairākumu Strasbūrā apstiprināja 17,7 miljonu finansējuma piešķiršanu Latvijai no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda 2017.gada plūdu seku likvidēšanai, BNN informēja Ģirts Salmgriezis.

JKP priekšlikumiem pensiju un pabalstu izmaiņām budžetā nepieciešami simtiem miljonu eiro, lēš ministrijas

Jaunās konservatīvās partijas priekšlikumu pensiju un pabalstu izmaiņu jomā izpildei jaunajai valdībai budžetā būtu jāatrod vairāki simti miljonu eiro, liecina ministriju aprēķini.

LTRK uzsāk projektu CREAzone 2.0 ar mērķi attīstīt jaunus uzņēmumus

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera īsteno uzņēmējdarbības projektu, kura laikā vairāk nekā 80 jauniešiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem būs iespēja apgūt uzņēmējdarbības modeļus.

LCB: Vai jaunās valdības dāvana Latvijai nākamajā simtgadē būs sabrukuši autoceļi

Autoceļi arī Latvijas otrajā simtgadē nebūs nekāda valdības prioritāte! Tā sacīt – domājiet par bezceļa auto iegādi, mīļie Latvijas ļaudis! Šāds secinājums diemžēl rodas, iepazīstoties ar jaunās valdības veidotāju nosauktajām prioritātēm, starp kurām nav autoceļu,» komentē Biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Prokremliskais aktīvists Aleksejevs apsūdzēts par naida kurināšanu un bērnu pornogrāfiju

Prokuratūra prokremliskajam aktīvistam Jurijam Aleksejevam uzrādījusi apsūdzību par nacionālā naida kurināšanu, par neatļautu šaujamieroču munīcijas glabāšanu, kā arī par bērnu pornogrāfijas apriti.

Daugavpils Futbola skola direktora atstādināšanā vaino spēļu rezultātu ietekmēšanā apsūdzēto Gavrilovu

Daugavpils Futbola skola tās direktora Naura Mackeviča atstādināšanā vaino spēļu rezultātu ietekmēšanā apsūdzēto Oļegu Gavrilovu, teikts BFC Daugavpils mājaslapā izplatītajā paziņojumā.

Merkele: Politikā un zinātnē vajag vairāk sieviešu

Vācijai atzīmējot 100.gadadienu kopš sieviešu vēlēšanu tiesību ieviešanas, Vācijas kanclere Angela Merkele norādījusi, ka vēl daudz kas ir darāms, lai Vācijas politikā, zinātnē, uzņēmējdarbībā un kultūrā sasniegtu dzimumu vienlīdzību.

Igauniju Vācijā reklamē kā vidi inovācijām bez grāmatvežiem

Igaunijas uzņēmējdarbības vide ir labākā vieta, kur izmēģināt un ieviest jaunas tehnoloģijas, kā arī maziem, vidējiem uzņēmumiem strādāt bez grāmatveža, tā Vācijā biznesa ļaudis ar savu valsti iepazīstinājis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.

BKUS: Latvijā pārāk vēlu diagnosticē 1.tipa cukura diabētu bērniem

Latvijā pārāk novēloti tiek bērniem diagnosticēts 1.tipa cukura diabēts. Tas saistīts ar informācijas trūkumu vecākiem un sabiedrībai kopumā, atzīst Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas endokrinologi.

ECB obligāciju pirkšanas programmā Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 7,394 miljardiem eiro

Eiropas Centrālās bankas īstenotās valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas (PSPP) ietvaros Latvijas Banka oktobra beigās bija iegādājusies Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus kopumā 7,394 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Saeima pieņem parlamenta pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumus

Saeima otrdien, 13.novembrī, ārkārtas sēdē atbalstīja noteikumus, kas reglamentē Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanu.

Somu tūristu Igaunijā skaits sarūk līdz desmitgades zemākajam punktam

Igaunijas tūrisma nozares stūrakmens, viesi no Somijas, 2018.gada trešajā ceturksnī Baltijas valsti apmeklējuši tik mazā skaitā, kāds pēdējoreiz redzēts pirms desmit gadiem.

Kino balva Lielais Kristaps: Labākā filma – Bille, labākā aktrise – Elita Kļaviņa

Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps kā gada labākā pilnmetrāžas spēlfilma ieguvusi kinolente Bille, kuras režisore ir Ināra Kolmane, bet producenti Jānis Juhņēvičs un Marta Romanova-Jēkabsone. Žūrija šo izvēli pamato šādi: ««Kā lielie redz?» par pasauli brīnās maza meitene. Savu kinematogrāfisko versiju par to piedāvā filmas radošā grupa, kura ir izveidojusi līdz detaļām pārliecinošu dažādu kino profesiju ansambļa sniegumu, attēlojot uz ekrāna apdāvināta bērna pasaules redzējumu.»

Jurašs: Kukuļošanas noziegumu izmeklēšanu vajag centralizēt, nevis katrā iestādē veidot savu pretkorupcijas nodaļu

Patlaban gandrīz katrā tiesībsargājošajā iestādē ir izveidota atsevišķa nodaļa, kas izmeklē korupcijas noziegumus, taču pareizāk būtu šo darbu centralizēt vienā iestādē, intervijā laikrakstam Latvijas Avīze paudis viens no Jaunās konservatīvās partijas līderiem, kādreizējais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieks Juris Jurašs, kurš ticis minēts arī kā viens no iespējamajiem JKP iekšlietu ministra amata kandidātiem.

ES dalībvalstis prasa strauju rīcību, lai apturētu mežu izciršanu

Eiropas Komisijai ir iespējami ātri jāpiedāvā pasākumu plāns, lai līdz 2020.gadam pasaulē sasniegtu ANO izvirzīto mērķi par atmežošanas apturēšanu, tā vēstulē Eiropas Savienības izpildvarai norādījusi Vācija, Francija, Lielbritānija, Itālija, Nīderlande un Norvēģija.

Apple cena sarūk, biržu indeksi un naftas cenas krītas

ASV biržu indeksi pirmdien, 12.novembrī, kritās, bažām par pieprasījumu tehnoloģiju sektorā izvēršoties par plašāku atbrīvošanos no akcijām, un palētinājās arī Eiropas biržu akcijas, ko daļēji noteica satraukums par Itālijas lielo valsts parādu un Eiropas Savienības noteiktais termiņš Itālijas 2019.gada budžeta projekta pārskatīšanai.

Pagājušajā nedēļā Baltijas valstīs pieauga elektroenerģijas biržas cena

Pagājušajā nedēļā Baltijas valstīs pieauga elektroenerģijas biržas cena,  informē AS Latvenergo.

Itālijai beidzas Briseles dotais laiks lielu tēriņu budžeta apcirpšanai

Itālijas valdībai otrdien beidzas Eiropas Komisijas dotais laiks, lai samazinātu plānoto valsts budžeta deficītu 2019.gadam. Valdība Romā solījusi nepiekāpties Briseles prasībām par atbildīgu fiskālo politiku un drīzāk riskēt iekulties finanšu sankcijās.