Coface: investoriem Latvijā nav interesanti

Sandra Smiltniece

Šobrīd liela vērība tiek pievērsta nozīmīgu un veiksmīgi darbojošos valsts uzņēmumu pārdošanai, lai gan pašreizējā situācijā būtiskāk ir vērtēt un īstenot tieši neefektīvi strādājošo uzņēmumu pārdošanu, intervijā ziņu portālam BNN.LV norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Ņemot vērā, ka valsts ir kapitāldaļu turētāja ap pusotra simta uzņēmumos un aptuveni 70 kompānijās tai pieder simts procentu kapitāldaļu, nepieciešams saglabāt kontroli tajos uzņēmumos, kas ir stratēģiski svarīgi ekonomikas efektīvai darbībai un ilgtermiņa attīstībai. Jāsaprot, ka valsts nav spējīga efektīvi darboties visās nozarēs ierobežotās kapacitātes un zināšanu dēļ, uzsver Gašpuitis, komentējot Ernst & Young publiskoto pētījumu «Atgriešanās siltākos ūdeņos – kā privātā kapitāla investori rada vērtību?» rezultātus.

Šie dati apliecina investoru interesi par publiski netirgotu uzņēmumu kapitāldaļām, kas ir svarīgi Latvijai, ņemot vērā, ka gan valsts, gan privātās rokās ir uzņēmumu kapitāls, kuru ir plānots pārdot starptautiskā tirgū. Nelabvēlīgākais laiks valsts un privāto īpašumu pārdošanai ir aiz muguras, secina Ernst & Young partneris Guntars Krols.

Gašpuitis uzskata, ka Latvijai ir ļoti būtiski piesaistīt investīcijas, kas vērstas ekonomikas struktūras pārbūvē un ilgtermiņa attīstībā. «Taču, lai investori lemtu par ieguldījumiem, ir jāīsteno pasākumi, lai valsts veidotos kā stabila vide investīcijām. Starpvalstu un starpreģionu cīņa par investīcijām augs, tādēļ ir svarīgi šajā konkurencē nezaudēt. Tas ietver gan nodokļu un fiskālo politiku, efektīvu tiesisko sistēmu, atbilstošu infrastruktūru, kā arī aktīvu darbošanos potenciālo investoru uzrunāšanā,» tā SEB ekonomists.

«Situācija pasaules ekonomikā ir nenoteiktības pilna, arī tālākās perspektīvas norāda, ka sarežģījumi var ilgt vēl daudzus turpmākos gadus. Tas būtiski koriģē arī investoru ieguldījumu stratēģiju. Tāpat valstis, kā arī privātie ieguldītāji veic savu aktīvu pārdošanu, lai risinātu finanšu problēmas,» norāda Gašpuitis.

Turpretī risku apdrošinātāja Coface Latvia Pārdošanas nodaļas vadītāja Sandra Smiltniece intervijā BNN uzsver, ka nepiekrīt apgalvojumam, ka nelabvēlīgākais laiks valsts un privāto uzņēmumu pārdošanai ir pārdzīvots.

«Ņemot vērā ekonomikas tendences eirozonā, kā arī pasaules gaidas par jaunas recesijas iestāšanos, nedomāju, ka šis būtu piemērots laiks valstij piederošo uzņēmumu iztirgošanai. Ja pirms krīzes, kaut ko pārdodot, galvenais uzsvars tika likts uz to, lai spekulatīvā veidā varētu nopelnīt, šobrīd lielākais akcents tiek likts uz to, kas ir izdevīgi investoram,» teic Smiltniece, paužot pārliecību, ka šogad noteikti nav piemērotākais laiks uzņēmumu pārdošanai.

Viņa piebilst, ka labāka situācija varētu būr nākamgad, uzreiz gan piezīmējot, ka iepriekš arī 2010. gads tika prognozēts labāks nekā tas bijis patiesībā. Situācijas uzlabošanos varētu gaidīt nākamā gada otrajā pusē.

Vaicāta, vai paredzams investoru intereses pieaugums par Latviju, Smiltniece atbild, ka, viņasprāt, šāda interese ir bijusi vienmēr, mainījies vien tās fokuss – no spekulatīviem darījumiem uz biznesu.

«Turklāt jāņem vērā, ka latviešu uzņēmējs ir ļoti izvēlīgs – investoru piesaistē bieži vien nostrādā nacionālās īpatnības, aizspriedumi un citi apstākļi. Investoriem nav interesanti Latvijā, jo mēs paši nezinām, ko gribam. Vienlaikus viņiem šobrīd ir jādomā, kur ieguldīt, lai varētu nopelnīt naudu un bizness atpelnītos, būtu ilgtspējīgs, kas vairs nav iespējams, piemēram, nekustamo īpašumu jomā,» tā Smiltniece, atzīstot, ka valdības maiņa Latvijā, eirozonas bubulis un krīzes gaidas situāciju investoru piesaistē šobrīd noteikti neuzlabo.

Divus gadus pēc kārtas  Ernst & Young veiktie pētījumi Eiropas un Ziemeļamerikas privātā kapitāla tirgū apliecina, ka 2010. gadā novērots privātā kapitāla ieguldījumu pārdošanas pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējiem diviem gadiem. Gan Eiropā, gan ASV redzams, ka 2010. gadā investoru interese ir par publiski netirgotu uzņēmumu kapitāldaļām, jo šie uzņēmumi nereti ir parādījuši labāku spēju piemēroties recesijai un uzrāda labus peļņas un apgrozījuma rādītājus.

Šie dati liecina, ka 2010. gadā bija vērojama kapitāla – dažādu publiski nekotētu īpašuma kapitāldaļu un akciju – pārdošanas darbības atjaunošanās. Pērn privātā kapitāla kompāniju ieguldījumu pārdošanas gadījumu skaits Ziemeļamerikas tirgū pieauga līdz 118 salīdzinājumā ar 51 2008. gadā un 76 2009. gadā. Sākās tirgus stabilizācija, kad privātā kapitāla industrijas investori sāka izņemt investīcijas no lielākajiem koncerniem dažādos sektoros, apstiprinot pozitīvākus tirgus apstākļus, it īpaši publiski tirgoto akciju tirgos. Visveiksmīgākie sektori bija enerģija un telekomunikācijas, kam seko veselības aprūpe, rūpniecība un tehnoloģijas.

Eiropā 2010. gadā bija 57 privātā kapitāla kompāniju ieguldījumu pārdošanas gadījumi, kas ir liels pieaugums, salīdzinot ar 2008. un 2009. gadu, kad tika reģistrēti tikai nedaudz vairāk par 30 gadījumiem. Viens no galvenajiem veicinošajiem faktoriem bija akciju publiskā piedāvājuma atjaunošanās – 11 uzņēmumi Eiropā veica kapitāldaļu pārdošanu, izmantojot sākotnējo akciju publisko piedāvājumu, kas ir lielākais skaits kopš 2006. gada.

«Tomēr, lai arī kapitāla pārdošanas aktivitāte ir uzlabojusies, ekonomiskā nedrošība ar dubultā krituma recesijas draudiem un publisko tirgu nestabilitāti var apdraudēt šā pieauguma turpināšanos. Starptautiski uzņēmumi vēl nav pilnā apmērā atgriezušies pārņemšanas un apvienošanās tirgū, neskatoties uz to, ka ir uzkrājuši ievērojamas naudas rezerves,» rezumē Krols.

 

Saistītie raksti

3 KOMENTĀRI

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas