CSP dati par lauksaimniecības zemē esošā mēslojuma bilanci

Kopējā slāpekļa bilance 2019.gadā veidoja 27,5 tūkst. tonnu slāpekļa pārpalikumu, savukārt fosfora bilance – 2,2 tūkst. tonnu fosfora pārpalikumu. Pārrēķinot uz hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, tas 2019.gadā veidoja 14 kg slāpekļa un 1 kg fosfora, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķinātā slāpekļa (N) un fosfora (P) bilance Latvijas lauksaimniecības zemē par periodu no 2000. līdz 2019.gadam.

Metodoloģijas izstrādei un iegūto barības vielu elementu bilanču rezultātu analīzei CSP piesaistīja Latvijas Lauksaimniecības universitātes Augsnes un augu zinātņu institūta profesoru Dr. habil. agr. Aldi Kārkliņu, kurš atzīmē: «Slāpekļa pārpalikuma veidošanās iemesls ir relatīvi zemais kultūraugu ražas līmenis, ko rada vairāki faktori, tai skaitā mēslojuma nesabalansētība. Graudaugu un rapša aizņemtās platības parasti saņem salīdzinoši augstākas mēslojuma devas, bet iegūtās ražas līmenis nav pietiekami augsts.»

Skaidrojot N un P bilanču nozīmīgumu, Dr. habil. agr. Kārkliņš norāda, ka barības vielu bilanču aprēķins ļauj daudz precīzāk izvērtēt saimniekošanas ilgtspēju un potenciālos vides riskus, ļauj izveidot objektīvi vērtējamus kritērijus lauksaimniecības ietekmei vidē.

Aprēķinos pielietotā metodoloģija ir piemērojama slāpekļa un fosfora bilances aprēķina veikšanai arī atsevišķās lauku saimniecībās.

Slāpekļa un fosfora bilance aprēķināta lauksaimniecības zemē kopumā, kā arī vienam lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāram.

Bilances aprēķinu rezultāti parāda, ka 2019.gadā lauksaimniecībā izmantojamā zemē tika ienests 142,0 tūkst. tonnu slāpekļa un 20,9 tūkst. tonnu fosfora. Mēslošanas līdzekļu lietošana nodrošina lielāko daļu slāpekļa un fosfora ieneses. Slāpekli saturoši minerālmēsli 2019.gadā veidoja lielāko daļu no kopējās slāpekļa ieneses un to īpatsvars kopējā slāpekļa ienesē pieaudzis no 30% 2000.gadā līdz 57% 2019.gadā (fosfora no 24% 2000.gadā līdz 56% 2019.gadā).

Lauksaimniecības dzīvnieku kūtsmēsli 2019.gadā nodrošināja 24% visas slāpekļa ieneses un 36% fosfora ieneses.

Pārējā slāpekļa ienese lauksaimniecības zemē (bioloģiskā slāpekļa fiksācija, slāpekļa depozīcija no atmosfēras, ienese ar sēklām un stādāmo materiālu) 2019.gadā veidoja 18% no kopējās slāpekļa ieneses. Pārējā fosfora ienese 2019.gadā veidoja tikai 3% (ar sēklām un stādāmo materiālu).

Kopējā slāpekļa iznese ar iegūto kultūraugu ražu un lopbarību, novāktajām pēcpļaujas atliekām (blakusprodukciju) 2019.gadā bija 114,5 tūkst. tonnu slāpekļa un kopējā fosfora iznese – 18,7 tūkst. tonnu.

Vairāk nekā 96% slāpekļa un fosfora no lauksaimniecības zemes tiek iznesti ar novākto augkopības produkciju un ar lopbarības kultūraugiem.

Pēcpļaujas atlieku daļa (graudaugu salmi) ir ļoti neliela – 4%, norāda CSP.

Barības vielu elementu bilances aprēķinātas ar standartizētām Eiropas statistikas sistēmas (ESS) metodēm atbilstoši ESS vienošanās par barības vielu budžetiem un Eurostat/OECD rokasgrāmatai.

Pamatojoties uz slāpekļa un fosfora bilancēm, vērtē lauksaimnieciskās darbības ietekmi uz vidi, identificējot faktorus, kas veido barības vielu elementu N un P pārpalikumu vai deficītu lauksaimniecībā izmantojamā zemē, kā arī ilustrē augu barības elementu aprites tendences. Aprēķinātās barības vielu bilances sniegs pamatojumu attīstīt un īstenot ilgtspējīgu lauksaimniecības un vides politiku.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas