CSP dati par to, cik ļoti sarucis ceļojumu skaits pa Latviju

Pagājušajā gadā Latvijas iedzīvotāji devās 6,2 milj. ceļojumu pa Latviju, par 40,9% mazāk nekā gadu iepriekš un iztērēja 204 milj. eiro, par 43,8% mazāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Covid-19 pandēmijas ierobežojumu dēļ iepriekš plānotos ceļojumus pa Latviju atcēla 21,6% respondentu.

Ceļojumos pa Latviju biežāk devās ar savu automašīnu un retāk nakšņoja pie radiem, draugiem

Latvijas iedzīvotāji pērn devās 4,8 milj. vienas dienas ceļojumos pa Latviju, kas ir par 39,5% mazāk nekā gadu iepriekš. Visbiežāk (31%) iedzīvotāji devās uz Pierīgu. Braucieni uz Kurzemi veidoja 15,7%, uz Rīgu – 15,5% (samazinājums par 5,1%), uz Vidzemi – 14,2%, Latgali – 11,9%, Zemgali – 11,7%. Vienas dienas ceļojumos bez Rīgas citas iecienītas pilsētas un novadi bija Jūrmala (7,8%), Siguldas novads (4,1%), Valmiera (3,8%), Liepāja (3,2%), Tukuma novads (3,1%) un Jelgava (3,0%).

Vienas dienas ceļojumos pavisam iztērēti 128,5 milj. eiro, kas ir par 42,1% mazāk nekā gadu iepriekš.

Visvairāk jeb 31,4% no izdevumiem tērēti pirkumiem, 30,1% – transportam, 14,5% – ēdināšanas pakalpojumiem, 5,9% – izklaides un kultūras aktivitātēm un 18,1% – pārējiem izdevumiem. Vidējie izdevumi ceļojumā bija 26,8 eiro, samazinoties par 1,2 eiro.

Pērn vairākdienu ceļojumu skaits pa Latviju bija 1,4 milj., kas ir par 45,3% mazāk nekā 2019.gadā. Vairākdienu braucienos Rīgas kā galamērķa īpatsvars samazinājās par 5% un bija vien 8,1%. Populārākais braucienu galamērķis tāpat kā vienas dienas braucienos bija Pierīga – 24,7%, kam seko Kurzeme (23,7%), Latgale (20,3%), Vidzeme (14,3%) un Zemgale (9%). Citas biežāk apmeklētās pilsētas un novadi bija Daugavpils (4,9%), Liepāja (4%), Jūrmala (3,3%), Talsu novads (3,2%), Kuldīgas un Cēsu novadi (3,1%).

Lai arī 2020.gadā radu un draugu apciemošana joprojām bija populārākais brauciena iemesls (47% no visiem braucieniem), būtiski (par 19%) samazinājās tā īpatsvars.

42,6% ceļojumu bija atpūtas braucieni (īpatsvars pieauga par 17%), savukārt 10,4% braucienu tika veikti ar citu personīgu vai darījumu nolūku.

Pērn vieglo automašīnu vai motociklu izmantoja 87,5% ceļojumu (pieaugums par 7,3%), 7,9% no braucieniem tika veikti ar autobusu (samazinājums par 6,2%) un 4,1% – ar vilcienu (samazinājums par 1,2%).

Vairākdienu ceļojumu kopējie izdevumi pērn bija 75,5 milj. eiro, kas ir par 46,6% mazāk nekā 2019.gadā. Visvairāk jeb 26,5% tērēti transportam, 24,7% – naktsmītnēm, 16% – ēdināšanas pakalpojumiem, 3,8% izklaides un kultūras aktivitātēm un 29% – pārējiem izdevumiem.

Salīdzinot ar 2019.gadu, būtiskākās izdevumu atšķirības pēc to kategoriju īpatsvara ir 9,8% pieaugums naktsmītņu izdevumiem un samazinājums kultūras un izklaides izdevumiem par 4,3%. Naktsmītņu izdevumi pieauga, jo par 9,4% palielinājās braucienu skaita īpatsvars, kuros iedzīvotāji izvēlējās nakšņot maksas naktsmītnēs. Iedzīvotāji retāk nakšņoja radu un draugu mājoklī, šī naktsmītņu veida īpatsvars samazinājās par 22,6%. 

Vidējie izdevumi vietējā tūrisma ceļojumā pērn bija 55,2 eiro, samazinoties par 1,3 eiro salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Vidējie izdevumi diennaktī bija 18,5 eiro, kas par 5,9 eiro mazāk kā 2019.gadā.

Vietējā tūrisma ceļojumos 2020.gadā pavadītas 4,1 milj. nakšu, kas ir par 29,5% mazāk nekā gadu iepriekš. Vidējais uzturēšanās ilgums ceļojumā bija 3 naktis, kas ir par 0,7 naktīm vairāk nekā 2019.gadā.

Biežāk vietējā tūrisma vairākdienu ceļojumos devās sievietes (54,6%), iedzīvotāji 25–34 gadu vecumā (25,4%), augstāko izglītību ieguvušie (51,8%) un nodarbinātie (76,2%).

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas