CSP: Jaunu mājokļu neapdzīvotība un platība uz vienu cilvēku Latvijā aug

Šī gada sākumā Latvijā bija 1 063 939 tradicionālie mājokļi (dzīvokļi vai privātmājas), un no tiem 811 tūkst. jeb 76,2% mājokļu apdzīvo Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) tautas un mājokļu skaitīšanas dati.

Apdzīvota tradicionālā mājokļa vidējā platība uz vienu iedzīvotāju ir 32,3 m2, kas ir par 4 m2 vairāk nekā 2011.gada tautas un mājokļu skaitīšanas laikā (2011.gadā – 28,3 m2).

Pēdējo 10 gadu laikā par 21,1% mazinājies mājokļu skaits, kur platība uz vienu iemītnieku ir mazāka par 30 m2 – no 464,4 tūkst. 2011.gadā uz 366,5 tūkst. 2021.gadā.

Mājokļu skaits ar platību no 30 m2 uz vienu iemītnieku ir pieaudzis par trešdaļu jeb 33,6% (attiecīgi no 332,3 tūkst. līdz 443,9 tūkst.).

Dzīvojamās platības uz iemītnieku pieaugums saistāms ar iedzīvotāju skaita samazinājumu, kamēr apdzīvotu mājokļu skaits ir pat nedaudz pieaudzis (807,8 tūkst. 2011.gadā un 811 tūkst. 2021.gadā). Ievērojami palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri dzīvo vieni, un pašu mājokļu platība pieaugusi.

Lielākā dzīvojamā platība uz mājokļa iemītnieku ir Pierīgā

Lielākā platība uz iemītnieku – 39,8 m2 – ir Pierīgā, kur kopš 2011.gada ir lielākais platības uz iemītnieku pieaugums salīdzinājumā ar citiem reģioniem (par 5,95 m2). Savukārt Rīgā ir vismazākā platība uz iemītnieku – 28,35 m2, lai gan tai ir otrs lielākais platības uz iemītnieku pieaugums (par 4,4 m2). Vidzemē platība uz iemītnieku ir 34,3 m2, Zemgalē – 31,5 m2, Kurzemē – 31,3 m2, Latgalē – 30,9 m2.

Visās republikas pilsētās, izņemot Jūrmalu, platība uz iemītnieku ir mazāka par vidējo Latvijā – zem 32,3 m2. Jūrmalā tā ir 36,7 m2 uz iemītnieku. Novadu vidū mazākā platība uz iemītnieku ir Aizkraukles novadā – 26,8 m2, bet lielākā – Garkalnes novadā – 75,6 m2 uz iemītnieku jeb vairāk nekā divas reizes lielāka salīdzinājumā ar vidējo rādītāju Latvijā.

Labiekārtotu mājokļu īpatsvars turpina pieaugt

Desmit gadu laikā par 8,7 procentpunktiem pieaudzis mājokļu īpatsvars, kuros ir tualete aprīkota ar ūdens novadu, 2021.gadā sasniedzot 87,7% no apdzīvotajiem mājokļiem. Šī gada sākumā centrālapkure bija 77,4% apdzīvotu mājokļu, kas ir par 7,7 procentpunktiem vairāk nekā 2011.gadā.

Vanna vai duša ir 84,9% mājokļu, kas 6,6 procentpunktu pieaugums.

Ūdensvads ir 93,1% mājokļu jeb par 4,6 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā tautas un mājokļu skaitīšanā.

Lielākais apdzīvoto mājokļu ar centrālo apkuri pieaugums ir Zemgalē, kur tas audzis no 60,9% līdz 71,2% (par 10,3 procentpunktiem). Lielākais mājokļu ar ūdensvadu kāpums  (par 7,8 procentpunktiem) ir Latgalē, 2021.gadā pieaugot līdz 82,1%. Lielākais mājokļu ar ūdens novada tualeti pieaugums ir Vidzemē – tas pieaudzis par 12,8 procentpunktiem, sasniedzot 78,6%. Tāpat Vidzemē kopš 2011.gada ir lielākais mājokļu, kuros ir iebūvēta vanna vai duša, pieaugums – 2011.gadā bija 66,2%, bet 2021.gadā – 74,6%.

Visvairāk mājokļu uzbūvēti 20.gs. 60.–70.gados

Mazāk nekā desmitā daļa (7,6%) no visiem mājokļiem ir uzcelti pēdējos 20 gados, gandrīz divas trešdaļas (59,1%) uzcelti no 1961.–2000.gadam, viena trešā daļa (32,6%) – līdz 1961.gadam.

Mājokļus privātmājās un daudzdzīvokļu ēkās būvē vienlīdz bieži

No visiem pēdējo 10 gadu laikā uzbūvētajiem mājokļiem (26,7 tūkst.) gandrīz puse (47,2%) ir privātmājās, nedaudz vairāk (48,3%) ir daudzdzīvokļu ēkās. Tikai 4,2% mājokļi atrodas ēkās ar diviem mājokļiem (piemēram, dvīņu mājās).

Neapdzīvots gandrīz katrs ceturtais mājoklis Latvijā

No visiem tradicionālajiem mājokļiem 811 tūkst. mājokļu jeb 76,2% ir pastāvīgi apdzīvoti, 252,9 tūkst. mājokļu jeb 23,8% ir bez pastāvīgiem iedzīvotājiem – brīvi vai arī rezervēti sezonālai izmantošanai, kā otra dzīvesvieta vai tos apdzīvo personas, kuras nav Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji. Kopš 2011.gada neapdzīvotu mājokļu īpatsvars pieaudzis par 3 procentpunktiem.

Lielākais īpatsvars ar neapdzīvotiem mājokļiem ir pirms 1961.gada celto mājokļu vidū – no visiem šajā laikposmā celtajiem mājokļiem 35,3% ir neapdzīvoti. Taču arī ēkās, kas celtas pēc 2010.gada, saglabājas augsts neapdzīvoto mājokļu īpatsvars – 34,2% no pēdējos 10 gados jaunuzceltajiem mājokļiem ir bez pastāvīgiem iedzīvotājiem. 

Trešdaļa (35,6%) no apdzīvotajiem mājokļiem atrodas Rīgā, 17,9% – Pierīgas reģionā, 14% – Latgales reģionā, 12,3% – Kurzemes reģionā, 11,2% – Zemgales reģionā un 8,9% – Vidzemes reģionā.

Mazākais neapdzīvotu mājokļu īpatsvars ir Rīgā (15% no visiem mājokļiem), kam seko Zemgale (24,5%), Pierīga (26,1%), Vidzeme un Kurzeme, kur katrā ir 28,7% neapdzīvotu mājokļu, un Latgale, kur no visiem reģiona mājokļiem neapdzīvoti ir 30,2%.

Vislielākais jaunu mājokļu pieaugums Pierīgā un Rīgā

No visiem pēdējo desmit gadu laikā uzbūvētajiem 26,7 tūkst. mājokļiem 44% uzbūvēti Pierīgā un 40,1% Rīgā, kam seko Zemgale ar 5,3%, Kurzeme ar 4,1%, Latgale ar 3,2% un Vidzeme ar 3,2%.

Visvairāk jaunuzcelto mājokļu ir Babītes, Mārupes un Stopiņu novados, kuros gandrīz katrs piektais mājoklis uzbūvēts pēdējo desmit gadu laikā. Starp republikas pilsētām vislielākais jauno mājokļu īpatsvars ir Jūrmalā (6,1%) un Rīgā (3,3%), savukārt Daugavpilī, Liepājā, Jēkabpilī un Rēzeknē mazāk par pusprocentu no visiem mājokļiem ir celti pēdējā desmitgadē.

Dreiliņi uzbūvēti pēdējos 20 gados

Rīgā pēdējo divdesmit gadu lielākais jaunu mājokļu īpatsvars ir Dreiliņos, kur laika periodā no 2001.gada līdz 2020.gadam uzcelti 3,1 tūkst. jeb 98,7% mājokļu, Skanstē 887 jeb 79,4%, Kleistos 119 jeb 56,7% un Beberbeķos 103 jeb 52,6% no visiem apkaimes mājokļiem. Pēc 2016.gada straujāka mājokļu būvniecība turpina attīstīties Skanstē – 127 jeb 11,4% no apkaimes mājokļiem.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas