CSP: Latvijā palielinās senioru īpatsvars

Latvijā 2021.gada sākumā dzīvoja 393,7 tūkst. senioru vecumā no 65 gadiem, un tas ir katrs piektais jeb 20,8% no visiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pirms 30 gadiem 1991.gadā senioru īpatsvars bija gandrīz divreiz mazāks – 11,8% (314,5 tūkst.).

Senioru īpatsvara pieaugumu ietekmē vairāki faktori, tai skaitā paredzamā mūža ilguma pieaugums, dzimstības kritums, kā arī migrācija. 1991.gadā personām, kas tobrīd bija sasniegušas 65 gadu vecumu, vidēji paredzamais mūža ilgums bija 14,9 gadi, bet 30 gadu laikā tas pakāpeniski pieaudzis un 2019.gadā sasniedza 17,2 gadus. Taču, 2020.gadā pieaugot mirstībai Covid-19 pandēmijas ietekmē, rādītājs samazinājies līdz 16,7 gadiem.

Visvairāk Covid-19 ietekmējis seniorus – no visiem inficētajiem 37,7 tūkstoši jeb ceturtā daļa (25%) ir seniori vecumā virs 60 gadiem. Šajā vecuma grupā reģistrēti 2 350 mirušie jeb 88,8% no visiem mirušajiem ar apstiprinātu Covid-19.

Lasiet arī: Katrs vakcinētais pensionārs varēs saņemt 20 eiro rēķinu apmaksai ziemas periodā

2021.gada sākumā Latvijā 46,2% iedzīvotāju bija vīrieši un 53,8% – sievietes. Starp senioriem šis dalījums ir krasi atšķirīgs – tikai trešdaļa no iedzīvotājiem šajā vecumā ir vīrieši (33,3%), bet divas trešdaļas – sievietes (66,7%). No Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm Baltijas valstīs ir vislielākā dzimumu disproporcija senioru vidū, kuras cēlonis ir būtiskas paredzamā mūža ilguma atšķirības starp dzimumiem. Vīriešiem 65 gadu vecumā pērn vidēji bija paredzami 13,8 mūža gadi, bet sievietēm 18,6 gadi.

Republikas pilsētās augstākais senioru īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā ir Daugavpilī (23,7%), vismazākais Jelgavā (19,3%), savukārt Rīgā (21,4%) tas ir virs Latvijas vidējā. Salīdzinot reģionus, augstāks senioru īpatsvars par Latvijas vidējo rādītāju ir Latgalē, Kurzemē, Vidzemē (attiecīgi – 22,7%, 21,7%, 21,6%), kamēr Pierīgas un Zemgales reģionā tas ir mazāks (attiecīgi – 18,1% un 20,1%).

Senioru veselības pašvērtējums uzlabojas

Lai arī senioriem, salīdzinot ar citām vecuma grupām, ir sliktāks veselības pašnovērtējums un 2020.gadā 32,5% iedzīvotāju vecumā no 65 gadiem savu veselības stāvokli vērtēja kā sliktu vai ļoti sliktu, 52,7% kā vidēju un tikai 14,8% kā labu vai ļoti labu, pēdējos gados senioru veselības pašnovērtējums uzlabojas. Salīdzinājumam 2010.gadā savu veselību kā sliktu vai ļoti sliktu vērtēja 44,9%, kā vidēju 44,3%, bet kā labu vai ļoti labu 10,9% senioru.

2020.gadā trīs ceturtdaļas (74,1%) senioru vecumā no 65 gadiem norādīja, ka pēdējā pusgada laikā veselības problēmas ir traucējušas vai ierobežojušas veikt ikdienišķas aktivitātes. Pretēji veselības stāvokļa pašnovērtējumam šis rādītājs senioru vidū pēdējos gados nedaudz pasliktinās – 10 gadu laikā pieaugums par 6,8 procentpunktiem (2010.gadā 67,3%).

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas