Iedzīvotāju skaits Latvijā turpina samazināties, Rīgā vērojams pieaugums

Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja viens miljons 950 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir par 18,8 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Iedzīvotāju skaits 2016.gadā samazinājies par 0,97% (2015.gadā – 0,87%).

Kopš 2010.gada sākuma iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājies par 170 tūkstošiem jeb 8%. Migrācijas dēļ Latvija zaudējusi 113 tūkstošus un negatīva dabiskā pieauguma rezultātā – 57 tūkstošus iedzīvotāju.

Rīgā iedzīvotāju skaits nedaudz pieaudzis, Latgalē – vislielākais samazinājums.

Reģionu griezumā iedzīvotāju skaits gada laikā palielinājās tikai Rīgā (par 1,8 tūkstošiem jeb 0,3%). Savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums joprojām bija Latgales reģionā – par 6,3 tūkstošiem jeb 2,3%, un tas ir par 0,3 procenta punktiem vairāk nekā 2015.gadā.

Iedzīvotāju skaits Vidzemē samazinājās par 2,1% (4,2 tūkstoši), Kurzemē par 1,9% (4,8 tūkstoši), Zemgalē – par 1,6% (3,9 tūkstoši) un Pierīgā – par 0,4% (1,4 tūkstoši).

Iedzīvotāju skaits saruka arī visās republikas pilsētās, izņemot Rīgu. Visstraujāk iedzīvotāju skaits samazinājās Rēzeknē – par 1,8% (518 cilvēkiem), Liepājā – par 1,7% (1187), Daugavpilī – par 1,5% (1266), Ventspilī – par 1,5% (541), Jēkabpilī – par 1,5% (338), bet vismazāk  Jelgavā – par 0,5% (310).

Pērn tikai deviņos no 110 valsts novadiem iedzīvotāju skaits pieaudzis, un, izņemot Aknīstes novadu, tie ir Pierīgas reģiona novadi. Aknīstes novadā iedzīvotāju skaits ir nedaudz pieaudzis (par 15 cilvēkiem), palielinoties sociālās aprūpes iestādēs mītošo personu skaitam.

Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Carnikavas (par 1476 cilvēkiem vairāk), Babītes (294), Ādažu (211), Garkalnes (177) novadā. Carnikavas novadā iedzīvotāju skaita kāpums līdzīgi kā 2015. gadā Rīgā varētu būt skaidrojams ar nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņām, kas veicināja iedzīvotāju deklarēšanos mājokļos, kuros līdz šim neviens nebija deklarēts.

Vēl iedzīvotāju skaits pieaudzis Salaspils novadā (par 82 cilvēkiem vairāk), Stopiņu (56), Ikšķiles (36) un Ropažu novadā (10). No minētajiem deviņiem novadiem visos bija pozitīvs migrācijas saldo, bet pozitīvs dabiskais pieaugums bijis sešos novados, liecina CSP dati.

Pēc datiem secināts, ka vairāk Latvijas iedzīvotāju aizbrauc nekā atbrauc, vairāk nomirst nekā piedzimst

2015. un 2016.gadā samazinājies imigrantu, bet pieaudzis emigrantu skaits. Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits Latvijā 2016.gadā samazinājās par 12,2 tūkstošiem (2015. gadā – 10,6 tūkstoši).

2016.gadā Latvijā no citām valstīm ieradās 8,4 tūkstoši cilvēku (par 1,1 tūkstoti mazāk nekā 2015.gadā) un izceļoja  20,6 tūkstoši (salīdzinot ar 2015.gadu – par 0,5 tūkstošiem vairāk).

2016.gadā dabiskā pieauguma rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 6,6 tūkstošiem (2015.gadā – 6,5 tūkstoši).

2016.gadā Latvijā piedzima 22,0 tūkstoši, bet nomira 28,6 tūkstoši cilvēku. Dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotāju pēdējos piecos gados nedaudz pieauga – no 9,8 2012.gadā līdz 11,2 – 2016.gadā.

Arī mirstība pēdējos divos gados nedaudz pieauga un 2016.gadā bija 14,6 mirušie uz 1000 iedzīvotāju (2015.gadā – 14,4). Jāatzīmē, ka pagājušajā gadā samazinājās zīdaiņu mirstība – miris 81 bērns pirmajā dzīves gadā jeb 3,7 uz 1 000 dzīvi dzimušo (2015.gadā – 4,1).

Nelielā dzimstības pieauguma rezultātā pēdējo piecu gadu laikā bērnu un jauniešu skaits vecumā 0-14 gadi pieaudzis par 11,4 tūkstošiem (2016.gadā – par 3,3 tūkstošiem), veidojot 15,6% no iedzīvotāju kopskaita 2017.gada sākumā (2012.gada sākumā – 14,3%).

2016.gadā iedzīvotāju skaits 15-64 gadu vecumā turpināja samazināties – par 23,5 tūkstošiem jeb 1,8%, un galvenokārt tas notika emigrācijas dēļ – par 16,8 tūkstošiem.

Dati norāda, ka turpina palielināties iedzīvotāju skaits vecumā virs 65 gadiem – 2016.gadā par 1,3 tūkstoši. To īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā palielinājās no 19,6% 2016.gada sākumā līdz 19,9% 2017.gada sākumā.

Pagājušajā gadā samazinājās visu Latvijā dzīvojošo lielāko tautību iedzīvotāju skaits: baltkrievi un lietuvieši – par 2,6%, ukraiņi un poļi – par 2,3%, krievi – par 1,8% un latvieši – par 0,6%. Latviešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, neskatoties uz absolūtā skaita samazinājumu, pieaudzis no 61,8% 2016.gada sākumā līdz 62,0% 2017.gada sākumā.

Iedzīvotāju skaits sarūk arī Igaunijā un Lietuvā, pēc CSP datiem secina speciālisti.

Salīdzinājumam iedzīvotāju skaits Igaunijā 2017.gada sākumā bija viens miljons 315 tūkstoši (par 309 personām mazāk nekā gadu iepriekš).

Arī Igaunijā bijis negatīvs dabiskais pieaugums – 1 339 personas (2016. gadā Igaunijā piedzima 14,1 tūkst, bet nomira 15,4 tūkstoši), bet pozitīvs starptautiskās ilgtermiņa migrācijas saldo – 1 030 personas (2016.gadā no citām valstīm ieradās 14,8 tūkstoši, bet izceļoja 13,8 tūkstoši.

Savukārt Lietuvā provizoriskais iedzīvotāju skaits 2017.gada sākumā bija 2 miljoni 849. tūkstoši (iedzīvotāju skaita samazinājums – 39,2 tūkstoši).

Arī Lietuvā bija negatīvs dabiskais pieaugums – 9,6 tūkstoši (provizoriskais dzimušo skaits 2017.gadā – 31,2 tūkstoši, mirušo skaits – 40,8 tūkstoši) un negatīvs migrācijas saldo – 29,6 tūkstoši.

Ref: 225.000.103.1047

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas