CSP: Uzņēmēju noskaņojums saglabājas pozitīvs

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2022.gada aprīlī bija negatīvi būvniecībā, apstrādes rūpniecībā un pakalpojumu sektorā. Vienīgi mazumtirgotāju noskaņojums joprojām saglabājās pozitīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Uzņēmēju noskaņojums pozitīvs visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs

2022.gada aprīlī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem bija 2,2. Salīdzinot ar martu, šis rādītājs samazinājies par 1,4 procentpunktiem. Uzņēmēju noskaņojums bija pozitīvs visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs. 

Pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem visoptimistiskākie aprīli bija uzņēmēji, kas darbojas automobiļu remontā, apkopē un to detaļu tirdzniecībā (15,4).

Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, konfidences rādītāji pieauguši arī pārtikas un nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, sasniedzot attiecīgi 7,3 un 12,6. Vienīgā nozare, kur uzņēmēju noskaņojums ir pasliktinājies, ir degvielas mazumtirdzniecība – lai arī konfidences rādītājs ir pozitīvs (3,2), tomēr, salīdzinot ar martu, tas samazinājies par 5,9 procentpunktiem.

Aprīlī 28% mazumtirgotāju atzīmējuši, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai, un tā ir augstākā šī rādītāja vērtība kopš 2020.gada oktobra. Turpina samazināties to mazumtirgotāju īpatsvars, kuri kā ierobežojošu faktoru savai darbībai minējuši nepietiekamu pieprasījumu un darbaspēka trūkumu. Aprīlī tādu ir attiecīgi 25% un 13%. Finansiālas grūtības ierobežo 10% mazumtirgotāju.

Lasiet arī: Ekonomisti: Neskatoties uz straujo IKP pieaugumu, gads būs grūts

Kā jau ierasts, īpaši būtisks ierobežojošs faktors mazumtirdzniecībā ir konkurence savā tirdzniecības sektorā (39%). Lai arī aprīlī nekādu būtisku mazumtirdzniecības ierobežojumu Covid-19 dēļ vairs nav, 6% mazumtirgotāju joprojām uzskata, ka ar Covid-19 saistītie faktori būtiski ierobežo to saimniecisko darbību. 13% respondentu atzīmē, ka to darbību tiešā vai netiešā veidā negatīvi ietekmē karadarbība Ukrainā un sankcijas, kas ar to saistītas.

4% respondentu kā ierobežojošu faktoru minējuši cenu palielināšanos, kas daļēji arī ir saistīta ar karadarbību.

Visoptimistiskākie uzņēmēji datorprogrammēšanā, vispesimistiskākie – telekomunikācijās

Pakalpojumu sektorā 2022.gada aprīlī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem konfidences rādītājs bija negatīvs (– 3,0), un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar martu, ir uzlabojies par 0,6 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras, un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas, sezonas ietekmes. Pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem visoptimistiskākie aprīlī bija uzņēmēji datorprogrammēšanas nozarē (13,5), tiem seko uzņēmēji, kas veic dažādas biroju administratīvās darbības un citas uzņēmumu palīgdarbības (11,3), bet trešie optimistiskākie ir ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji (10,0).

Savukārt viszemākie konfidences rādītāji aprīlī fiksēti telekomunikāciju nozarē (– 22,2), izdevējdarbībā (–15,7) un uzglabāšanā un transporta palīgdarbībās (–14,0). Kopumā aprīlī noskaņojums bija pozitīvs 12, bet negatīvs 16 pakalpojumu apakšnozarēs.

Divās nozarēs (zinātniskajā pētniecībā un finanšu pakalpojumos, izņemot apdrošināšanu) konfidences rādītāji bija vienādi ar nulli.

35% pakalpojumu sektora respondentu aprīlī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. To īpatsvars, salīdzinot ar martu, pieaudzis par 3 procentpunktiem. 24% pakalpojuma sektora uzņēmēju darbību būtiski ierobežo nepietiekams pieprasījums, bet 16% – darbaspēka trūkums.

To respondentu īpatsvars, kuri norāda, ka Covid-19 izraisītās sekas joprojām ir ierobežojošs faktors to veiksmīgai saimnieciskajai darbībai, samazinājies līdz 6%, toties 11% atzīmē ka to darbību tieši vai netieši ierobežo karadarbība Ukrainā un ar to saistītās sankcijas. 2% respondentu atzīmē cenu pieaugumu, kas palielina uzņēmumu izmaksas.

Būvnieku noskaņojums nedaudz uzlabojies

Konfidences rādītājs būvniecībā aprīlī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem bija –13,9, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, palielinājies par 0,7 procentpunktiem. Salīdzinot ar martu, aprīlī nedaudz uzlabojies uzņēmēju novērtējums būvdarbu pasūtījumu līmenim, kā arī optimistiskākas bijušas prognozes gaidāmajai nodarbinātības attīstībai nākamajos trīs mēnešos. Konfidences rādītājs pieaudzis visās būvniecības jomās – ēku būvniecībā, inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos.

Aprīlī būvniecības nozari visvairāk ietekmējis materiālu vai iekārtu trūkums (norādījuši 32% respondentu, kas ir par 6 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā mēnesī). Otrs visbiežāk norādītais uzņēmumu darbību ierobežojošais faktors joprojām ir nepietiekams pieprasījums (atzīmējuši 29% aptaujāto uzņēmēju), kas, salīdzinot ar martu, samazinājies par 2 procentpunktiem.

Salīdzinot ar pagājušā gada aprīli, uzņēmumu īpatsvars, kuru saimniecisko darbību ierobežo slikti laika apstākļi, samazinājies par 7 procentpunktiem (norādījuši 26% respondentu). Savukārt 2,2 reizes palielinājusies darbaspēka trūkuma un par 7 procentpunktiem pieaugusi finansiālu grūtību ietekme (norādījuši attiecīgi 25% un 19% uzņēmēju).

Covid-19 negatīvo ietekmi aprīlī ir atzīmējuši tikai 2% uzņēmumu, kas ir par 3 procentpunktiem mazāk nekā martā.

Kā citi būvniecību ierobežojošie faktori minēti būvmateriālu, degvielas un energoresursu cenu kāpums (11% respondentu), kā arī karadarbība Ukrainā un ģeopolitiskā situācija pasaulē (6% aptaujāto uzņēmēju). 12% apsekoto būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību aprīlī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori (salīdzinot ar pagājušā gada aprīli, samazinājums par 3 procentpunktiem).

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs samazinās

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs aprīlī salīdzinājumā ar martu pasliktinājās par 1,6 procentpunktiem un bija –3,3. To ietekmēja uzņēmumu vadītāju negatīvāks novērtējums šī brīža pasūtījumu līmenim, kā arī mazāks gatavās produkcijas krājumu līmeņa samazinājums. Vislielākais konfidences rādītāja samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā mēbeļu ražošana, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, tekstilizstrādājumu ražošana, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, citu transportlīdzekļu ražošana, papīra un papīra izstrādājumu ražošana.

Savukārt pieaugums ir dzērienu ražošanā, farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā, gatavo metālizstrādājumu ražošanā, kā arī nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā.

Salīdzinot ar pagājušā gada aprīli, par 8 procentpunktiem samazinājies (sarūkot līdz –0,7 procentpunktiem) uzņēmēju novērtējums sagaidāmajam eksporta pasūtījumu apjomam nākamajos trīs mēnešos,tai skaitā, par 16 procentpunktiem samazinājies novērtējums eksporta pasūtījumiem uz Neatkarīgo Valstu Sadraudzības un par 3 procentpunktiem –uz Eiropas Savienības dalībvalstīm. Pasliktinājies arī apstrādes rūpniecības konkurētspējas novērtējums pēdējos trīs mēnešos gan iekšējā, gan ārējā tirgū (ES un valstīs ārpus ES uzrādot negatīvas vērtības).

Salīdzinot ar martu, nedaudz sarucis respondentu skaits, kas kā ražošanas ierobežojošos faktorus norādījuši nepietiekamu pieprasījumu un darbaspēka trūkumu (atzīmējuši attiecīgi 25% un 21% aptaujāto uzņēmēju), kā arī finansiālās grūtības (norādījuši 11% respondentu). Savukārt pieaugusi materiālu vai iekārtu trūkuma ietekme (26% aptaujāto).

Covid-19 ietekmi aprīlī atzīmējuši tikai 2% apsekoto uzņēmumu (salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājums par 3 procentpunktiem).

Kā citi ražošanu ierobežojošie faktori minēti ražošanas izmaksu (izejvielu un resursu cenu) kāpums (6% uzņēmumu), karadarbība Ukrainā, politiskā situācija pasaulē un sankciju ietekme (5% respondentu). 27% apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu saimniecisko darbību aprīlī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori.

2022.gada aprīlī ekonomikas sentimenta rādītājs bija 95,0, (iepriekšējā mēnesī – 95,4). Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas