Darba ņēmēju skaits Latvijā saglabājies nemainīgs, bet pieaugusi vidējā darba alga

Darba ņēmēju skaits Latvijā saglabājies aptuveni iepriekšējā līmenī, bet pieaugusi vidējā darba alga, pirmdienas, 29.novembra, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē informēja Finanšu ministrijas (FM) Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne.

Šodien Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē Kaļāne informēja deputātus par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) analīzi un priekšlikumiem minimālo VSAOI regulējuma pilnveidošanai.

Atsaucoties Valsts prezidenta aicinājumam, FM izveidoja darba grupu, kuras mērķis ir izstrādāt priekšlikumus minimālo VSAOI regulējuma pilnveidei, lai nodrošinātu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju.

FM parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova vadītajās sanāksmēs darba grupas dalībnieki identificēja biežāk sastopamās problēmsituācijas saistībā ar minimālo VSAOI piemērošanu, kā arī uzklausīja datus un redzējumu par makroekonomisko situāciju, valsts sociālās apdrošināšanas sistēmu un jau ieviestajiem vai plānotajiem Labklājības ministrijas, Nodarbinātības valsts aģentūras, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA), Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Kultūras ministrijas un FM risinājumiem.

Saeimas apakškomisijas sēdes dalībnieki uzklausīja arī apkopojumu par darba grupā konstatēto problēmu risinājumiem, no kuriem daļa jau atrodas likumdošanas procesā, kā arī nākotnē risināmiem jautājumiem.

Piemēram, līdz šim jau izstrādāti grozījumi, kas paredz, ka līdz nākamā gada 31.decembrim tiks pagarināts likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli pārejas noteikumos noteiktais īpašais iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) režīms autoratlīdzības ienākuma saņēmējiem, kas nosaka, ka nodokli ietur ienākuma izmaksātājs.

Kaļāne stāstīja, ka valdībā ir apstiprināti Ministru kabineta noteikumi, kuru mērķis ir sniegt atbalstu tiem uzņēmumiem, kuru darbībā būtisku izdevumu sastāvdaļu veido izdevumi par autora darbu radīšanu un kurus ietekmējušas nodokļu izmaiņas autoratlīdzību saņēmējiem.

Sagatavoti arī grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, lai noteiktu, ka pašnodarbinātie varēs vienu reizi gadā iesniegt VID apliecinājumu par kalendāra gadā plānotajiem ienākumiem un pašnodarbinātie, kas saņem ienākumu no intelektuālā īpašuma, VSAOI 10% apmērā pensiju apdrošināšanai varēs veikt reizi gadā nevis reizi ceturksnī, kā tas bijis līdz šim.

FM ierēdne uzsvēra, ka minimālās VSAOI nebūs jāveic par periodu, kurā Ministru kabinets ir izsludinājis ārkārtējo situāciju, nebūs arī jāveic proporcionāli par tām taksācijas gada kalendāra dienām, kurās darbinieks atrodas dīkstāvē, kas radusies darbinieka vainas dēļ, kā arī par tām kalendāra dienām, kurās darba ņēmējs ir atstādināts no darba.

Tāpat pieņemts lēmums, ka VSAA sniegs informāciju darba devējam, norādot minimālo VSAOI piemaksu apmēru par konkrētu darba ņēmēju, lai darba devējam būtu informācija par kuru personu ir jāveic minimālās VSAOI piemaksas.

Saeimas apakškomisijas sēdē VID ierēdne Inga Mukāne norādīja, ka

izplatītākās profesijas, kuru kopējie ienākumi ceturksnī nesasniedz 1 500 eiro ir mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, apkopējs, palīgstrādnieks, kravas automobiļa vadītājs un valdes loceklis.

Savukārt izplatītākie pamatdarbības veidi, kuros ienākumi trešajā ceturksnī nesasniedz 1500 eiro, ir mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus, valsts pārvalde un aizsardzība, pārējo individuālo pakalpojumu sniegšana, ēdināšanas pakalpojumi un sauszemes transports un cauruļvadu transports.

FM norādīja, ka makroekonomikas dati un prognozes rāda, ka pašlaik esam izaugsmes fāzē. Darba samaksas fonds šā gada pirmajā pusgadā uzrādīja stabilu pieauguma tendenci pret iepriekšējo gadu. Vienlaikus dati rāda, ka pēc ieviestajām izmaiņām saistībā ar mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem, tie sekmīgi iekļaujas vispārējā nodokļa maksāšanas režīmā. MUN maksātāju un tajos nodarbināto skaits šā gada otrajā ceturksnī samazinājies par attiecīgi 42% un 50%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu.

Vienlaikus ministrijā norādīja, ka VSAOI ir valsts noteikts un regulēts veids, kā nodrošināt sevi ar ienākumiem gan ilgtermiņā, gan neparedzētos gadījumos. Persona, par kuru ir veiktas obligātās sociālās iemaksas, ir finansiāli pasargāta – nodrošināta ar ienākumiem situācijās, kad nepieciešama palīdzība, piemēram, kad nav iespējas strādāt nelaimes gadījuma vai invaliditātes dēļ, tās bērni ir zaudējuši apgādnieku vai arī jaunā māmiņa vai tētis dodas bērna kopšanas atvaļinājumā.

Katram Latvijas iedzīvotājam pienākošais pabalstu, atlīdzību vai pensijas apmērs ir atkarīgs no viņa veiktajām sociālajām iemaksām, – jo lielāki bijuši ienākumi, no kuriem veiktas iemaksas, jo attiecīgi lielāks arī pabalsta, pensijas vai atlīdzības apmērs, piebilda FM. Šo informāciju iespējams noskaidrot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras e-pakalpojumos.

Obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas ir ar likumu noteikts obligāts maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības sociāli apdrošinātai personai saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus. Iemaksu apmērs ir atkarīgs arī no nodarbinātības veida – pašnodarbinātajiem un mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem samaksāto nodokļu apmērs nav tāds pats kā, piemēram, cilvēkam, kurš strādā SIA.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas