bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 21.11.2018 | Vārda dienas: Andis, Zeltīte
LatviaLatvija

Darba samaksa gada laikā augusi par 8,6%

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Mēneša vidējā bruto darba samaksa šī gada 1.ceturksnī valstī par pilnas slodzes darbu bija 961 eiro un gada laikā tā pieaugusi par 8,6% jeb 76 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2017.gada 1.ceturksni, privātajā sektorā algas augušas straujāk nekā sabiedriskajā. Vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 957 eiro, gada pieaugums – 8,9%, sabiedriskajā sektorā – 969 eiro (8,1%). Vispārējās valdības sektorā,kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa pieauga līdz 923 eiro jeb par 9%.

2018. gada 1. ceturksnī vidējā neto darba samaksa, kas tiek aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus, bija 713 eiro. Gada laikā tā pieauga par 10,2%, uzrādot par 1,6 procentpunktiem straujāku pieauguma tempu nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas.

Salīdzinot ar 2017.gada 4.ceturksni, neto darba samaksa pieauga par 1,8%.

Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu gada laikā par 2%, bija 8%.

Šī gada sākumā vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmēja minimālās algas pieaugums no 380 līdz 430 eiro jeb par 13,2 %, progresīvā ienākuma nodokļa ieviešana, kā arī diferencētā neapliekamā minimuma apmēra izmaiņas. Par 0,5 procentpunktiem palielinājās valsts sociālo apdrošināšanas iemaksu darba ņēmēju likme.

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai iepriekš minētie faktori un algu palielināšana darbiniekiem, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas – gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas dažādās nozarēs, kā arī valsts administratīvie pasākumi cīņā ar ēnu ekonomiku. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Bruto darba samaksas fonds 2018. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2017.gada 1.ceturksni, palielinājās par 10,1% jeb 195,5 milj. eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga par 1,4% jeb 9,9 tūkst., kas ir straujākais pieauguma temps pēdējo četru gadu laikā.

2018.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo periodu, vidējā darba samaksa pieauga visās jomās. Visās nozarēs, izņemot elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozari, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozari, tirdzniecību, kā arī finanšu un apdrošināšanas darbību nozari, darba samaksas fonds auga straujāk nekā pilnas slodzes darbinieku skaits. Savukārt minētajās nozarēs darba samaksas fonds pieauga, bet samazinājās pilnas slodzes darbinieku skaits.

Šī gada sākumā visstraujāk darba samaksa pieauga veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 15,7% (straujāks kāpums – veselības aizsardzības nozarē), lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē – par 11,5% (straujāk – augkopības, lopkopības, medniecības un saistīto palīgdarbību nozarēs), izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – par 11,1% (straujāk – izmitināšanas jomā), nekustamo īpašumu nozarē – par 10,8%, apstrādes rūpniecībā – par 10,6% un būvniecībā – par 10,3%.

2018.gada 1.ceturksnī vislielākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs, kā arī ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē. Pārējās jomās vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija zemāka par vidējo valstī.

Savukārt vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares), izglītībā, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē, kā arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē.

No Latvijas reģioniem vidējā mēneša bruto darba samaksa 2018.gada 1.ceturknī, salīdzinot ar 2017.gada 1.ceturksni, straujāk pieauga Latgales reģionā – par 11,2%, Vidzemes – par 10%, Kurzemes un Pierīgas reģionos – katrā par 9,2%, bet Zemgales reģionā gada pieaugums bija viszemākais – 7%. Joprojām viszemākā vidējā bruto darba samaksa ir Latgales reģionā – 671 eiro par pilnas slodzes darbu, Vidzemē – 764 eiro, Zemgalē – 796, Kurzemē – 800, bet Pierīgas reģionā – 910 eiro. Rīgā vidējā bruto darba samaksa jau 2017.gadā pārsniedza 1 000 eiro, un šā gada 1.ceturksnī bija 1 085 eiro.

Informāciju par vidējo darba samaksu sadalījumā pa reģioniem CSP apkopo pēc uzņēmuma vai iestādes biroja adreses.

Apkopotie dati par Baltijas valstīm liecina, ka 2018.gada 1.ceturksnī vidējā bruto darba samaksa vislielākā bija Igaunijā – 1 242 eiro, Latvijā – 961 eiro, bet Lietuvā – 895 eiro.Salīdzinājumā ar pagājušā gada 1.ceturksni vidējās algas augušas visās Baltijas valstīs. Straujākais pieaugums bija Lietuvā – 9,5% gadā, Latvijā – 8,6%, bet Igaunijā – 7,7%.

Jāatzīmē, ka visās trijās valstīs šī gada sākumā ir pieaugusi arī minimālā alga. 2018.gada 1.ceturksnī vislielākais valstī noteiktais minimālais atalgojums bija Igaunijā – 500 eiro (gada pieaugums 6,4%), Latvijā – 430 (13,2%), bet Lietuvā viszemākā – 400 eiro (gada pieaugums – 5,3%). Latvijā un Lietuvā minimālā alga veidoja 45 % no vidējās algas pirms nodokļu nomaksas, savukārt Igaunijā šī attiecība bija zemāka – 40%.


Pievienot komentāru

Teroraktā Afganistānā nonāvē lielu skaitu islāma teologu

Afganistānā nogalināti ne mazāk kā 50 cilvēki terorista pašnāvnieka sarīkotā spridzināšanā, kas notikusi islāma teologu saietā Kabulas pilsētā.

Vietām ceļi apledo; pie Krāslavas stacijas slēgta satiksme uz dzelzceļa pārbrauktuves

Apledojuma veidošanās dažviet apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Slidenos ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

ES un Lielbritānijai grūtības steigā vienoties par attiecībām nākotnē

Piekļuve zivju resursiem, Gibraltārs un tirdzniecība – šie ir galvenie problemu jautājumi, par kuriem Eiropas Savienība un Lielbritānija vēl nav vienojušās, pusēm gatavojot nākotnes attiecību principu deklarāciju. No ES puses plānots to apstiprināt Briselē kopā ar Brexit nolīguma projektu svētdien, 25.novembrī.

Pieci gadi kopš traģēdijas Zolitūdē, kurā dzīvību zaudēja 54 cilvēki

Zolitūdes traģēdijas krimināllietas tiesas izmeklēšana virzās uz priekšu sekmīgi, šādu viedokli pauž valsts apsūdzības uzturētāji. Trešdien, 21.novembrī, aprit pieci gadi kopš traģēdijas, kad, sabrūkot lielveikalam Maxima, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.

Pētījums: Eiropa un Ķīna inovācijās iegulda visvairāk

Eiropa un Ķīna, salīdzinot ar citām pasaules teritorijām, visvairāk palielinājusi savus pētniecības un attīstības izdevumus, investīcijām sasniedzot 782 miljardus ASV dolāru.

Ēģiptē aizturēta korupcijā apsūdzētā bijusī Rīgas domes amatpersona Stabiņa

Ēģiptē aizturēta par kukuļņemšanu aizdomās turētā bijusī Rīgas domes amatpersona Ārija Stabiņa, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma.

Vējonis premjera amatā nevirza ne Pabriku, ne Gobzemu; Gaidīs parlamenta vienošanos

Tā kā nevienam no premjerministra kandidātiem šobrīd neesot izteikta vairākuma parlamentā, Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis lēmis pagaidām nevirzīt nevienu premjera amatā, tai skaitā ne Aldi Gobzemu, ne Arti Pabriku.

ES dalībvalstis un Eiropas Parlaments nespēj vienoties par budžetu

Par Eiropas Savienības budžetu 2019.gadam nav izdevies laikus panākt vienošanos starp bloka dalībvalstīm, kuras pārstāv ES Padome, un Eiropas Parlamentu.

Policija atzīst, ka 11.novembra krastmala nav labākais objekts masu pasākumiem

11.novembra krastmala no drošības viedokļa nav labākais objekts masu pasākumu rīkošanai, tomēr atbildīgie dienesti tuvākajā laikā analizēs, kā uzlabot drošību masu pasākumu rīkošanai šajā Rīgas centra daļā, norāda Valsts policijas Kārtības policijas priekšnieks Artis Velšs.

Ieceļ Saeimas komisiju vadītājus; to vidū Kols, Bondars, Kaimiņš, Tērauda

Latvijas Saeima apstiprinājusi deputātus darbam parlamentārajās komisijās. Desmit komisijām 20.novembrī paredzētas sēdes, kurās attiecīgi tiek ievēlēti arī komisiju priekšsēdētāji, priekšsēdētāju biedri un komisijas sekretāri.

Durevskis apsūdzēts par 15 000 eiro kukuļa izspiešanu no maksātnespējīga uzņēmuma

Bijušais maksātnespējas administrators Nauris Durevskis tiek apsūdzēts 15 000 eiro kukuļa izspiešanā no maksātnespējīgā uzņēmuma SIA Junior Fashion un tā faktiskā vadītāja Vladislava Lankerta, notikušajā tiesas sēdē informē prokurore Zane Pavāre.

26.novembrī visā Latvijā uz trim minūtēm iedarbinās trauksmes sirēnas

Pirmdien, 26.novembrī no plkst. 10.30 līdz 10.50, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests visā Latvijā uz trim minūtēm iedarbinās trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas darbību.

LTAB: Latvijā OCTA cenai tuvākajā laikā nevajadzētu kāpt

Latvijā transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas cenai tuvākajā laikā nevajadzētu kāpt, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes norāda Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes loceklis Juris Stengrevics.

NATO nosauc Lietuvu kā paraugu aizsardzības tēriņu celšanā

Lietuva ar tās aizsardzības tēriņu celšanu, kas veikta šogad, ir paraugs NATO aliansē, tā norādījis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

KP atļāvusi īstenot enerģētikas uzņēmuma Energia Verde īpašnieku maiņu

Konkurences padome atļāvusi apvienošanos, ar kuru Igaunijā reģistrētais privātā kapitāla ieguldījumu fonds Usaldusfond BaltCap Infrastructure Fund iegūst izšķirošu ietekmi pār SIA Energia Verde, iegādājoties 70% tās kapitāldaļu no AS Energoeco.

Ilvess Latvijas simtgadē atgādina par tautu kopīgo likteni Livonijā

Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess ir apsveicis Latviju valstiskuma simtgadē un vērsis uzmanību uz stipro saikni starp latviešiem un igauņiem, kāda veidojusies Livonijas vēstures līkločos, simtiem gadu senā vēsturē.

Nosūtīts kriminālprocess par ūdenspīpju tabakas kontrabandu

Valsts ieņēmuma dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde novembrī Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajai prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai nosūtījusi kriminālprocesu par vairāk nekā 600 kilogramu ūdenspīpju tabakas kontrabandu no Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Apstiprināti deputāti darbam Latvijas parlamenta komisijās

Noticis balsojums, Saeimai apstiprinot deputātus, kuri turpmāk darbosies parlamentārajās komisijās. Par nobalsojuši 92 deputāti, pret un atturējies nebija neviens.

VID desmit mēnešos valsts budžetā iekasējis par 0,8% vairāk, nekā plānots

Valsts ieņēmumu dienests šogad desmit mēnešos valsts budžetā iekasējis 7,788 miljardus eiro, kas ir par 59,984 miljoniem eiro jeb 0,8% vairāk, nekā plānots.

Katoļu bīskapi Polijā atvainojas par bērnu seksuālu izmantošanu

Polijā katoļu baznīcas bīskapi ir lūguši piedošanu bērnu seksuālas izmantošanas gadījumu upuriem par noziegumiem, ko valstī ar dominējošu katoļticīgo kopienu ir pastrādājuši šīs kristīgās konfesijas garīdznieki un citi baznīcas darbinieki.

VID ģenerāldirektora amatam izvirzīta Ieva Jaunzeme

Ir noslēdzies Valsts kancelejas rīkotais Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora atlases konkurss. Iegūstot visaugstāko komisijas novērtējumu, par konkursa uzvarētāju atzīta Ieva Jaunzeme, ziņo Valsts kancelejā.

Brīvdienās ugunsgrēkos gāja bojā viens cilvēks, bet cieta četri

Aizvadītajās brīvdienās, laika posmā no šī gada 17.novembra plkst. 6.30 līdz 20.novembra plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 117 izsaukumus, no kuriem 60 bija uz ugunsgrēku dzēšanu, 43 uz glābšanas darbiem, bet 14 no izsaukumiem bija maldinājumi.

VP: Valsts svētku pasākumos Rīgā par sīkiem pārkāpumiem aizturēti trīs cilvēki

Latvijas valsts proklamēšanas 100.gadadienas pasākumi aizvadīti mierīgi un Rīgā tika aizturēti trīs cilvēki – viens par alkohola lietošanu publiskā vietā, divi par reklāmas stenda bojāšanu, pastāstīja Valsts policijas Kārtības policijas priekšnieks Artis Velšs.

KNAB piecu gadu laikā prokuratūrai nodevis piecas lietas par noziegumiem veselības jomā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pēdējo piecu gadu laikā nosūtījis prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai piecas krimināllietas, kas saistītas ar koruptīviem noziegumiem veselības nozarē.

Spānija noraidīšot Brexit līgumu, ja nesaņems veto tiesības par Gibraltāru

Spānija sarunās par Eiropas Savienības dalībvalstu atbalstu Lielbritānijas izstāšanās nolīguma projektam, ir paziņojusi, ka neatbalstīs grūtās sarunās panākto vienošanos, kamēr nesaņems īpašas veto tiesības. Spānija vēlas nodrošināt iespēju noraidīt iespējamu ES-Lielbritānijas tirdzniecības līgumu, kas attiektos arī uz britu Gibraltāru Spānijas dienvidos.