bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 17.02.2020 | Vārda dienas: Donats, Konstance
LatviaLatvija

Darba tirgus vēl arvien būs ekonomikas «karstais punkts», tā ekonomisti

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Lai arī bezdarba līmenis Latvijā pērn ir strauji samazinājies līdz 7,4%, tas joprojām ir augstāks nekā Igaunijā un Lietuvā, kur tas 2018.gadā bija attiecīgi 5,4% un 6,2%. Ja Igaunijā bezdarba līmenis jau sākotnēji bijis būtiski zemāks nekā Latvijā, atšķirība ar Lietuvu izveidojusies dažu pēdējo gadu laikā. Tas liek domāt, ka arī Latvijā labvēlīgas ekonomiskās attīstības gadījumā iespējama vēl straujāka bezdarba līmeņa samazināšanās, darba tirgus statistikas datus par 2018.gadu Latvijā komentē Finanšu ministrijas eksperti.

Prognozes šim gadam

Pēc Finanšu ministrijas jaunākajām prognozēm 2019.gadā, ekonomikas izaugsmei kļūstot mērenākai, bezdarba līmenis turpinās pazemināties, bet nedaudz lēnākos tempos, – līdz 7,0% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Šogad gaidāms arī nodarbināto iedzīvotāju skaita neliels pieaugums – par 0,5%, salīdzinot ar 2018.gadu, jo spēcīgāku kāpumu turpina ierobežot darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, lēš ministrijā.

Dažādas prognozes pauduši arī vairāku banku ekonomisti, kopumā vienojoties, ka pārmaiņas darba tirgū turpināsies lēnāk, taču uz pozitīvo pusi.

«Ja 2018.gadā nodarbinātība pieauga par 1,6%, tad šogad kāpums varētu būt apmēram procentu liels. Bremzēšanās visdrīzāk jau ir sākusies — ja pērnā pirmajos trīs ceturkšņos nodarbināto skaits gada griezumā auga vidēji par 1,9%, tad 4.ceturksnī par 0,8%,» vērtē Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.

Arī Swedbank ekonomiste Linda Vildava norāda, ka ieskatoties šajā, 2019.gadā, sagaidāms, ka pozitīvās tendences turpināsies, tomēr uzlabojums kļūs lēnāks. «Par spīti visam, pērnā gada aktualitātes – darbaspēka izsīkstošās rezerves un darbinieku trūkums – saglabāsies. Darba tirgus vēl arvien būs ekonomikas «karstais punkts», un uzņēmumi turpinās testēt tā iespēju robežas,» uzskata ekonomiste.

Kopumā Vildava atzīmē, ka statistikas pozitīvos rezultātus ietekmējuši vairāki ārējie apstākļi, gan labie, gan ne tik labi. «Straujas izaugsmes apstākļos cilvēku resurss ir īpaši zelta vērtē – aug pieprasījums pēc uzņēmumu saražotajām precēm un pakalpojumiem, bet, lai šo augošo pieprasījumu apmierinātu, uzņēmumiem darba rokas un galvas vajag «kā ēst». Vēl vairāk šo situāciju saasina iedzīvotāju skaita sarukums. Šo procesu rezultātā 2018.gadā visi galvenie darba tirgus rādītāji uzrādījuši labāko sniegumu pēdējo desmit gadu laikā, spītējot nelabvēlīgajām demogrāfiskajām tendencēm,» norāda eksperte.

Vienlaikus viņa atzīmē, ka, lai arī droši vēl nav zināms, šķiet, ka migrācijas tendences kļūs mazāk nelabvēlīgas. «Proti, mazāk cilvēku nekā iepriekš izvēlas aizbraukt, kā arī ārpus Latvijas esošie labvēlīgāk vērtē iespējas dzīvot Latvijā,» pieļauj Vildava.

Bankas Citadele eksperts Mārtiņš Āboliņš uzsver, ka Latvijā joprojām ir visaugstākais bezdarba līmenis Austrumeiropas reģionā, kur tas jau ir ap 5%. Tādēļ viņš neredzot iemeslus, lai arī Latvijā bezdarbs tuvāko divu vai trīs gadu laikā nesamazinātos līdz 5%. «Demogrāfisko faktoru ietekmē katru gadu pensijas vecumu sasniedz Latvijā ievērojami lielāks cilvēku skaits, nekā ienāk darba tirgū. Tādējādi bezdarbs Latvijā turpinās samazināties, pat ja ekonomika augtu ievērojami lēnāk nekā pašlaik. Šis viss gan liek domāt, ka darba tirgus tuvākajos gadu būs lielākais izaicinājums Latvijas ekonomikā un, visticamāk, jau šogad darbaspēka trūkums sāks negatīvi ietekmēt kopējo ekonomikas izaugsmi,» teic ekonomists.

Lielākie vilcēji

Gan Luminor, gan bankas Citadele ekonomists uzsver, ka vislielākais darba vietu skaita pieaugums fiksēts būvniecībā, informācijas tehnoloģiju (IT), kā arī viesnīcu un restorānu nozarē, un faktiski ekonomikas struktūras ziņā arvien vairāk Latvija vēršas pakalpojumu virzienā. «Šo procesu vislabāk ilustrē IT nozare, kas pēdējos trīs gados radījusi aptuveni trešdaļu no visām jaunajām darba vietām Latvijā, lai gan nozare veido tikai aptuveni 3% no mūsu ekonomikas. Šis pieaugums gan pamatā koncentrējas Rīgā, savukārt ārpus Rīgas darba vietu pieaugumā vairāk dominē tradicionālās nozares – rūpniecība, būvniecība, kā arī viesnīcu un restorānu nozare,» atzīmē Āboliņš.

Strautiņš gan prognozē, ka šogad celtniecība augs krietni pieticīgāk nekā pērn, bet pārējās vadošās nozares varētu attīstīties līdzīgi.

Kur meklēt brīvās rokas un lielākie šķēršļi

Kā liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati, bezdarbs Rīgas reģionā ir noslīdējis līdz aptuveni 4% un šobrīd vairāk nesamazinās, uzmanību vērš Āboltiņš. Citadeles ekonomists norāda – līdz ar to Rīgas reģionā bezdarba faktiski ir dabīgā līmeni un to pārsvarā veido cilvēki, kuri atrodas darba maiņas procesā. «Tas nozīmē, ka brīvu darba resursu galvaspilsētas apkārtnē un lielākajās pilsētās tik pat kā nav. Vienlaikus ārpus pilsētām cilvēki, kuri meklē darbu, bieži dzīvo tālu no ekonomiskās aktivitātes centriem, kuros tiek radītas jaunās darba vietas. Tāpat arī šo cilvēku prasmes ne vienmēr atbilst darba tirgus vajadzībām,» atzīmē Āboliņš.

Viņaprāt, mājokļu trūkums attīstības centros, zema iekšējā mobilitāte un nepietiekama bezdarbnieku pārkvalifikācija apgrūtina šo iedzīvotāju atgriešanu darba tirgū, un tas ir viens no iemesliem, kādēļ bezdarba līmenis šogad mazināsies lēnākā tempā nekā iepriekšējos gados.

Pēc statistikas datiem, jo īpaši strauji samazinās īstermiņa bezdarbnieku skaits. Strautiņa ieskatā, augošais ilgstoši nestrādājošo īpatsvars ir galvenokārt reģionālo kontrastu atspoguļojums, kas ir tikai pakāpeniski atrisināma problēma, arī tas bremzēs bezdarba tālāku samazināšanos.

«Šie dati parāda — lai arī palielināt strādājošo skaitu nav viegli, tas ir iespējams. Salīdzinājums ar ziemeļu kaimiņiem vēsta, ka to ir iespējams turpināt. Starpība starp nodarbinātības līmeni Igaunijā un Latvijā pērnā gada nogalē bija 4,6 procentpunkti (attiecīgi 69,1% un 64,5%). Nodarbinātība abās valstīs kopš krīzes augusi līdzīgi, bet starpība svārstījusies bez noteiktas tendences. Darbinieku piesaiste un noturēšana kaimiņvalsts uzņēmumiem bijusi skaudra problēma jau vairākus gadus, taču nodarbinātības līmenis ir sasniedzis augstāku līmeni, nekā jebkurš spēja iztēloties. Tas parāda — Latvijā imigrācija noteikti ir viens no risinājumiem, bet prioritāte joprojām ir nodarbinātības līmeņa palielināšana. Panākot Igaunijas līmeni, Latvijā strādājošo skaitu vēl var palielināt par vairākiem desmitiem tūkstošu cilvēku,» domā eksperts.

Viņš turpina arī ar to, ka par nodarbinātības palielināšanas iespējām signalizē arī atšķirīgais vīriešu un sieviešu bezdarba līmenis, pērn attiecīgi 8,4% un 6,4%. «2007.gadā bezdarbs starp vīriešiem bija 6,5%. Lai arī kopumā nodarbinātības līmenis pērn sasniedza rekordu, visaktīvākajās vecuma grupās — starp 25 un 54 gadu vecumu, augstākie nodarbinātības līmeņi joprojām ir 2006. – 2007.gadā reģistrētie,» tā Strautiņš.

Turpmākie plāni

Luminor eksperts uzskata, ka attīstības stratēģijā «ko nedarīt» ir vismaz tikpat svarīgs punkts kā «ko darīt». «Pieņemt lēmumu kaut ko nedarīt — neattīstīt kādu nozari, kādu apvidu, politiķiem var būt ļoti grūti. Arī uzņēmumu vadītājiem lēmumi par nedarīšanu var sagādāt emocionālas ciešanas. Cilvēki mēdz izvairīties no situācijām, kas viņiem rada diskomfortu. Tad lēmumu (ne)pieņēmēju vietā izvēles izdara dzīve. Dzīves nosaukums šobrīd ir «darba tirgus»,» lēš Strautiņš.

Tāpat viņš atzīmē, ka Latvijā imigrācija ir notikusi un notiks nākotnē, un tā esot vajadzīga ne tikai ekonomisku apsvērumu dēļ. Vienlaikus Strautiņš pauž, ka dažu uzņēmēju un viņu pārstāvošo organizāciju precīzi neizteiktā, bet nojaušamā vēlme ar imigrāciju atgriezt darba tirgū pēcpadomju ēras vidēji aritmētisko stāvokli, ir vēlmju domāšana. «Šī ēra bija kā laiks pēc vētras mežā, kas ir izgāzusi daudzus vecus kokus, paverot iespējas izaugt jaunajiem, kas citādi nonīktu bez saules. Tas bija lielisks iespēju logs uzņēmīgiem cilvēkiem, kas ir gandrīz aizvēries. Arī turpmāk mežā laiku pa laikam kāds koks nolūzīs, bet par tā atbrīvoto vietu būs liela konkurence,» uzskata ekonomists.


Pievienot komentāru

  1. Anonīms teica:

    Liepājā ir tikai dāņu firmas. Nau ne jausmas kur atrast darbu. Ja toksiski cilvēki apkārt tad izdzīvot nav iesp€jams .Latvieši izmirst. Daudzu iemeslu dēļ.

    • patriots teica:

      Rakstā ir teikts, ka bezdarbs Latvijā turpinās samazināties. Turklāt, “Delfos” mēs lasām ka “vidējais reģistrētā bezdarba līmenis šogad būs 5,9%”. Izklausās, ka tu pašreiz esi depresijā. Tieci tai pāri, vai meklē palīdzību.

Nedēļa Lietuvā: Sejas masku deficīts. Pārbaudes par koronavīrusu. 160 000 eiro valsts popularizēšanas stratēģijai

Aizvadītajā nedēļā Lietuvā izteikts aicinājums pārbaudīt, vai tie, kuri valstī ieceļojuši pa sauszemi, nav inficējušies ar koronavīrusu. Atklājies, ka iespējas tikt pie sejas maskām ir apgrūtinātas ar iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem.

Dānija grasās izdot Latvijas pilsoni Misāni Dienvidāfrikai

Dānijas tiesa piektdien, 14.februārī, lēmusi neatbrīvot apcietinājumā esošo Latvijas pilsoni Kristīni Misāni, kura Dienvidāfrikas Republikā tiek vainota sava bērna nolaupīšanā.

Norāda uz nevienlīdzīgu konkurenci privātā un publiskā sektora kultūras pasākumu rīkotāju vidū

Kultūras pasākumu rīkošanas nozarē nepastāv pilnībā vienlīdzīgi konkurences nosacījumi starp privātā un publiskā sektora tirgus dalībniekiem, secinājusi Konkurences padome.

Šķīdoņa dēļ masas ierobežojumi ieviesti uz 76 grants ceļu posmiem

Patlaban jau 76 valsts grants ceļu posmos ir ieviesti īslaicīgi masas ierobežojumi – liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par desmit tonnām.

Eurostat: Latvijā ceturtajā ceturksnī bijusi vājāka IKP izaugsme nekā ES vidēji

Latvijā pērn ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada bijis mazāks iekšzemes kopprodukta pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji.

Ķīnā ar koronavīrusu inficējušies 1 700 mediķi, no tiem seši miruši

Ķīnā mirušo skaits jaunā koronavīrusa Covid-19 uzliesmojumā ir pieaudzis līdz 1 483 pēc 116 jaunu nāves gadījumu reģistrēšanas uzliesmojuma epicentrā Hubei provincē.

Kariņš uzdod Nemiro nekavējoties sākt darbu pie valdības noteikumu izstrādes OIK efektīvākai pārraudzībai

Valdības deklarācijā noteikts, ka OIK jālikvidē ievērojot tiesiskuma principus un nepieļaujot šo maksājumu veikšanu no citiem finanšu avotiem, bet gan veicot to valsts budžetam un iedzīvotājiem ekonomiski un finansiāli izdevīgākajā veidā.

Latvijas tūristu mītnēs apkalpoto viesu skaits pieaudzis par 1,6%

Latvijas tūristu mītnēs pērn apkalpoti 2,85 milj. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 1,6% vairāk nekā 2018.gadā.

Orlen Lietuva vedīs pirmo kravu pa pērn atjaunoto Mažeiķu–Reņģes dzelzceļa posmu

Polijas naftas koncerna PKN Orlen Lietuvas meitassabiedrība Orlen Lietuva vedīs savu pirmo kravu pa pērn atjaunoto dzelzceļa posmu Mažeiķi-Reņģe.

Apstiprināts risinājums Rail Baltica reģionālo vilcienu uzņemšanai Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā

Līdz šim paredzēto divu sliežu ceļu vietā projektētāji ir raduši risinājumu četru Eiropas platuma sliežu ceļu integrēšanai stacijas projektā, nodrošinot arī starppilsētu un piepilsētas vilcienu apkalpošanu.

Beness Aijo lūdz Putinam politisko patvērumu un apgalvo, ka Krievija viņu atbrīvojusi

Latvijas meklēšanā izsludinātais nacionālboļševiks Beness Aijo lūdz Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam politisko patvērumu un apgalvo, ka Krievijas varasiestādes viņu atbrīvojušas.

Akciju cenas krītas bažās par koronavīrusu

Akciju cenas pasaulē ceturtdien, 13.februārī, kritušās, atjaunoties bažām par jaunā koronavīrusa Covid-19 epidēmiju Ķīnā.

Kriminālprocesa likumā veiks plašus grozījumus par liecību patiesumu, žurnālistu iespējām un pierādījumu izmantošanu

Saeima otrajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas paredz noteikt pienākumu sniegt patiesas liecības, ja persona izmanto tiesības liecināt.

Nedēļas nogale būs sniegota, lietaina un vējaina

Nedēļas nogalē gaidāms spēcīgs vējš, kas piekrastē varētu sasniegt pat 25 m/s, bet gaisa temperatūra saglabāsies līdzšinējās robežās.

Maršruts nedēļas nogalei: Ziemsara Riekstukalnā, Kasešu nakts un Svaparapa

Februāra vidus parasti tiek sagaidīts sirsnīgās noskaņās, tuvojoties Valentīndienai.

Viļņa un Airbnb vienojas par tūristu nodokļa iekasēšanu

Populārā īstermiņa izīrēšanas platforma Airbnb, kas bieži kritizēta par regulācijas trūkumu, tomēr februāra vidū saņēmusi uzslavas, kad tā parakstīja vienošanos ar Viļņas pilsētas pašvaldību.

Nepietiekamās valsts valodas zināšanas pašvaldību deputātiem būs jāpilnveido par saviem līdzekļiem

Pašvaldības deputātam, kuru Valsts valodas centrs būs aicinājis apgūt valsts valodu nepieciešamajā līmenī, latviešu valodas zināšanas būs jāpilnveido par saviem līdzekļiem.

KNAB viesojies Rīgas domes Komercdarbības nodrošinājuma pārvaldē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvji ceturtdien, 13.februārī, bija ieradušies Rīgas domes Īpašuma departamenta Komercdarbības nodrošinājuma pārvaldē, lai veiktu procesuālās darbības.

Saeima atlaiž Rīgas domi

Saeima pieņēmusi lēmumu atlaist Rīgas domi. Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmums desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Tiesa pēc nedēļas paziņos nolēmumu Bērnu slimnīcas kukuļošanas lietā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa pieņēmusi precizēto vienošanos starp apsūdzētajiem tā dēvētajā Bērnu slimnīcas kukuļošanas lietā un prokuroru un pēc tam devās pārtraukumā līdz 20.februārim, kad tiks paziņots nolēmums.

Rīgas domes vēlēšanās arī VL–TB/LNNK un JV varētu veidot dalītus sarakstus

Līdz ar Jaunās konservatīvās partijas lēmumu gaidāmajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās startēt atsevišķi, visdrīzāk arī nacionālā apvienība Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK un Jaunā Vienotība veidos atsevišķus sarakstus.

Tallinas iedzīvotāji neatbalsta satiksmes ātruma ierobežošanu līdz 40 km/h

Tallinas iedzīvotāji neatbalsta pilsētas mēra ideju automašīnu ātrumu pilsētas ielās ierobežot līdz 40 km/h, līdz ar to pašvaldība meklē citus veidus, kā regulēt satiksmes ātrumu, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Komisija vērtēs ieceri noteikt katra būvniecības procesa dalībnieka atbildību

Saeima izskatīšanai komisijā nodevusi grozījumus Būvniecības likumā, kas noteiks katra būvniecības procesa dalībnieka atbildību, konkretizēs būvvaldes un Būvniecības valsts kontroles biroja kompetenci,

Dzīvnieku aizstāvji iemūžina nepieņemamos apstākļus kādā Lietuvas zvēraudzētavā

Dzīvnieku tiesību aizstāvji uzņēmuši video, kurā redzami nepieņemamie apstākļi, kādos mīt ūdeles kādā kažokzvēru audzētavā Lietuvā, vēsta Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Gripas izplatība nedaudz samazinājusies

Pagājušajā nedēļā Latvijā ir kritusies gripas saslimstība un kopumā reģistrēti 60 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!