bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 29.03.2020 | Vārda dienas: Agija, Aldonis
LatviaLatvija

Darba tirgus vēl arvien būs ekonomikas «karstais punkts», tā ekonomisti

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Lai arī bezdarba līmenis Latvijā pērn ir strauji samazinājies līdz 7,4%, tas joprojām ir augstāks nekā Igaunijā un Lietuvā, kur tas 2018.gadā bija attiecīgi 5,4% un 6,2%. Ja Igaunijā bezdarba līmenis jau sākotnēji bijis būtiski zemāks nekā Latvijā, atšķirība ar Lietuvu izveidojusies dažu pēdējo gadu laikā. Tas liek domāt, ka arī Latvijā labvēlīgas ekonomiskās attīstības gadījumā iespējama vēl straujāka bezdarba līmeņa samazināšanās, darba tirgus statistikas datus par 2018.gadu Latvijā komentē Finanšu ministrijas eksperti.

Prognozes šim gadam

Pēc Finanšu ministrijas jaunākajām prognozēm 2019.gadā, ekonomikas izaugsmei kļūstot mērenākai, bezdarba līmenis turpinās pazemināties, bet nedaudz lēnākos tempos, – līdz 7,0% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Šogad gaidāms arī nodarbināto iedzīvotāju skaita neliels pieaugums – par 0,5%, salīdzinot ar 2018.gadu, jo spēcīgāku kāpumu turpina ierobežot darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, lēš ministrijā.

Dažādas prognozes pauduši arī vairāku banku ekonomisti, kopumā vienojoties, ka pārmaiņas darba tirgū turpināsies lēnāk, taču uz pozitīvo pusi.

«Ja 2018.gadā nodarbinātība pieauga par 1,6%, tad šogad kāpums varētu būt apmēram procentu liels. Bremzēšanās visdrīzāk jau ir sākusies — ja pērnā pirmajos trīs ceturkšņos nodarbināto skaits gada griezumā auga vidēji par 1,9%, tad 4.ceturksnī par 0,8%,» vērtē Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.

Arī Swedbank ekonomiste Linda Vildava norāda, ka ieskatoties šajā, 2019.gadā, sagaidāms, ka pozitīvās tendences turpināsies, tomēr uzlabojums kļūs lēnāks. «Par spīti visam, pērnā gada aktualitātes – darbaspēka izsīkstošās rezerves un darbinieku trūkums – saglabāsies. Darba tirgus vēl arvien būs ekonomikas «karstais punkts», un uzņēmumi turpinās testēt tā iespēju robežas,» uzskata ekonomiste.

Kopumā Vildava atzīmē, ka statistikas pozitīvos rezultātus ietekmējuši vairāki ārējie apstākļi, gan labie, gan ne tik labi. «Straujas izaugsmes apstākļos cilvēku resurss ir īpaši zelta vērtē – aug pieprasījums pēc uzņēmumu saražotajām precēm un pakalpojumiem, bet, lai šo augošo pieprasījumu apmierinātu, uzņēmumiem darba rokas un galvas vajag «kā ēst». Vēl vairāk šo situāciju saasina iedzīvotāju skaita sarukums. Šo procesu rezultātā 2018.gadā visi galvenie darba tirgus rādītāji uzrādījuši labāko sniegumu pēdējo desmit gadu laikā, spītējot nelabvēlīgajām demogrāfiskajām tendencēm,» norāda eksperte.

Vienlaikus viņa atzīmē, ka, lai arī droši vēl nav zināms, šķiet, ka migrācijas tendences kļūs mazāk nelabvēlīgas. «Proti, mazāk cilvēku nekā iepriekš izvēlas aizbraukt, kā arī ārpus Latvijas esošie labvēlīgāk vērtē iespējas dzīvot Latvijā,» pieļauj Vildava.

Bankas Citadele eksperts Mārtiņš Āboliņš uzsver, ka Latvijā joprojām ir visaugstākais bezdarba līmenis Austrumeiropas reģionā, kur tas jau ir ap 5%. Tādēļ viņš neredzot iemeslus, lai arī Latvijā bezdarbs tuvāko divu vai trīs gadu laikā nesamazinātos līdz 5%. «Demogrāfisko faktoru ietekmē katru gadu pensijas vecumu sasniedz Latvijā ievērojami lielāks cilvēku skaits, nekā ienāk darba tirgū. Tādējādi bezdarbs Latvijā turpinās samazināties, pat ja ekonomika augtu ievērojami lēnāk nekā pašlaik. Šis viss gan liek domāt, ka darba tirgus tuvākajos gadu būs lielākais izaicinājums Latvijas ekonomikā un, visticamāk, jau šogad darbaspēka trūkums sāks negatīvi ietekmēt kopējo ekonomikas izaugsmi,» teic ekonomists.

Lielākie vilcēji

Gan Luminor, gan bankas Citadele ekonomists uzsver, ka vislielākais darba vietu skaita pieaugums fiksēts būvniecībā, informācijas tehnoloģiju (IT), kā arī viesnīcu un restorānu nozarē, un faktiski ekonomikas struktūras ziņā arvien vairāk Latvija vēršas pakalpojumu virzienā. «Šo procesu vislabāk ilustrē IT nozare, kas pēdējos trīs gados radījusi aptuveni trešdaļu no visām jaunajām darba vietām Latvijā, lai gan nozare veido tikai aptuveni 3% no mūsu ekonomikas. Šis pieaugums gan pamatā koncentrējas Rīgā, savukārt ārpus Rīgas darba vietu pieaugumā vairāk dominē tradicionālās nozares – rūpniecība, būvniecība, kā arī viesnīcu un restorānu nozare,» atzīmē Āboliņš.

Strautiņš gan prognozē, ka šogad celtniecība augs krietni pieticīgāk nekā pērn, bet pārējās vadošās nozares varētu attīstīties līdzīgi.

Kur meklēt brīvās rokas un lielākie šķēršļi

Kā liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati, bezdarbs Rīgas reģionā ir noslīdējis līdz aptuveni 4% un šobrīd vairāk nesamazinās, uzmanību vērš Āboltiņš. Citadeles ekonomists norāda – līdz ar to Rīgas reģionā bezdarba faktiski ir dabīgā līmeni un to pārsvarā veido cilvēki, kuri atrodas darba maiņas procesā. «Tas nozīmē, ka brīvu darba resursu galvaspilsētas apkārtnē un lielākajās pilsētās tik pat kā nav. Vienlaikus ārpus pilsētām cilvēki, kuri meklē darbu, bieži dzīvo tālu no ekonomiskās aktivitātes centriem, kuros tiek radītas jaunās darba vietas. Tāpat arī šo cilvēku prasmes ne vienmēr atbilst darba tirgus vajadzībām,» atzīmē Āboliņš.

Viņaprāt, mājokļu trūkums attīstības centros, zema iekšējā mobilitāte un nepietiekama bezdarbnieku pārkvalifikācija apgrūtina šo iedzīvotāju atgriešanu darba tirgū, un tas ir viens no iemesliem, kādēļ bezdarba līmenis šogad mazināsies lēnākā tempā nekā iepriekšējos gados.

Pēc statistikas datiem, jo īpaši strauji samazinās īstermiņa bezdarbnieku skaits. Strautiņa ieskatā, augošais ilgstoši nestrādājošo īpatsvars ir galvenokārt reģionālo kontrastu atspoguļojums, kas ir tikai pakāpeniski atrisināma problēma, arī tas bremzēs bezdarba tālāku samazināšanos.

«Šie dati parāda — lai arī palielināt strādājošo skaitu nav viegli, tas ir iespējams. Salīdzinājums ar ziemeļu kaimiņiem vēsta, ka to ir iespējams turpināt. Starpība starp nodarbinātības līmeni Igaunijā un Latvijā pērnā gada nogalē bija 4,6 procentpunkti (attiecīgi 69,1% un 64,5%). Nodarbinātība abās valstīs kopš krīzes augusi līdzīgi, bet starpība svārstījusies bez noteiktas tendences. Darbinieku piesaiste un noturēšana kaimiņvalsts uzņēmumiem bijusi skaudra problēma jau vairākus gadus, taču nodarbinātības līmenis ir sasniedzis augstāku līmeni, nekā jebkurš spēja iztēloties. Tas parāda — Latvijā imigrācija noteikti ir viens no risinājumiem, bet prioritāte joprojām ir nodarbinātības līmeņa palielināšana. Panākot Igaunijas līmeni, Latvijā strādājošo skaitu vēl var palielināt par vairākiem desmitiem tūkstošu cilvēku,» domā eksperts.

Viņš turpina arī ar to, ka par nodarbinātības palielināšanas iespējām signalizē arī atšķirīgais vīriešu un sieviešu bezdarba līmenis, pērn attiecīgi 8,4% un 6,4%. «2007.gadā bezdarbs starp vīriešiem bija 6,5%. Lai arī kopumā nodarbinātības līmenis pērn sasniedza rekordu, visaktīvākajās vecuma grupās — starp 25 un 54 gadu vecumu, augstākie nodarbinātības līmeņi joprojām ir 2006. – 2007.gadā reģistrētie,» tā Strautiņš.

Turpmākie plāni

Luminor eksperts uzskata, ka attīstības stratēģijā «ko nedarīt» ir vismaz tikpat svarīgs punkts kā «ko darīt». «Pieņemt lēmumu kaut ko nedarīt — neattīstīt kādu nozari, kādu apvidu, politiķiem var būt ļoti grūti. Arī uzņēmumu vadītājiem lēmumi par nedarīšanu var sagādāt emocionālas ciešanas. Cilvēki mēdz izvairīties no situācijām, kas viņiem rada diskomfortu. Tad lēmumu (ne)pieņēmēju vietā izvēles izdara dzīve. Dzīves nosaukums šobrīd ir «darba tirgus»,» lēš Strautiņš.

Tāpat viņš atzīmē, ka Latvijā imigrācija ir notikusi un notiks nākotnē, un tā esot vajadzīga ne tikai ekonomisku apsvērumu dēļ. Vienlaikus Strautiņš pauž, ka dažu uzņēmēju un viņu pārstāvošo organizāciju precīzi neizteiktā, bet nojaušamā vēlme ar imigrāciju atgriezt darba tirgū pēcpadomju ēras vidēji aritmētisko stāvokli, ir vēlmju domāšana. «Šī ēra bija kā laiks pēc vētras mežā, kas ir izgāzusi daudzus vecus kokus, paverot iespējas izaugt jaunajiem, kas citādi nonīktu bez saules. Tas bija lielisks iespēju logs uzņēmīgiem cilvēkiem, kas ir gandrīz aizvēries. Arī turpmāk mežā laiku pa laikam kāds koks nolūzīs, bet par tā atbrīvoto vietu būs liela konkurence,» uzskata ekonomists.


Atbildēt uz patriots komentāru

  1. Anonīms teica:

    Liepājā ir tikai dāņu firmas. Nau ne jausmas kur atrast darbu. Ja toksiski cilvēki apkārt tad izdzīvot nav iesp€jams .Latvieši izmirst. Daudzu iemeslu dēļ.

    • patriots teica:

      Rakstā ir teikts, ka bezdarbs Latvijā turpinās samazināties. Turklāt, “Delfos” mēs lasām ka “vidējais reģistrētā bezdarba līmenis šogad būs 5,9%”. Izklausās, ka tu pašreiz esi depresijā. Tieci tai pāri, vai meklē palīdzību.

Koronavīruss Baltijā. Latvijā – 347, Lietuvā – 437 , Igaunijā – 679

Igaunijā ziņo, ka divi saslimušie ir miruši COVID-19 izraisīto komplikāciju dēļ un 20 cilvēki ir izveseļojušies no šī koronavīrusa.

Nedēļa Lietuvā: Vīruss uzveic piekto pacientu, Nausēda aicina ES nopietnāk cīnīties pret pandēmiju

Lietuvā aizvadītās nedēļas galvenie notikumi ziņās bija pirmo piecu cilvēku nāve no COVID-19 komplikācijām, prezidenta Gitana Nausēdas aicinājums ES dalībvalstīm izvērst nopietnāku cīņu pret pandēmijas izplatību un Lietuvas Apelācijas tiesas lēmums pārcelt 13.janvāra krimināllietas izskatīšanu.

COVID-19 konstatēta Stradiņa slimnīcas onkoloģei

Saslimšana ar jaunā koronavīrsa izraisīto slimību COVID-19 konstatēta vienai Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas mediķei.

Martā bezdarbnieku skaits audzis par vairāk nekā 2 500 cilvēkiem

Kopš marta sākuma bezdarbnieku skaits Latvijā ir pieaudzis par 2 557 personām, un kopumā šāds statuss patlaban piešķirts 60 804 iedzīvotājiem.

Vēl vienam Rēzeknes slimnīcas darbiniekam konstatē saslimšanu ar koronavīrusu

Saslimšana konstatēta pēc tam, kad paņemtas analīzes pārējiem darbiniekiem, atklājot bērnu ķirurga saslimšanu ar COVID-19.

Britu premjers Džonsons inficējies ar jauno koronavīrusu

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons inficējies ar jauno koronavīrusu, tā pievienojoties vairāk nekā 11 600 cilvēku, kuriem valstī ir konstatēta vīrusa klātbūtne organismā, ziņo britu raidsabiedrība BBC.

Eiropols brīdina par strauju noziedzības pieaugumu koronavīrusa pandēmijas laikā

Ziņojumā teikts, ka kopš krīzes sākuma ievērojami palielinājusies tirdzniecība ar viltotām precēm, tostarp sejas maskām, dezinfekcijas līdzekļiem un medikamentiem.

Kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas Latvijā atgriezušies vismaz 1 500 cilvēku

Pēc 27.marta regulāri Latvijas valstspiederīgo repatriācijas reisi vairs netiek plānoti, ja vien nebūs neparedzētas situācijas.

Eksperti skaidro | Neuzķeries uz internetā nopērkamajām tievēšanas tabletēm – tādu nav!

Lai neuzķertos uz klajiem meliem, apskatīts konkrēts produkts, ko ļoti vienkāršā veidā var iegādāties internetā. Tas ir uztura bagātinātājs Africanmango900.

Krievija aicina atcelt sankcijas, vēršas ANO ar Ķīnu, Ziemeļkoreju

Krievija, kura ir pakļauta ar sankcijām par tās agresiju Ukrainā un Krimas sagrābšanu, ir nākusi klajā ANO ar aicinājumu atcelt sankcijas COVID-19 pandēmijas apstākļos. Aicinājums iesniegts kopā ar citām sankciju skartām valstīm.

Elektroenerģijas cena mājsaimniecībām samazinās

Pielāgojot patēriņu cenu svārstībām biržā, kur parasti cena ir zemāka brīvdienās un vēlās nakts stundās, ir iespēja ietaupīt.

Igaunija no Ķīnas pasūta vīrusa aizsargaprīkojumu par 10 mlj. eiro

Igaunija no kāda Ķīnas uzņēmuma ir pasūtījusi pretvīrusa aizsardzības un medicīnas aprīkojumu par 10,35 miljardiem eiro. Valsts vajadzīgo meklējusi Ķīnā, jo, valsts pārvaldes ministra vārdiem, Eiropa šobrīd ir slēgta, tā ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Provizoriski dīkstāves pabalstos tiks izmaksāti 130 miljoni eiro

Provizoriski dīkstāves pabalstos tiks izmaksāti 130 miljoni eiro 465 000 darba ņēmēju, liecina Ekonomikas ministrijas apkopotā informācija.

ES vienojas kopīgiem spēkiem pārvarēt vīrusa izplatību un ekonomisko krīzi

ES dalībvalstu un valdību vadītāji neklātienes sanāksmē ir vienojušies kopīgiem spēkiem savaldīt vīrusa uzliesmojumu bloka teritorijā, veicinot medicīnas aprīkojuma nodrošinājumu un darbu ar COVID-19 vakcīnas izstrādi, paziņoja ES Padome.

BNN jautā | Replika par «paniku» koronavīrusa SARS-CoV-2 dēļ

Vēlos vērst lasītāju uzmanību uz to, ka panika, iespējams, nav labākais apzīmējums masu noskaņojumiem, kas jaunā koronavīrusa ietekmē pieņemas spēkā daudzviet pasaulē un pēdējās nedēļās arī Latvijā. 

ASV izvirzās vadībā ar pasaulē lielāko COVID-19 inficēto skaitu

ASV ir reģistrēts pasaulē lielākais apstiprināto COVID-19 gadījumu skaits, vīrusa uzliesmojumam apsteidzot Ķīnas oficiālos datus. Ziemeļamerikas valstī ir apstiprināti vairāk nekā 85 000 saslimšanas gadījumu, ziņo amerikāņu ziņu aģentūra AP.

Sestdien būs +15 grādus silts

Piektdien, 27.martā, un sestdien bieži spīdēs saule, kā arī nokrišņi nav gaidāmi. Dienas laikā gaiss iesils līdz +10…+15 grādiem, bet nakts un rīta stundās gaisa temperatūra būs 0…–6 grādu robežās.

Rēzeknes slimnīcā saslimšanu ar COVID-19 konstatē ārstam

Rēzeknes slimnīcā saslimšana ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību COVID-19 konstatēta ārstam, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.

Lietuvā vīrusa postā saskata arī gaišo pusi

Tas pat nav jāsaka – Lietuvu ir smagi skāris COVID-19. Karantīnas apstākļos bezdarba līmenis ir audzis par 30%, inficēto skaits uz 1.maiju tiek prognozēts virs 6 000, taču valstī atgriežas emigrējušie lietuvieši, attīrās gaiss, daudzi rīkojas izpalīdzīgi.

COVID-19 izplatības novēršanā iesaistītie mediķi saņems piemaksas līdz 50% no algas

Piemaksās par jaunā koronavīrusa izraisītās slimības COVID-19 izplatības novēršanu martā mediķi saņems līdz pat 50% no darba algas, bet tālāko divu mēnešu laikā tās būs 20% apmērā.

Uz dīkstāves pabalstu varēs pretendēt visu nozaru darba ņēmēji

Pēc konkrētu kritēriju izpildes dīkstāves pabalstu varēs saņemt visu nozaru uzņēmumu darba ņēmēji.

Rīgā pie luksoforiem uz laiku tiks atslēgtas gājēju izsaukuma pogas

Rīgas domes Satiksmes departaments vērš iedzīvotāju uzmanību, ka izsaukuma pogas tiks atslēgtas uz nenoteiktu laiku un gājēji aicināti sagaidīt gājēju luksoforā zaļo gaismu.

Autobusos drīkstēs ieņemt tikai katru otro sēdvietu

Priekšroka autobusos būtu dodama tiem iedzīvotājiem, kuri dodas uz darbavietu un pēc tam – atpakaļ mājās, īpaši tad, ja persona ir nodarbināta medicīnas, tiesību aizsardzības vai tirdzniecības jomā.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!