Darbu sākusi Latvijas pasta pagaidu valde

VAS Latvijas pasts (LP) akcionārs, piektdien, 22.aprīlī apstiprinājis uzņēmuma pagaidu valdi, kas ir iecelta, lai nodrošinātu uzņēmuma vadības pēctecību un nepārtrauktību.

Valdes pienākumus uz laiku pildīs līdzšinējie uzņēmuma darbinieki – Latvijas pasta Eksprespasta departamenta direktors Mārcis Vilcāns, galvenais ekonomists Kristaps Krūmiņš un Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Ilze Aleksandroviča, kura iepriekš ir darbojusies VAS Latvijas pasts valdē.

Pagaidu valde darbosies līdz brīdim, kad tiks apstiprināta konkursa kārtībā izraudzītā valde, informē uzņēmums.

Pagaidu valdes galvenie uzdevumi šobrīd ir nodrošināt uzņēmuma darbības nepārtrauktību, novērst pārbaudēs konstatētos pārkāpumus, kā arī sagatavoties Latvijas pasta Padomes izveidošanai.

BNN jau vēstīja, ka LP valdes priekšsēdētājs Arnis Salnājs, kā arī pārēji valdes locekļi – Ilze Bagatska, Arnis Gulbis un Egons Strazdiņš. – iesnieguši atlūgumus.

Kā liecina Satiksmes ministrijas (SM) komisijas veiktās pārbaudes rezultāti, LP valde nav ņēmusi vērā un ieviesusi Valsts kontroles ieteikumus, proti, nav sakārtota pasta norēķinu sistēma un izvērtēts nepieciešamo dienesta transportlīdzekļu skaits, kā arī nav pieņemti pamatoti lēmumi par automašīnu nomu.

Tāpat uzņēmuma valdes līdzšinējās darbības modelis un lēmumu pieņemšanas process radījis riskus uzņēmuma darbības nepārtrauktībai. Valdes pieņemtie lēmumi par iepirkumiem un to procesu bijuši necaurspīdīgi, bez noteiktas kontroles un uzraudzības sistēmas. Tāpat informācija par iepirkumiem netika publicēta pasta mājaslapā, bet pēdējās ziņas Iepirkumu uzraudzības birojā par LP veiktajiem iepirkumiem bija 2014.gadā, norāda ministrijā.

Vienlaikus valde nav nodrošinājusi līgumu izpildes termiņus, piemēram, transportpakalpojuma iegādi komerckravu pārvadājumiem īstenoja 11 mēnešus, bet elektroenerģijas piegādei iepirkumu organizēja astoņus mēnešus, rezultātā elektroenerģija tika apmaksāta pirms noslēgts jauns līgums.  Tāpat valdes rīcība un pieņemtie lēmumi liecina par nesaimniecisku darbību, ir necaurspīdīgi un nepamatoti.

Konstatēts, ka valdes nolaidības un lēmumu savlaicīgas nepieņemšanas dēļ, 2016.gada janvārī un februārī darbiniekiem algas mainīgā daļa tika izmaksāta novēloti nekā to paredz koplīgums. Algas mainīgā daļa tika izmaksāta apmēram mēnesi vēlāk, skaidro ministrijā.

Pēdējos desmit gados LP bijuši septiņi valdes priekšsēdētāji.

Salnājs LP valdē strādāja kopš 2012.gada 20.janvāra.

SM Salnāju kā LP valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju iecēla 2013.gada maijā, pēc tam, kad atlūgumu bija iesniedzis iepriekšējais uzņēmuma vadītājs Māris Kleinbergs. Kleinbergs vadīja LP kopš 2012.gada 20.janvāra.

2013.gada augustā Salnāju apstiprināja LP valdes priekšsēdētāja amatā.

Salnāja agrākā darba pieredze galvenokārt bija saistīta ar juridisko pakalpojumu sniegšanu – strādājis Sorainen un Alfenus juridiskajos birojos, praktizējies Pinsent Curtis Biddle birojā Lielbritānijā.

2014.gadā Latvijas Pasts strādāja ar 61,4 miljonu eiro apgrozījumu un 1,7 miljonu eiro peļņu, kas bija attiecīgi par 7% un 3% vairāk nekā 2013.gadā. 2015.gada LP finanšu dati pagaidām nav zināmi.

Vairākās valsts kapitālsabiedrībās, tostarp, LP līdz 31.maijam jāizveido uzņēmumu padomes. Patlaban norit LP padomes kandidātu vērtēšanas process.

Ref: 102.000.102.12513

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas