bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 18.07.2019 | Vārda dienas: Rozālija, Roze
LatviaLatvija

Dati: Nodokļu parāds pēdējā pusgadā bijis 47,3% ēdināšanas uzņēmumu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro, pēdējo sešu mēnešu laikā reģistrēts 47,3% ēdināšanas nozares uzņēmumiem, bet kopumā ēdināšanas nozares samaksātie nodokļi veidojuši 1,8% no Latvijas 2018.gada budžeta ieņēmumiem, liecina Lursoft dati.

Lursoft dati vēsta, ka pēdējos divos gados ēdināšanas sektorā strādājošo uzņēmumu skaits samazinājies par 18,54%. Proti, 2017.gada sākumā ēdināšanu kā savu pamatdarbības nozari bija norādījuši 5 636 uzņēmumi, bet šī gada sākumā – 4 591. No visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem ar sabiedriskās ēdināšanas sektoru saistīti 2,5% uzņēmumu, un tie nodarbina 5,3% no kopējā darbinieku skaita, kas 2018.gadā strādāja Latvijā reģistrētajos uzņēmumos.

Neskatoties uz to, ka nozares uzņēmumu kopējais apgrozījums ik gadu palielinās, to rezultāts pēc nodokļu nomaksas nav tik iepriecinošs, norāda Lursoft.

Apkopojot gada pārskatos norādītos datus, redzams, ka 2016.gadā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi pie 501,29 miljona eiro apgrozījuma strādājuši ar 5,65 miljoniem eiro zaudējumiem, bet 2017.gadā, apgrozot 544 miljonus eiro, finanšu gads noslēgts ar 5,24 miljoniem eiro lieliem zaudējumiem. Ņemot vērā, ka gada pārskatu iesniegšana vēl turpinās, var vien prognozēt nozares rādītājus aizvadītajā gadā, taču jau patlaban redzams, ka 2018.gadā kopējais apgrozījums būs turpinājis palielināties, savukārt peļņas rezultāts beidzot tomēr būs ar plusa zīmi, secina Lursoft eksperti.

Nodokļu nomaksas disciplīnas problēmas – teju pusei nozares

Pēdējo sešu mēnešu laikā nodokļu parāds bijis 47,3% nozares uzņēmumu, bet 40,5% parāds bijis reģistrēts vēl šī gada maija sākumā. Kopējais nozares nodokļu parāds uz šā gada 7.maiju veidojis 29,5 miljonus eiro jeb 4,77% no kopējā Latvijā reģistrēto uzņēmumu nodokļu parāda.

Vidējā parāda summa vienam ēdināšanas nozares uzņēmumam maijā bijusi 3,12 tūkstoši eiro.Statistikas dati liecina, ka patlaban saimnieciskā darbība apturēta 8,5% no visiem nozares uzņēmumiem. Pusei no šiem uzņēmumiem ir nodokļu parādi.

Neskatoties uz parādiem, samaksāto nodokļu apjoms palielinājies

Lursoft dati rāda, ka šobrīd VID Padziļinātās sadarbības programmā programmā iekļauti 12 ēdināšanas uzņēmumi (programmā kopumā reģistrēti 4 013 uzņēmumi). Pētījuma sagatavošanas brīdī neviena no programmā iekļautajiem 12 ēdināšanas uzņēmumiem nav bijis nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro.

Lursoft, balstoties uz VID sniegtajiem datiem, aprēķinājis, ka 2018.gadā nozares uzņēmumi valsts kopbudžetā nodokļos samaksājuši 127,31 miljonus eiro, kas veido 1,8% no visas nodokļu kopsummas, kuru uzņēmumi pērn samaksājuši valsts kopbudžetā. Gada laikā ēdināšanas nozarē reģistrēto uzņēmumu samaksāto nodokļu apjoms palielinājies par 19,87%. Samaksāto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apjoms gada laikā pieaudzis par 24%, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa apjoms – par 3,94%.

Pēc samaksāto nodokļu apjoma nozare ierindojusies trīspadsmitajā vietā, līdztekus telekomunikācijai un pārtikas produktu ražošanai, savukārt pēc samaksāto nodokļu apjoma uz vienu uzņēmumu – 55.vietā, bet pēc nodokļu maksājumiem uz vienu darbinieku – 63.vietā blakus tekstilizstrādājumu, ādas un ādas izstrādājumu ražošanas nozarēm.

Rēķinot sabiedriskās ēdināšanas sektorā strādājošo uzņēmumu samaksātos nodokļus uz vienu darbinieku, Lursoft norāda, ka pagājušajā gadā

pieaudzis uzņēmumu samaksāto valsts sociālo apdrošināšanu obligāto iemaksu apmērs – 2016.gadā tie bijuši 1,51 tūkstoši eiro, 2017.gadā – 1,55 tūkstoši eiro, bet pērn – 1,78 tūkstoši eiro uz vienu darbinieku.

Tikmēr iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmērs minimāli, taču nedaudz sarucis, jo, kamēr nozares samaksātā  Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) apmērs gada laikā palielinājies par 3,94%, nodarbināto skaits nozarē gada laikā audzis straujāk – par 7,91%. Iemesls samaksātā IIN samazinājumam uz vienu darbinieku meklējams arī nodokļu reformās, kas paredz diferencēta IIN piemērošanu, skaidro Lursoft.

Lursoft aprēķinājis, ka sabiedriskās ēdināšanas joma pēc IIN apjoma uz vienu darbinieku starp visām nozarēm pērn ierindojusies vien 79.vietā ar 0,79 tūkstošiem lieliem IIN maksājumiem uz vienu darbinieku, bet pēc samaksāto VSAOI apjoma tā līdztekus sociālās aprūpes nozarei ierindojas 75.vietā.

Kamēr Latgalē ēdināšanas nozarē strādājošo uzņēmumu vidējās IIN iemaksas uz vienu darbinieku 2018.gadā bijušas 0,27 tūkstoši eiro, Rīgā tās sasniegušas 0,5 tūkstošus eiro. Atšķiras arī uzņēmumu veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas viszemākās bijušas Latgalē (0,97 tūkstoši eiro uz vienu darbinieku 2018.gadā), bet augstākās – Vidzemē (1,20 tūkstoši eiro uz vienu darbinieku).


Pievienot komentāru

  1. Anonīms teica:

    Ko darīt tiem kas šajā nozarē mācījās un nespēj vairs atrast darbu?

Barnjē: ES darījusi visu, lai panāktu Brexit vienošanos

Brexit vienošanās ir sabalansēta un tā nodrošinās Lielbritānijas un ES sadarbību arī turpmāk, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu uzsvēra Eiropas Komisijas Brexit sarunu vadītājs Mišels Barnjē.

Alternatīvā teritoriālā reforma – vismaz pieci apriņķi un vairāk varas pašvaldībām

Alternatīvās administratīvi teritoriālās reformas autori piedāvā izveidot piecus vai astoņus apriņķus, proti, uz plānošanas reģiona bāzes vai republikas pilsētu administratīvās jaudas bāzes.

Lietuvas Seima spīkers ieķeras krēslā, zaudējis paša partijas uzticēšanos

Karstuma vilnis Lietuvā ir atkāpies, bet no amata aiziet negrib parlamenta spīkers Viktors Pranckietis. Viņa krēsls pēc valdības spēku pārbīdes ir paredzēts citai koalīcijas partijai, taču likt Pranckietim aiziet nav spējis pat paša Zemnieku un zaļo savienības lēmums par viņa atstādināšanu.

New York Times: Likmes cīņā pret naudas atmazgāšanu Latvijai ir augstas

ASV laikraksts New York Times publicējis rakstu par Latvijas finanšu sistēmas problēmām, atzīstot, ka likmes cīņā pret naudas atmazgāšanu mūsu valstij ir augstas.

EP aicina Krieviju atbrīvot nelikumīgi aizturētos Ukrainas pilsoņus

Eiropas Parlamenta deputāti aicina Krieviju bez nosacījumiem atbrīvot visus nelikumīgi un patvaļīgi aizturētos Ukrainas pilsoņus kā Krievijā, tā okupētajās Ukrainas teritorijās.

Vietas sadalītas – zināmas Latvijas EP deputātu pienākumi turpmākajiem gadiem

Izziņoti EP parlamentu sadarbības delegāciju sastāvi, un līdz ar to zināmas arī visas no Latvijas ievēlēto deputātu funkcijas jaunā sasaukuma pirmajos divarpus gados.

Saeimas komisija atbalsta naudas pārdali skolotāju algu palielināšanai līdz 750 eiro

Saeimas Budžeta un finanšu komisija atbalstījusi finansējuma pārdali pedagogu minimālās algas palielināšanai līdz 750 eiro šogad.

Līdz šim 2019.gadā laulības ostā iestūrējuši par 260 pāriem vairāk nekā pērn

Pirmajos sešos mēnešos 2019.gadā reģistrētas 4 730 laulības, un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu tas ir par 260 laulībām vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. 

Atkārtotu LU rektora vēlēšanu gadījumā Bērziņš būtu gatavs kandidēt vēlreiz

Ja notiks jaunas LU rektora vēlēšanas un vairākums atbalstīs manu kandidatūru, tad būšu pagodināts atkārtoti kandidēt uz šo nozīmīgo amatu, paudis LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš.

Igaunijā gaida Lidl ar atplēstām rokām, prognozē cenu kritumu

Sīvāka konkurence pārtikas veikalu vidū un zemākas cenas pircējiem – šādus ieguvums no gaidāmās vācu mazumtirdzniedzības ķēdes Lidl ienākšanas Igaunijā paredz valsts konkurences uzraudzības iestāde.

Kompensāciju par darbu reģionos varētu saņemt arī zobārsti

Lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību ārpus Rīgas, plānots paplašināt mediķu loku, kas var saņemt finansiālu atbalstu, izvēloties strādāt reģionos.

Sakārtojot sabiedriskos medijus, finansējums ir vienkāršākais jautājums, tā Levits

Risinot krīzi sabiedriskajos medijos, nauda ir mazākā problēma, tā LTV raidījumā Rīta panorāma paudis Valsts prezidents Egils Levits.

Vācijā par bērnu nevakcinēšanu pret masalām plāno 2 500 eiro naudassodu

Vācijā pieaugot masaliņu saslimšanas gadījumiem, valdība apstiprinājusi obligātas vakcinēšanas kārtību bērnudārzu un skolu audzēkņiem un darbiniekiem. Par bērnu nepotēšanu vecākiem plānots naudassods līdz 2 500 eiro.

Biržu indeksi krītas, tālāk atkāpjoties no rekordiem

ASV biržu indeksi trešdien, 17.jūlijā, kritās, tālāk atkāpjoties no pirmdien sasniegtajiem rekordiem, un īpaši krasi saruka rūpniecības, transporta un enerģētikas uzņēmumu akciju cenas.

Stoltenbergs: Krievijai pēdējais brīdis glābt svarīgo kodolraķešu līgumu

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs aicinājis Krieviju saglabāt kodolraķešu kontroles līgumu, atgriežoties pie savu saistību izpildes līdz 2.augustam, pretējā gadījumā militārā alianse gatavošot samērīgu, aizsardzības rakstura atbildi.

Sāk iepirkumu par sabiedriskā transporta nodrošināšanu nākamajā desmitgadē

Izsludināts iepirkuma konkurss par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu no 2021. līdz 2030.gadam, informē Autotransporta direkcijā.

Petraviča: Pašvaldības nav ieinteresētas, lai bērni no bērnunamiem nonāktu ģimenēs

Labklājības ministre Ramona Petraviča ir nepatīkami pārsteigta par institūciju un pašvaldību pretestību bērnu nonākšanai ģimeniskā vidē, saucot to par «prātam neaptveramu situāciju».

Irākas Kurdistānā ziņo par nošautiem turku diplomātiem

Irākas kurdu reģionā nošauti trīs diplomāti no Turcijas, kas iepriekš vērsusies pret kurdu neatkarības iegūšanas centieniem, ziņo raidsabiedrība BBC.

Lietuvas dzelzceļš nelauzīs līgumu ar bijušā VDK virsnieka uzņēmumu Sigmen

Lietuvas dzelzceļš nelauzīs līgumu ar Latvijas uzņēmumu Sigmen, lai gan to kontrolē bijušais VDK virsnieks Jurijs Simoņenkovs, kas ar bijušo VDK virsnieku un aģentu starpniecību saistīts ar Krievijas politiskajiem līderiem.

Latvijas Radio krīzes risināšanai piesaistīs mediatoru

Lai risinātu krīzi Latvijas Radio, medija valde piesaistīs mediatoru, informē sabiedriskie mediji.

Viņķele: Izrakstot zāļu vispārīgos nosaukumus, varētu ietaupīt ap 20 miljoniem

Kompensējamo medikamentu vispārīgo nosaukumu izmantošana, izrakstot receptes, varētu ietaupīt veselības aprūpes budžetā apmēram 20 miljonus eiro, apgalvo veselības ministre Ilze Viņķele.

Latvijā jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šogad jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Francija atjaunos Parīzes dievmātes katedrāli par 850 milj. eiro

Francijas parlaments ir apstiprinājis Parīzes Dievmātes katedrāles restaurācijas darbus, lai atjaunotu vēsturisko ēku, kuras jumts nopostīts ugunsgrēkā aprīlī. Darbus paredzēts veikt par 850 miljoniem eiro, un tie varētu noslēgties ar viduslaiku katedrāles modernizāciju.

IZM neatbalsta iespēju reemigrantu bērniem pārejās periodā skolās nelikt atzīmes

Adaptācijas laiku reemigrējušo ģimeņu bērniem izglītības iestāde noteikti var paredzēt, tomēr nav iespējams, ka skolēns nesaņem vērtējumu vienu mācību gadu, kā piedāvā eksperte Ieva Reine, komentē IZM eksperte Olita Arkle.

ABLV Bank jūnijā atguvusi aktīvus desmit miljonu eiro apmērā

Likvidējamā ABLV Bank šā gada jūnijā atguvusi aktīvus desmit miljonu eiro apmērā, liecina bankas sagatavotais pārskats par darbību jūnijā.