Daudze: Mērķētais pabalsts ir daudz sarežģītāk piešķirams nekā nodokļu samazināšana

Energoresursu cenu kāpuma apstākļos efektīvs atbalsts iedzīvotājiem būtu akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšana pirmās nepieciešamības precēm un degvielai, kā to opozīcija jau daudzkārt ir piedāvājusi, intervijā Latvijas Radio sacīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāts Gundars Daudze (ZZS).

Opozīcijas politiķis kritizēja Labklājības ministrijas (LM) izstrādāto piedāvājumu, norādot, ka mērķēta atbalsta sniegšana būs ļoti sarežģīti īstenojama un tās administrēšana prasīs milzīgus resursus.

«Tieši tāpēc labāks ir pabalsts, kas ir vienkārši piesaistīts cenu pieaugumam. Ko gan varētu ieviest? Varētu ieviest to, ka tas attiecas tikai uz mājsaimniecībām, uz cilvēkiem, kuru ienākumi nepārsniedz kaut kādu noteiktu robežu,» sacīja parlamentārietis.

Vaicāts, vai ar šobrīd iecerēto atbalstu iedzīvotājiem būs pietiekami, lai pārdzīvotu energoresursu cenu kāpumu, Daudze atbildēja kategoriski noraidoši, tomēr piebilda, ka tas būs «vairāk nekā nekas».

Politiķis vairākkārt uzsvēra, ka efektīvs atbalsta pasākums šajos energoresursu cenu kāpuma apstākļos būtu akcīzes nodokļa un PVN likmes samazināšana tādām pirmās nepieciešamības precēm un produktiem kā pārtikai, medikamentiem un degvielai.

Ieņēmumi valstij no tā absolūtos skaitļos nesamazinātos, apgalvoja Daudze.

Īpaši viņš izcēla nepieciešamību samazināt nodokļus degvielai, kā to jau izdarījušas vairākas citas Eiropas Savienības valstis, jo tieši degvielas cena ir tā, kas iekļauta teju jebkura cita produkta vai pakalpojuma pašizmaksā.

Kā ziņots, LM iesniegtais informatīvā ziņojuma projekts paredz, ka nākamajā apkures sezonā iedzīvotājiem varētu kompensēt pusi no siltumenerģijas, elektrības un dabasgāzes tarifu pieauguma.

LM aplēses liecina, ka dabasgāzes cena mājsaimniecībām nākamajā apkures sezonā varētu būt apmēram 140 eiro par megavatstundu.

Attiecīgi paredzēts, ja dabasgāzes patēriņš gazificētajā objektā mēnesī ir no 221 kilovatstundas (21 kubikmetra) līdz 5269 kilovatstundām (500 kubikmetriem), tad valsts kompensēs 50% no izmaksu pieauguma – 35 eiro par megavatstundu.

Savukārt, ja dabasgāzes patēriņš gazificētajā objektā mēnesī pārsniedz 5269 kilovatstundas (500 kubikmetrus), valsts kompensēs 75% no pirmajai grupai noteiktā atbalsta, proti, 75% no 35 eiro par megavatstundu jeb 26 eiro par megavatstundu.

Lasiet arī: Ekonomists: Iedzīvotāju pirktspēja tuvākajos ceturkšņos piedzīvos strauju lejupslīdi

LM prognozē, ka vidējais siltumenerģijas tarifs mājsaimniecībām nākamajā apkures sezonā varētu būtu 150 eiro par megavatstundu robežās. Līdz ar to kompensācijas apmērs siltumenerģijas izmaksu pieauguma segšanai varētu tikt noteikts 50% apmērā no starpības starp nākamās apkures sezonas siltumenerģijas tarifu un iepriekšējā apkure sezonā noteikto siltumenerģijas tarifa mediānu, kura ir 68 eiro par megavatstundu.

Tāpat LM rosina noteikt elektroenerģijas cenu griestus, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu daļēji kompensētas izmaksas par elektroenerģiju.

Tie attiecīgi būtu nosakāmi 0,16 eiro par kilovatstundu, bet maksimālais kompensācijas apmērs tiktu noteikts 0,10 eiro par kilovatstundu.

Paredzēts, ka atbalsta instruments tiks iedarbināts tikai tajā gadījumā, ja elektroenerģijas cena konkrētajā mēnesī pārsniegs 0,16 eiro par kilovatstundu. Attiecīgi pirmās 100 kilovatstundas tiktu kompensētas 100% apmērā, nākamās 100 – 50% apmērā, bet katras turpmākās 100 – 25% apmērā.

Tādējādi vienai mājsaimniecībai maksimālais kompensācijas apjoms nepārsniegtu 35 eiro, ja patēriņš ir līdz vienai megavatstundai.

Tāpat LM paredz jauna atbalsta veida ieviešanu – automātiska rēķina par energoresursa lietošanu samazināšana zemu ienākumu mājsaimniecībām, kuru vienas personas ienākumi nepārsniedz 743 eiro un pārējo mājsaimniecībā esošo personu ienākumi ir līdz 520 eiro.

Paredzēts, ka atbalsts tiks piešķirts, balstoties uz valsts reģistros un valsts informācijas sistēmās esošo informāciju par vienā mājoklī dzīvojošajām personām un to ienākumiem līdz noteiktam ienākumu slieksnim.

Plānotais atbalsta sniegšanas periods ir 2023.gada oktobris līdz 2024.gada aprīlis.

Kā otrs jaunais atbalsta veids tiek piedāvāta uz mājsaimniecību pašdeklarēšanās principu balstīta atbalsta maksājuma veikšana mājsaimniecībām ar augstāku ienākumu slieksni nekā sociālās palīdzības ietvaros.

Savukārt, lai palīdzētu sabiedrības mazaizsargātajām grupām nomaksāt komunālos un citus rēķinus nākamajā apkures sezonā, LM piedāvā uzlabot mājokļa pabalstu, lai tam varētu kvalificēties plašāks cilvēku loks. Tiek piedāvāts arī vienreizējs pabalsts personām ar invaliditāti, senioriem un citi atbalsta veidi.

Kopējās izmaksas piedāvātajiem atbalsta pasākumiem varētu būt no 450 līdz 468 miljoniem eiro, izriet no ziņojuma projekta.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) bija uzdevis LM sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju izstrādāt un iesniegt izskatīšanai valdības 14.jūnija sēdē piedāvājumu par visaptverošu mērķētu pabalstu sistēmu.

Lasiet arī: Igaunija virzās uz degvielas akcīzes nodokļa samazināšanu

Premjers šādu rezolūciju izstrādājis, ņemot vērā, ka viņš «līdz šim nav saņēmis piedāvājumu pabalstu sistēmas uzlabošanai». Valdībā iesniegtajam piedāvājumam būtu nepieciešams ļaut finansiāli mazaizsargātākajām iedzīvotāju grupām saņemt atbalstu energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai.

Premjera skatījumā, sistēma būtu jāievieš līdz 1.septembrim.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas