bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 19.05.2019 | Vārda dienas: Lita, Sibilla, Teika
LatviaLatvija

Daudzi sabiedrībā zināmi cilvēki, tostarp Eigims, pierāda, ka nav sadarbojušies ar VDK

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Vairumā tiesvedību, kurās ir tikusi vērtēta personu iespējamā sadarbība ar bijušo Valsts drošības komiteju (VDK), sadarbības fakts nav pierādīts, tostarp arī daudzi sabiedrībā zināmi cilvēki tiesā pierādījuši, ka ar «čeku» neesot sadarbojušies, liecina Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) jaunākie publiskotie VDK dokumenti.

Atbilstoši Saeimas lemtajam, arhīvs ir publicējis tiesu spriedumus un lēmumus, kā arī prokuratūras lēmumu rezolutīvās daļas pārbaudes lietās par sadarbības faktu ar VDK. Likums neparedz šo spriedumu un lēmumu publicēšanu pilnībā, tāpēc LNA ir publicējis tikai tiesu spriedumu un lēmumu, kā arī prokuratūras lēmumu sākumus, kurā redzams, kura tiesa vai prokuratūra, kādā sastāvā, kad un attiecībā uz kādu personu šo spriedumu ir taisījusi un kāds ir lietas rezultāts.

Pēc LNA rīcībā esošajiem dokumentiem un ziņām, laikā no 1994. līdz 2018.gadam pārbaudes lietas kopumā ir bijušas ierosinātas par 385 personām. 309 no šīm pārbaudes lietām ir izskatītas tiesā, un tikai 11 gadījumos tiesa konstatējusi sadarbības faktu ar VDK. No 11 gadījumiem, kuros tiesa konstatēja sadarbības faktu ar VDK, sešos gadījumos sadarbības fakts konstatēts tikai apelācijas vai kasācijas instancē, bet tiesas pirmā instance sadarbības faktu nekonstatēja. Savukārt divos citos gadījumos pirmās instances tiesa konstatēja attiecīgo personu sadarbības faktu ar VDK, taču apelācijas instance šos spriedumus atcēla un sadarbības faktu nekonstatēja.

Vēl trīs gadījumos tiesa konstatēja attiecīgās personas dienestu VDK padotībā esošajā PSRS Robežapsardzības karaspēkā, kā tas bija gadījumā ar Saskaņas politiķi Jāni Ādamsonu. Savukārt vienā gadījumā tiesa pārbaudes lietu izbeidza, jo pārbaudāmais pats atzina sadarbības faktu ar VDK. Tātad kopumā sadarbības faktu ar VDK vai darbu VDK struktūrās tiesa ir konstatējusi 15 gadījumos jeb 4,85% gadījumu.

LNA publicētā informācija liecina, ka, izejot visas trīs tiesu instances, tiesa ir konstatējusi, ka ar VDK esot sadarbojies par «tēvzemiešu» «pelēko kardinālu» savulaik dēvētais uzņēmējs Normunds Lakučs.

75 no sāktajām lietām izbeigtas ar prokuratūras lēmumu, savukārt viena 2018.gadā ierosināta lieta, pēc arhīva rīcībā esošās informācijas, vēl ir pārbaudes procesā.

Kā liecina LNA publiskotā informācija, nesadarbošanos ar VDK tiesā ir spējis pierādīt bijušais politiķis Armands Agrums, uzņēmējs Uģis Arents, Limbažu puses politiķis Jānis Bakmanis, mūziķis Andris Baltacis, uzņēmējs Vladimirs Barinovs, uzņēmējs Aleksandrs Bašarins, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, bijušais Saeimas deputāts Juris Boldāns, bijušais Ludzas muitas dienesta priekšnieks Antons Buķelis un Atmodas laika aktīvists Ints Cālītis.

Tāpat apzināta sadarbība ar bijušo VDK tiesā nav konstatēta bijušajam politiķim Jurim Celmiņam, tirgotāju pārstāvim Henrikam Danusēvičam, politiķim Igoram Dreijam, bijušajam Daugavpils mēram Rihardam Eigimam, televīzijas raidījumu vadītājam Aldim Ermanbrikam, ekspremjeram Ivaram Godmanim, uzņēmējam Jevgenijam Gombergam, ekspolitiķim Edvīnam Inkēnam, politiķim Mihailam Kameņeckim un ekspolitiķim Tadeušam Ketleram.

Nesadarbošanos ar VDK tiesā pierādījuši arī politiķis Iļja Kozirevs, ekspolitiķis Aivars Kreituss, uzņēmējs Gunārs Ķirsons, uzņēmējs Georgs Lansmanis, Visvaldis Bruno Lācis, bijušais politiķis Roberts Milbergs, garīdznieks Ivans Miroļubovs, Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks, bijusī diplomāta Aija Odiņa, aizsaulē aizgājušais mūziķis Harijs Ozols, politiķis Igors Pimenovs, ekspolitiķis un diriģents Arvīds Platpers, uzņēmēja Ieva Plaude-Rēlingere, sabiedriskais darbinieks un puķu audzētājs Jānis Rukšans, komponists Ungars Savickis un Juris Viņķelis.

Par to, ka tiesā pierādījusi nesadarbošanās ar VDK faktu, ir stāstījusi arī režisore Dzintra Geka, tomēr viņas vārds publicētajā sarakstā nav redzams.

Kā atzīmē LNA, spriedumu rezolutīvās daļas tiesu spriedumos mēdz būt visai atšķirīgas – sākot no kategoriskiem secinājumiem, ka attiecīgā persona «nav bijusi VDK informators», beidzot ar formulējumu, ka tiesa nav konstatējusi sadarbības faktu ar VDK «pierādījumu trūkuma dēļ». Ņemot vērā faktu, ka VDK aģentu personas un darba lietas 1980. gadu beigās tika izvestas uz Krieviju un šobrīd izpētei nav pieejamas, tad no vēsturiskā viedokļa šāds secinājums uzskatāms par korektāku, atzīmē arhīva speciālisti.

Četras lietas tiesas ir izbeigušas sakarā ar pārbaudāmās personas nāvi.

75 pārbaudes lietās, kas izbeigtas ar prokuratūras lēmumu, parasti šo lēmumu prokuratūra pamatojusi ar likuma Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu 14.panta 14.daļu. Minētā panta daļa paredz tikai vienu iespēju pārbaudes lietas izbeigšanai – ja pārbaudāmā persona atzīst sadarbības faktu. Daļa no šiem cilvēkiem ir prokuratūrai uzrakstījuši iesniegumus, kuros tiešā veidā atzīst savu sadarbību vai kontaktus ar VDK. Dažkārt šāda atzīšanās ir atrodama šo cilvēku pratināšanu protokolos. Šādos gadījumos tas norādīts arī zemāk esošajā sarakstā. Savukārt citos gadījumos daļa no cilvēkiem ir lūguši prokuratūrai izbeigt pārbaudes lietu uz likuma Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu 14. panta 14. daļas pamata, taču savā iesniegumā nav tieši norādījuši, ka atzīst sadarbību ar VDK. Šādā gadījumā zemāk esošajā sarakstā ir minēts, ka pārbaudes lieta ir izbeigta uz minētā likuma 14.panta 14.daļas pamata.

Atsevišķās lietās konstatēti gadījumi, kad pārbaudāmā persona ir lūgusi prokuratūrai pārbaudes lietu izbeigt, tajā pat laikā neatzīstot savu sadarbības faktu ar VDK. Arī šādos gadījumos prokuratūra attiecīgo lietu ir izbeigusi uz minētā likuma 14.panta 14.daļas pamata. Šādos gadījumos veidojas visai paradoksāla situācija, atzīmē arhīvs, faktiski pati pārbaudāmā persona savu sadarbības faktu nav atzinusi, taču, tā kā lieta izbeigta uz likuma Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu 14.panta 14.daļas pamata, no juridiskā viedokļa ir uzskatāms, ka sadarbības fakts ar VDK ir konstatēts.

Pēc minētā panta lietas izbeigtas, piemēram, pret dziesminieku Andri Eriņu, kurš nesen plašā materiālā žurnālā Klubs apgalvoja, ka ar VDK sadarbojies, lai izzinātu tās informāciju un nodotu to vārdos neidentificētai pretējai pusei, Arvīdu Ulmi, Jāni Miglavu, Vladimiru Kuļiku u.c.

Savukārt trijos gadījumos prokuratūra pārbaudes lietu izbeigusi, jo pārbaudāmā persona ir izrādījies VDK štata darbinieks.

Kā atzīmē LNA, tātad tām personām, kuru pārbaudes lietas par sadarbības faktu ar VDK ir izbeigtas ar prokuratūras lēmumu, gandrīz vienmēr no juridiskā viedokļa sadarbības fakts (vai darbs VDK) ir uzskatāms par konstatētu, tomēr ir viens izņēmums. Vienā gadījumā prokuratūra lēmumu par pārbaudes lietas izbeigšanu ir pamatojusi ar likuma Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu 14.panta 2.punktu. LNA pieļauj, ka šāda atsauce uz likumu ir radusies kļūdas rezultātā, jo minētā likuma 14.pantā gan 6.daļai, gan 8.daļai, gan arī 12.daļai ir 2.punkts, no kuriem neviens neparedz pārbaudes lietas izbeigšanu. Līdz ar to šajā gadījumā no prokuratūras lēmuma nav izprotams attiecīgās lietas izbeigšanas juridiskais pamats.

LNA publicētie dati rāda, ka ar minēto pamatojumu izbeigta lieta pret uzņēmēju Valēriju Belokoņu.


Pievienot komentāru

Privatizācijas aģentūra: Rodas bažas, kādēļ LDz vispār spekulē ar kaut kādu privatizāciju

«No Latvijas dzelzceļa priekšsēdētaja Edvīna Bērziņa puses dzirdams daudz spekulāciju un nekorektu izteikumu, piesaucot vārdu «privatizācija». Savā korporatīvajā konfliktā viņš cenšas novērst uzmanību no sarunas par to, kā veidojas uzņēmuma valdes attiecības ar akcionāriem,» BNN intervijā savu viedokli pauž Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs.

Nedēļa Lietuvā: Valdošie pārkāpj konstitūciju, ES atklāj konkurences pārkāpumus, Krievijas sliktā nafta

Aizvadītajā nedēļā tiesa Lietuvā secinājusi, ka valdošā partija pārkāpj konstitūciju, izmeklējot medijus, bet Briselē konstatēta Lietuvas tirgus ietekmēšana. Politikā premjerministrs izturējis neuzticības balsojumu.

BNN nedēļas apkopojums: Vēl «garāka» ekonomikas ēna. Kalnmeiers zem lupas

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pelēkā zona, Neizpratne, Atbilstība, Cīņa par prezidentu, Revīzija, NoplūdeKrāpniecība un Tiesvedības izdevumi.

Populārākie vārdi – Eduards un Emīlija

PMLP Iedzīvotāju reģistra statistikas dati liecina, ka no kalendārā iekļautajiem personvārdiem nedēļā no 20. līdz 26.maijam vispopulārākais vārds ir Eduards, savukārt no sieviešu vārdiem – Emīlija.

Liepājas ostā nakts reidā atklāj teju 19 tonnas nereģistrētas nozvejas

Valsts vides dienesta Zvejas kontroles departamenta inspektori naktī no 16. uz 17.maiju, veicot zvejas kuģa pārbaudi Liepājas ostā, atklāja teju 19 tonnas nereģistrētas nozvejas.

Igauņu lidsabiedrībai Nordica divu miljonu zaudējumi gadā

Igaunijas valsts lidsabiedrība Nordica 2018.gadā strādājusi ar zaudējumiem 2,3 miljonu eiro apmērā, tā liecina uzņēmuma finanšu rezultāti.

Satversmes tiesa ļauj Rīgas domei pilsētas vēsturiskajā centrā ierobežot «spēļu elles»

Rīgas domes lēmums atteikt SIA Alfor atvērt spēļu zāli Brīvības ielā, Rīgā, atbilst Satversmes normām. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stāsies spēkā tā publicēšanas dienā.

No Ušakova piedzen 1 000 eiro par labu Ķirsim

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ir noraidījusi atstādinātā Rīgas mēra Nila Ušakova prasību pret Rīgas domes deputātu Vilni Ķirsi par viņa paustajiem izteikumiem, kas, Ušakova ieskatā, bija goda un cieņu aizskaroši.

Ventas Balss redaktore sodīta par nepatiesu ziņu izplatīšanu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzinusi Ventas Balss redaktori Gundegu Mertenu vainīgu par nepatiesu ziņu izplatīšanu.

Bezmaksas sabiedriskais transports reģionos un dzelzceļš «kā mugurkauls» – sabiedriskā transporta koncepcija nākamajiem gadiem

Komerciālo maršrutu ieviešana, dzelzceļš kā sabiedriskā transporta sistēmas mugurkauls un bezmaksas sabiedriskais transports reģionos – to paredz ATD un SM izstrādātā sabiedriskā transporta nākotnes koncepcija no 2021. līdz 2030.gadam.

ASV apžēloto trauksmes cēlēju Meningu nosūta atpakaļ cietumā

Tiesa Amerikas Savienotajās Valstīs nosūtījusi atpakaļ cietumā Čelsiju Meningu, kura savulaik nopludinājusi valsts noslēpumus publicēšanai vietnē Wikileaks, bet no ieslodzījuma atbrīvota ar ASV eksprezidenta Baraka Obamas lēmumu.

Viedoklis: VK revīzijā Rīgā atklātais izgaismo arī Ventspils problēmas

Rīgas dome pēdējos gados caur dažādām biedrībām un nodibinājumiem izšķērdējusi 20 miljonus. Dažādas par pašvaldības un to kapitālsabiedrību līdzekļiem «barotas» biedrības nav svešas arī Ventspilij un tās saimniekam.

Starptautiskā policijas operācijā noķer GozNym kiberzagļu grupējumu

Mēģinājuši no vairāk nekā 41 000 upuru banku kontiem izzagt ap 100 miljoniem ASV dolāru – aizdomās par šādu noziegumu Eiropas valstu un Amerikas Savienoto Valstu policijas dienesti notvēruši kibernoziedznieku grupējumu GozNym.

Bordāns rosina vērtēt Kalnmeiera atbilstību ģenerālprokurora amatam

Tieslietu ministrija ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera darbībā konstatējusi pazīmes, kas liecina, ka Kalnmeiers neatbilst Prokuratūras likumā minētajam amatam izvirzītajai nevainojamas reputācijas prasībai.

ACEA: Latvija starp 12 Eiropas valstīm ar jaunu auto reģistrācijas kāpumu

Latvijā šā gada janvārī – aprīlī jaunu vieglo automašīnu reģistrācija salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaugusi par 8,1%, tai esot starp 12 Eiropas valstīm, kurās šajā periodā reģistrēts kāpums.

Polijā bargāki sodi par pedofiliju pēc katoļu baznīcas skandāliem

Polija ir paaugstinājusi sodus par bērnu seksuālu izmantošanu līdz 30 gadiem cietumā pēc tam, kad katoļticīgajā valstī bērnu izmantošanas skandālu pastiprinājusi dokumentālā filma par pedofiliju dievnamos.

Prognoze: 15 gadu laikā Nacionālā akustiskā koncertzāle atgūtu ieguldīto un nopelnītu vēl 17,6 miljonus

Pirmo 15 gadu laikā pēc Nacionālās akustiskās koncertzāles uzcelšanas tā Latvija tautsaimniecībā ienestu 107,6 miljonus eiro, pilnībā kompensējot koncertzāles izveidē ieguldīto un radot vēl 17,6 miljonu ieņēmumus.

ASV uzņēmumu peļņa pieaug – biržu indeksi arī pakāpjas

Pasaules biržu indeksi 16.maijā lielākoties pieauga pēc ASV samiernieciskiem paziņojumiem par tirdzniecību, kā arī spēcīgiem ASV ekonomikas datiem un uzņēmumu peļņas.

Eirovīzijas finālā no Baltijas valstīm iekļuvusi tikai Igaunija

Latvijas grupa Carousel ar dziesmu That Night neiekļuva Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā, kurš notiks Izraēlas pilsētā Telavivā.

Nedēļas nogalē sinoptiķi sola līdz +26 grādiem

Piektdien, 17.maijā, saule mīsies ar mākoņiem un  vietām valsts rietumu rajonos gaidāms neliels lietus. Pūtīs lēns līdz mērens austrumu vējš, Kurzemē pastiprinoties brāzmās līdz 13 m/s.

Bordāns rosina Saeimā lemt par Ķezberes atstādināšanu no NEPLP

Bordāns rosina Saeimā lemt par Daces Ķezberes atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekles amata.

Vējonis aicina atbalstīt Nacionālās akustiskās koncertzāles tapšanu Rīgā

Piedaloties starptautiskajā forumā Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta attīstība, Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicināja visplašākajā mērā atbalstīt jaunas un modernas akustiskās koncertzāles tapšanu Rīgā.

Ierēdņiem prēmijās iedala bērnu aizsardzībai domāto naudu

Labklājības ministrijai papildus piešķirtais valsts budžeta finansējums 619 000 eiro apmērā cita starpā izmaksāts ierēdņiem piemaksās, naudas balvās vai prēmijās par pašsaprotamiem un ikdienā veicamiem uzdevumiem.

EK par karteļa izveidi no piecām bankām pieprasa miljardu

Eiropas Komisija piecām bankām noteikusi naudassodus vairāk nekā viena miljarda eiro kopsummā saistībā ar slepenu vienošanos ārvalstu valūtu tirdzniecībā.

Zviedrijā lems par Islāma valsts eiropiešu kaujinieku tribunālu

Starptautiskais sabiedrībai plānojot kara tribunālu, lai tiesātu teroristiskā grupējuma Islāma valsts kaujiniekus, no kuriem daudzi karot Sīrijā un Irākā savulaik devās no Eiropas valstīm, Zviedrija gatavo augsta līmeņa sanāksmi Stokholmā.