bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 10.12.2018 | Vārda dienas: Judīte, Guna
LatviaLatvija

Daudzi solījumi nepiepildīsies? Vai nākamais budžets Latvijā būs jāsamazina par 300 miljoniem?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Budžets bez deficīta ir Latvijas mērķis jau desmit gadus. Tomēr katru rudeni atkārtojas viens un tas pats – plānotie izdevumi vienmēr ir lielāki par ienākumiem un trūkstošie miljoni ir jāaizņemas. Šobrīd ir sācies darbs pie 2019.gada budžeta. Ministrijas sarēķinājušas, ka papildu tām nepieciešams miljards un simt miljoni, lai izpildītu solījumus celt algas mediķiem, skolotājiem un policistiem, remontētu ceļus, atbalstītu sērdieņus un nabagus, tā raidījumā Nekā personīga.

«Mediķu, policistu un skolotāju sapņi par lielākiem ienākumiem nākamgad nepiepildīsies, jo budžeta izdevumi pārsniedz atļautos. Lai nepārkāptu Eiropas vienošanos par ekonomikas stabilitāti, nākamgad valsts tēriņi jāsamazina par 300 miljoniem eiro,» saka raidījumā.Tāpat raidījumā atzīmē, ka 2011.gadā pēc finanšu krīzes Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās ievērot stingrāku fiskālo disciplīnu. Budžetu uzraudzībai pilnvaroja Eiropas Komisiju. Tās uzdevums ir pieskatīt, lai valstis netērē vairāk nekā var atļauties.Turpinot: «Budžetus komisija vērtē pēc diviem kritērijiem. Līdz šim nozīmīgākais bija strukturālās bilances kritērijs. Tā būtiskākā prasība ir, lai valsts nepārsniedz pieļaujamo budžeta deficītu. Ja strauji aug ekonomika, tad valsts var tērēt vairāk – atbilstoši ekonomikas pieaugumam. Tas Latvijai bija izdevīgi, jo līdz ar ekonomikas izaugsmi katru gadu varēja palielināt tēriņus.»«Otrs rādītājs ir izdevumu kritērijs, kas paģēr, lai valdība nepalielina izdevumus straujas ekonomikas izaugsmes laikā, bet samēro tos ar desmit gados vidējo iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu. Latvijā tas ir ap 2,5%. Tagad par nozīmīgāko kritēriju atzīts izdevumu kritērijs. Latvijai tas ir neizdevīgi. Ekonomika aug strauji, budžets pildās labi, taču tērēt nedrīkst – visus ienākumus, kas ir virs 2,5% pieauguma, jānovirza valsts parāda segšanai,» pauž raidījumā.Eiropas Komisijas pārstāvniecības ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis saka: «Eiropas Komisija jau savā novērtējumā, kas notika pavasarī, stabilitātes programmas novērtējumā un arī savās rekomendācijās norādīja uz zināmiem riskiem gan pēc viena, gan pēc otra rādītāja, Latvijai 2019. gada fiskālā telpa faktiski ir izsmelta.»

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) komentē: «Mums šobrīd notiek diskusija ar EK par metodoloģiju, kāda tiek piemērota, vērtējot budžetu. Un taisnība ir, ka pagājušajā gadā tika saskaņots gan 2018.gada budžets, gan trīs gadu budžets. Tika izmantots bilances nosacījums, un mūsu budžets tika vērtēts kā pilnīgi atbilstošs, viens no labākajiem Eiropas Savienībā, savukārt šogad Eiropas komisija voluntāri ir izdomājusi, ka tā labāk gribētu ņemt vērā izdevumu pieauguma nosacījumu, bet bez jebkāda objektīva pamatojuma. Tas, jāsaka, Latvijas gadījumā nav labvēlīgs.»

Lēmumu, ka turpmāk stingrāk jāievēro izdevumu kritērijs, 2016.gada novembrī pieņēma Eiropas Savienības padomes finanšu ministru sanāksmē, kurā Latviju pārstāv Dana Reizniece-Ozola. Padome šādi izlēma, jo otrs – bilances kritērijs – nenodrošina, ka ekonomika nepārkarst un neizraisa jaunu krīzi, piebilst Nekā personīga.

Arī Latvija pēc krīzes pieņēma Fiskālās disciplīnas likumu, kurā apņēmās ekonomikas izaugsmes laikā ierobežot izdevumus un veidot rezerves, tomēr, šķiet, politiķi ir aizmirsuši krīzes mācību, saka raidījumā.

Tāpat Nekā personīga atzīmē, ka tagad ministre saka, ka Eiropas prasības mazināt izdevumus ir negaidītas, tāpēc ar Eiropas komisiju centīsies vienoties, lai Latvijai ļauj budžetu veidot pēc bilances kritērija, tas ir, palielināt budžeta izdevumus atbilstoši attiecīgā gada ekonomikas pieaugumam.

Reizniece-Ozola: «Jā, Latvijai bilances kritērijs ir atbilstošāks, un par to mums šobrīd notiek diskusija ar Eiropas komisiju, jo mums ir tiešām bijusi dziļa krīze un salīdzinoši straujš izaugsmes vai atkopšanās periods pēc tam, un tas ir jāņem vērā.»

Latvijas valdība cenšas izspiest maksimumu un līdz šim ir balansējusi uz pieļaujamā budžeta deficīta robežas. Iespēja, ka visa Eiropa pāries uz stingrāku budžeta uzraudzību, bet Latvija nē, ir maz ticama, apgalvo Nekā personīga.

Zemītis: «Eiropas Komisija attiecas kā pret Latviju tā pret jebkuru citu dalībvalsti vienādi, jo likumi ir vienādi un piemērošanas noteikumi ir vienādi. Līdz ar to šeit nevar būt runas par īpašām situācijām un īpašiem izņēmumiem. Atceramies, kāpēc vispār šie noteikumi ir izveidoti, atceramies 2000. gadu sākumu, Anglija un Francija, pat lielas dalībvalstis ilgstošu neievēroja šos budžet deficīta un valsts parāda noteikumus, un kaut kādā mērā tas noveda pie lielās finanšu krīzes Eiropā, ko mēs izjutām ļoti skarbi.»

«Par draudošajām briesmām Latvijas valdību līdz šim ir  brīdinājusi Fiskālās disciplīnas padome. Tomēr politiķi nelabprāt ieklausās tās aicinājumos veidot rezerves un piebremzēt ar tēriņiem,» vēsta raidījumā.

Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais: «Pašreizējie aprēķini rāda, ka nākamā gada izdevumus vajadzētu mazināt par apmēram 300 miljoniem eiro, tātad šis rādītājs var precizēties, viņš var būt vai nu mazliet lielāks, vai mazliet mazāks, bet ir pilnīgi skaidrs, ka pēc Saeimas vēlēšanām jaunajai valdībai varētu būt ļoti nopietni izaicinājumi attiecībā uz to, ka vajadzētu skatīties drīzāk izdevumu samazināšanas virzienā, nevis domāt par to, ka varētu sākt dalīt naudu vienai, otrai vai trešajai prioritātei.»

Lai gan Finanšu ministrijai par izmaiņām ir zināms jau no maija, publiski tā nav brīdinājusi, ka nākamgad sagaidāmi ievērojami taupības pasākumi. Ja Latvija neievēros aizrādījumus, tad Eiropas komisija var uzsākt pārkāpuma procedūru. Tad Latvijai var likt iemaksāt 0,2% no IKP bezprocentu depozītā līdz brīdim, kad pārkāpums tiks novērsts. No aptuveni 30 miljardu kopprodukta tie ir 60 miljoni eiro.


Pievienot komentāru

Baltijas lauksaimnieki Briselē protestēs par godīgiem tiešajiem maksājumiem

Eiropadomē ceturtdien, 13.decembrī pulcēsies Eiropas Savienības valstu vai to valdību vadītāji, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs un Augstākā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos, lai apspriestu ES budžeta jautājumu. Baltijas lauksaimnieki šajā laikā Briselē protestēs par godīgiem tiešajiem maksājumiem.

Pētījums: Jādara vairāk, lai ar tehnoloģijām atvieglotu nodokļu saistību izpildi

Uzņēmējdarbības nodokļu saistību izpildes sloga četri galvenie rādītāji vidēji pasaulē gandrīz nav mainījušies: saistību izpildes laiks; maksājumu skaits; kopējā nodokļu un iemaksu likme jeb KNIL un pēcdeklarēšanas indekss, secināts PwC un Pasaules Bankas Grupas veidotajā pārskatā Paying Taxes 2019.

Inflācija Latvijā gada griezumā sasniedz 3%

Šā gada novembrī, salīdzinot ar 2017.gada novembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,0%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas pieauga par 3,0%.

Bildēs: Viļņā plaša demonstrācija skolotāju streika atbalstam

Viļņā plaši apmeklēta bijusi protesta akcija «Pēdējais zvans», lielam skaitam iedzīvotāju, paužot solidaritāti ar vairāk nekā tūkstoti pedagogu, kuri valstī streiko jau vairākas nedēļas, lai panāktu algu celšanu un citus uzlabojumus skolu un bērnudārzu darbībā.

Pacientei pēc onkoloģiskas saslimšanas veic Eiropā unikālu rekonstruktīvo operāciju

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā kādai aptuveni 50 gadus vecai pacientei ar onkoloģisku saslimšanu veikta Eiropas mērogā unikāla operācija, lai atjaunotu balss saišu funkcijas, izmantojot transplantātu no pašas pacientes kājas. Operācija ilgusi piecas stundas

Latvijā trešajā ceturksnī bijusi krietni straujāka IKP izaugsme nekā ES vidēji

Latvijā šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn bijis krietni straujāks iekšzemes kopprodukta pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina ES statistikas pārvaldes Eurostat pārskatītie dati, kas apkopoti par 26 bloka zemēm.

Būvvalde izsniegusi visu Skanstes tramvaja posmu būvatļaujas

Rīgas pilsētas būvvalde izsniegusi būvatļaujas visiem pieciem Skanstes tramvaja projekta posmiem, apliecināja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

ES Tiesa: Lielbritānija drīkst vienpusēji atcelt izstāšanos no bloka

Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka Lielbritānijai ir tiesības vienpusēji atcelt tās izstāšanos no ES, arī nesaņemot atļauju tā rīkoties no pārējām 27 dalībvalstīm.

Konkurences padomes locekles amatā stājas Līga Daugaviete

Konkurences padomes locekles amata pienākumus no pirmdienas, 10.decembra, sāk pildīt Līga Daugaviete, kuru šī gada 13.novembrī amatā apstiprinājis Ministru kabinets, BNN informē Konkurences padomes Komunikācijas speciāliste Zane Gorškova.

VNĪ: Okupācijas muzejā pabeigti demontāžas darbi, uzsāk pāļu izbūvi

Pabeigti demontāžas darbi Latvijas Okupācijas muzeja pārbūvei un Nākotnes nama būvniecībai, tādējādi noslēdzot nozīmīgu būvniecības posmu, informē projekta pasūtītājs VAS Valsts nekustamie īpašumi. Pirmdien, 10.decembrī, būvnieki Skonto Būve uzsāk pāļu izbūvi, kas balstīs Nākotnes namu.

Drukāto preses izdevumu abonementu skaits aug otro gadu pēc kārtas

Ar Latvijas Pasta starpniecību noformēto preses izdevumu abonementu skaits šā gada oktobrī un novembrī, salīdzinot ar analogu periodu 2017.gadā, pieaudzis par 5 020 abonementiem.

Bunkus ģimene izsludina 500 000 eiro atlīdzību par administratora slepkavības atklāšanu

Nogalinātā zvērināta advokāta Mārtiņa Bunkus ģimene pirmdien, 10.decembrī, ir izsludinājusi 500 000 eiro atlīdzību par slepkavības īstenotāju, pasūtītāju un atbalstītāju izdošanu. Atlīdzība izsludināta vienlaicīgi 30 valstīs, izmantojot plašsaziņas līdzekļus un paziņojumus interneta sociālajos tīklos, informē Mārtiņa Bunkus brālis Kristaps Bunkus.

Uz ANO migrācijas pakta pieņemšanu Marokā pulcējas 150 valstis

Lai atbalstītu Saeimas noraidīto ANO migrācijas paktu, uz konferenci Marokā pirmdien, 10.decembrī, pulcējas politiķi no 159 pasaules valstīm. Konference tā pieņemšanai notiks Marakešas pilsētā 10. un 11.decembrī.

Latvijas patērētāji pērn par Coca-Cola produktiem samaksājuši 65 miljonus eiro

Latvijas patērētāji pērn izdevuši 65 miljonus eiro par Coca-Cola produktiem – 45 miljoni eiro jeb 70 procenti no šīs summas palikuši valsts ekonomikā nodokļu, darba algu un peļņas formā, liecina Steward Redqueen veiktais sociāli ekonomiskās ietekmes pētījums.

Politoloģe: Divas nedēļas valdības veidošanā ir pazaudēts laiks

Divas nedēļas valdības veidošanā ir pazaudēts laiks, jo budžeta izstrāde nav pat uzsākta. Tomēr pašreizējā situācija varbūt pavērs vieglāku ceļu kādam no nākamajiem premjeriem, jo dažas no nosauktajām sarkanajām līnijām tiks padzēstas, uzskata iekšpolitikas eksperte Ieva Bikava.

Aizvadītajās brīvdienās ugunsgrēkos gāja bojā divi cilvēki

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sestdien, 8.decembrī, plkst. 20.35 saņēma izsaukumu uz daudzstāvu māju Rīgā, kur izcēlies ugunsgrēks. Ierodoties notikuma vietā konstatēts, ka ēkas ceturtā stāva dzīvoklī dega dīvāns divu kvadrātmetru platībā. Ugunsgrēkā gāja bojā cilvēks.

Armēnijas parlamenta vēlēšanās uzvar Pašinjana bloks – oficiālie rezultāti

Armēnijas ārkārtas parlamenta vēlēšanās, kas aizvadītas svētdien, 11.decembrī, ar lielu pārsvaru ir uzvarējis politiskais bloks, kura priekšgalā ir pagaidu premjerministrs Nikola Pašinjans, tā liecina Armēnijas Centrālās Vēlēšanu komisijas rīcībā esošie rezultāti.

Gobzems uz prezidenta pili dosies ar trīs situācijas redzējumiem

Premjera amata kandidāts Aldis Gobzems no KPV LV pirmdien, 10.decembrī dosies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar trīs situācijas redzējumiem.

Nedēļas pirmajā pusē būs silts laiks, pēc tam temperatūra atkal kritīsies

Arī šajā nedēļā debesis būs lielākoties mākoņainas un brīžiem gaidāmi nokrišņi. Līdz nedēļas vidum vēl daudzviet dienas laikā būs pozitīva gaisa temperatūra, bet pēc tam Latvijā ieplūdīs aukstāks gaiss un biežāk sagaidīsim sniegu.

Pabriks nebūtu laba izvēle premjera amata kanditātam, tā politologs

Valsts prezidentam Raimondam Vējonim kā nākamo premjerministra amata kandidātu vajadzētu nominēt pēc iespējas neitrālāku politiķi, kas līdz šim nav aizvainojis Jauno konservatīvo partiju un partiju KPV LV, uzskata politologs Juris Rozenvalds.

Nedēļa Lietuvā. Prezidente piekrīt trīs ministru atbrīvošanai no amata

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite ar rīkojumu, kas parakstīts piektdien, 7.decembrī, ir pieņēmusi Lietuvas izglītības un zinātnes ministres Jurgitas Petrauskienes, kultūras ministres Liānas Ruokītes-Jonsones demisijas rakstus un vides ministra Ķēstuša Navicka atbrīvošanas rakstu.

BNN nedēļas apkopojums: «Plāns B». Atlaistie Lietuvas ministri. Pasažieru vilciena nedienas

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Valdība procesāLēmums, Pārsteigums, Apņemšanās, Sūdzība, Augšupeja, Neizdarība, Uzvara.

LSB: Ja risinājuma nebūs, slimnīcas uz vairākām dienām mēnesī nāksies slēgt

Ja draudošajai veselības aprūpes krīzei netiks rasts tūlītējs risinājums, no nākamā gada slimnīcas būs spiestas vairākas dienas mēnesī savas durvis slēgt, piektdien, 7.decembrī, paziņojusi Latvijas Slimnīcu biedrība.

Kravas vagonos atklāj 266 tūkstošus kontrabandas cigarešu

Veicot muitas kontroles pasākumus uz Latvijas Republikas robežas ar Baltkrievijas Republiku, VID Muitas pārvaldes amatpersonas novērsa mēģinājumus nelegāli ievest Latvijā 266 800 cigarešu. Kontrabandas cigaretes bija paslēptas trijos kravas vilcienos – kviešu, akmeņogļu kravā un vagona konstrukcijās.

Sniegs un apledojums apgrūtina braukšanu arī pēcpusdienā

Lai arī Latvijas galveno autoceļu apstrāde ar pretapledojuma materiāliem un tīrīšana piektdien, 7.decembrī ir veikta vairākkārt, pēcpusdienā braukšanas apstākļi daudzviet saglabājas apgrūtinoši.