bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 26.09.2018 | Vārda dienas: Kurts, Knuts, Gundars
LatviaLatvija

Daudzi solījumi nepiepildīsies? Vai nākamais budžets Latvijā būs jāsamazina par 300 miljoniem?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Budžets bez deficīta ir Latvijas mērķis jau desmit gadus. Tomēr katru rudeni atkārtojas viens un tas pats – plānotie izdevumi vienmēr ir lielāki par ienākumiem un trūkstošie miljoni ir jāaizņemas. Šobrīd ir sācies darbs pie 2019.gada budžeta. Ministrijas sarēķinājušas, ka papildu tām nepieciešams miljards un simt miljoni, lai izpildītu solījumus celt algas mediķiem, skolotājiem un policistiem, remontētu ceļus, atbalstītu sērdieņus un nabagus, tā raidījumā Nekā personīga.

«Mediķu, policistu un skolotāju sapņi par lielākiem ienākumiem nākamgad nepiepildīsies, jo budžeta izdevumi pārsniedz atļautos. Lai nepārkāptu Eiropas vienošanos par ekonomikas stabilitāti, nākamgad valsts tēriņi jāsamazina par 300 miljoniem eiro,» saka raidījumā.Tāpat raidījumā atzīmē, ka 2011.gadā pēc finanšu krīzes Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās ievērot stingrāku fiskālo disciplīnu. Budžetu uzraudzībai pilnvaroja Eiropas Komisiju. Tās uzdevums ir pieskatīt, lai valstis netērē vairāk nekā var atļauties.Turpinot: «Budžetus komisija vērtē pēc diviem kritērijiem. Līdz šim nozīmīgākais bija strukturālās bilances kritērijs. Tā būtiskākā prasība ir, lai valsts nepārsniedz pieļaujamo budžeta deficītu. Ja strauji aug ekonomika, tad valsts var tērēt vairāk – atbilstoši ekonomikas pieaugumam. Tas Latvijai bija izdevīgi, jo līdz ar ekonomikas izaugsmi katru gadu varēja palielināt tēriņus.»«Otrs rādītājs ir izdevumu kritērijs, kas paģēr, lai valdība nepalielina izdevumus straujas ekonomikas izaugsmes laikā, bet samēro tos ar desmit gados vidējo iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu. Latvijā tas ir ap 2,5%. Tagad par nozīmīgāko kritēriju atzīts izdevumu kritērijs. Latvijai tas ir neizdevīgi. Ekonomika aug strauji, budžets pildās labi, taču tērēt nedrīkst – visus ienākumus, kas ir virs 2,5% pieauguma, jānovirza valsts parāda segšanai,» pauž raidījumā.Eiropas Komisijas pārstāvniecības ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis saka: «Eiropas Komisija jau savā novērtējumā, kas notika pavasarī, stabilitātes programmas novērtējumā un arī savās rekomendācijās norādīja uz zināmiem riskiem gan pēc viena, gan pēc otra rādītāja, Latvijai 2019. gada fiskālā telpa faktiski ir izsmelta.»

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) komentē: «Mums šobrīd notiek diskusija ar EK par metodoloģiju, kāda tiek piemērota, vērtējot budžetu. Un taisnība ir, ka pagājušajā gadā tika saskaņots gan 2018.gada budžets, gan trīs gadu budžets. Tika izmantots bilances nosacījums, un mūsu budžets tika vērtēts kā pilnīgi atbilstošs, viens no labākajiem Eiropas Savienībā, savukārt šogad Eiropas komisija voluntāri ir izdomājusi, ka tā labāk gribētu ņemt vērā izdevumu pieauguma nosacījumu, bet bez jebkāda objektīva pamatojuma. Tas, jāsaka, Latvijas gadījumā nav labvēlīgs.»

Lēmumu, ka turpmāk stingrāk jāievēro izdevumu kritērijs, 2016.gada novembrī pieņēma Eiropas Savienības padomes finanšu ministru sanāksmē, kurā Latviju pārstāv Dana Reizniece-Ozola. Padome šādi izlēma, jo otrs – bilances kritērijs – nenodrošina, ka ekonomika nepārkarst un neizraisa jaunu krīzi, piebilst Nekā personīga.

Arī Latvija pēc krīzes pieņēma Fiskālās disciplīnas likumu, kurā apņēmās ekonomikas izaugsmes laikā ierobežot izdevumus un veidot rezerves, tomēr, šķiet, politiķi ir aizmirsuši krīzes mācību, saka raidījumā.

Tāpat Nekā personīga atzīmē, ka tagad ministre saka, ka Eiropas prasības mazināt izdevumus ir negaidītas, tāpēc ar Eiropas komisiju centīsies vienoties, lai Latvijai ļauj budžetu veidot pēc bilances kritērija, tas ir, palielināt budžeta izdevumus atbilstoši attiecīgā gada ekonomikas pieaugumam.

Reizniece-Ozola: «Jā, Latvijai bilances kritērijs ir atbilstošāks, un par to mums šobrīd notiek diskusija ar Eiropas komisiju, jo mums ir tiešām bijusi dziļa krīze un salīdzinoši straujš izaugsmes vai atkopšanās periods pēc tam, un tas ir jāņem vērā.»

Latvijas valdība cenšas izspiest maksimumu un līdz šim ir balansējusi uz pieļaujamā budžeta deficīta robežas. Iespēja, ka visa Eiropa pāries uz stingrāku budžeta uzraudzību, bet Latvija nē, ir maz ticama, apgalvo Nekā personīga.

Zemītis: «Eiropas Komisija attiecas kā pret Latviju tā pret jebkuru citu dalībvalsti vienādi, jo likumi ir vienādi un piemērošanas noteikumi ir vienādi. Līdz ar to šeit nevar būt runas par īpašām situācijām un īpašiem izņēmumiem. Atceramies, kāpēc vispār šie noteikumi ir izveidoti, atceramies 2000. gadu sākumu, Anglija un Francija, pat lielas dalībvalstis ilgstošu neievēroja šos budžet deficīta un valsts parāda noteikumus, un kaut kādā mērā tas noveda pie lielās finanšu krīzes Eiropā, ko mēs izjutām ļoti skarbi.»

«Par draudošajām briesmām Latvijas valdību līdz šim ir  brīdinājusi Fiskālās disciplīnas padome. Tomēr politiķi nelabprāt ieklausās tās aicinājumos veidot rezerves un piebremzēt ar tēriņiem,» vēsta raidījumā.

Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais: «Pašreizējie aprēķini rāda, ka nākamā gada izdevumus vajadzētu mazināt par apmēram 300 miljoniem eiro, tātad šis rādītājs var precizēties, viņš var būt vai nu mazliet lielāks, vai mazliet mazāks, bet ir pilnīgi skaidrs, ka pēc Saeimas vēlēšanām jaunajai valdībai varētu būt ļoti nopietni izaicinājumi attiecībā uz to, ka vajadzētu skatīties drīzāk izdevumu samazināšanas virzienā, nevis domāt par to, ka varētu sākt dalīt naudu vienai, otrai vai trešajai prioritātei.»

Lai gan Finanšu ministrijai par izmaiņām ir zināms jau no maija, publiski tā nav brīdinājusi, ka nākamgad sagaidāmi ievērojami taupības pasākumi. Ja Latvija neievēros aizrādījumus, tad Eiropas komisija var uzsākt pārkāpuma procedūru. Tad Latvijai var likt iemaksāt 0,2% no IKP bezprocentu depozītā līdz brīdim, kad pārkāpums tiks novērsts. No aptuveni 30 miljardu kopprodukta tie ir 60 miljoni eiro.


Pievienot komentāru

Moneyval rekomendāciju ieviešanai prioritātes cilvēkresursiem un tehnoloģijām

Valdība apstiprinājusi rīcības plānu Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas Moneyval rekomendāciju ieviešanai, vēsta Ministru prezidenta padomniece stratēģiskās komunikācijas jautājumos Guna Šnore.

Mainīs Kontroles dienesta pārraudzību un palielinās tā kapacitāti

Valdība otrdien, 25.septembrī,  vienojās par nepieciešamību Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu reorganizēt Ministru kabineta pārraudzībā ar Iekšlietu ministrijas «starpniecību», vienlaikus palielinot dienesta kapacitāti, preses pārstāvjiem stāsta finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS.

Klaipēdas šosejas posmā konstatēts brāķis; līdz nākamajam gadam veiks monitoringu

Klaipēdas šosejas posmā starp Liepāju un Nīcu šomēnes tika pabeigti remontdarbi, kas uzsākti šogad pavasarī. Tomēr ne visā posmā ir uzklāta asfalta virskārta, jo trīs kilometru posmā ir konstatēts brāķis.

Apstiprināti jaunie dabasgāzes tarifi; lētāk būs tiem – kas gāzi tērē vairāk

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprinājusi AS Gaso iesniegto dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifa projektu, kas paredz ieviest fiksētu maksu par pieslēgumu atbilstoši pieslēguma atļautajai slodzei neatkarīgi no dabasgāzes patēriņa apjoma.

Zviedrijā neuzticības balsojumā gāž premjerministru Lēvenu

Zviedrijas valdības vadītājs Stefans Lēvens nav izturējis neuzticības balsojumu, un, neraugoties uz viņa vadītās partiju apvienības uzvaru vēlēšanās, ir kļuvis par pirmo šādā ceļā atstādināto premjerministru Zviedrijas vēsturē.

PMLP: Visvairāk Latvijas valstspiederīgo dzīvo Lielbritānijā, Īrijā un Vācijā

Aprēķināts jauns Latvijas valstspiederīgo personu skaits ārvalstīs. Visvairāk Latvijas valstspiederīgo dzīvo Lielbritānijā, Īrijā, Vācijā un Amerikas Savienotajās Valstīs, liecina jaunākie Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apkopotie dati par 2018.gada 1.jūliju.

ES banku uzraugam jāizmeklē Igaunijas, Dānijas rīcība ap Danske Bank

Eiropas Banku iestādei uzdots izmeklēt, vai saistībā ar iespējamo ilggadējo naudas atmazgāšanu caur Danske Bank Igaunijā, savu darbu pienācīgi ir veikuši Igaunijas un Dānijas banku uzraugi.

Pret aizdomās turēto VUGD priekšnieka vietnieku ierosināta disciplinārlieta

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ierosinājis disciplinārlietu pret dienesta priekšnieka vietnieku Intu Sēli, kurš tiek turēts aizdomās par piesavināšanos.

KP: pieaug uzņēmumu apvienošanās darījumu skaits

Konkurences padome šī gada pirmajos astoņos mēnešos pieņēmusi 12 lēmumus par uzņēmumu apvienošanām, kas ir par 50% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. Tirgus dalībnieku konsolidācija visbiežāk notikusi ikdienas patēriņa preču mazumtirgotāju vidū.

Bildēs: Pāvests sagaidīts Tallinā

Romas katoļu baznīcas galva otrdien, 25.septembrī, sagaidīts Tallinā, kur ieradies, noslēdzot savu Baltijas valstu apmeklējumu.

airBaltic saņem divpadsmito Airbus A220-300 lidmašīnu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic sagaidīja 12. Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-CSN. Līdz 2018.gada beigām uzņēmums plāno, ka flotē kopumā būs 14 Airbus A220-300 lidmašīnas.

Latvijas apceļotājiem: visvairāk satiksmes ierobežojumu uz reģionālajiem ceļiem

Valsts autoceļu tīklā turpinās remontdarbu sezona un atsevišķos posmos autobraucējiem ir jārēķinās ar satiksmes un braukšanas ātruma ierobežojumiem, brīdina VAS Latvijas Valsts ceļi Satiksmes informācijas centrs.

Vācijas lielākai bankai prasa cīnīties ar naudas atmazgāšanu

Vācijas banku uzraugs prasījis valstī lielākai bankai, Deutsche Bank, pastiprināt tās cīņu pret naudas atmazgāšanu.

Marķētās dīzeļdegvielas realizācija septiņos mēnešos palielinājusies par 0,1%

Iezīmētā dīzeļdegviela šogad septiņos mēnešos realizēta kopumā 21 347 tonnu apmērā, kas ir par 28 tonnām jeb 0,1% vairāk nekā 2017.gada septiņos mēnešos.

Krievijā Navaļnijam jauns arests uzreiz pēc iznākšanās no ieslodzījuma

Krievu opozicionārs Aleksejs Navaļnijs, kurš aktīvi aicinājis iedzīvotājus piedalīties protesta akcijās pret Krievijas pensiju reformu, pēc administratīvā aresta izciešanas ticis aizturēts un atkārtoti notiesāts uz administratīvo arestu, 20 dienām. Šoreiz par septembra piketa nelikumīgu rīkošanu.

Meteorologi nedēļas vidū prognozē pirmo rudens vētru

Otrdien, 25.septembrī, Latvijā pakāpeniski paaugstināsies atmosfēras spiediens, mākoņu daudzums būs mainīgs ar tendenci samazināties dienas otrajā pusē, vēsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Īrijā 2016.gada pavasarī dzīvoja teju 20 000 Latvijas valstspiederīgie

Īrijā 2016.gada aprīlī dzīvoja 19 933 Latvijas valstspiederīgie, liecina pēdējie Īrijas Centrālā statistikas biroja tautas skaitīšanas dati par Īrijā dzīvojošajiem ārvalstniekiem.

SAB: Krievijas specdienesti saglabā interesi par iekšpolitisko situāciju Latvijā

Krievijas specdienesti saglabā interesi par iekšpolitisko situāciju Latvijā, tai skaitā par 13.Saeimas vēlēšanām un to iespējamiem rezultātiem, taču patlaban nav informācijas, ka vēlēšanu process varētu tikt ārēji apdraudēts, atzīst Satversmes aizsardzības birojā.

Pāvests mudina skatīties plašāk par pašu interesēm; Aglonā sagaidīts ar gavilēm

Sabiedrībai ir jāmācās skatīties augstāk un plašāk par pašu interesēm, jo tas rada izaugsmei nepieciešamo vienotību, pirmdien uzrunā Rīgā mudināja pāvests Francisks, kurš Latviju apmeklē vienas dienas vizītē.

Foto: Pāvests Francisks dievkalpojumā Rīgas Domā un Sv.Jēkaba katedrālē ar senioriem

Pāvests Francisks viesojas gan Rīgas pilī, gan Rīgas Doma baznīcā, kur vadīja ekumenisko dievkalpojumu, klātesot dažādām Latvijas amatpersonām.

Pāvests Francisks ierodas vizītē Latvijā

Latvijā pirmdien, 24.septembrī, ieradās katoļu pāvests Francisks. Pāvestu Rīgas lidostā sagaidīja Latvijas prezidents Raimonds Vējonis, Latvijas katoļu arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs un citas personas.

Nedēļa Lietuvā. Vēlas «apcirpt» tiesu izpildītāju atlīdzību

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite aizvadītajā nedēļā sagatavojusi likumdošanas priekšlikumus, lai ierobežotu tiesu izpildītāju atalgojumu līdz 15% no to piedzītās summas.

BNN nedēļas apkopojums: Priekšvēlēšanu karstumā. Tiesiskums Latvijā. Baltijas valstu gatavošanās pāvestam

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Izaugsme; Nākotne; Cīņa; Saeimas vēlēšanas; Stagnācija; Pārmaiņas.

Tiesa Zeiļu patur apcietinājumā

Rīgas apgabaltiesa piektdien, 21.septembrī, nolēma paturēt apcietinājumā Rēzeknes-Aglonas diecēzes priesteri Pāvelu Zeiļu, kurš tiek turēts aizdomās par seksuālu vardarbību un cilvēktirdzniecību.

Saeimas komisija vienojas par pensiju regulējumu Diasporas likumā

Saeimas Ārlietu komisija piektdien, 21.septembrī, vienojās par pensiju regulējumu Diasporas likumā. Komisija iesniegtos priekšlikumus šajā jautājumā skatīja jau iepriekšējā sēdē, taču komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks-Kalniņš norādīja, ka jautājums ir sarežģīts, tādēļ nepieciešamas tālākas diskusijas, kas norisinājās piektdien.