bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 23.01.2019 | Vārda dienas: Strauta, Grieta

Dažādu faktoru dēļ dārzeņu cenas starp kaimiņvalstīm nav salīdzināmas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUDārzeņu cenas ietekmē daudz dažādu faktoru, tostarp laika apstākļi, tādēļ šogad cenas Latvijā nevar salīdzināt ar kaimiņvalstīm, stāsta biedrības Zemnieku saeima valdes locekle, kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Viņa norāda, ka dārzeņu vairumtirdzniecības cenas, par kādām tos iepērk tirgotāji, Latvijā ir vienas no zemākajām Baltijas valstīs. Taču dārzeņu gala cenas ietekmē dažādi faktori, piemēram, konkrētā veikala izvietojums. Tāpat katrā valstī un pat dažādās vienas valsts teritorijās ražu atšķirīgi ietekmējis šā gada sausums. «Latvijā var būt kaut kas lētāks, tajā pašā laikā, piemēram, biešu cenas ļoti atšķiras pa reģioniem. Ir reģioni Lietuvas pusē, kur bietes ir salīdzinoši normāli izaugušas, un to cena var būt zemāka, savukārt Latvijā raža nav bijusi laba,» viņa teic.

Strazdiņa piebilst, ka, piemēram, Polijā laika apstākļu dēļ kāposti vairumtirdzniecībā maksā 35 centus kilogramā, kamēr Latvijā cenas ir krietni zemākas – vien 25-28 centi. «Ir ļoti lielas atšķirības un šis gads nebūs tā mēraukla, kad mēs varam apgalvot, ka vienā vai otrā valstī ir zemākas vai augstākas cenas dārzeņiem. Tās ir atkarīgas no kultūras un iegūtās ražas konkrētajā valstī. Pērn liela daļa dārzeņu noslīka un arī šis gads ar lielo sausumu ieviesis korekcijas. Ir pilnīgi skaidrs, ka arī nākamā gada pavasarī dārzeņu cenas būs būtiski augstākas ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā,» stāsta biedrības vadītāja.

Viņa piebilst, ka tāpat dārzeņu cenas ir atkarīgas arī no dārzeņu kvalitātes, formas un izmēra konkrētajā veikalā konkrētajā valstī. «Ja, piemēram, Latvijā kāds veikals paliek pie konkrētiem kvalitātes rādītājiem un atšķirības starp izmēriem nepieļauj, tad citviet pastāv izņēmumi,» viņa skaidro.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis norādīja, ka Latvijā dārzeņiem nav augstākas cenas kā Lietuvā un Igaunijā, ja salīdzina identiskas kvalitātes produktus. «Salīdzinot identiskas preces, daudzām Latvijas precēm, daudziem Latvijas produktiem ir zemākas cenas. Daudz kur cenu nosaka kvalitāte un arī piegādātāji,» teic Krūzītis, piebilstot, ka cenas mainās pa dienām, līdz ar to tās ir grūti salīdzināt.

Pēc viņa sacītā, iedzīvotāji Latvijas veikalos izvēlas salīdzinoši augstas kvalitātes produktus salīdzinājumā, piemēram, ar Lietuvas iedzīvotāju izvēli. Latvijā ir arī plašāks attiecīgās produkcijas sortiments nekā kaimiņvalstīs. Dārzeņu kvalitāte un piegādātāji Baltijas valstu mazumtirdzniecības tīklos, balstoties uz pieprasījumu, mēdz atšķirties, ar ko skaidrojamas arī atšķirīgas cenas. Tāpat Latvijas iedzīvotāji dod priekšroku pašmāju precei. «Latvijas piegādātāji vietējo tirgu var pilnībā nodrošināt ar sezonāliem produktiem un Latvijas produkti ir pietiekami kvalitatīvi,» viņš sacīja.

Krūzītis arī atzina, ka dārzeņu un augļu cenas, piemēram, Lietuvā ietekmē valsts tuvā atrašanās Polijai, kas ir daudz lielāks tirgus, kurā cenu un kategoriju daudzveidība ir daudz lielāka. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka kopumā, pateicoties samazinātajai pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmei, Latvijas augļu un dārzeņu cenas ir zemākas nekā tad, ja PVN būtu iepriekšējā līmenī un daudziem produktiem pat zemākas nekā citviet Baltijā.

Jau ziņots, ka saskaņā ar Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītājas Ingunas Gulbes pausto – lai gan Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir piemērota samazinātā PVN likme, daudzi augļi un dārzeņi Latvijā nav lētāki nekā pārējās Baltijas valstīs. «Daži produkti ir lētāki, bet ļoti daudzi nav,» atzina Gulbe.

Pēc Gulbes sacītā, cenu atšķirības skaidrojamas ar vairākiem faktoriem, tostarp atšķirīgām Baltijas valstu iedzīvotāju tradīcijām. Piemēram, iedzīvotāji Lietuvā mēdz pirkt kartupeļus vairumā un vairāk skatās uz cenu. Tāpat Lietuvā kartupeļu kvalitāte ir zemāka nekā Latvijā pieejamajiem. Tas apliecina, ka Latvijā varētu būt augstāka pirktspēja nekā Lietuvā. Latvijā kartupeļi arī pieejami arī plašākā izvēlē, bet to patēriņam ir tendence sarukt, tāpēc to pārdošanas apmēri ir mazāki un cena augstāka. Lietuvā dārzeņu cenas ietekmē arī lielais īpatsvars poļu un ukraiņu lētākās produkcijas, kamēr Latvijā pamata dārzeņu produkcija ir vietējā.

Vienlaikus Gulbe norādīja, ka samazinātās PVN likmes ieviešana ir vērtējama pozitīvi, jo to cenas ir zemākas nekā pirms samazinātās PVN likmes ieviešanas, kā arī palielinājušies PVN ieņēmumi valsts budžetā.

Tāpat ziņots, Saeima pērn 22.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par PVN, nosakot samazināto PVN likmi 5% apmērā Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. PVN samazinātā likme 5% apmērā augļiem un dārzeņiem piemērota uz laiku no šā gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim.


Pievienot komentāru

Aktualizē tematu par darbaspēka problēmu risināšanu ar kontrolētu imigrāciju

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas sēdē tika aktualizēts jautājums par darbaspēka problēmu risināšanu ar kontrolētu imigrāciju.

Loskutovs vēlas ieņemt Kariņa vietu Eiropas Parlamentā

13.Saeimā neiekļuvušais Jaunās Vienaotībs politiķis Aleksejs Loskutovs ir gatavs doties strādāt uz Eiropas Parlamentu, apliecināja Loskutovs. Loskutovs atzina, ka tieši viņš varētu ieņemt politiķa, premjera amata kandidāta Krišjāņa Kariņa vietu EP.

Bordāns par Jurašu vajāšanu: Sazvērnieki baidās izlaist varu no rokas

«Šobrīd notiek apzināts valsts sagrābšanas mēģinājums. Sazvērnieki baidās izlaist varu no rokas,» tā par Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja Jura Juraša plānoto izdošanu kriminālvajāšanai komentē Jaunās konservatīvās partijas valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns. 

ABLV Bank klientiem garantētajās atlīdzībās izmaksāti 80,9% no kopumā izmaksājamās summas

Likvidējamās ABLV Bank klientiem garantētajās atlīdzībās līdz šim izmaksāti 388,356 miljoni eiro, kas ir 80,9% no kopumā izmaksājamās summas,

Rīgas Dzemdību namā atklās jaunas dzemdību un grūtnieču aprūpes telpas

Rīgas Dzemdību namā ceturtdien, 24.janvārī, pēc vērienīgiem remonta darbiem atklās mūsdienīgas dzemdību un grūtnieču aprūpes telpas.

Ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā gadā pieaug par 5,4%

Ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā 2018.gada decembrī, salīdzinot ar 2017.gada decembri, ir pieaudzis par 5,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 7,3%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,7%.

Par Lemberga kartējo «mutes palaišanu» lūdz pierādījumus

Aivara Lemberga «mutes palaišana» jeb dažāda veida aizskarošie izteikumi teju nevienam nav jaunums. Tie bijuši adresēti gan žurnālistiem, saucot tos par «politiskām prostitūtām», gan prokuroriem. Par to viņam vairākkārt piešķirti naudas sodi. Šoreiz neargumentētus pārmetumus Lembergs nolēmis adresēt savam opozicionāram Ģirtam Valdim Kristovskim, nosaucot viņu par Valsts drošības komitejas sadarbības partneri.

Ar dažām dzeltenām vestēm pie Saeimas protestē pret Kariņa veidoto valdību

Aptuveni 100 cilvēku otrdien, 22.janvārī, pulcējušies protesta akcijā pie Saeimas ar dažādiem plakātiem un saukļiem pieprasot neapstiprināt premjera amata kandidāta Krišjāņa Kariņa veidoto valdību.

Pieaug apkalpoto pasažieru skaits Liepājas lidostā

Aizvadītais gads Liepājas lidostā ir noslēdzies ar pasažieru skaita kāpumu, liecina uzņēmuma apkopotā statistika par pērnā gada darbības rezultātiem.

Saeima šonedēļ varētu lemt par Juraša izdošanu kriminālvajāšanai

Lai gan par Saeimas deputātiem visskaļākā līdz šim ir bijusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētā lieta par nelikumīgu partijas KPV LV finansēšanu, kur aizdomās turēto statuss ir Artusam Kaimiņam un Atim Zakatistovam, tomēr Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē jau šonedēļ, proti, ceturtdien, 24.janvārī, varētu lemt par Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja Jura Juraša izdošanu kriminālvajāšanai, informē komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule.

Vējonis izsludina grozījumus par veselības pakalpojumu grozu sistēmas atlikšanu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinājis grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas paredz līdz 1.jūlijam atlikt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos.

Uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatē 38 likumpārkāpējus

Pirmdien, 21.janvārī, Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 38 likumpārkāpējus. Uz ārējām robežām konstatēti 28 robežpārkāpēji, tajā skaitā, ieceļošana Latvijā liegta astoņiem ārzemniekiem.

Britu mārciņas vērtība aug, Mejai plānojot Briselē apspriest Breksita līguma izmaiņas

Britu mārciņas vērtība pret eiro un ASV dolāru pirmdien, 21.janvārī, pieauga pēc Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas paziņojuma, ka viņa plāno atgriezties Briselē, lai apspriestu Breksita vienošanās izmaiņas.

Autovadītāju ievērībai: vietām Kurzemē un Vidzemē apledojums apgrūtina braukšanu

Vietām Kurzemē un Vidzemē apledojums apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Slidenos ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem.

SAB sācis vērtēt Kariņa topošās valdības locekļu atbilstību pielaides valsts noslēpumam saņemšanai

Satversmes aizsardzības birojs sācis vērtēt Krišjāņa Kariņa topošā Ministru kabineta locekļu atbilstību pielaides valsts noslēpumam saņemšanai, pastāstīja SAB pārstāve Iveta Maura.

Visas topošo koalīciju veidojošās partijas atbalstījušas dalību Kariņa vadītā valdībā

Visas topošo koalīciju veidojošās partijas ir pieņēmušas oficiālus lēmumus par dalību Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa vadītā valdībā.

Decembrī sērijveida dzīvokļu cena Rīgas mikrorajonos augusi par 1%

Sērijveida dzīvokļu cena Rīgas mikrorajonos pagājušā gada decembrī, salīdzinot ar novembri, palielinājusies par 1%, liecina jaunākais Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas tirgus cenu indikators.

Lembergs joprojām klausās pret sevi celtās apsūdzības – debašu teksta lasīšana nav beigusies

Debašu teksta lasīšanu tā sauktajā «Lemberga prāvā», kurā tiek izskatītas apsūdzības pret Aivaru Lembergu, Anriju Lembergu un Ansi Sormuli, bija plānots pabeigt līdz Jaunajam gadam, t.i., 2019.gada sākumam, tomēr tas tā nav noticis – debašu teksta lasīšana joprojām turpinās.

Valdības komandā vieta arī Parādniekam kā vienam no premjera padomdevējiem

Nacionālās apvienības Visu Latvijai! –Tēvzemei un brīvībai/LNNK pārstāvis Imants Parādnieks varētu kļūt par Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa padomnieku demogrāfijas politikas jautājumos.

Valdības veidošana: Kariņš rēķinās ar 61 balsi

Aizvadīta Krišjāņa Kariņa tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, kuras laikā prezidents tika informēts par valdības veidošanas procesu, kas Kariņa prāt, noslēdzies ļoti veiksmīgi.

Latvijā trešajā ceturksnī bijis viens no lielākajiem budžeta deficītiem ES

Latvijā pērn trešajā ceturksnī bija viens no lielākajiem vispārējās valdības budžeta deficītiem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū.

Latvija sankciju politiku pret Krieviju uzturēs tik ilgi, līdz tā ievēros starptautisko tiesību principus

Latvija sankciju politiku pret Krieviju uzturēs tik ilgi, līdz tā ievēros starptautisko tiesību principus, liecina rīcībā esošais valdības deklarācijas projekts.

KPV LV ekonomikas ministra amatam izvirza Nemiro kandidatūru

Partijas KPV LV Saeimas frakcija pirmdien, 21.janvārī, nolēma virzīt deputātu Ralfu Nemiro ekonomikas ministra amatam, pēc tam kad piektdien, 18.janvārī, negaidīti savu kandidatūru atsauca Didzis Šmits. Frakcijas vairākums arī nolēma atbalstīt topošo Krišjāņa Kariņa valdību, vēsta ziņu portals lsm.lv.

Atjaunotā ēkā Rīgā darbu uzsāk divu prokuratūras iestāžu darbinieki

Pirmdien, 21.janvārī, Valsts nekustamie īpašumi atjaunotajā ēkā Kalnciema ielā 14, Rīgā darbu uzsāk divu prokuratūras iestāžu darbinieki – Rīgas pilsētas Kurzemes rajona prokuratūra un Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas prokuratūra. Atjaunotajā ēkā no 21.janvāra strādā 34 prokuratūras darbinieki.

Iedzīvotājus aicina izmantot Latvijas vietējo pienu

Tikai nedaudz vairāk nekā puse jeb 52% Latvijas iedzīvotāju tirdzniecības vietās spēj atšķirt vietējos piena produktus no importētajiem, liecina Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes un pētījumu centra SKDS veiktais pētījums.