bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 20.10.2018 | Vārda dienas: Leonīda, Leonīds

Dažādu faktoru dēļ dārzeņu cenas starp kaimiņvalstīm nav salīdzināmas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUDārzeņu cenas ietekmē daudz dažādu faktoru, tostarp laika apstākļi, tādēļ šogad cenas Latvijā nevar salīdzināt ar kaimiņvalstīm, stāsta biedrības Zemnieku saeima valdes locekle, kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Viņa norāda, ka dārzeņu vairumtirdzniecības cenas, par kādām tos iepērk tirgotāji, Latvijā ir vienas no zemākajām Baltijas valstīs. Taču dārzeņu gala cenas ietekmē dažādi faktori, piemēram, konkrētā veikala izvietojums. Tāpat katrā valstī un pat dažādās vienas valsts teritorijās ražu atšķirīgi ietekmējis šā gada sausums. «Latvijā var būt kaut kas lētāks, tajā pašā laikā, piemēram, biešu cenas ļoti atšķiras pa reģioniem. Ir reģioni Lietuvas pusē, kur bietes ir salīdzinoši normāli izaugušas, un to cena var būt zemāka, savukārt Latvijā raža nav bijusi laba,» viņa teic.

Strazdiņa piebilst, ka, piemēram, Polijā laika apstākļu dēļ kāposti vairumtirdzniecībā maksā 35 centus kilogramā, kamēr Latvijā cenas ir krietni zemākas – vien 25-28 centi. «Ir ļoti lielas atšķirības un šis gads nebūs tā mēraukla, kad mēs varam apgalvot, ka vienā vai otrā valstī ir zemākas vai augstākas cenas dārzeņiem. Tās ir atkarīgas no kultūras un iegūtās ražas konkrētajā valstī. Pērn liela daļa dārzeņu noslīka un arī šis gads ar lielo sausumu ieviesis korekcijas. Ir pilnīgi skaidrs, ka arī nākamā gada pavasarī dārzeņu cenas būs būtiski augstākas ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā,» stāsta biedrības vadītāja.

Viņa piebilst, ka tāpat dārzeņu cenas ir atkarīgas arī no dārzeņu kvalitātes, formas un izmēra konkrētajā veikalā konkrētajā valstī. «Ja, piemēram, Latvijā kāds veikals paliek pie konkrētiem kvalitātes rādītājiem un atšķirības starp izmēriem nepieļauj, tad citviet pastāv izņēmumi,» viņa skaidro.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis norādīja, ka Latvijā dārzeņiem nav augstākas cenas kā Lietuvā un Igaunijā, ja salīdzina identiskas kvalitātes produktus. «Salīdzinot identiskas preces, daudzām Latvijas precēm, daudziem Latvijas produktiem ir zemākas cenas. Daudz kur cenu nosaka kvalitāte un arī piegādātāji,» teic Krūzītis, piebilstot, ka cenas mainās pa dienām, līdz ar to tās ir grūti salīdzināt.

Pēc viņa sacītā, iedzīvotāji Latvijas veikalos izvēlas salīdzinoši augstas kvalitātes produktus salīdzinājumā, piemēram, ar Lietuvas iedzīvotāju izvēli. Latvijā ir arī plašāks attiecīgās produkcijas sortiments nekā kaimiņvalstīs. Dārzeņu kvalitāte un piegādātāji Baltijas valstu mazumtirdzniecības tīklos, balstoties uz pieprasījumu, mēdz atšķirties, ar ko skaidrojamas arī atšķirīgas cenas. Tāpat Latvijas iedzīvotāji dod priekšroku pašmāju precei. «Latvijas piegādātāji vietējo tirgu var pilnībā nodrošināt ar sezonāliem produktiem un Latvijas produkti ir pietiekami kvalitatīvi,» viņš sacīja.

Krūzītis arī atzina, ka dārzeņu un augļu cenas, piemēram, Lietuvā ietekmē valsts tuvā atrašanās Polijai, kas ir daudz lielāks tirgus, kurā cenu un kategoriju daudzveidība ir daudz lielāka. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka kopumā, pateicoties samazinātajai pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmei, Latvijas augļu un dārzeņu cenas ir zemākas nekā tad, ja PVN būtu iepriekšējā līmenī un daudziem produktiem pat zemākas nekā citviet Baltijā.

Jau ziņots, ka saskaņā ar Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītājas Ingunas Gulbes pausto – lai gan Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir piemērota samazinātā PVN likme, daudzi augļi un dārzeņi Latvijā nav lētāki nekā pārējās Baltijas valstīs. «Daži produkti ir lētāki, bet ļoti daudzi nav,» atzina Gulbe.

Pēc Gulbes sacītā, cenu atšķirības skaidrojamas ar vairākiem faktoriem, tostarp atšķirīgām Baltijas valstu iedzīvotāju tradīcijām. Piemēram, iedzīvotāji Lietuvā mēdz pirkt kartupeļus vairumā un vairāk skatās uz cenu. Tāpat Lietuvā kartupeļu kvalitāte ir zemāka nekā Latvijā pieejamajiem. Tas apliecina, ka Latvijā varētu būt augstāka pirktspēja nekā Lietuvā. Latvijā kartupeļi arī pieejami arī plašākā izvēlē, bet to patēriņam ir tendence sarukt, tāpēc to pārdošanas apmēri ir mazāki un cena augstāka. Lietuvā dārzeņu cenas ietekmē arī lielais īpatsvars poļu un ukraiņu lētākās produkcijas, kamēr Latvijā pamata dārzeņu produkcija ir vietējā.

Vienlaikus Gulbe norādīja, ka samazinātās PVN likmes ieviešana ir vērtējama pozitīvi, jo to cenas ir zemākas nekā pirms samazinātās PVN likmes ieviešanas, kā arī palielinājušies PVN ieņēmumi valsts budžetā.

Tāpat ziņots, Saeima pērn 22.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par PVN, nosakot samazināto PVN likmi 5% apmērā Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. PVN samazinātā likme 5% apmērā augļiem un dārzeņiem piemērota uz laiku no šā gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim.


Pievienot komentāru

Vējonis turpinās izvērtēt Gobzema, Bordāna un Pabrika kandidatūras premjera amatam

Pēc notikušajām konsultācijām ar politiskajām partijām Valsts prezidents Raimonds Vējonis turpinās izvērtēt Alda Gobzema, Jāņa Bordāna, Arta Pabrika kandidatūras uz Ministru prezidenta amatu, informē Valsts prezidenta kancelejā.

Igaunijas premjers tiekas ar filantropu, Microsoft dibinātāju Bilu Geitsu

Tikšanos ar programmatūras ražotāja Microsoft bijušo izpilddirektoru, filantropu Bilu Geitsu aizvadījis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.

Rosina noteikt izmaiņas elektroenerģijas samaksas aprēķinā

Ekonomikas ministrija rosina Enerģētikas tirgus likumā noteikt, ka koģenerācijas stacijās ar jaudu lielāku par četriem megavatiem izmaksas par uzstādīto elektrisko jaudu segs visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli elektroenerģijas patēriņam, nevis tās tiks sadalītas pa sprieguma un patēriņa līmeņa grupām.

Brīvdienās iespējami uzduļķojumi Rīgas ūdensvadā

Sakarā ar liela diametra pieslēguma izbūvi ūdensvadam Krasta ielā un ar to saistītajām ūdens plūsmu pārmaiņām Rīgas ūdensvada tīklā, nedēļās nogalē un nākamās nedēļas sākumā iespējami uzduļķojumi pilsētas centrā Pļavniekos, Purvciemā, Maskavas priekšpilsētā, Ķengaragā, Teikā un Juglā, informē SIA Rīgas ūdens.

Saeimas komisija pabeidz darbu pie Diasporas likumprojekta

Saeimas Ārlietu komisijas piektdien, 19.oktobrī, panāca vienošanos par Diasporas likumprojektā ietverto diasporas definīciju, papildinot jau 2.lasījumā atbalstīto definīciju, kā arī vienbalsīgi virzot likumprojektu pēdējam lasījumam Saeimā.

Igaunijas uzņēmēji Zolitūdes traģēdijas vietā vēlas izveidot parku un dzīvojamo namu; iedzīvotāji kategoriski iebilst

Igaunijas banka AS Coop Pank Zolitūdes traģēdijas teritorijā, Priedaines ielā 20, nākotnē gribētu izbūvēt projektu ar dzīvojamo namu, pazemes autostāvvietām un labiekārtotu parku, kurā atrastos arī memoriāls traģēdijas upuriem. Tikmēr vietējie iedzīvotāji un biedrības Zolitūde 21 11 pārstāvji izsaka kategoriskus iebildumus šiem plāniem.

CVK apstiprina 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus

Centrālā vēlēšanu komisija piektdien, 19.oktobrī, apstiprinājusi 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus. Saskaņa ieguva 19,8% vēlētāju atbalstu, KPV LV – 14,25%, Jaunā konservatīvā partija – 13,59%, Attīstībai/Par – 12,04%, Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK – 11,01%, Zaļo un zemnieku savienība  – 9,91%, bet Jaunā Vienotība – 6,69% balsu.

Latvijas Radio paredz nākotnē sev 35,7% radio tirgus daļas

Tuvāko piecu gadu laikā Latvijas Radio paredz, ka tam piederēs 35,7% radio tirgus daļas, tostarp tiks būtiski palielināts sasniegtais auditorijas apjoms internetā un sociālajos tīklos. «Astoņi no desmit klausītājiem pilnībā uzticēsies sabiedriskā medija radītajam saturam,» pauž Latvijas Radio pārstāve Ieva Aile.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā Latvijā gada griezumā samazinājās par 5%

Vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā gada griezumā ir pieaudzis par 5%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 6,6%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2018.gada septembri.

Latvijā vispārējās valdības budžetā deficīts 155,7 miljoni eiro

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadā bija 155,7 milj. eiro jeb 0,6% no iekšzemes kopprodukta un vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2017.gada beigās bija 10 806,8 milj. eiro jeb 40% no IKP.

ES plāno sankcijas par kiberuzbrukumiem, ķīmisko ieroču draudiem

Eiropas Savienības dalībvalstis šīs nedēļas galotņu sanāksmē vienojušās ieviest ierobežojošus pasākumus saistībā ar ķīmisko ieroču draudiem un paudušas apņēmību ar sankcijām vērsties arī pret kiberuzbrukumiem. Kā lasāms ceturtdienas, 18.oktobra, Eiropadomes sanāksmes noslēguma secinājumos, ES dalībvalstu līderi tikšanās reizē lielu uzmanību pievērsuši tieši iekšējās drošības jautājumiem. «ES turpinās stiprināt savu atturēšanas spēju un noturību pret hibrīddraudiem, kiberdraudiem, kā arī pret ķīmiskiem, bioloģiskiem, radioloģiskiem draudiem un kodoldraudiem,» rakstīts dokumentā, kas publicēts Eiropadomes tīmekļa vietnē. Secinājumos arī nosodīts kiberuzbrukums, kas šogad Nīderlandē vērsts pret Ķīmisko ieroču aizlieguma organizāciju, gan neminot vārdā Krieviju, kuru Nīderlande iepriekš uzrādīja kā uzbrukuma organizētāju un īstenotāju. ES dalībvalstis sanāksmē bijušas vienisprātis, ka blokam ir «jāturpina strādāt pie spējas reaģēt uz kiberuzbrukumiem un nepieļaut tos, izmantojot ES ierobežojošos pasākumus». Sarunas par konkrētiem darbiem kiberdrošībā aicināts pabeigt līdz Eiropas Parlamenta pašreizējā sasaukuma beigām 2019.gada aprīlī.

Čakša plāno «aizrotēt» pašreizējo valsts sekretāru Lapiņu uz NVD

Veselības ministre Anda Čakša nolēmusi ministrijas valsts sekretāru Aivaru Lapiņu pēc nepilna gada amatā pārcelt uz Nacionālo veselības dienestu par e-veselības projekta vadītāju. Tikmēr valsts sekretāra amatu Čakša plāno uzticēt pašreizējai valsts sekretāra vietniecei Dainai Mūrmanei-Umbraško, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

ABLV Bank klientiem garantētajās atlīdzībās no visas summas izmaksāti 69%

Likvidējamās ABLV Bank klientiem garantētajās atlīdzībās līdz šim izmaksāti 328,66 miljoni eiro, kas ir 69% no kopumā izmaksājamās summas, pastāstīja bankas Citadele korporatīvās komunikācijas vadītāja Ieva Prauliņa.

Kanādas marihuānas veikalos negaidīti liels pieprasījums

Kanādas likumīgajos marihuānas veikalos otrajā dienā, kopš psihoaktīvā augu preparāta pārdošana valstī legalizēta lietošanai izklaides nolūkā, novērots preces trūkums, jo pieprasījums no pircējiem ir negaidīti liels.

3+ Ģimenes karte veicinājusi pasažieru skaita pieaugumu sabiedriskajā transportā

Šī gada deviņos mēnešos ir divkāršojies sabiedriskajā transportā pārvadāto pasažieru skaits, kuri izmanto 3+ Ģimenes karti. Daudzbērnu ģimeņu locekļi reģionālajos autobusu un vilcienu maršrutos šogad pārvadāti 545 tūkstošus reižu, veidojot 1,5% no kopējā pārvadāto pasažieru skaita.

Policija: Rīgā samazinās alkohola lietošana neatļautās vietās

Rīgā 2018.gadā, salīdzinot ar 2014.gadu, pārkāpumi par alkohola lietošanu neatļautā vietā no 1 518 ir samazinājušies līdz 1 044 gadījumiem, vēsta Rīgas pašvaldības policijas Administratīvās pārvaldes priekšnieks Lauris Kudiņš. Šobrīd Rīgā ir 3 220 vietas, kurās var iegādāties alkoholu.

CVK paziņos un apstiprinās galīgos 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus

Šodien, 19.oktobrī, pulksten 13.00 notiks Centrālās vēlēšanu komisijas sēde, kurā paredzēts apstiprināt 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus un nosaukt 13.Saeimā ievēlētos deputātus, ziņo CVK pārstāve Kristīne Bērziņa.

Putins: Bijušās Padomju republikas nožēlo PSRS galu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins norādījis, ka cilvēki bijušajās Padomju republikās nožēlojot, ka vairs nepastāv Padomju Sociālistisko Republiku Savienība.

Lūdz KNAB izvērtēt Ventspils domes un Ventspils naftas termināla 2,5 miljonu eiro darījumu

Valsts kontrole lūgusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un Finanšu ministriju izvērtēt Ventspils pašvaldības un SIA Ventspils nafta termināls pērn veikto 2,5 miljonu eiro darījumu, norādīts VK revīzijā par 2017.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem.

Pirmās partiju sarunas ar Vējoni neiezīmē favorītu premjera kandidātu vidū

Partijas, kuras ceturtdien, 18.oktobrī, kā pirmās tikās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, neesot nosaukušas sev tīkamākos premjera amata kandidātus, toties apliecinājušas vēlmi veidot iespējami plašāku koalīciju, turpinot sarunas ar visām partijām, izņemot Saskaņu.

Oktobrim netipiski silto laiku nomainīs rudenīgāki laika apstākļi

Tuvākās nedēļas laikā silto laiku nomainīs lietaināks, vējaināks un ievērojami vēsāks laiks. Gaidāmajā nedēļas nogalē ievērojami pazemināsies gaisa temperatūra, bet nākamās nedēļas sākumā pastiprināsies rietumu puses vējš.

Vācija izdod Bulgārijai žurnālistes slepkavībā aizdomās turēto

Vīrietis, kuru Bulgārijā tur aizdomās par žurnālistes Viktorijas Marinovas slepkavību un kurš ticis arestēts Vācijā, ir izdots Bulgārijai, tā pavēstījušas vācu varasiestādes.

Merkele: Brexit vienošanās joprojām ir sasniedzama

Vienošanās par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības joprojām ir sasniedzama, tā paziņojusi Vācijas kanclere Angela Merkele pēc Eiropas Savienības galotņu sanāksmes, kur nepiepildījās Briseles cerības sagaidīt sarunām izšķirošu pretimnākšanu no Londonas.

Lietuvā budžets ar rekordlielu deficītu un finansējumu izglītībai, veselībai

Lietuvas budžets piekto gadu pēc kārtas tiek pieteikts kā rekordists, jo atkal paredzēts nebijuša apmēra deficīts, kā arī tēriņi izglītībā, veselības aprūpē, inovāciju atbalstā un sociālās nevienlīdzības mazināšanā. Opozīcija par finanšu plānu izskās kritiski.

Maršruts nedēļas nogalei: Mazie Dziesmusvētki, Zemlika un eklēru darbnīca

Nedēļas nogale tuvojas straujiem soļiem, tāpēc aicinām ielūkoties Maršrutā, lai brīvdienas tiktu pavadītas pēc iespējas kvalitatīvāk.