KNAB uzsācis kriminālprocesu par tirgošanos ar ietekmi; iesaistīto vidū Truksnis

Gatis Truksnis

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nule kā uzsācis kriminālprocesu par tirgošanos ar ietekmi. Iesaistīto vidū ir gan bijušais Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, gan viņam pakļautās amatpersonas un uzņēmēji, notikušā norises atklāj Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Iesākums daudzmiljonu līguma noslēgšanai par siltuma piegādi Jūrmalā meklējams pirms pāris gadiem. Uzņēmums KSER ilgstoši cīnījās, lai panāktu, ka Jūrmalas siltums noslēdz nodomu protokolu. Tas paredz, ka siltumenerģiju Kauguri saņemtu no vēl neuzceltās KSER koģenerācijas stacijas. Šāda vienošanās uzņēmējiem garantētu ienākumus pēc tam, kad stacija būs uzbūvēta. Pēc sākotnējiem aprēķiniem – vairāk nekā pusotru miljonu eiro gadā, skaidro raidījumā.

«Taču no pašvaldības puses šādu lēmumu izskaidrot ir grūti. Tā nesen pati par septiņiem miljoniem eiro uzcēlusi koģenerācijas staciju. Divas ar vienādu jaudu darbojošās stacijas Kauguros nav nepieciešamas.»

Raidījuma žurnālisti atgādina, ka 2015.gadā restorānā Aquarius notika pirmā trijotnes tikšanās. Tajā piedalījās tā brīža Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, pašvaldības uzņēmuma Jūrmalas siltums vadītājs Zigurds Starks, kā arī Aigars Meļķo. Tieši šīs tikšanās laikā Truksnis iepazīstināja Starku ar Meļko, kurš turpmākajās sarunās pārstāvēšot uzņēmumu KSER. Tikšanās restorānā notikusi, jo Starks neesot gribējis ar uzņēmējiem runāt. Jau tobrīd Meļko par kukuļņemšanu lielā apmērā tiesāja tā dēvētajā Latvenergo amatpersonu kukuļošanas lietā. «Man tas tajā brīdī vēl nebija zināms. Negatīvi, ka cilvēks tiek tiesāts, protams,» pirms gada intervijā raidījumam de facto taisnojās Truksnis.

Tāpat de facto skaidro, ka dažus mēnešus pēc trijotnes tikšanās restorānā uzņēmēji esot intensīvi lūguši Starku parakstīt līgumu. Tomēr vienošanos panākt joprojām neizdevās. Notika vēl viena Trukšņa, Meļko un Starka tikšanās. Starks pirms gada raidījumam norādīja, ka «priekšsēdētājs mani četrreiz sauca, lai es parakstu līgumu. Četrreiz!»

Savukārt Truksnis raidījumam pirms gada noliedza, ka būtu spiedis Starku parakstīt līgumu. Taču vēlāk valdi nomainīja. Tagad Truksnis izliekas neko neatceramies. Arī Starks šobrīd intervijai vairs nepiekrīt. KNAB esot parakstījies par informācijas neizpaušanu. «Man nav nekāda statusa šobrīd. Pilnīgi nekāda!» norāda Truksnis.

Raidījumam zināms, ka interesantākā bijušā Jūrmalas siltuma vadītāja Starka un uzņēmēju pārstāvja Meļko tikšanās notika 2015.gada nogalē. Meļko esot ieradies ar līguma projektu. Tajā bijis iekļauts nosacījums, ka pašvaldības uzņēmums gadā no KSER iepirks ne mazāk kā 65 tūkstošus MWh siltumenerģijas – 70% no Kauguros nepieciešamā un apmēram tikpat daudz, cik saražo pašvaldības uzceltā koģenerācijas stacija.

De facto zināms, ka šīs tikšanās laikā Meļko uz salvetes esot kaut ko uzrakstījis. Taču, uz žurnālistu jautājumu, kas tur bija rakstīt, Meļko neatbild: «Es taču teicu jums, ka es nedrīkstu izpaust informāciju!» Meļko norāda, ka esot «parakstījies par informācijas neizpaušanu». Meļko apgalvo, ka viņam lietā esot liecinieka statuss.

Par to, kāds statuss Meļko ir šajā kriminālprocesā, nav iespējams pārliecināties – KNAB šādu informāciju neatklāj. Zināms vien, ka par tirgošanos ar ietekmi aizdomās tur trīs privātpersonas.

Svarīgo dokumentu ar Jūrmalas siltums galu galā no KSER puses parakstīja tā brīža abi uzņēmuma valdes locekļi. Uz de facto jautājumu, vai «jūs esat viens no aizdomās turētajiem šajā lietā?» bijušais KSER valdes loceklis Gundars Šternbergs atbild: «Nu, un ko jūs gribat no manis?» Savu statusu lietā komentēt atsakās.

Savukārt KSER valdes loceklis, pastarpinātais līdzīpašnieks Dmitrijs Artjušins norāda, ka «visa nesen publicētā informācija uz mani un maniem kolēģiem neattiecas. Lūdzu vērsieties pie saviem informatoriem, lai pārbaudītu, kuras tiešām ir tās trīs aizdomās turētās personas.»

Savukārt no Jūrmalas siltums puses uz dokumenta stāv jaunā valdes priekšsēdētāja Valda Vītoliņa un otra valdes locekļa Raita Arnta paraksti. Noprotams, ka atbalsts šādam lēmumam par iespējamo siltumenerģijas iegādi no KSER, ir arī no jaunās domes vadības. «Šā gada janvārī šis nodoma protokols tika pagarināts. Jautāsiet, visticamāk, kāpēc? Varu atbildēt. Uzņēmums nav nokārtojis savas saistības, es saprotu, ministrijā. Viņam jāpagarina licence, lai viņi varētu uzsākt komercdarbību siltumenerģijas ražošanā,» norāda Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja Rita Sproģe.

Žurnālisti norāda, ka nav izprotams, kā līdzās Kauguros ar vienādu jaudu varēs darboties divas koģenerācijas stacijas.«Visticamāk, šādā situācijā pilnībā netiktu izmantota tieši pašvaldībai piederošā. Taču tai jāsaražo vismaz 75 tūkstoši MWh siltumenerģijas gadā. To paredz Jūrmalas siltums noslēgtais līgums ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru,» skaidro de facto

«Visi šie līgumi vai kādi citi dokumenti, darbības, ko Jūrmalas siltums veic, ir jāsaskaņo ar LIAA. Ja tā (KSER stacija) tiktu uzcelta un tā iemesla dēļ Jūrmalas siltums nesaražotu siltumenerģiju noteiktajā apmērā, vai vispār nesaražotu siltumenerģiju, tad mēs, ļoti iespējams, piemērotu manis minētās finanšu korekcijas vai atbalsta izmaksas atprasīšanu,» norāda LIAA Eiropas fondu departamenta direktors Edgars Babris.

Pašvaldības uzņēmumam var atņemt projektā ieguldīto Eiropas fondu naudu – divarpus miljonus eiro. Vēl četrus gadus LIAA uzraudzīs, lai Jūrmalas siltums saražotu to siltumenerģijas apjomu, kas ir norādīts projektā. Vēlāk tas, vai ieguldītā nauda atmaksāsies, būs atkarīgs tikai no pašvaldības. Taču līdz šim notikušais neliecina, ka pašvaldību īpaši uztrauktu vienošanās ar aģentūru un iespējamā Eiropas fondu naudas zaudēšana.

«Pagaidām aizdomās turēto vidū nav neviena amatpersona. Taču Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs kriminālprocesu par tirgošanos ar ietekmi uzsāka tikai pirms mēneša. Iespējams, ka vēlāk aizdomās turamo loks varētu paplašināties,» norāda raidījumā.

Ref:224.000.103.886

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas