bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 20.09.2018 | Vārda dienas: Marianna, Ginters, Guntra
LatviaLatvija

Dēla bizness Straujumai var radīt interešu konfliktu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma un ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts

Ja ekonomikas ministram Danielam Pavļutam (Reformu partija) neatrastos vieta jaunajā valdībā un Ekonomikas ministrija (EM) atgrieztos pie zaļās enerģijas subsīdiju politikas, kāda tā bija savulaik, otro elpu iegūtu ietekmīgu partiju sponsoru bizness.

Tostarp – arī savulaik lielākā bioetanola ražotāja un dāsna Vienotību veidojošo partiju sponsora Donāta Vaitaiša bizness, ar kuru saistītu uzņēmumu valdēs kopš šīs vasaras iecelts topošās premjeres, tobrīd zemkopības ministres Laimdotas Straujumas dēls Ģirts Straujums. Tas premjera kandidātei rada interešu konfliktu, ja tiktu lemts neaicināt Pavļuta valdībā, vēsta portāls Pietiek.

Dienā, kad Vienotība oficiāli premjera amatam virzīja Straujumu, premjera amata kandidāte portālam noliedza, ka ar viņas piedalīšanos bijušas kādas sarunas par atbalstu Vaitaiša biznesam. Savukārt dēla nonākšana konkrēto zaļās enerģijas uzņēmumu valdēs esot saistīta vienīgi ar viņa darba pienākumiem, ne mātes politisko ietekmi.

Ģirts Straujums ir korporatīvo klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Norvik bankā, kura pēdējā laikā aktīvi izmantojot kriminālprocesu ierosināšanu Ekonomikas policijā, cenšas pārņemt zaļās enerģijas uzņēmumus, kuri kreditējušies bankā.

«Pilnīgi noliedzu jebkādu ietekmi uz mani par valsts subsīdijām. Mana dēla saistība ar minēto personu ir tikai un vienīgi darba pienākumu dēļ. Nekādas sarunas par iespējamo valsts atbalstu ar mani nevienam nav bijušas, es pilnīgi noliedzu, ka varētu būt valsts atbalsts kādam konkrētam privātam uzņēmējam. Es ilgus gadus esmu valsts pārvaldē un lieliski saprotu, ka nedrīkst būt ne mazākās piekāpes attiecībā uz kādu privātu lobēšanu,» Straujuma rakstīja portālam, noliedzot Vaitaiša iespējamo ietekmi uz nākamās valdības sastāvu un lēmumiem.

Tomēr zināms, ka Vaitaitim bijuši kontakti ar citiem valdības veidošanā iesaistītiem politiķiem.

Tāpat valdības locekles dēla iecelšana uzņēmumu valdēs, lai virzītu procesus vēlamajā gultnē, varētu būt loģisks izskaidrojums, kādēļ bankas darbinieks Ģirts Straujums pēkšņi nonācis šajos amatos. Radies iespaids, ka Straujuma izvairās sniegt publisku argumentāciju valdības veidošanas kuluāros jau sen klīstošajām runām, ka Pavļutam amats būs jāpamet.

Kolēģi, kas pazīstami ar Straujumas darbību, nepieļauj, ka premjera kandidāte varētu darboties kāda interesēs, bet tas neizslēdz diskrētāku ietekmi. Proti, ka viņas dēls virzīts Norvik bankas jaundibināto uzņēmumu valdēs kopā ar Vaitaiti, lai vieglāk vērtu durvis pie lēmumu pieņēmējiem.

Gada nogalē, kad jau bija zināms par pārkārtojumiem valdībā, Vaitaiti viņa Norvik bankas ofisā Ernesta Birznieka-Upīša ielā apciemojis par finansējuma piesaisti partijai atbildīgais Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars, portālam tolaik atstāstīja avoti bankā.

Kad Kamparam jautāts, vai ar Vaitaiti apspriesta arī Straujumas kandidatūra premjera amatam, nākamais vēlamais ekonomikas ministra kandidāts un tas, vai Vaitaitis solījis ziedot partijai pie noteikta valdības sastāva vai subsīdiju politikas maiņas, Vienotības ģenerālsekretārs atbildēja, ka «šī informācija neatbilst patiesībai», nekonkretizējot, tieši uz kuru no jautājumiem tas attiecas.

Vaitaitis noteikti minams kā viena no atslēgas figūram partiju sponsoru vidū, kam ir bijusi ietekme uz jaunās valdības veidošanu. Kopš Pavļuta kļūšanas par ekonomikas ministru 2011. gada novembrī tikušas pārskatītas dāsnās valsts subsīdijas bioetanola ražotājiem – galvenajam Vaitaiša pēdējo gadu oficiālajam biznesam. Par Vaitaiša biznesu informēti avoti viņa situāciju raksturo ar vārdiem «ūdens smeļas mutē».

Visi uzņēmumi, kuros kā valdes loceklis figurē Ģirts Straujums – SIA NBT Energy, NBT1 Energy, NBT2 Energy, NBT3 Energy, NBT4 Energy, NBT5 Energy, NBT6 Energy, NBT7 Energy –, kā rāda Lursoft dati, dibināti īsi pēc tam, kad panākts Norvik bankas kreditētā uzņēmuma SIA Winergy mantas arests.

Pēc Uzņēmumu reģistra datiem Vaitaiti Norvik banka iecēlusi par SIA Winergy ieķīlātās mantas pārvaldnieku. Par Winergy norit strīds starp igauņu investoriem un bankas akcionāriem. Kopš oktobra Vaitaitis jaundibināto uzņēmumu valdes formāli pametis.

Publiskajā karā aizdomīgas izskatās abas konfliktējošās puses. No vienas puses igauņi tiek vainoti mēģinājumā izkrāpt uzņēmumam piešķirtos kredītlīdzekļus, no otras puses Norvik bankas akcionāri – mēģinājumā ar reiderisma metodēm pārņemt vēja enerģijas biznesu, izmantojot Vaitaiša ietekmi Ekonomikas policijā, kas uzsākusi kriminālprocesu, kā ietveros arestēta Winergy manta.

Laikā, kad ekonomikas ministrs bija Kampars, valsts subsidēja bioetanola ražotājus un Vaitaitim nākotne rādījās rožainā gaismā. Uz 10.Saeimas vēlēšanām viņš četrām partijām noziedoja 72 000 latu, un tas bija pirmais oficiālais Vaitaiša ziedojums partijām, lai gan par viņu kā vienu no ietekmīgākajiem finansētajiem, kas turas ēnā, runāja jau kopš Tautas partijas laikiem. Kopsummā 36 000 latu tika Vienotību veidojošajām Jaunajam laikam un Pilsoniskajai savienībai, bet pa 18 000 latu saņēma Zaļo un zemnieku savienība un apvienība Par labu Latviju.

Trīs mēnešus pēc dāsnā ziedojuma, 2010.gada decembrī valdošā koalīcija, ko vadīja premjers Valdis Dombrovskis, nolēma valsts budžetā atvēlēt 24,4 miljonu latu lielu valsts galvojumu Vaitaiša uzņēmumam JP Termināls kredītam bioetanola rūpnīcas celtniecībai Rīgas brīvostas teritorijā.

Projekts tā arī netika realizēts, un kā galvenais šķērslis minēts tas, ka gadu vēlāk par ekonomikas ministru kļuva Pavļuts, kurš sāka pārskatīt dāsno subsīdiju politiku «zaļās enerģijas» biznesam. Bez garantētām valsts subsīdijām Vaitaiša projekts komercbankām un privātiem investoriem šķita pārāk riskants bizness pat ar valsts galvojumu.

Norvik bankā kreditējusies arī Vaitaiša bioetanola ražotne SIA Jaunpagasts plus, kas apstājusies EM jaunās subsīdiju politikas dēļ. Neoficiāli izskan, ka Vaitaitis panācis vienošanos ar bankas akcionāriem, ka saņems pretimnākšanu, ja, izmantojot ietekmi uz politiķiem un tiesībsargiem, palīdzēs atrisināt strīdus ar citiem kredītņēmējiem.

Saredzama shēma – Vaitaitis tiek iecelts par arestētās mantas pārvaldnieku, tiek veidoti jauni uzņēmumi, kuru valdēs ir Vaitaitis, bet īpašums, par kuru notiek strīds, tiek pārņemts ar Vaitaiti izsenis apkalpojošās apsardzes firmas TM security palīdzību.

Tam, ka Norvik banka ar apšaubāmām metodēm aktīvi cenšas pārņemt ar zaļās enerģijas biznesu saistītus uzņēmumus, kas tajā kreditējušies, ir arī citi apliecinājumi. Šoruden ar Vaitaiti saistītās apsardzes firmas TM security darbinieku klātbūtnē tika nopļauti diviem rapša audzētājiem – SIA Tilbe agro un SIA Agronika – piederošie lauki, un ražas vērtība tika lēsta ap 1,5 miljoniem latu. Bankas viedokli šajā karā publiski pārstāvēja Ģirts Straujums.

102.000.102.6336


Pievienot komentāru

Lietuvas premjers pievērsies pārtikas dārdzībai, cenšas saasināt konkurenci

Daudzkārt veltījis kritiku pārtikas mazumtirdzniecības ķēdēm par augstām pārtikas cenām, Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis) ir pievērsies šim jautājumam. Viņš saskata kūtrumu konkurences uzrauga darbā un vēlas aicināt tirgū ienākt jaunus ārzemju mazumtirgotājus, vienlaikus pabalstot mazos vietējos veikalus.

Konceptuāli atbalsta ieceri stingrāk kontrolēt pakalpojumu sniegšanu internetā

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, kas nodokļu nomaksas jomā paredz stingrāk kontrolēt preču tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu internetā.

Patvaļīgi nocirstu koku vietā Rīgas vēsturiskajā centrā būs jāiestāda jauni

Rīgas vēsturiskajā centrā esošas zemes īpašniekiem bojā gājuša vai patvaļīgi nocirsta koka vietā būs jāiestāda jauns, ceturtdien, 20.septembrī, trešajā lasījumā lēma Saeima. 

Eksperti: Laika apstākļi reti veicina ceļu satiksmes negadījumus, neuzmanība gan

Analizējot kopējos ceļu satiksmes negadījumu iemeslus Rīgas reģionā 2016.gadā, konstatēts, ka lielākā daļa jeb 65% ceļu satiksmes negadījumu notiek pilsētās, vairumā – tieši skaidros vai saulainā laikā (43%). Tomēr laika apstākļi ļoti reti veicina ceļu satiksmes negadījumus, lielākajā daļā gadījumu vainojama ir autovadītāja neuzmanība vai nevērība.

Tiesa noraida LDz lūgumu mainīt Valsts dzelzceļa administrācijas pārstāvi Iesalnieku 

Tiesas procesā starp VAS Latvijas dzelzceļš un Valsts dzelzceļa administrāciju par Ventspils depo ēkas izmantošanu Administratīvā rajona tiesa noraidījusi LDz lūgumu nomainīt Valsts dzelzceļa administrācijas pārstāvi Juri Iesalnieku, kurš vienlaikus ir arī administrācijas direktors, liecina tiesas lēmums.

Pieņem grozījumus pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas nepieciešami jaunā izglītības satura pakāpeniskai ieviešanai – pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu.

Brexit: finiša taisnē, bet bez finiša līnijas

Līdz Lielbritānijas oficiālas izstāšanās no Eiropas Savienības ir palikušas nedaudz mazāk nekā 200 dienas. Statuss, kurā šobrīd atrodas vienošanās gan starp Lielbritāniju un ES, gan pašā Lielbritānijas valdībā, rada aizvien lielāku starptautisko haosu, kurā ieguvēji nav ne Lielbritānija, ne ES, ne Latvija.

NMPD brigādēm varēs maksāt piemaksas par darbu valsts pasākumu nodrošināšanā

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likuma izmaiņas, kas paredz noteikt piemaksu 100% apmērā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādēm, kas piedalās īpaši nozīmīgu valsts pasākumu nodrošināšanā.

Saeima 2.lasījumā atbalsta VDK dokumentu publicēšanu internetā

Daļu no Latvijas PSR Valsts drošības komitejas dokumentiem Latvijas Nacionālais arhīvs līdz 2018.gada beigām publicēs savā interneta vietnē. To paredz grozījumi likumā, ko Saeima ceturtdien, 20.septembrī, atbalstīja otrajā lasījumā.

Iekšzemes migrācijā visvairāk iedzīvotāju zaudējuši Kupravas un Ķepovas pagasti

Iekšzemes migrācijā pēdējo 18 gadu laikā visvairāk iedzīvotāju zaudējuši Kupravas un Ķepovas pagasti Latgalē, liecina jaunais Centrālās statistikas pārvaldes izveidotais interaktīvs tīmekļa rīks par Latvijas iedzīvotāju iekšzemes migrāciju.

Vēlas liegt banku akcionāriem vienlaikus strādāt arī valdē

Saeima pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz īstenot vairākus pasākumus Latvijas finanšu sistēmas stiprināšanai un tās ilgtermiņa stabilitātes veicināšanai.

Igaunijā vadošajām partijām stiprs vēlētāju atbalsts

Igaunijā valda priekšvēlēšanu gaisotne, un vadošajām četrām partijām ir ievērojams vēlētāju atbalsts, kas ir krietni virs piecu procentu ievēlēšanas sliekšņa, tā liecina jauna sabiedriskās domas aptauja.

Aglonas dome aizliedz rīkot piketu sašutuma paušanai par pedofilijas skandāliem baznīcā pāvesta vizītes laikā

Pāvesta Franciska vizītes dienā Aglonā tika plānots pikets pret baznīcas aizliegumiem veikt abortus un sašutuma paušanai pret aktualizētajiem pedofilijas skandāliem, taču dome pasākumu rīkot nav atļāvusi.

Varēs noraidīt nepamatoti dārgus publisko iepirkumu piedāvājumus

Saeimas deputāti ceturtdien, 20.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz noraidīt nepamatoti dārgus publisko iepirkumu piedāvājumus.

Saeima konceptuāli atbalsta pensiju piemaksu indeksāciju

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja vairākas iniciatīvas straujākam pensiju pieaugumam vairākām pensionāru grupām.

Pāvesta vizīte Baltijā pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas gadījumiem baznīcā

Laiks, kad Baltiju apmeklē Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks, ievērojami atšķiras no 1993.gada, kad reģionā viesojās viņa priekštecis Sv. Jānis Pāvils II. Daļā sabiedrības neizpratni raisa miljoni eiro, ko tērē pāvesta uzņemšanai, tikmēr pasaulē nerimst pārmetumi par seksuālas izmantošanas gadījumiem no šīs konfesijas garīdznieku puses.

Vairums deputātu atbalsta Latvijas Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu; ZZS deputāti nespēj izlemt vienbalsīgi

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Satversmē, kas paredz Valsts prezidentu ievēlēt atklāti.

Vitol Grupa satraukta par tiesiskumu Latvijā; vēršas pie augstākajām amatpersonām

Viens no lielākajiem energoresursu tirgotājiem pasaulē Vitol Grupa nosūtījis vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, paužot satraukumu par tiesisko principu un normatīvo aktu piemērošanu tiesvedībā starp LatRosTrans un Polocktransneft Druzba par 66 miljonu eiro vērto tehnoloģisko naftu.

Likumā nostiprinās valsts tiesības uz Rīgas Latviešu biedrības namu

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lēma trešajā lasījumā atbalstīt jauna likuma projektu Rīgas Latviešu biedrības nama atbalstam.

Meja lūdz ES nesašķelt Lielbritāniju

Zalcburgā, Austrijā norisinās Eiropas Savienības galotņu sanāksme, kur Lielbritānija aicinājusi pārējās dalībvalstis atteikties no, Londonas skatījumā, nepieņemamām un valsti šķeļošām prasībām britu izstāšanās sarunās. Līdz britu iziešanai no ES ir seši mēneši, bet abas puses pašlaik šķiet nepiekāpīgas saistībā ar Ziemeļīrijas-Īrijas robežas strīdu.

VID varētu publiskot informāciju par nodokļu maksātāju bez tā piekrišanas

Atsevišķos gadījumos Valsts ieņēmumu dienestam varētu būs tiesības publiskot informāciju par nodokļu maksātāju bez tā piekrišanas, paredz Finanšu ministrijas izstrādātie un saskaņošanai nodotie grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām.

Saeimā lems, vai palielināt radošo personu loku atbalsta stipendijai

Rosina ļaut plašākam lokam radošo personu pieteikties un saņemt atbalsta stipendijas gadījumos, kad netiek gūti ienākumi. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija grozījumus Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā 1.lasījumā atbalstīja, un likumprojekts kā steidzams Saeimā nodots izskatīšanai 20.septembrī.

Mudina amatpersonām uzņemties atbildību par valsts resursu neatbilstošu izmantošanu

Ja notikusi resursu neatbilstoša izmantošana, amatpersonām par to jāuzņemas atbildība un nepieciešams segt valstij radītos zaudējumus, uzsver Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Ar grūtībām pieņem lēmumu par 8,3 milj. eiro pārdali veselības aprūpes budžetā

Saeimas Budžeta un finanšu komisija atbalsta ieceri pārdalīt 8,277 miljonus eiro no hronisko pacientu aprūpei plānotā finansējuma veselības aprūpes sistēmas reformu turpināšanai.

Igaunijas skandāla ēnā atkāpjas Danske Bank galva

Dānijas lielākās kredītsabiedrības Danske Bank izpilddirektors atkāpies no amata pēc tam, kad iekšējā izmeklēšanā izdevies noteikt, cik daudz naudas nelikumīgi legalizēts caur tās atzaru Igaunijā.