Delna: Covid-19 krīzes laikā vērojamas problēmas ar lēmumu izsekojamību politikas veidošanas procesā

Covid-19 krīzes laikā novērojamas problēmas ar lēmumu izsekojamību politikas veidošanas procesā, liecina biedrības Sabiedrība par atklātību – Delna (Delna) ziņojums par Covid-19 laikā valdības veikto pasākumu ietekmi uz atklātības līmeni Latvijā.

Veidojot šo ziņojumu, Delna šā gada maijā rīkoja trīs fokusgrupu diskusijas ar Latvijas iedzīvotājiem Rīgā, Liepājā un Daugavpilī, kā arī vienu diskusiju ar žurnālistiem un nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem jūnijā, lai identificētu sabiedrībai svarīgus problēmjautājumus, kas varētu sasaukties ar identificētajām Covid-19 krīzes tendencēm.

Kopējais dalībnieku skaits iedzīvotāju diskusijās bija 19, savukārt žurnālistu un NVO pārstāvju diskusijā piedalījās seši dalībnieki. Vienlaikus Delna uzsver, ka šajā ziņojumā atspoguļotie iedzīvotāju viedokļi nav uzskatāmi par Latvijas iedzīvotāju kopumu reprezentējošiem.

Ekspertu ieskatā, ir jāpilnveido regulējums attiecībā uz «likumdošanas pēdu», kā arī jāturpina darbs pie Latvijas interešu pārstāvības (lobēšanas) atklātības likuma, kuru šobrīd izstrādā 13.Saeima, pieņemšanas un iedzīvināšanas Latvijas politiskajā vidē.

Tāpat pēc fokusgrupu diskusijām secināts, ka nepieciešams rūpīgi izsvērt samērīgumu, nosakot pulcēšanās un citus līdzīgus ierobežojumus, kā arī jāizvairās no vēlēšanu pārcelšanas bez atbilstoša pamatojuma.

Krīzes laikā attiecīgajām amatpersonām jādomā ne vien par sabiedrības informēšanu, bet arī aktīvu līdzdalību, un jānodrošina kanāli bažu, sūdzību un ierosinājumu sniegšanai, kā arī nepieciešams iespēju robežās dialoga procesā iekļaut šķietami radikālus viedokļus, pausts ziņojumā.

Novērots, ka arvien lielāka sabiedrības daļa saskaras ar psiholoģiskām problēmām vai izdegšanu, tāpēc Delnas ieskatā, politikas veidošanas procesā jāņem vērā apsvērums par potenciālu ietekmi uz sabiedrības psiholoģisko veselību. Tajā skaitā ir jāņem vērā Covid-19 pandēmijas un tās izraisītās krīzes radītais papildu pienākumu slogs sabiedrībai kopumā, nodarbinātajiem valsts un privātajā sektorā.

Kā problēma identificēta arī hroniska sabiedrības neuzticēšanās valsts institūcijām, tāpēc biedrība iesaka identificēt, vai laboti normatīvie akti, ko izpildvarai līdz šim nav bijis iespējams ievērot, un nepieciešamības gadījumā jāveic labojumi. Eksperti uzskata, ka politikas veidotājiem piesardzīgi jāizturas pret solījumu izteikšanu nākotnē, un nepieciešams mazināt atbildības futbolēšanas fenomena izplatību starp dažādām institūcijām. Tāpat jāveicina izpratne par dažādu institūciju lomām parlamentārā demokrātijā.

Problēmas saskatītas arī izpratnē par institūciju lomu sadalījumu, sabiedrības iesaisti un pārraudzību valsts budžeta, kā arī Eiropas Savienības atveseļošanas plāna un budžeta (RRF) veidošanas un izpildes procesā. 

Viņuprāt, jāpadara saprotamāks un uz sabiedrības iesaisti vērsts valsts budžeta pieņemšanas process.

Iespējams mācīties no labās prakses piemēriem attiecībā uz nacionālā budžeta un RRF izpildes atklātības procesiem.

Eksperti arī secinājuši, ka krīzes aizsegā īstenotas sāpīgas reformas, tāpēc savā ziņojumā Delna iesaka izvairīties no tādu reformu ieviešanas, kas skar sabiedrības mazāk aizsargātās grupas, kas ir vissmagāk skartās pandēmijas laikā. Tāpat jāizvairās no reformām, kas palielina ēnu ekonomikas īpatsvaru.

Kā noslēdzošais ekspertu ieteikums paredz spēcināt Saeimas kapacitāti attiecībā uz ES direktīvu pārņemšanu nacionālajos tiesību aktos, kā arī veicināt sadarbību starp Saeimas ES lietu komisiju un nozaru komisijām, īstenojot izpildvaras pārraudzību.

Biedrībā informēja, ka tās ziņojums balstās uz starptautiskās pretkorupcijas organizācijas Transparency International identificētajām Covid-19 krīzes tendencēm un fokusgrupu diskusijām ar Rīgas, Liepājas, Daugavpils iedzīvotājiem un nevalstiskā sektora organizāciju un mediju pārstāvjiem. Šī izpēte var kalpot kā viens no atskaites punktiem, vērtējot pandēmijas ietekmi uz Latvijas sabiedrību, un piedāvā vispārīgus rīcības virzienus pandēmijas negatīvo seku mazināšanai un demokrātijas noturīguma spēcināšanai, pauda Delnā.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas