bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Piektdiena 10.04.2020 | Vārda dienas: Anita, Anitra, Annika, Zīle

Delna: Korupcijas apkarošanai svarīgās datu bāzēs atvērtie dati ir maz pieejami

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Delna, korupcija, Antonio Greko, Liene Gātere, Sabiedrība par atklātību Delna, atvērtie dati, valsts pārvalde

Latvijā tikai viena no piecām korupcijas novēršanai svarīgām valsts pārvaldes datu bāzēm ir pieejama atvērto datu formātā, secināts Sabiedrība par atklātību – Delna (Delna) pētījumā.

Delnas otrdien, 26.novembrī, publicētajā pētījumā Atvērtie dati un politiskā godprātība Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā (Open Data and Political Integrity in the Nordic Region) analizēta datu pieejamība septiņās Baltijas un Ziemeļvalstīs, kā arī pētīta Atvērtās pārvaldības partnerības platformas loma datu atvēršanā un noskaidrots sabiedrības viedoklis par datu pieejamību un izmantošanas potenciālu.

Atvērtie dati ir dati, kas publicēti brīvi pieejamā, mašīnlasāmā, lejupielādējamā un līdz ar to viegli analīzei izmantojamā formātā.

«Ja dati nav atvērti, tad pilsoniskajai sabiedrībai un medijiem grūti izgaismot saistības starp uzņēmējiem un amatpersonām, bet tiesībaizsardzības iestādēm grūtāk novērst interešu konfliktus un mazināt politisko korupciju,» uzsver Delna.

Delna par korupcijas novēršanai īpaši nozīmīgām uzskata piecas datu bāzes: patiesā labuma guvēju reģistru, lobēšanas reģistru, valsts amatpersonu deklarāciju datu bāzi, publisko iepirkumu reģistru un politisko partiju finansēšanas reģistru.

Tomēr, aplūkojot situāciju Latvijā, Delna secina, ka Atvērtās pārvaldības partnerībai līdz šim ir bijusi minimāla ietekme uz datu atvēršanu.

Tikai publisko iepirkumu reģistrs Latvijā publicēts atvērto datu formātā. Dati par patiesā labuma guvējiem, amatpersonu deklarācijas, kā arī ziedojumi un biedru naudas politiskajām partijām ir publiski pieejami, taču tie nav mašīnlasāmi un lejupielādējami.

Dati par lobētājiem Latvijā netiek apkopoti. Lobēšanas reģistra izveidi varētu rosināt Saeimas darba grupa, kas izveidota 2019.gada oktobrī un strādā pie lobēšanas atklātības regulējuma izstrādes.

Kopumā pētījumā secināts, ka Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā publiski pieejamas 24 no 35 datu kopām un tikai septiņas no tām ir pieejamas atvērto datu formātā. Lietuva ir vienīgā reģiona valsts, kurā publiski pieejams lobēšanas reģistrs. Arī valsts amatpersonu deklarācijas nevienā no apskatītajām valstīm nav pieejamas atvērto datu formātā, noskaidrojusi Delna.

Pētījumā secināts, ka tikai viens no desmit respondentiem ir apmierināts ar valsts pārvaldes datu pieejamību, bet četri no desmit uzskata, ka ir pieredzējuši datu lietotāji. Tas Delnai liek secināt, ka sabiedrībā ir pieprasījums pēc datiem lielākā apjomā un ir potenciāls efektīvai datu atkal izmantošanai

«Nesenie korupcijas un naudas atmazgāšanas skandāli, kuros iesaistītas vairāku Ziemeļvalstu bankas un uzņēmumi, parāda, ka arī šīs valstis nav imūnas pret korupciju un tām ir jāstiprina regulējums. Mūsu pētījums atklāj, ka atvērto datu jomā Baltijas un Ziemeļvalstis ir līdzīgā attīstības pakāpē un var daudz mācīties viena no otras,» skaidro Delnas pētnieks Antonio Greko.

Lasiet arī: Delna: Latvijas starptautiskās reputācijas uzlabošanai nepieciešams veicināt atklātību

«Latvijai ir lieliska iespēja pieredzes apmaiņai izmantot Atvērtās pārvaldības partnerības platformu. Piemēram, Igaunija, Lietuva, Norvēģija un Somija jau publicē politisko partiju finansēšanas datus atvērto datu formātā, savukārt Dānijā patiesā labuma guvēju reģistrs ir atvērts,» piemērus min Greko.

«Latvijas valdība pēdējo trīs gadu laikā ir panākusi milzīgu progresu datu atvēršanā – atvērtas vairāk nekā 300 datu kopas un publicēta pirmā atvērto datu stratēģija. Taču mūsu analīze rāda, ka vēl ir daudz darba, lai datus efektīvi varētu izmantot korupcijas novēršanā. Tāpēc valdībai vajadzētu apņemties iespējami ātri atvērt stratēģiski nozīmīgās datu kopas, izveidot lobēšanas reģistru, kā arī iesaistīties izpratnes veicināšanā par datu izmantošanas iespējām,» uzskata Delnas direktore Liene Gātere.

Pētījuma ietvaros Delna aptaujāja pārstāvjus no publiskā, privātā, nevalstiskā un akadēmiskā sektora.

Delna secināja, ka Valsts kanceleja sadarbībā ar valsts institūcijām un pilsoniskās sabiedrības partneriem šobrīd izstrādā ceturto Atvērtās pārvaldības partnerības plānu. Delna tajā aicina iestrādāt ambiciozu apņemšanos atvērt korupcijas novēršanai svarīgās datu kopas.


Pievienot komentāru

Vecāku pabalsta izmaksai COVID-19 krīzes laikā LM piešķir 6,3 miljonus eiro

Sakarā ar grozījumiem likumā, kas paredz turpināt nodrošināt vecāku pabalsta izmaksu tiem, kuriem pabalsta izmaksas termiņš būs beidzies ārkārtas situācijas laikā.

Centralizētais eksāmens svešvalodās maijā nenotiks. Apsver jūniju

Ja ir zināms eksāmenu kārtotāju skaits konkrētajā iestādē un ja ir ievērota prasība «divi un divi», tad eksāmenus sarīkot neesot problēma.

Viļņa sāk ņemt analīzes visiem medicīnas darbiniekiem

Viļņas pilsētas pašvaldība ceturtdien, 9.aprīlī, paziņojusi, ka sāks pārbaudīt visus medicīnas darbiniekus pret COVID-19 infekcijas klātbūtni organismā, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Ārkārtējās situācijas laikā auto īpašnieks varēs pārtraukt OCTA polises darbību

Auto īpašnieks varēs pārtraukt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polises darbību, ja auto netiek izmantots.

Latvijā cūkgaļas vidējā cena mēneša laikā samazinājusies par 5,7%

Cūkgaļas vidējā cena Latvijā šogad februārī bija par 5,7% zemāka nekā pirms mēnesi, savukārt gada laikā tā pakāpusies par 45,3%.

Valdība atbalsta ideju palīdzēt krīzē cietušām pašvaldību kapitālsabiedrībām

Uz atbalstu varēs pretendēt, ja krīzes skartās kapitālsabiedrības apgrozījums būs samazinājies ne mazāk kā par 50% salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu.

Baznīcai ir jāpielāgojas situācijai tāpat kā citiem, vērtē igauņu arhibīskaps

Lieldienām Igaunijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ir izsūtījusi draudzēm norādes, kā sarīkot dievkalpojumus mājās. Šāds risinājums atbilst arhibīskapa Urmasa Vīlmas (Urmas Viilma) uzskatam, ka baznīcai ir jāpielāgojas ārkārtas situācijai, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas tomēr plāno pārcelt uz 29.augustu

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas tomēr plānots pārcelt uz 29.augustu, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izskatīšanai valdībā iesniegtie grozījumi Rīgas domes atlaišanas likumā.

Ziemeļu Investīciju banka aizdevusi Latvijai 500 miljonus eiro COVID-19 seku likvidēšanai

Ar aizdevumu paredzēts finansēt valdības papildu izdevumus koronavīrusa COVID-19 pandēmijas ietekmes mazināšanai.

ES Tiesa: Polijai ir jāatceļ tiesnešu disciplīnas palāta

ES Tiesa ir aicinājusi Poliju apturēt Polijas Augstākās tiesas Disciplinārās palātas darbību un nodalīt to no parlamenta un valdības ietekmes, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Par spīti pierādījumiem KNAB joprojām nesaskata korupciju Ventspils domē

Par sabiedriskajiem līdzekļiem tiek īstenota Aivara Lemberga propagandas kampaņa arī pēc ASV sankciju piemērošanas, kas apliecina, ka sankcijas Ventspils pilsētas dome neievēro un tās tiek rupji ignorētas.

SPRK izsaka brīdinājumu Conexus par sertificēšanās prasību neizpildi termiņā

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija izteikusi brīdinājumu Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram AS Conexus Baltic Grid.

ASV prezidenta vēlēšanās gaidāma cīņa starp Baidenu un Trampu

ASV no cīņas par Demokrātiskās partijas prezidenta amata nomināciju ir izstājies Bērnijs Sanderss. Viņš ir piekāpies kandidāta Džo Baidena priekšā, kurš atlicis vienīgais sāncensis iepretim republikāņu prezidentam Donaldam Trampam.

COVID-19 inficēšanās gadījumi Baltijā. Latvijā – 589, Lietuvā – 955, Igaunijā – 1 207

Cilvēki ir aicināti pēc iespējas organizēt darbu no mājām, iepirkties retāk un pēc iespējas neuzturēties tur, kur ir daudz cilvēku.

Rīgas administratori COVID-19 seku likvidēšanai rezervē 13,87 miljonus eiro

Pieņemot pilsētas 2020.gada budžetu, Rīgas pagaidu administratori palielinājuši Rīgas rezerves fonda apjomu līdz 13,87 miljoniem eiro.

Volstrītā akciju cenas kāpj pēc jaunām ziņām par COVID-19, Eiropā tās pārsvarā krītas

Volstrītā trešdien, 8.aprīlī, akciju cenas pieaugušas pēc jauniem datiem, ka koronavīrusa pandēmija var būt sasniegusi virsotni Ņujorkā un citos karstajos punktos, bet Eiropas akciju cenas pārsvarā kritās.

Pasaulē ar COVID-19 saslimušo skaits pārsniedz 1,5 miljonus

Pasaulē jaunā koronavīrusa saslimšanas gadījumu skaits ir pārsniedzis 1,5 miljonus, bet atveseļojušies ir 329 tūkstoši cilvēku. Lielākā mirstība no slimības ir Itālijā, bet lielākais saslimušo skaits ir ASV, ziņo vācu raidorganizācija DW un ASV Džona Hopkinsa Universitāte.

Atgādinājums: Lieldienu brīvdienās nekādas ciemošanās

Svinības vai ciemošanās pie radiem, pasēdēšana dārzā ar kaimiņiem vai jebkādi citi privāti satikšanās pasākumi, tostarp tuvojošos Lieldienu svinēšana, kuros iesaistīti cilvēki, kas nedzīvo kopā, ir aizliegti.

Lietuvas uzņēmēji karantīnā: Latvijas atbalsts biznesam bijis straujāks

Lietuva ir pagarinājusi valstī spēkā esošo karantīnu līdz 27.aprīlim. Kamēr epidemiologi brīdina par COVID-19 uzliesmojuma augstāko punktu, uzņēmēji pēc jau aizvadītajām karantīnas nedēļām lūdz iespēju atvērt uzņēmumus un salīdzina Viļņas lēmumus ekonomikas ierobežošanā un atbalstā ar tiem, kas pieņemti Rīgā.

Aprīlī bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 4 415

Patlaban NVA ir reģistrētas 17 923 brīvas vakances. Lai gan aprīlī parādījusies 1 061 jauna vakance, kopš 1.aprīļa, kad NVA bija reģistrēta 26 971 vakance, novērojams kritums par 9 048 aģentūrā pieejamām darbavietām.

Lauksaimniecības atbalstam novirzīs 45,5 miljonus eiro

No plānotā atbalsta 35,5 miljonus eiro paredzēts novirzīt kā atbalstu primārajiem lauksaimniecības ražotājiem, lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes uzņēmumiem.

Latvijā mājokļu cenu kāpums ceturtajā ceturksnī bijis straujāks nekā ES vidēji

Straujāks mājokļu cenu kāpums gada izteiksmē reģistrēts Luksemburgā, Slovākijā un Horvātijā, bet Polijā pieaugums bijis identisks kā Latvijā. Lietuvā mājokļu cenas šajā periodā pieaugušas par 6,5%, bet Igaunijā – par 8,2%.

Igaunija meklē iespējas izstāties no ES CO2 tirdzniecības programmas

Igaunijas valdībā dots uzdevums vides ministram Renē Kokam noskaidrot, vai Igaunija var izstāties no ES sistēmas, kur dalībvalstis tirgojas siltumnīcefekta gāzu emisijām. ES komentējusi, ka tas nav iespējams, ziņo raidorganizācija ERR.

CSDD ļauj autoskolām organizēt teorijas apmācības tiešsaistē

Apmācībām jānotiek tiešsaistes režīmā, pasniedzējam atrodoties mācību telpā, kurā ir izsniegta mācību karte un reģistrēta attiecīgā mācību grupa.

Pirmās instances tiesa noraida Ušakova sūdzību par atstādināšanu no Rīgas mēra amata, atzīstot vairākus pārkāpumus

Tiesa vērsa uzmanību, ka domes priekšsēdētājs kā iestādes vadītājs kopumā ir atbildīgs par pašvaldības darba tiesiskumu, kas aptver arī pašvaldībai piederošās kapitālsabiedrības pārvaldību.

Top 5 Video

    Jaunākie komentāri


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!