bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 21.01.2020 | Vārda dienas: Agne, Agnese, Agnija
LatviaLatvija

Demogrāfs: jaunākā paaudze skaitliski ir uz pusi mazāka nekā iepriekšējās

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Vairākums iedzīvotāju cilvēku aizbraukšanu uzskata par lielāko draudu Latvijas demogrāfijai. Turklāt šādam viedoklim piekrīt par 6% vairāk aptaujāto nekā 2010.gadā, kad tika uzdots līdzīgs jautājums un šādu pozīciju pauda 54% respondentu.

Par Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto reemigrācijas plānu ir dzirdējusi lielākā daļa aptaujāto (60%). Kopumā 59% aptaujāto uzskata, ka tajā paredzētās aktivitātes varētu veicināt tautiešu atgriešanos Latvijā. Visbiežāk aptaujātie norādījuši, ka reemigrāciju varētu veicināt informācijas par darba tirgu pieejamības uzlabošana (33%) un finansiāls atbalsts darba devējiem augsti kvalificēta darbaspēka piesaistei (26%), liecina DNB Latvijas barometra rezultāti.

Gandrīz puse aptaujāto atzinuši, ka viņiem ir pazīstami cilvēki, kuri aizbraukuši uz ārzemēm, tur joprojām arī dzīvo un strādā. Savukārt 33% respondentu paziņu vai radinieku, kas izmēģinājuši šādu iespēju, ir atgriezušies Latvijā. Salīdzinot ar 2011.gadā veiktu pētījumu, par četriem procentu punktiem pieaudzis tieši pēdējais rādītājs (2011.gadā: 29%, 2013.gadā: 33%). Tikai 14% respondentu norādījuši, ka viņiem nav neviena paziņas, kurš būtu devies prom no Latvijas.

«Straujās emigrācijas dēļ tiek zaudēts vairāk Latvijas iedzīvotāju nekā zemās dzimstības un augstās mirstības dēļ. Piemēram, ja mirstība svārstās ap 10 000 iedzīvotāju ik gadu, tad emigrācijas radītie «zudumi» ir vairākkārt lielāki. Milzīgās emigrācijas sekas asāk būs jūtamas jau pēc 4-5 gadiem, kad darba vietu skaits Latvijā pārsniegs darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaitu,» skaidro Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) Rīgas biroja vadītājs, demogrāfs Ilmārs Mežs.

«Jau tagad mūsu valsts nākotne cieš no tā, ka tik daudz bērnu vai nu nepiedzimst vispār vai piedzimst ārzemēs, un ir visai maza iespējamība, ka visa ģimene atgriezīsies Latvijā. Patlaban gan emigrācijas, gan zemās dzimstības dēļ jaunākā paaudze skaitliski ir uz pusi mazāka nekā iepriekšējās. Tas ir Latvijas nākotni iedragājošs fakts,» norāda demogrāfs.

Jautāti, cik liela daļa aizbraukušo, pēc iedzīvotāju domām, tuvākajos piecos gados varētu atgriezties Latvijā, vairāk nekā puse aptaujāto (56%) uzskata, ka atgriezīsies mazāk nekā 10% emigrējošo tautiešu. To, ka atgriezties varētu 10-25%, norādīja 18% aptaujāto, 26-50% robežās atgriešanos prognozē 5% aptaujāto, bet to, ka pārcelties atpakaļ uz Latviju varētu vairāk nekā puse aizbraukušo, pieļāvis tikai 1% aptaujāto iedzīvotāju.

Izvērtējot iespējamos aspektus, kas varētu veicināt cilvēku atgriešanos Latvijā, aptaujātie kā būtiskākos faktorus minējuši lielākas algas (81%) un vairāk darbavietu (68%). Tikmēr citi aspekti norādīti ievērojami retāk – tostarp 33% aptaujāto atzīmējuši, ka iedzīvotāju atgriešanos varētu veicināt mazāka dzīves dārdzība Latvijā, bet 26% respondentu norādījuši, ka nepieciešams dāsnāks atbalsts ģimenēm ar bērniem (lielāki pabalsti, vairāk garantiju). Tikmēr 16% aptaujāto būtiski šķiet saņemt lielākas sociālās garantijas kopumā, bet 15% respondentu uzskata, ka valstij jāpiešķir lielāks atbalsts uzņēmējdarbībai un biznesa uzsākšanai.

«Nepārsteidz, ka sabiedrības uztverē iedzīvotāju aizbraukšana ir lielākais demogrāfijas drauds Latvijā un ka cilvēku atgriešanos, visticamāk, varētu veicināt tikai lielākas algas. Otrs biežāk minētais aspekts ir lielāks darbavietu skaits. Tiesa, daudz mazapmaksātu «darbiņu» emigrācijas problēmu neatrisinātu. Līdz ar to laikam jāsamierinās, ka vēl ilgāku laiku pastāvēs disbalanss starp Latvijas darba tirgū piedāvātajām atalgojuma iespējām un vairuma iedzīvotāju prasībām,» uzsver Sabiedriskās politikas centra Providus pētnieks Valts Kalniņš.

Raksturojot, kādēļ kāds no respondentu ģimenes, draugu vai paziņu loka, kurš dzīvojis ārzemēs, atgriezies atpakaļ Latvijā, tikai 2% aptaujāto norādījuši, ka tas noticis tādēļ, ka Latvijā pavērušās jaunas darba vai biznesa iespējas. Visbiežāk iedzīvotāji atgriezušies, jo, jau braucot prom, bija plānojuši ārzemēs pavadīt tikai noteiktu laiku (21%). Savukārt citi atgriešanās iemesli minēti salīdzinoši reti – piemēram, ģimenes apstākļu dēļ (8%), ārzemēs piedzīvota vilšanās (6%), zaudēts ārvalstīs iegūtais darbs (5%).

Savukārt, raksturojot galvenos iemeslus, kādēļ respondenti paši izvēlējušies palikt Latvijā, 40% aptaujāto norādījuši, ka negrib šķirties no sev tuviem cilvēkiem (ģimenes un draugiem), bet 24% respondentu kā galveno iemeslu minējuši ģimenes apstākļus. Retāk atzīts valodas zināšanu trūkums (20%) un patriotisms (19%). Tiesa, vēlēšanās darboties savas valsts labā, piemēram, maksājot šeit nodokļus (7%) vai strādājot šeit, nevis ārzemēs (7%), starp palikšanas iemesliem minēti salīdzinoši reti.

«Aptaujāto visbiežāk minētos iemeslus, kāpēc viņi izvēlējušies palikt Latvijā, diemžēl nevar saistīt ar ekonomiskā komforta sajūtu (vien 14% aptaujāto norāda, ka viņiem ir labs darbs un alga). Lielākoties tie ir apstākļi, kas ierobežo emigrācijas iespējas. Tas nedod pārliecību, ka emigrācijas vilnis tuvākajā laikā varētu strauji samazināties. Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem no Baltijas valstīm (atšķirībā no Bulgārijas un Rumānijas) vairāk ir emigrējuši cilvēki, kuriem ir augstākā vai vidējā kvalifikācija. Trešdaļa no Eiropas Savienības valstu emigrantiem ir pat pārāk kvalificēti konkrētajam darbam ārzemēs,» pētījuma rezultātus komentē Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

BNN jau vēstīja, ka laikā no 2000. līdz 2011.gada sākumam Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājies par aptuveni 300 tūkstošiem cilvēku. Samazinājumu galvenokārt noteica negatīvais migrācijas saldo. Kopumā no Latvijas šajā laikā ir emigrējuši aptuveni 213 000 iedzīvotāju, tostarp 192 000 – Latvijas valsts piederīgo. Galvenie iedzīvotāju emigrācijas iemesli bija zemais atalgojums, Eiropas Savienības veco dalībvalstu darba tirgus atvēršana jaunajām dalībvalstīm un straujais bezdarba kāpums krīzes laikā.

102.000.102.4350


Pievienot komentāru

  1. kafija teica:

    biedējošas nākotnes perspektīvas :(

Interpola bijušo priekšnieku notiesā uz 13 gadiem cietumā

Starptautiskās kriminālpoliciju organizācijas Interpola bijušais priekšnieks Mengs Hongvei viņa dzimtajā Ķīnā notiesāts uz 13 gadiem cietumā par kukuļņemšanu.

Saeimas komisijā lemj par lēnāku akcīzes likmes kāpumu cukurotajiem dzērieniem

Saeimas Budžeta un finanšu komisija vienojusies noteikt zemāku akcīzes nodokļa likmi cukurotajiem dzērieniem, nekā tas tika atbalstīts agrākos likumprojekta lasījumos.

Spānijā postījumus rada stipra vētra

Spānijas dienvidaustrumus skārusi stipra vētra, ko amatpersonas saistījušas ar četru cilvēku bojāeju. Vētra nonākusi Francijā, kur to raksturo kā spēcīgāko ziemas vētru kopš 1982.gada.

Latvijā trešajā ceturksnī budžeta deficīts bijis līdzīgs ES vidējam rādītājam

Latvijas budžeta deficīts pērn trešajā ceturksnī veidojis 0,9% no iekšzemes kopprodukta, un tas līdzinājās vidējam līmenim Eiropas Savienībā.

LAKRA: Pēc Parex parādu norakstīšanas valsts nākamajam solim jābūt Latvijas iedzīvotāju bezcerīgo parādu atlaišanai

Tas, ka tiek izvērtēta iespēja pārtraukt tiesāšanos ar bijušajiem Parex īpašniekiem par parādu piedziņu, tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju ir signāls, ka valsts ir gatava atlaist viņu parādus, uzskata LAKRA valdes loceklis Jānis Āboliņš.

Latvijas Kuģu reģistrā pieaug kravas kuģu skaits

Gada laikā Kuģu reģistrā no jauna reģistrēti astoņi – seši sauskravas kuģi un divi naftas tankkuģi. SOLAS kuģu kopējā tonnāža sasniegusi 140 301.

Atskats uz laiku pēc dižķibeles: Latvijā turpinājusi rezonēt «gāzi grīdā» politika

«Latvijā joprojām ir turpinājusi rezonēt «gāzi grīdā» politikas negatīvā ietekme,» atskatoties uz gadiem pēc krīzes, spriež SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Rīgas domes opozīcija neredz jēgu parakstīties par Burova atlaišanu, jo Saeima, visticamāk, atstādinās visu domi

Rīgas domes opozīciju pārstāvošie politiskie spēki pagaidām neplāno sākt parakstu vākšanu par neuzticības izteikšanu Oļegam Burovam, jo uzskata, ka tuvāko nedēļu laikā Saeima nobalsos par domes atlaišanu.

Krievijas lielpilsētās evakuē tiesas spridzināšanas draudu dēļ

Maskavā un Sanktpēterburgā otrdien, 21.janvārī, evakuēti tiesu nami saistībā ar atkārtotiem spridzināšanas draudiem šajās ēkās, vēsta Krievijas valsts ziņu aģentūra TASS.

Vējoni ievēl par Latvijas Basketbola savienības prezidentu

Par Latvijas Basketbola savienības prezidentu ievēlēts bijušais Latvijas prezidents Raimonds Vējonis, vēsta Latvijas sabiedrisko mediju portāls LSM.lv.

Konkurences padome: Tikai 41% no Latvijā patērētā alus ražo šeit uz vietas

Pašlaik Latvijā no visa patērētā alus 41 % tiek saražots Latvijā, bet 59 % tiek importēti no citām valstīm, secinājusi Konkurences padome.

ASV sākas impīčmenta tiesa pret Donaldu Trampu

ASV Kongresa Senātā otrdien, 21.janvārī, paredzēts sākums impīčmenta tiesai, kuras mērķis ir noskaidrot, vai ASV prezidents Donalds Tramps ir vainīgs apsūdzībās, kas saistītas ar viņa ārpolitikas kontaktiem ar Ukrainu.

Aptauja: Puse iedzīvotāju uzskata, ka valsts autoceļu būvdarbu kvalitāte ir uzlabojusies

Puse jeb 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pēdējo piecu gadu laikā ārpus apdzīvotām vietām esošo valsts autoceļu būvdarbu kvalitāte kopumā ir uzlabojusies, par to liecina pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas rezultāti.

LZP reģionālā nodaļa rosina runāt par partijas atšķelšanos no ZZS

Latvijas Zaļās partijas Cēsu nodaļa uzskata, ka partijai būtu jāuzsāk diskusija par iespējamu aiziešanu no Zaļo un zemnieku savienības, raksta laikraksts Latvijas Avīze.

SVF samazina pasaules ekonomikas prognozi 2020.gadam

Starptautiskais Valūtas fonds ir samazinājis tā ekonomiskās izaugsmes prognozi pasaulei 2020.gadam, lēmumu skaidrojot ar neskaidrību, ko rada ASV-Ķīnas tirdzniecības attiecību saspīlējums un gausa tautsaimniecības izaugsme Indijā.

Klimatam veltītā Davosas forumā pretējus skatījumus paudīs Tunberga un Tramps

Davosā, Šveicē otrdien, 21.janvārī, sākas Pasaules Ekonomikas forums, un tas ir veltīs ekonomikas pārmaiņām ceļā uz ilgtspējīgu tautsaimniecību. Pretēji skatījumi ir gaidāmi ASV prezidenta Donalda Trampa un klimata aktīvistes Grētas Tunbergas.

Swedbank Latvijas ekonomikas izaugsmi 2020.gadā paredz 2,2% apmērā

Latvijas tautsaimniecības izaugsme arī 2020.gadā balstīsies privātajā patēriņā un izaugsme gaidāma 2,2% apmērā, prognozē Swedbank galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija.

Arī Jūlija Krūmiņa sodīšana par nelikumīgu partijas finansēšanu neesot iemesls ZZS nepiešķirt valsts finansējumu

Prokuratūras piemērotais naudas sods uzņēmējam Jūlijam Krūmiņam neliedz pārtraukt valsts finansējuma izmaksu Zaļo un zemnieku savienībai.

Gaisa spēku komandiera amatā stāsies pulkvežleitnants Viesturs Masulis

Pulkvežleitnants Masulis dienējis dažādos amatos Gaisa spēkos, tostarp bijis Gaisa telpas novērošanas eskadriļas komandieris un Gaisa spēku štāba priekšnieks, un starptautisku dienesta pieredzi ieguvis NATO štābā.

Ģirģens: Plašāks pretendentu loks VP vadītāja amatam būtu sabiedrības interesēs

Plašaks pretendentu loks Valsts policijas priekšnieka amatam būtu sabiedrības interesēs, tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma izteicies iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

Valodas inspektori Igaunijā lūdz Hesburger pārtulkot «drive-in» zīmes

Igaunijas Valodas inspekcija norādījusi somu ātrās ēdināšanas tīklam Hesbruger, ka tas pārkāpj Valodas likumu, izvietojot zīmes ar anglisko uzrakstu «drive-in» bez tulkojuma igauņu valodā.

Piemin arī barikāžu laika žurnālistus

«Var jau būt, ka toreiz zāle bija zaļāka un mēs paši – jaunāki, bet mēs un mūsu atmiņas ir tās pašas – par Latvijas brīvību.»

Lietuva pārdēvēs autoceļus, godinot Baltijas ceļu; mudinās Latviju un Igauniju darīt tāpat

Lietuva plāno godināt Baltijas ceļa akciju, par Baltijas ceļu nosaucot maģistrālos autoceļus, uz kuriem cilvēki tolaik veidoja dzīvo ķēdi, kā arī iecerējusi aicināt līdzīgi rīkoties arī Latviju un Igauniju.

Akciju cenas sarūk, investoriem pārdodot sadārdzinājušās akcijas

Akciju cenas piektdien bija kāpušas un Volstrītas indeksi pieauguši līdz jauniem rekordiem, jo spēcīgi Ķīnas ekonomikas dati uzlaboja globālās ekonomikas perspektīvu pēc ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās.

Kariņš: Koalīcija iebilst pret mīkstākām prasībām kandidātiem VP vadītāja amatam, nevis pret konkursa rīkošanu

Koalīcija iebilst pret mīkstākām prasībām Valsts policijas vadītāja amata kandidātiem, bet nevis pret konkursa rīkošanu, pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes žurnālistiem pavēstījis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!