bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 26.02.2020 | Vārda dienas: Aurēlija, Evelīna, Mētra
LatviaLatvija

Demogrāfs: jaunākā paaudze skaitliski ir uz pusi mazāka nekā iepriekšējās

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Vairākums iedzīvotāju cilvēku aizbraukšanu uzskata par lielāko draudu Latvijas demogrāfijai. Turklāt šādam viedoklim piekrīt par 6% vairāk aptaujāto nekā 2010.gadā, kad tika uzdots līdzīgs jautājums un šādu pozīciju pauda 54% respondentu.

Par Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto reemigrācijas plānu ir dzirdējusi lielākā daļa aptaujāto (60%). Kopumā 59% aptaujāto uzskata, ka tajā paredzētās aktivitātes varētu veicināt tautiešu atgriešanos Latvijā. Visbiežāk aptaujātie norādījuši, ka reemigrāciju varētu veicināt informācijas par darba tirgu pieejamības uzlabošana (33%) un finansiāls atbalsts darba devējiem augsti kvalificēta darbaspēka piesaistei (26%), liecina DNB Latvijas barometra rezultāti.

Gandrīz puse aptaujāto atzinuši, ka viņiem ir pazīstami cilvēki, kuri aizbraukuši uz ārzemēm, tur joprojām arī dzīvo un strādā. Savukārt 33% respondentu paziņu vai radinieku, kas izmēģinājuši šādu iespēju, ir atgriezušies Latvijā. Salīdzinot ar 2011.gadā veiktu pētījumu, par četriem procentu punktiem pieaudzis tieši pēdējais rādītājs (2011.gadā: 29%, 2013.gadā: 33%). Tikai 14% respondentu norādījuši, ka viņiem nav neviena paziņas, kurš būtu devies prom no Latvijas.

«Straujās emigrācijas dēļ tiek zaudēts vairāk Latvijas iedzīvotāju nekā zemās dzimstības un augstās mirstības dēļ. Piemēram, ja mirstība svārstās ap 10 000 iedzīvotāju ik gadu, tad emigrācijas radītie «zudumi» ir vairākkārt lielāki. Milzīgās emigrācijas sekas asāk būs jūtamas jau pēc 4-5 gadiem, kad darba vietu skaits Latvijā pārsniegs darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaitu,» skaidro Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) Rīgas biroja vadītājs, demogrāfs Ilmārs Mežs.

«Jau tagad mūsu valsts nākotne cieš no tā, ka tik daudz bērnu vai nu nepiedzimst vispār vai piedzimst ārzemēs, un ir visai maza iespējamība, ka visa ģimene atgriezīsies Latvijā. Patlaban gan emigrācijas, gan zemās dzimstības dēļ jaunākā paaudze skaitliski ir uz pusi mazāka nekā iepriekšējās. Tas ir Latvijas nākotni iedragājošs fakts,» norāda demogrāfs.

Jautāti, cik liela daļa aizbraukušo, pēc iedzīvotāju domām, tuvākajos piecos gados varētu atgriezties Latvijā, vairāk nekā puse aptaujāto (56%) uzskata, ka atgriezīsies mazāk nekā 10% emigrējošo tautiešu. To, ka atgriezties varētu 10-25%, norādīja 18% aptaujāto, 26-50% robežās atgriešanos prognozē 5% aptaujāto, bet to, ka pārcelties atpakaļ uz Latviju varētu vairāk nekā puse aizbraukušo, pieļāvis tikai 1% aptaujāto iedzīvotāju.

Izvērtējot iespējamos aspektus, kas varētu veicināt cilvēku atgriešanos Latvijā, aptaujātie kā būtiskākos faktorus minējuši lielākas algas (81%) un vairāk darbavietu (68%). Tikmēr citi aspekti norādīti ievērojami retāk – tostarp 33% aptaujāto atzīmējuši, ka iedzīvotāju atgriešanos varētu veicināt mazāka dzīves dārdzība Latvijā, bet 26% respondentu norādījuši, ka nepieciešams dāsnāks atbalsts ģimenēm ar bērniem (lielāki pabalsti, vairāk garantiju). Tikmēr 16% aptaujāto būtiski šķiet saņemt lielākas sociālās garantijas kopumā, bet 15% respondentu uzskata, ka valstij jāpiešķir lielāks atbalsts uzņēmējdarbībai un biznesa uzsākšanai.

«Nepārsteidz, ka sabiedrības uztverē iedzīvotāju aizbraukšana ir lielākais demogrāfijas drauds Latvijā un ka cilvēku atgriešanos, visticamāk, varētu veicināt tikai lielākas algas. Otrs biežāk minētais aspekts ir lielāks darbavietu skaits. Tiesa, daudz mazapmaksātu «darbiņu» emigrācijas problēmu neatrisinātu. Līdz ar to laikam jāsamierinās, ka vēl ilgāku laiku pastāvēs disbalanss starp Latvijas darba tirgū piedāvātajām atalgojuma iespējām un vairuma iedzīvotāju prasībām,» uzsver Sabiedriskās politikas centra Providus pētnieks Valts Kalniņš.

Raksturojot, kādēļ kāds no respondentu ģimenes, draugu vai paziņu loka, kurš dzīvojis ārzemēs, atgriezies atpakaļ Latvijā, tikai 2% aptaujāto norādījuši, ka tas noticis tādēļ, ka Latvijā pavērušās jaunas darba vai biznesa iespējas. Visbiežāk iedzīvotāji atgriezušies, jo, jau braucot prom, bija plānojuši ārzemēs pavadīt tikai noteiktu laiku (21%). Savukārt citi atgriešanās iemesli minēti salīdzinoši reti – piemēram, ģimenes apstākļu dēļ (8%), ārzemēs piedzīvota vilšanās (6%), zaudēts ārvalstīs iegūtais darbs (5%).

Savukārt, raksturojot galvenos iemeslus, kādēļ respondenti paši izvēlējušies palikt Latvijā, 40% aptaujāto norādījuši, ka negrib šķirties no sev tuviem cilvēkiem (ģimenes un draugiem), bet 24% respondentu kā galveno iemeslu minējuši ģimenes apstākļus. Retāk atzīts valodas zināšanu trūkums (20%) un patriotisms (19%). Tiesa, vēlēšanās darboties savas valsts labā, piemēram, maksājot šeit nodokļus (7%) vai strādājot šeit, nevis ārzemēs (7%), starp palikšanas iemesliem minēti salīdzinoši reti.

«Aptaujāto visbiežāk minētos iemeslus, kāpēc viņi izvēlējušies palikt Latvijā, diemžēl nevar saistīt ar ekonomiskā komforta sajūtu (vien 14% aptaujāto norāda, ka viņiem ir labs darbs un alga). Lielākoties tie ir apstākļi, kas ierobežo emigrācijas iespējas. Tas nedod pārliecību, ka emigrācijas vilnis tuvākajā laikā varētu strauji samazināties. Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem no Baltijas valstīm (atšķirībā no Bulgārijas un Rumānijas) vairāk ir emigrējuši cilvēki, kuriem ir augstākā vai vidējā kvalifikācija. Trešdaļa no Eiropas Savienības valstu emigrantiem ir pat pārāk kvalificēti konkrētajam darbam ārzemēs,» pētījuma rezultātus komentē Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

BNN jau vēstīja, ka laikā no 2000. līdz 2011.gada sākumam Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājies par aptuveni 300 tūkstošiem cilvēku. Samazinājumu galvenokārt noteica negatīvais migrācijas saldo. Kopumā no Latvijas šajā laikā ir emigrējuši aptuveni 213 000 iedzīvotāju, tostarp 192 000 – Latvijas valsts piederīgo. Galvenie iedzīvotāju emigrācijas iemesli bija zemais atalgojums, Eiropas Savienības veco dalībvalstu darba tirgus atvēršana jaunajām dalībvalstīm un straujais bezdarba kāpums krīzes laikā.

102.000.102.4350


Pievienot komentāru

  1. kafija teica:

    biedējošas nākotnes perspektīvas :(

Astoņu mēnešu laikā saņemti 435 trauksmes cēlāju ziņojumi

No visiem iesniegumiem par trauksmes cēlēju ziņojumiem ir atzīti 119. Visbiežāk trauksme celta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, amatpersonu pārkāpumiem un publiskas personas finanšu līdzekļu vai mantas izšķērdēšanas.

Lietuva izsludina ārkārtas stāvokli, gatavojoties koronavīrusam

Lietuva, kur pagaidām nav konstatēti jaunā koronavīrusa inficēšanās gadījumi, ir izsludinājusi ārkārtas stāvokli kā preventīvu soli, lai sagatavotos iespējamam infekcijas uzliesmojumam, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

EK: Jaunā koronavīrusa dēļ var tikt koriģēta Latvijas ekonomikas izaugsmes prognoze

Trešdien, 26.februārī, publicētajā EK ziņojumā par Latviju norādīts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums 2020.gadā varētu būt 2,3% apmērā, bet 2021.gadā – 2,4% apmērā.

Ukraina ievieš Krimas okupācijas pretošanās dienu; Kremlis neizpratnē

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstījis, ka turpmāk 26.februārī valstī tiks atzīmēta Krimas okupācijas pretošanās diena, ziņo Ukrainas nacionālā ziņu aģentūra Ukrinform.

Saskaņas līderis Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās būs krievu skolu aizstāvis Čekušins

Pirms starta 13.Saeimas vēlēšanās kopā ar Saskaņu Čekušins aktīvi darbojies kopā ar citiem krievu skolu aizstāvjiem, tostarp Latvijas Krievu savienību.

Līdakam piedāvā turpināt strādāt Rīgas zoodārzā; piedāvājumu pieņemt nesteidz

Rīgas zoodārza kapitāldaļu turētājs Radzevičs piedāvājis Ingmāram Līdakam turpināt darbu iestādē sabiedrības izglītošanas jomā, taču Līdaka piedāvājumu pieņemt nesteidz, jo neesot skaidrības par jaunās zoodārza vadības plāniem.

Baltkrievija par piesārņotu naftu no Krievijas plāno saņemt 56 milj. eiro

Baltkrievija, kurai Krievija pērn piegādāja pusmiljonu tonnu nekvalitatīvas naftas, pēc ilgām sarunām ar Maskavu gaida kompensāciju 56 miljonu eiro vērtībā, ziņo Baltkrievijas valsts ziņu aģentūra BelTA.

Igaunijas Rail Baltica uzņēmuma jaunais vadītājs koncentrēsies uz termiņu izpildi

Igaunijas valsts uzņēmumā Rail Baltic Estonia priekšsēdētāja amatā stāsies Tenu Grīnbergs, kurš sola koncentrēties uz būvdarbu grafika izpildi un tālāka finansējuma saglabāšanu, ziņo ERR.

FM: Nākamajā ES plānošanas periodā uzsvars uz klimatam draudzīgas ekonomikas transformāciju

«Nepieciešamība pāriet uz videi un klimatam draudzīgāku ekonomiku ir nenovēršama. Jo ātrāk tiks mainīta attieksme, ka klimata pārmaiņu mazināšanas mērķi ir drauds mūsu attīstībai, jo konkurētspējīgāki mēs būsim nākotnē.»

SIFFA direktors: Latvijā otrais zemākais vēža ārstēšanas finansējums Eiropā

Latvijas kompensācijas sistēmu papildinājušas tikai divas jaunās zāles – medikaments aknu vēža un zāles metastātiskas melanomas ārstēšanai.

Igaunijā koronavīrusa analīzes veiktas četrām personām; rezultāti negatīvi

Igaunijā līdz šim jaunā koronavīrusa analīzes veiktas četriem cilvēkiem, un visas bijušas negatīvas, tā Igaunijas Veselības pārvaldes informāciju citē raidorganizācija ERR.

Latvijā samazinās lidojumu kavējuma laiks

Latvijā 2019.gadā kopējais kavējums gaisa satiksmes plūsmas vadībā bija 2 626 minūtes, kas ir par 83,8% mazāk nekā 2018.gadā, kas saistīts ar racionālāku gaisa telpas izmantošanu.

Kariņš mudina Bordānu izpildīt savus «mājasdarbus», pirms kritizēt citus ministrus

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš mudina Jaunās konservatīvās partijas līderi, tieslietu ministru Jāni Bordānu izpildīt savus «mājasdarbus», pirms kritizēt citus ministrus.

Maskava noraida Sīrijas pamieru ar opozīciju; karadarbība pastiprinās

Karadarbībai Sīrijā starp valdības-Krievijas spēkiem un opozīcijas grupējumiem prasot arvien jaunus civiliedzīvotāju upurus, Krievija ir noraidījusi pamiera iespēju, jo uzskata pretiniekus par teroristiem, kuriem nevēlas piekāpties ne Maskava, ne Damaska, ziņo vācu raidsabiedrība DW.

Valdība lauksaimniekiem piešķir 8,7 miljonus eiro konkurētspējas nodrošināšanai

Valdība akceptē 8,72 miljonu eiro atbalsta finansējuma piešķiršanu lauksaimniekiem.

Vācijā pieaug karnevāla uzbrukumā cietušo skaits

Vācu policija, kura izmeklē automašīnas ietriekšanos cilvēku pūlī karnevāla gājiena laikā, ir pavēstījusi, ka uzbrukumā cietuši 52 cilvēki. No tiem 35 cietušie joprojām ir slimnīcā, ziņo britu raidsabiedrība BBC.

Ministru domām daloties, pagaidām neatbalsta priekšlikumu par alkohola tirdzniecību internetā

Ministru domām daloties, valdība lēma pagaidām nevirzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz atļaut Latvijā tirgot alkoholiskos dzērienus ar interneta starpniecību.

Kariņš: Latvijas dienesti ir gatavi nepieciešamības gadījumā neļaut jaunajam koronavīrusam izplatīties

Latvijā nav apstiprināts neviens saslimšanas gadījums ar jauno koronavīrusu, tomēr atbildīgie dienesti ir gatavi nepieciešamības gadījumā neļaut šim vīrusam izplatīties, norāda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Atsevišķu ministru kritikas pavadībā valdība atbalsta Nacionālo attīstības plānu

Ministru kabinets otrdien, 25.februārī, atbalstījis Pārresoru koordinācijas centra sagatavoto Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027.gadam gala redakcijas projektu, atsevišķiem ministriem gan kritizējot finansējuma trūkumu tā īstenošanai.

Igaunijā policijas priekšnieka algu paceļ līdz 6 000 eiro

Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvaldes ģenerāldirektora mēnešalga ir noteikta 6 000 eiro apmērā, tā paredz Igaunijas iekšlietu ministra Marta Helmes lēmums, ziņo ERR.

Igaunijā noraida aptieku reformas atcelšanas likumprojektu

Igaunijas parlamentā otrdien, 25.februārī, noraidīts grozījumu projekts, kas paredzēja mainīt valstī plānoto aptieku reformu, kuras nolūks ir aptieku pāriešana aptiekāru īpašumā. Grozījumu projektu bija iesniegusi Igaunijas Konservatīvā tautas partija, raksta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Ar sociālajām garantijām vēlas stiprināt tiesnešu neatkarību

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 25.februārī, pirmajā lasījumā atbalstīja likumu grozījumus, ar kuriem plānots stiprināt Satversmes tiesas tiesnešu neatkarību.

Pērn veikti 530,6 miljoni bezskaidrās naudas maksājumu 203 miljardu eiro apjomā

Salīdzinājumā ar 2018.gadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 11%, savukārt maksājumu kopapjoms samazinājās par 10,2%.

JKP dod mājienu par vēlmi Magņitska sankciju sarakstā redzēt arī Šķēli

Jaunās konservatīvās partijas ieskatā tā dēvētais Magņitska sankciju saraksts būtu jāpapildina arī ar citiem Latvijas oligarhiem, partijai netieši dodot mājienu par vēlmi tajā redzēt arī ekspolitiķi Andri Šķēli.

Koronavīrusa dēļ Kanāriju salās vairākiem simtiem atpūtnieku liedz atstāt viesnīcu

Spānijas Kanāriju salās kādā viesnīcā ieviesti pārvietošanās ierobežojumi vairākiem simtiem viesu, jo naktsmītnē uzturējies kāds itāļu ārsts, kuram ir konstatēts koronavīruss, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!