bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 23.02.2020 | Vārda dienas: Almants, Haralds
LatviaLatvija

Demogrāfs: jaunākā paaudze skaitliski ir uz pusi mazāka nekā iepriekšējās

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Vairākums iedzīvotāju cilvēku aizbraukšanu uzskata par lielāko draudu Latvijas demogrāfijai. Turklāt šādam viedoklim piekrīt par 6% vairāk aptaujāto nekā 2010.gadā, kad tika uzdots līdzīgs jautājums un šādu pozīciju pauda 54% respondentu.

Par Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto reemigrācijas plānu ir dzirdējusi lielākā daļa aptaujāto (60%). Kopumā 59% aptaujāto uzskata, ka tajā paredzētās aktivitātes varētu veicināt tautiešu atgriešanos Latvijā. Visbiežāk aptaujātie norādījuši, ka reemigrāciju varētu veicināt informācijas par darba tirgu pieejamības uzlabošana (33%) un finansiāls atbalsts darba devējiem augsti kvalificēta darbaspēka piesaistei (26%), liecina DNB Latvijas barometra rezultāti.

Gandrīz puse aptaujāto atzinuši, ka viņiem ir pazīstami cilvēki, kuri aizbraukuši uz ārzemēm, tur joprojām arī dzīvo un strādā. Savukārt 33% respondentu paziņu vai radinieku, kas izmēģinājuši šādu iespēju, ir atgriezušies Latvijā. Salīdzinot ar 2011.gadā veiktu pētījumu, par četriem procentu punktiem pieaudzis tieši pēdējais rādītājs (2011.gadā: 29%, 2013.gadā: 33%). Tikai 14% respondentu norādījuši, ka viņiem nav neviena paziņas, kurš būtu devies prom no Latvijas.

«Straujās emigrācijas dēļ tiek zaudēts vairāk Latvijas iedzīvotāju nekā zemās dzimstības un augstās mirstības dēļ. Piemēram, ja mirstība svārstās ap 10 000 iedzīvotāju ik gadu, tad emigrācijas radītie «zudumi» ir vairākkārt lielāki. Milzīgās emigrācijas sekas asāk būs jūtamas jau pēc 4-5 gadiem, kad darba vietu skaits Latvijā pārsniegs darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaitu,» skaidro Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) Rīgas biroja vadītājs, demogrāfs Ilmārs Mežs.

«Jau tagad mūsu valsts nākotne cieš no tā, ka tik daudz bērnu vai nu nepiedzimst vispār vai piedzimst ārzemēs, un ir visai maza iespējamība, ka visa ģimene atgriezīsies Latvijā. Patlaban gan emigrācijas, gan zemās dzimstības dēļ jaunākā paaudze skaitliski ir uz pusi mazāka nekā iepriekšējās. Tas ir Latvijas nākotni iedragājošs fakts,» norāda demogrāfs.

Jautāti, cik liela daļa aizbraukušo, pēc iedzīvotāju domām, tuvākajos piecos gados varētu atgriezties Latvijā, vairāk nekā puse aptaujāto (56%) uzskata, ka atgriezīsies mazāk nekā 10% emigrējošo tautiešu. To, ka atgriezties varētu 10-25%, norādīja 18% aptaujāto, 26-50% robežās atgriešanos prognozē 5% aptaujāto, bet to, ka pārcelties atpakaļ uz Latviju varētu vairāk nekā puse aizbraukušo, pieļāvis tikai 1% aptaujāto iedzīvotāju.

Izvērtējot iespējamos aspektus, kas varētu veicināt cilvēku atgriešanos Latvijā, aptaujātie kā būtiskākos faktorus minējuši lielākas algas (81%) un vairāk darbavietu (68%). Tikmēr citi aspekti norādīti ievērojami retāk – tostarp 33% aptaujāto atzīmējuši, ka iedzīvotāju atgriešanos varētu veicināt mazāka dzīves dārdzība Latvijā, bet 26% respondentu norādījuši, ka nepieciešams dāsnāks atbalsts ģimenēm ar bērniem (lielāki pabalsti, vairāk garantiju). Tikmēr 16% aptaujāto būtiski šķiet saņemt lielākas sociālās garantijas kopumā, bet 15% respondentu uzskata, ka valstij jāpiešķir lielāks atbalsts uzņēmējdarbībai un biznesa uzsākšanai.

«Nepārsteidz, ka sabiedrības uztverē iedzīvotāju aizbraukšana ir lielākais demogrāfijas drauds Latvijā un ka cilvēku atgriešanos, visticamāk, varētu veicināt tikai lielākas algas. Otrs biežāk minētais aspekts ir lielāks darbavietu skaits. Tiesa, daudz mazapmaksātu «darbiņu» emigrācijas problēmu neatrisinātu. Līdz ar to laikam jāsamierinās, ka vēl ilgāku laiku pastāvēs disbalanss starp Latvijas darba tirgū piedāvātajām atalgojuma iespējām un vairuma iedzīvotāju prasībām,» uzsver Sabiedriskās politikas centra Providus pētnieks Valts Kalniņš.

Raksturojot, kādēļ kāds no respondentu ģimenes, draugu vai paziņu loka, kurš dzīvojis ārzemēs, atgriezies atpakaļ Latvijā, tikai 2% aptaujāto norādījuši, ka tas noticis tādēļ, ka Latvijā pavērušās jaunas darba vai biznesa iespējas. Visbiežāk iedzīvotāji atgriezušies, jo, jau braucot prom, bija plānojuši ārzemēs pavadīt tikai noteiktu laiku (21%). Savukārt citi atgriešanās iemesli minēti salīdzinoši reti – piemēram, ģimenes apstākļu dēļ (8%), ārzemēs piedzīvota vilšanās (6%), zaudēts ārvalstīs iegūtais darbs (5%).

Savukārt, raksturojot galvenos iemeslus, kādēļ respondenti paši izvēlējušies palikt Latvijā, 40% aptaujāto norādījuši, ka negrib šķirties no sev tuviem cilvēkiem (ģimenes un draugiem), bet 24% respondentu kā galveno iemeslu minējuši ģimenes apstākļus. Retāk atzīts valodas zināšanu trūkums (20%) un patriotisms (19%). Tiesa, vēlēšanās darboties savas valsts labā, piemēram, maksājot šeit nodokļus (7%) vai strādājot šeit, nevis ārzemēs (7%), starp palikšanas iemesliem minēti salīdzinoši reti.

«Aptaujāto visbiežāk minētos iemeslus, kāpēc viņi izvēlējušies palikt Latvijā, diemžēl nevar saistīt ar ekonomiskā komforta sajūtu (vien 14% aptaujāto norāda, ka viņiem ir labs darbs un alga). Lielākoties tie ir apstākļi, kas ierobežo emigrācijas iespējas. Tas nedod pārliecību, ka emigrācijas vilnis tuvākajā laikā varētu strauji samazināties. Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem no Baltijas valstīm (atšķirībā no Bulgārijas un Rumānijas) vairāk ir emigrējuši cilvēki, kuriem ir augstākā vai vidējā kvalifikācija. Trešdaļa no Eiropas Savienības valstu emigrantiem ir pat pārāk kvalificēti konkrētajam darbam ārzemēs,» pētījuma rezultātus komentē Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

BNN jau vēstīja, ka laikā no 2000. līdz 2011.gada sākumam Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājies par aptuveni 300 tūkstošiem cilvēku. Samazinājumu galvenokārt noteica negatīvais migrācijas saldo. Kopumā no Latvijas šajā laikā ir emigrējuši aptuveni 213 000 iedzīvotāju, tostarp 192 000 – Latvijas valsts piederīgo. Galvenie iedzīvotāju emigrācijas iemesli bija zemais atalgojums, Eiropas Savienības veco dalībvalstu darba tirgus atvēršana jaunajām dalībvalstīm un straujais bezdarba kāpums krīzes laikā.

102.000.102.4350


Atbildēt uz kafija komentāru

  1. kafija teica:

    biedējošas nākotnes perspektīvas :(

Nedēļa Lietuvā. Prezidents iesniedz likumu grozījumus, Tesla pēta Lietuvu, ostai draud sods

Lietuvā aizvadītās nedēļas galvenie notikumi ziņās bija Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas priekšlikumi publisko iepirkumu sistēmas reformai un citās jomās, kā arī ASV elektroautoražotāja Tesla izpētes vizīte Lietuvā un Klaipēdas ostai draudošs naudas sods par iespējamu ķimikāliju izpludināšanu notekūdeņos.

Kazāks Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amatā rosina apstiprināt Māri Kāli

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks aicina Saeimu Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amatā apstiprināt centrālās bankas valdes priekšsēdētāju Māri Kāli..

Latvijā janvārī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā salīdzinājumā ar decembri patēriņa cenas janvārī pieaugušas par 0,3%, Igaunijā tās mēneša izteiksmē samazinājušās par 0,6%, bet Lietuvā tās pieaugušas par 0,2%.

FATF neiekļauj Latviju «pelēkajā sarakstā»

Pasaules centrālā organizācija naudas atmazgāšanas apkarošanai Finanšu darījuma darba grupa lēmusi nepakļaut Latviju pastiprinātai uzraudzībai, tādējādi Latvija netiks iekļauta tā dēvētajā valstu «pelēkajā sarakstā».

Latvijā janvārī būtiski mazinājusies elektroenerģijas cena

Vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijas apgabalā bija 30,82 Eur/MWh, kas ir par 46% mazāk nekā pērn, šajā pašā laika periodā.

Rinkēvičs uzsver Vāciju kā nozīmīgu stratēģisko partneri

Vācija ir stratēģiski svarīgs ekonomikās sadarbības partneris Latvijai, tādēļ Latvija esot  atvērta vēl plašākai sadarbībai, īpaši uzsverot Vācijas investīcijas Latvijā.

LOK prezidenta amatam virza tikai vienu kandidātu

LOK biedri ievēlēšanai par individuālajiem locekļiem, prezidentu, ģenerālsekretāru, kā arī par Izpildkomitejas un Revīzijas komisijas locekļiem ir izvirzījuši 71 kandidatūru.

Ķīnā koronavīrusa uzliesmojums skāris cietumus, inficējot 500 ieslodzītos un sargus

Ķīnā, kur turpinās bīstamā koronavīrusa uzliesmojums, ieslodzījuma vietās konstatēti vairāk nekā 500 saslimšanas gadījumi. Tikmēr nāves gadījumu skaits no vīrusa komplikācijām valstī sasniedzis 2 236, tā vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Latvijā ražotājcenu līmenis janvārī krities par 1,3%

Eksportam uz eirozonas valstīm cenas samazinājušās par 1,7%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm par – 1,3%.

Sprūda lietā Raituma advokāte piesaka noraidījumu cietušā pārstāvim

Saskaņā ar apsūdzību Sprūdam uzņēmumu Dzimtā sēta un Peltes īpašumi maksātnespējas procesos tiek inkriminēta aptuveni 2,6 miljonu eiro piesavināšanās.

Igaunija vaino Krieviju apjomīgā kiberuzbrukumā Gruzijai

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu norādījis, ka liela apjoma kiberuzbrukuma sarīkošanā pret Gruziju 2019.gada rudenī Igaunija, tāpat kā Gruzija un virkne Rietumvalstu, vaino Krievijas izlūkdienestu, tā vēsta paziņojums Igaunijas Ārlietu ministrijas tīmekļa vietnē.

Pagaidām neieviesīs e-veselības trešo kārtu

«Sagaidu aktīvu NVD un piesaistīto speciālistu darbu, lai pēc iespējas ātrāk varētu informēt par tālākajiem soļiem. Līdz tam brīdim būs pieejami esošie e-veselības pakalpojumi.»

Pērn TV nelegālā satura pieeja liegta 11 000 mājsaimniecībām

Aizvadītajā gadā kopumā TV nelegālā satura pieeja liegta aptuveni  11 000 Latvijas mājsaimniecību.

Īrijā parlamenta uzticību zaudē premjerministrs Varadkars

Īrijā no premjerministra amata atkāpies ilggadējais valdības vadītājs Leo Varadkars, kurš parlamenta jaunā sasaukuma pirmajā sēdē zaudējis parlamenta vairākuma uzticību, ziņo britu ziņu portāls The Guardian.

Saeima nolemj samazināt paredzēto akcīzes likmes kāpumu alkoholam

No šī gada 1.marta paredzētais akcīzes nodokļa likmes kāpums alkoholiskajiem dzērieniem plānots mērenāks.

Saūda Arābijā strādājošajiem Latvijas uzņēmumiem nodrošinās stabilu nodokļu maksāšanas režīmu

Latvijas un Saūda Arābijas uzņēmējiem nodrošinās stabilu nodokļu maksāšanas režīmu otrā līgumslēdzējā valstī, kuru neietekmēs otras valsts nodokļu normatīvo aktu grozījumi.

NEPLP vienojas par padomes locekļu pienākumu sadalījumu

NEPLP līdz ar divu jaunu padomes locekļu ievēlēšanu vienojusies par padomes locekļu pienākumu sadalījumu.

Vācijā piemin Hānavas šaušanas upurus; uzbrukumus izmeklē kā terorismu

Vācijā šonedēļ Hānavā notikušo šaušanas uzbrukumu upuru skaits pieaudzis līdz deviņiem cilvēkiem. Policija norādījusi uz aizdomās turētā labēji ekstrēmistiskiem uzskatiem un noziegumus izmeklē kā terorismu, ziņo BBC un DW.

Brīvdienās vējš atkal pieņemsies spēkā

Latvijā pūtīs stiprs dienvidrietumu vējš, kas brāzmās sasniegs 17–22 m/s, bet piekrastes rajonos līdz pat 25–28 m/s. Kopā ar vēju sestdien ir gaidāmi ilgstošie un intensīvi nokrišņi – gan lietus, gan slapjš sniegs.

Radzevičs no Rīgas namu pārvaldnieka valdes atcēlis Pāvilsonu

Radzevičs savu lēmumu pamatoja, sakot, ka Pāvilsons pēc likumsargu vizītes zaudējis viņa uzticību, kā arī kopumā viņa reputācija radot šaubas.

Lietuvas siltākā ziema pēdējās desmitgadēs rada jukas dabā un veikalu plauktos

Šī ziema, kas Lietuvā ir bijusi ārkārtīgi silta, ir samulsinājusi slēpošanas kūrortu, apkures un citus uzņēmumus, kā arī radījusi jukas dabā un veikalu plauktos.

Vidējās izglītības iestādēs plāno ieviest obligātas valsts aizsardzības mācības

Saskaņā ar likuma projekta anotāciju, paredzēts noteikt, ka jaunsargu interešu izglītības programmu un valsts aizsardzības mācību īstenot būs tiesīgas tikai tās personas, kuras ir profesionālā dienesta karavīri, zemessargi vai rezerves karavīri.

Par Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju iecelts Zeps, par vietnieku – Rebenoks

Rīgas brīvostas valdes sēdē par valdes priekšsēdētāju ievēlēts Rīgas domes deputāts Viesturs Zeps, savukārt par priekšsēdētāja vietnieku – ar bēdīgi slavenajās Olainfarm sarunās iesaistītais advokāts Pāvels Rebenoks.

Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris

Šī ir trešā reize, kad kādā Latvijas reģionā nav bijusi meteoroloģiskā ziema, iepriekšējās bija 1974./75.gada un 1991./92.gada ziemas.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!