bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 25.09.2018 | Vārda dienas: Rauls, Rodrigo

Desmit lietas, ko vērts zināt par sadarbības formātu 16+1, kurā liela loma arī Latvijai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Jau mazāk nekā pēc mēneša – novembra sākumā Latvijas galvaspilsētā Rīgā uz samitu pulcēsies Ķīnas, 11 Eiropas Savienības (ES) un piecu Balkānu valstu valdību vadītāji – Latvijai sanāksmes laikā būs iespēja ne vien popularizēt valsts tēlu starptautiskajā vidē, bet arī veicināt ekonomiskos sakarus. Lūk, desmit lietas, ko vēl ir vērts zināt par valstu sadarbības formātu 16+1, saistībā ar kuru norisināsies gaidāmais samits.

Kas ir 16+1?

Sadarbības formāts 16+1 ir Ķīnas iniciatīva, kuras būtība ir aktivizēt sadarbību ar 11 ES dalībvalstīm un piecām Balkānu valstīm (Albānija, Bosnija-Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Latvija, Lietuva, bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija, Melnkalne, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija) investīciju, transporta, finanšu, zinātnes, izglītības un kultūras jomās. Ķīna iniciatīvas ietvaros ekonomikas jomā ir definējusi trīs prioritāras potenciālās sadarbības jomas: infrastruktūra, augstās tehnoloģijas un zaļās tehnoloģijas.

Kāds ir 16+1 sadarbības mērķis?

Sadarbības mērķis ir virzīt nozīmīgus nacionālus un reģionālus projektus. Tā vietā, lai aizstātu esošos divpusējās sadarbības mehānismus vai platformas, šī sadarbība tiecas tos papildināt un nostiprināt, lai uzlabotu un paplašinātu sadarbību starp Ķīnu un 16 Centrālās un Austrumeiropas (CAE) valstīm. 16+1 sadarbība attīstīs sinerģiju ar galvenajām ES iniciatīvām un plāniem un dos ieguldījumu Ķīnas un ES partnerattiecībās mieram, izaugsmei, reformām un civilizācijai, informē Ārlietu ministrija.

Kādi ar 16+1 formātu saistīti pasākumi notiks Rīgā?

Šā gada rudenī Latvijai uzticēts organizēt svarīgākos Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un Ķīnas sadarbības formāta pasākumus – piekto valdību vadītāju sanāksmi (samitu) un ar to saistītos pasākumus – biznesa forumu un domnīcu konferenci. Savukārt transporta ministru sanāksme norisinājās jau šā gada 16.-17.maijā, Rīgā.

2015.gadā Sudžou, Ķīnā, notikušajā samitā Latvijai tika uzticēta atbildība par sadarbības loģistikas nozarē koordināciju, nodibinot loģistikas koordinācijas sekretariātu, kas tika atklāts pirmās 16+1 transporta ministru sanāksmes laikā, 16.maijā, Rīgā.

Kad notiks samits?

Ķīnas, Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu jeb 16+1 samits, uz kuru ieradīsies gan Ķīnas valdības vadītājs, gan Ķīnas uzņēmēji, Rīgā norisināsies no šā gada 4. līdz 7.novembrim.

Kādas ir Latvijas prioritātes?

Valstu formāts 16+1 ir instruments sadarbībai ar Ķīnu, kas papildina Latvijas divpusējo dialogu, gan arī kopīgo ES – Ķīnas dialogu, kā arī iespēja valsts ekonomisko interešu virzīšanai prioritārajā transporta un loģistikas jomā. Tāpat  prioritātes ir popularizēt valsts tēlu starptautiskajā vidē, veicināt ekonomiskos sakarus un organizēt 2016.gada pasākumus un koordinēt sadarbību loģistikas nozarē, izveidojot loģistikas koordinācijas sekretariātu.

Ārlietu ministrijā norāda, ka «uzticētie pienākumi organizēt 2016. gada pasākumus un koordinēt sadarbību loģistikas nozarē, izveidojot loģistikas koordinācijas sekretariātu, Latvijai paver lieliskas iespējas palielināt mūsu lomu 16+1 formāta ietvaros, popularizēt valsts tēlu starptautiskajā vidē, veicināt ekonomiskos sakarus un paplašināt sadarbību ar Ķīnu transporta un loģistikas, tūrisma, kultūras, izglītības un zinātnes jomās, kā arī paplašināt starpvalstu līgumtiesisko bāzi. Apzinoties ievērojamo sadarbības potenciālu, vēl pirms pirmā 16+1 samita 2012.gadā Latvija ir aktīvi veicinājusi mūsu reģiona sadarbības jomu paplašināšanu un stiprināšanu ar Ķīnu. Samita un saistīto pasākumu organizēšana ir nozīmīgs instruments valsts ekonomisko interešu virzīšanai prioritārajā transporta un loģistikas jomā».

Ko saka amatpersonas?

Satiksmes ministrs Uldis Augulis pirmās 16+1 transporta ministru sanāksmes un biznesa konferences ietvaros, kas no 16. līdz 17.maijam norisinājās Rīgā, tiekoties ar Ķīnas transporta viceministru Daju Dončanu (Dai Dongchang), apliecināja Latvijas gatavību aktīvi sadarboties ar Ķīnu, lai veicinātu valsts ekonomikai nozīmīgu transporta projektu attīstīšanu, un uzsvēra, ka Ķīna ir Latvijas transporta sektoram ļoti nozīmīgs partneris, par ko liecina arī daudzās pēdējos gados notikušās Ķīnas transporta nozares pārstāvju vizītes Latvijā un Latvijas amatpersonu un uzņēmēju vizītes Ķīnā. Jau tagad palielinās ar konteinervilcieniem pārvadāto kravu plūsma starp Ķīnu un Eiropu, turklāt tas notiek abos virzienos, kas ir ļoti labs un daudzsološs rādītājs, uzsvēra Ķīnas transporta viceministrs, piebilstot, ka Ķīna vēlas šo procesu aktivizēt vēl vairāk, panākot lielāku ekonomisko izdevīgumu visām iesaistītajām valstīm. «Latvija ar savu izdevīgo ģeogrāfisko novietojumu, kas dod tai priekšrocības gan jūras, gan sauszemes transportā, ir vērā ņemams sadarbības partneris loģistikas attīstīšanā,» norādīja Dajs.

«Latvija ar tās labi attīstīto transporta infrastruktūru, trīs neaizsalstošām ostām un moderniem loģistikas un distribūcijas centriem var būt interesanta daudziem – Āzijai, Krievijai un NVS, Rietumeiropai, Ziemeļeiropai un arī Melnās jūras reģionam. Valsts ģeogrāfiskais izvietojums, veidojot Eiropas Savienības ārējo robežu ar Krieviju un Baltkrieviju, padara Latviju par dabisku tiltu, kas savieno Austrumus un Rietumus, kā arī Ziemeļus un Dienvidus. Mums ir laba pieredze attiecībā uz konteinervilcieniem – spējam nodrošināt maksimāli efektīvu Ķīnas preču nogādāšanu Eiropā un tālāku izplatīšanu Skandināvijā un Ziemeļeiropā. Ja Kazahstāna sadarbībā ar Ķīnu ir definējusi Horgosu par austrumu vārtiem, tad mēs sevi redzam kā «ziemeļu» vārtus,» iepriekš uzsvēris Augulis.

Savukārt Satiksmes ministrijas pārstāvis Andris Maldups jau pērn medijiem norādīja, ka «Latvijai 16+1 formāts esot izdevīgs tajā iekļauto valstu dēļ – svarīga esot gan Ķīna, gan 11 Eiropas Savienības un piecas Balkānu valstis.» Viņš aģentūrai LETA skaidroja, ka katra valsts izvēlējusies sev interesējošo tēmu, piemēram, Bulgārija šajā formātā atbildēšot par lauksaimniecību, bet Polija – par investīcijām un tirdzniecību. Savukārt Latvijai būtiska esot sadarbība loģistikas jomā, īpaši konteinervilcienu attīstība, kā arī projekti aviācijā. «Latvijas uzdevums būšot arī saikņu un projektu identificēšana. Uzmanības centrā esot jaunā Zīda ceļa iniciatīva Viena josta, viens ceļš (One Belt, One Road), kas ietver sadarbību ne tikai ar Ķīnu, bet arī ar Mongoliju un Kazahstānu. Būtiski esot, lai Latvija parādās jaunā Zīda ceļa kartēs,» tā Maldups.

Arī iepriekšējā Ministru prezidente Laimdota Straujuma savulaik izteica Latvijas atbalstu jaunajai Vienas Jostas, Viena Ceļa iniciatīvai, kas pavērs jaunas sadarbības iespējas transporta un loģistikas jomā starp Latviju un Ķīnu. Straujuma papildināja, ka jau šobrīd Latvija ar tās trīs neaizsalstošajām ostām un labi attīstīto infrastruktūru ir transporta un tirdzniecības vārti starp Austrumiem un Rietumiem, un Ziemeļiem un Dienvidiem, tomēr tiks veltītas visas pūles, lai Latvija kļūtu par nozīmīgu Jaunā Zīda ceļa centru un 21.gadsimta jūrniecības Zīda ceļu.

Tikmēr ārlietu ministra padomniece Sandra Sondore septembra beigās intervijā Latvijas Radio atzīmējusi, ka sarunas starp amatpersonām un uzņēmējiem un kopēja stratēģija īpaši ir nozīmīga laikā, kad šī gada novembrī ar steigu tuvojas 16+1 samits, kas ne tikai ir viens no atspērieniem Latvijas ekonomikai, bet arī šobrīd «viena no mūsu galvenajām cerībām». «Un tagad, kad Ķīna patiesībā lemj, un arī Krievija lemj par investīcijām Jaunajā Zīda ceļā, pa kurieni nāks šīs investīcijas, pa kurieni šis dzelzceļa ceļš ies, pa kurieni nāks Ķīnas un tā reģiona kravas no Eiropas atpakaļ, tas ir, saprotiet, tāds «zelta» brīdis. Tas ceļa gals var beigties arī Klaipēdā, arī Tallinā, arī Polijā, arī Vācijā. Būs ļoti liela cīņa par to, kur būs galapunkts (..) Piedodiet, bet to izšķirs mūsu spēja reaģēt uz šo situāciju,» uzsvērusi Sondore.

Ko domā uzņēmēji?

Sondores sacītajam piekrīt arī uzņēmēji – tā, piemēram, biedrība Baltijas asociācija – transports un loģistika (BATL) vērsusies pie valsts augstākajām amatpersonām, ministriem, Rīgas, Liepājas un Ventspils mēriem un lielāko ostu vadītājiem, valdības sociālajiem partneriem un ārvalstu investoru pārstāvjiem ar aicinājumu nekavējoties sēsties pie sarunu galda, lai izstrādātu konkurētspējīgu un esošajam tirgus pieprasījumam atbilstošu piedāvājumu tranzīta kravu plūsmai caur Latviju un Latvijas ostām. BATL aicina apzināties, ka pasaulē notiek ļoti būtiskas kravu transporta ceļu pārmaiņas. Ambiciozus plānus ir pieteikusi Ķīna, kura meklē izdevīgākos kravu ceļus uz Eiropu, veidojot Jauno Zīda ceļu. Rietumu valstis meklē pēc iespējas izdevīgākos, ātrākos un efektīvākos tranzīta ceļus savu kravu nogādei uz Austrumiem. Pēc BALT paustā, īpaši svarīgi radīt šo vienoto piedāvājumu ir tādēļ, ka novembrī Rīgā norisināsies 16+1 samits.

Dalība Jaunajā Zīda ceļā šobrīd faktiski ir vienīgā iespēja, lai Latvija nenonāktu tranzīta izolācijā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma norādījusi biedrības prezidente Inga Antāne. Viņa jau iepriekš paudusi uzskatu, ka «Latvijai ir maksimāli jāizmanto visas 16+1 sniegtās priekšrocības. (..) Šobrīd Ķīna mums ir iedevusi «mazo pirkstiņu», mums – Latvijai ir jābūt tik gudriem un saprātīgiem, lai spētu paņemt visas tās iespējas, ko mums var sniegt šī iniciatīva!»

«Ņemot vērā Latvijas tranzīta nozares sarežģīto stāvokli un straujo kravu apjoma kritumu šī gada pirmajā ceturksnī – kravu plūsmu diversificēšana un pārorientēšanās uz jauniem tirgiem, ir akūta nepieciešamība. Uzskatu, ka Latvija nedrīkst palaist garām 16+1 sniegtās iespējas un mums ir maksimāli jāizmanto visas šīs konferences priekšrocības – jāvelta visi spēki, lai jau nākamreiz, tiekoties rudenī gaidāmajā 16+1 dalībvalstu premjerministru samitā, Latvijas uzņēmumi varētu parakstīt konkrētus sadarbības līgumus,» tā jau maija vidū – laikā, kad Rīgā notika 16+1 transporta ministru sanāksme un biznesa konference, medijiem skaidroja Antāne.

Kas ir Viens ceļš, viena josta?

Ķīnas Jauna Zīda ceļa iniciatīva Viens ceļš, viena josta paredz savienojamības un sadarbības attīstīšanu Eirāzijas kontinentā. Tā, piemēram, viens no iniciatīvas mērķiem paredz transporta satiksmes attīstību starp Ķīnu, Centrālo Āziju, Krieviju un Eiropu (Baltiju).

Ko Latvijai dod sadarbība ar Ķīnu?

Pērn Ķīna bija Latvijas 21.lielākais preču eksporta un 9. lielākais preču importa partneris. Galvenās eksporta preces no Latvijas uz Ķīnu ir koksne un tās izstrādājumi (41%), mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas (16%),  metāli un to izstrādājumi (13%), minerālie produkti (12%) un lauksaimniecības un pārtikas preces (7%). Importā dominē mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (55%), ķīmiskās rūpniecības preces (11%), vieglās rūpniecības preces (8%). 2015.gadā nozīmīgi – par 74,6% palielinājušās ārvalstu tiešās investīcijas no Ķīnas, sasniedzot 5,8 miljonus eiro, liecina Latvijas – Ķīnas biznesa padomes mājaslapā pieejamā informācija.

Kas paveikts iepriekš?

Valstu sadarbības formāta 16+1 samits pirmo reizi notika 2012.gadā Varšavā, Polijā. Tā laikā Ķīnas ministru prezidents nāca klajā ar visaptverošu iniciatīvu sadarbībai ar 16 Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm Ķīnas 12 pasākumi draudzīgas sadarbības veicināšanai ar CAE valstīm (China’s Twelve Measures for Promoting Friendly Cooperation with Central and Eastern European Countries), kas ir 16+1 formāta pamatdokuments.

Samiti līdz šim notikuši Varšavā, Polijā – 2012.gadā, Bukarestē, Rumānijā – 2013.gadā, Belgradā, Serbijā – 2014.gadā un Sudžou, Ķīnā – 2015.gadā, BNN noskaidroja Latvijas Ārlietu ministrijā.

Ref: 102.000.102.13653


Pievienot komentāru

  1. paldies teica:

    Beidzot!!! Ļoti noderīga informācija.!

Pāvests mudina skatīties plašāk par pašu interesēm; Aglonā sagaidīts ar gavilēm

Sabiedrībai ir jāmācās skatīties augstāk un plašāk par pašu interesēm, jo tas rada izaugsmei nepieciešamo vienotību, pirmdien uzrunā Rīgā mudināja pāvests Francisks, kurš Latviju apmeklē vienas dienas vizītē.

Foto: Pāvests Francisks dievkalpojumā Rīgas Domā un Sv.Jēkaba katedrālē ar senioriem

Pāvests Francisks viesojas gan Rīgas pilī, gan Rīgas Doma baznīcā, kur vadīja ekumenisko dievkalpojumu, klātesot dažādām Latvijas amatpersonām.

Pāvests Francisks ierodas vizītē Latvijā

Latvijā pirmdien, 24.septembrī, ieradās katoļu pāvests Francisks. Pāvestu Rīgas lidostā sagaidīja Latvijas prezidents Raimonds Vējonis, Latvijas katoļu arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs un citas personas.

Nedēļa Lietuvā. Vēlas «apcirpt» tiesu izpildītāju atlīdzību

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite aizvadītajā nedēļā sagatavojusi likumdošanas priekšlikumus, lai ierobežotu tiesu izpildītāju atalgojumu līdz 15% no to piedzītās summas.

BNN nedēļas apkopojums: Priekšvēlēšanu karstumā. Tiesiskums Latvijā. Baltijas valstu gatavošanās pāvestam

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Izaugsme; Nākotne; Cīņa; Saeimas vēlēšanas; Stagnācija; Pārmaiņas.

Tiesa Zeiļu patur apcietinājumā

Rīgas apgabaltiesa piektdien, 21.septembrī, nolēma paturēt apcietinājumā Rēzeknes-Aglonas diecēzes priesteri Pāvelu Zeiļu, kurš tiek turēts aizdomās par seksuālu vardarbību un cilvēktirdzniecību.

Saeimas komisija vienojas par pensiju regulējumu Diasporas likumā

Saeimas Ārlietu komisija piektdien, 21.septembrī, vienojās par pensiju regulējumu Diasporas likumā. Komisija iesniegtos priekšlikumus šajā jautājumā skatīja jau iepriekšējā sēdē, taču komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks-Kalniņš norādīja, ka jautājums ir sarežģīts, tādēļ nepieciešamas tālākas diskusijas, kas norisinājās piektdien.

RAKUS uzlabojušās ārstēšanas iespējas Krona slimības pacientiem

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un nutrīcijas klīnikā ir uzsākta pacientu ārstēšana ar pašlaik pasaulē pieejamo pēdējās paaudzes medikamentu Krona slimības ārstēšanai, kas no 2018.gada ir iekļauts arī kompensējamo zāļu sarakstā Latvijā.

Viesmīlības nozarei nākamgad varētu piemērot PVN 12% apmērā

Viesmīlības nozarei no nākamā gada janvāra varētu piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi 12% apmērā, līdzšinējo 21% vietā, paziņo finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

No 25.septembra sāks izsniegt vēlētāja apliecības

No otrdienas, 25.septembra līdz 6.oktobrim vēlētāji, kuriem ir tikai personas apliecība, bet nav pases, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajās nodaļās varēs izņemt vēlētāja apliecību dalībai 13.Saeimas vēlēšanās.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā augustā palielinājās par 1,0%

Šī gada augustā salīdzinājumā ar jūliju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 1,0%.

Gapoņenko veselības stāvokļa dēļ tiesa pārceļ viņa krimināllietas izskatīšanu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien pasludināja pārtraukumu krimināllietas skatīšanā, kurā par nacionālā naida kurināšanu apsūdzēts nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadonis Aleksandrs Gapoņenko.

Aptauja: Latvijā smēķē puse jauniešu 18 – 24 gadu vecumā

Latvijā smēķē puse jauniešu 18 –24 gadu vecumā, turklāt 28% no viņiem smēķē regulāri, liecina jaunākais Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss.

Bīskaps: Aizdomās turētajam priesterim Zeiļam slimnīcā veiks smagu operāciju

Seksuālās vardarbības un cilvēktirdzniecības lietā aizdomās turētajam Rēzeknes-Aglonas diecēzes priesterim Pāvelam Zeiļam piektdien, 21.septembrī, slimnīcā tiks veikta smaga operācija.

Pētījums: Bankomātos naudu izņem retāk, bet lielākas summas

Sabiedrībā ik pa laikam uzvirmo diskusija par atteikšanos no fiziskas jeb skaidras naudas izmantošanas, respektīvi, no banknošu un monētu lietošanas.

Dodoties uz Aglonu jārēķinās ar intensīvu satiksmi un papildu laiku ceļā

Dodoties uz Aglonu sakarā ar Viņa Svētības pāvesta Franciska vizīti, autobraucējiem jārēķinās ar intensīvu satiksmi un ilgāku ceļā pavadītu laiku, kā arī ar remontdarbiem atsevišķos ceļu posmos.

ASV soda Ķīnu par ieroču iegādi no Krievijas

Amerikas Savienotās Valstis ir paziņojušas par sankciju ieviešanu Ķīnas bruņotajiem spēkiem, jo tie no Krievijas iegādājušies iznīcinātāju lidmašīnas un raķešsistēmas. Vašingtonas skatījumā darījumos ir pārkāpts ASV likums, ar ko Krievijai noteiktas plaši soda pasākumi par jaukšanos 2016.gada ASV vēlēšanās.

Karavīriem mācību komandējumu laikā nodrošinās ģimenes atbalsta pasākumus

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Tie nosaka vienādas sociālās garantijas valsts drošības dienestā esošām personām, kā arī ģimenes atbalsta pasākumus karavīriem ilgstošā mācību komandējumā.

ES draud britiem ar šķiršanos bez vienošanās, prasa drīzu pretimnākšanu

Eiropas Savienības dalībvalstu līderi ir iecerējuši censties panākt, lai strīdi, kas saistīti Lielbritānijas izstāšanos tiktu atrisināti oktobra laikā.

VUGD priekšnieka vietnieku Sēli tur aizdomās par piesavināšanos nelielā apmērā

Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojs aizturējis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieku Intu Sēli un vēl vienu dienesta amatpersonu – vecāko inspektoru.

Latvijas skolās šogad par 309 audzēkņiem mazāk nekā pērn

Vispārējās izglītības programmās no 1. līdz 12.klasei šogad mācās par 309 skolēniem mazāk nekā pērn, liecina Valsts izglītības informācijas sistēmas dati uz šī gada 1.septembri.

Tuvākajās dienās vasara noslēgsies un iestāsies rudenīgi laika apstākļi

Latvijā piektdien, 21.septembrī, vēl saglabāsies karsts laiks. Saule mīsies ar mākoņiem, tomēr būtiski nokrišņi nav gaidāmi. Pastiprināsies dienvidu puses vējš, kas rietumu un centrālajos rajonos brāzmās sasniegs 15-17 m/s.

Lietuvas premjers pievērsies pārtikas dārdzībai, cenšas saasināt konkurenci

Daudzkārt veltījis kritiku pārtikas mazumtirdzniecības ķēdēm par augstām pārtikas cenām, Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis) ir pievērsies šim jautājumam. Viņš saskata kūtrumu konkurences uzrauga darbā un vēlas aicināt tirgū ienākt jaunus ārzemju mazumtirgotājus, vienlaikus pabalstot mazos vietējos veikalus.

Konceptuāli atbalsta ieceri stingrāk kontrolēt pakalpojumu sniegšanu internetā

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, kas nodokļu nomaksas jomā paredz stingrāk kontrolēt preču tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu internetā.

Jaunākie komentāri