bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 16.07.2018 | Vārda dienas: Hermīne, Estere

Deviņi fakti, ko tu, iespējams, nezini par Marsu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Vērotājam no Zemes Marss ir viens no spilgtākajiem objektiem naksnīgās debesīs, taču patiesībā tas ir ledus auksts, sarkanu putekļu klāts tuksnesis. Vienlaikus cilvēcei ir aizvien grandiozāki plāni par Sarkanās planētas iekarošanu. 

Lūk, deviņi fakti, kas būs interesanti ikvienam, un ko apkopojis televīzijas kanāls National Geographic:

Tāds pats kā Zeme, tikai mazāks, sausāks un aukstāks

Marss ir ceturtā Saulei tuvākā planēta. Pēc kosmosa pētnieku domām, tā ir visai līdzīga Zemei, vien divreiz mazāka, daudz sausāka un aukstāka. Marsa diennakts ir tikai mazliet garāka nekā 24 stundas; abu planētu polāros apgabalus klāj ledus; uz tām ir vulkāni, kanjoni un četri gadalaiki. Tā kā Sarkanā planēta Sauli apriņķo 687 Zemes dienās, gadalaiki ir teju divas reizes ilgāki. Taču atšķirības ir dramatiskas: Marsam ir ļoti retināta atmosfēra, uz planētas ir daudz mazāka gravitācija un valda ledains aukstums.

Uz Zemes ir atrodami Marsa gabaliņi

Reiz senā pagātnē Marss ir sadūries ar lielu asteroīdu, nu gluži kā Zeme. Vairums atlūzu nokrita uz planētas, bet daļa tika izmesta izplatījumā. Atlūzas ceļoja pa visu Saules sistēmu, un tiek uzskatīts, ka 34 uz Zemes nokrituši meteorīti ir cēlušies no Marsa. Šos meteorītus dēvē par SNC (šergotīti, nahlīti, česinīti). To izcelsmi izdevies pierādīt pēc gāzēm, kas fiksētas šo meteorītu sastāvā. Tās ir identiskas  vielām, kuru paraugus uz Sarkanās planētas XX gs. 70.un 80.gados ievāca NASA visurgājējs Viking.

Sarkanajai planētai ir divi pavadoņi

Marsa pavadoņi Foboss un Deimoss ir nosaukti sengrieķu dieva Aresa zirgu vārdos. Daļa kosmosa pētnieku domā, ka, iespējams, tie ir Marsa «noķerti» asteroīdi, savukārt citi uzskata, ka gravitācijas iespaidā pavadoņi ir izrauti no pašas planētas un «izmesti» orbītā. To apliecinot fakts, ka abu struktūra ir līdzīga viscaur Saules sistēmā atrodamiem asteroīdiem. Tiesa, Foboss lēnām tuvojas Marsam, un zinātnieki lēš, ka pēc pieciem miljoniem gadu tas sadursies ar planētu vai vienkārši sašķīdīs gabaliņos.

Senatnē uz Marsa bijis ūdens, tagad – tikai ledus

Ja astronomam Persivālam Lovelam (1855-1916) būtu bijis kvalitatīvāks teleskops, iespējams, cilvēce mazāk diskutētu par to, vai uz Marsa ir dzīvība. Teju pēc gadsimta izrādījās, ka viņa atklātie «Marsa kanāli» bijuši tikai optiskā ilūzija. Vienlaikus kosmiskās zondes uz Sarkanās planētas ir atklājušas neskaitāmus ūdens klātbūtnes apliecinājumus, tostarp ūdens «izgrauztus» kanālus un klintis. Bet dzīvība – tāda, kādu mēs to pazīstam, nav iespējama bez ūdens. Retinātā Marsa atmosfēra neļauj tam uzkrāties lielos apjomos, taču ir droši zināms, ka planētas polos un tieši zem tās virsmas ir atrodams sāļa ūdens ledus. Siltajā gadalaikā ūdens ir atrodams ir arī šķidrā stāvoklī, tādēļ ir svarīgi saprast, vai ar to pietiek mikrobu dzīvības nodrošināšanai.

Marsam kādreiz bijusi blīvāka atmosfēra

Iespējams, pirms daudziem miljardiem gadiem Marss nav bijis tik salts un neapdzīvojams kā patlaban. Atmosfēra bijusi daudz blīvāka, uz planētas bijis arī ūdens. Kas notika šajos miljardos gadu? Viena versija – Saules enerģija dīvainā veidā «izrāvusi» no atmosfēras augšējiem slāņiem vieglākās ūdeņraža molekulas, izmetot tās izplatījumā un ilgākā laika posmā izretinot Marsa atmosfēru. Cita versija – blīvie atmosfēras slāņi sakarsējuši planētas virsmu, tā sākusi tvaikot un retināties, un šā procesa rezultātā planēta sākusi atdzist. Tiek pieļauts, ka Marss atdziestot ir zaudējis teju 99% no savas atmosfēras.

Atmosfēras sastāvā ir metāns

Metānu var arī interpretēt kā bioloģiskās vai ģeoloģiskās aktivitātes pazīmi, to var «saražot», piemēram, mikrobi. Savukārt uz aktīvas planētas ir iespējama kāda dzīvības forma, tādēļ jautājums par metānu ir viens no svarīgākajiem, par kuru diskutē zinātnieki. Vienprātības, protams, nav. Dažām kosmiskajām zondēm bija paredzēts savākt nepieciešamos datus. Piemēram, Curiosity fiksēja desmitkārtīgus metāna «pīķus», kuru izcelsmei nav izskaidrojuma.

Uz Sarkanās planētas ir ekstrēmi augsti kalni un dziļas ielejas

Pirmās NASA kosmiskās zondes, kas tuvojās Marsam, attēlos fiksēja ko līdzīgu krāteriem. Tādēļ radās uzskats, ka tā vide ir līdzīga Mēnesim: ar krāteriem un pilnīgi nemainīga. Taču 1971.gadā zonde Mariner 9 iekļuva putekļu vētrā, kas mēdz pārņemt visu planētu. Starp putekļiem vīdēja dīvaini kalni, kas, kā izrādījās, bija neaktīvi vulkāni. Jāņem vērā, ka Marss ir klinšaina planēta, uz kuras smaguma spēks ir tikai 37% no tā, kas ir sastopams uz Zemes. Tādēļ uz tās ir iespējami daudz augstāki vulkāni. Olimps ir augstākais zināmais kalns Saules sistēmā, pēc NASA sniegtās informācijas, tā augstums ir 25 km, bet diametrs līdzinās Arizonas štatam. Vienlaikus uz Marsa ir sastopami tādi kanjoni kā Vallis Marineris, kas atsevišķās daļās sasniedz pat septiņu kilometru dziļumu. Pēc NASA informācijas, ieleja ir tik plaša kā ASV un sasniedz apmēram piekto daļu Sarkanās planētas diametra.

Cilvēki bez skafandriem uz Marsa nespētu izdzīvot

Spriediet paši: temperatūra uz Marsa vidējos platuma grādos svārstās ap -45C, planētai tikpat kā nav atmosfēras, līdz ar to gaisa spiediens ir tikai 1% no tā, pie kā esam raduši uz Zemes. Turklāt Sarkanās planētas «gaiss» nav piemērots elpošanai, te atmosfēra sastāv galvenokārt no oglekļa dioksīda (95%), slāpekļa (3%) un argona (1,6%). Putekļu dēļ debesis šķiet miglainas un sarkanas.

Sarkanā planēta ir populārs kosmisko misiju galamērķis

Marss un tā apkārtne kosmosā ir visai «apdzīvota». Orbītā ap planētu patlaban riņķo divas NASA zondes, Eiropas zonde, savukārt pa tās virsmu pārvietojas divi NASA visurgājēji.  Jāatgādina, ka pirmā veiksmīgā misija bija Mariner 4 1965.gadā, kad zondei izdevās uz Zemi noraidīt 21 attēlu. Piecdesmit gadu laikā aptuveni puse no mēģinājumiem nolaisties uz Sarkanās planētas bijuši neveiksmīgi. Tuvākajā nākotnē Marsu iekarot plāno gan tehnoloģiju uzņēmējs Īlons Masks, gan NASA, gan Indija un vēl dažas citas valstis.

Ref: 102.000.102.14058


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: IKP atvēlēšana aizsardzībai. ABLV Bank anulētā licence. Iedzīvotāju skaita kritums Latvijā

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Nākotne ; Izaugsme; Darījums; Turpinājums.

Vairāk saules kopā ar LTRK aicinās Kozlovski izvērtēt policijas darbu izmeklēšanas gaitā

Restorānu tīkls Vairāk saules kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru plāno aicināt iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski izvērtēt policijas darbu izmeklēšanas gaitā par iejaukšanos uzņēmuma kases aparātu sistēmā.

FOTO: Uz applūdušajiem ielu posmiem nosūta lietus ūdens atsūknēšanas mašīnas

Rīgas domes Satiksmes departaments, ņemot vērā spēcīgās lietavas Rīgā, pārvietošanās apstākļu uzlabošanai uz applūdušajiem ielu posmiem nosūtījis lietus ūdens atsūknēšanas tehniku, vēsta domē.

Reklāmas aģentūras McCann Rīga radošais direktors Valters Jonāts kļuvis par uzņēmuma līdzīpašnieku

Reklāmas aģentūras SIA McCann Rīga radošais direktors Valters Jonāts kļuvis par uzņēmuma līdzīpašnieku, liecina Lursoft informācija.

Latvijā nodotā piena apmērs šā gada pirmajā pusgadā samazinājies par gandrīz 2%

Latvijā nodotā svaigpiena apmērs šā gada pirmajā pusgadā samazinājies par 1,95% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu un bija 385 218 tonnas.

VID vadītāju nosauks pēc Saeimas vēlēšanām, lai mazinātu spriedzi, ko rada priekšvēlēšanu laiks

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata konkursu izsludinās līdz augustam, taču pieteikšanās termiņš būs garš un uzvarētājs tiks nosaukts pēc Saeimas vēlēšanām, piektdien, 13.jūlijā, žurnālistus informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

SEB apvienos Baltijas valstīs strādājošās dzīvības apdrošināšanas kompānijas

SEB apvienos Baltijas valstīs strādājošās dzīvības apdrošināšanas kompānijas, BNN informē SEB bankas pārstāve Agnese Strazda.

Saeimas deputāts Kļaviņš kļuvis par aizdomās turēto

Kriminālprocesā par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu iesaistītajam Saeimas deputātam Askoldam Kļaviņam piemērots aizdomās turētā statuss.

Eiropas Komisija aicina aptaujā paust viedokli par pāreju uz vasaras laiku

Pēdējā gada laikā Eiropā ir aktualizējies jautājums par nepieciešamību pārskatīt pašreizējo pulksteņa pārregulēšanas kārtību Eiropas Savienībā, tāpēc Eiropas Komisija nolēmusi apzināt ES valstu iedzīvotāju viedokli par spēkā esošo kārtību, kādā ES notiek pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ.

Čakša: E-veselības darbība ir stabilizējusies, taču sistēmas uzlabošana jāturpina

E-veselības portāla darbība ir stabilizējusies. Regulārie pārrāvumi, kas bija, šobrīd ir novērsti, bet vienalga ir jāturpina darbs pie [sistēmas] uzlabošanas, un mēs visu laiku strādājam pie tā, 13.jūlija intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja veselības ministre Anda Čakša.

ABLV Bank varētu strādāt seši līdz astoņi FKTK pilnvarnieki, tā Putniņš

Likvidējamajā ABLV Bank varētu strādāt seši līdz astoņi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pilnvarnieki, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Papildinātais likuma grozījumu projekts depozīta sistēmas ieviešanai iesniegts MK

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Ministru kabinetā iesniegusi papildinātu likumprojektu Grozījumi Iepakojuma likumā un likumprojektu Grozījumi Dabas aizsardzības likumā, lai tos izvērtē Valsts kanceleja.

Biržu indeksi pieaug, naftas cenas krītas Ņujorkā un kāpj Londonā

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien, 12.jūlijā, pieauga, investoriem gaidot labu firmu peļņas rādītāju publicēšanas sezonu, lai gan 11.jūlijā tās bija kritušās pēc bažām par tirdzniecības kara pastiprināšanos pēc ASV paziņojuma par plānotu 10% muitas tarifu noteikšanu jaunai Ķīnas preču grupai 200 miljardu ASV dolāru vērtībā un Pekinas solījuma īstenot pretpasākumus.

NMPD veic izmaiņas brigāžu darba organizācijā

Lai esošo resursu ietvaros efektīvāk nodrošinātu savu pamatfunkciju – neatliekamās palīdzības sniegšanu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests veic izmaiņas brigāžu darba organizācijā, vienlaikus saglabājot esošo brigāžu skaitu un izvietojumu.

Latvija nevarēs izbēgt no sarunas par vairāk nekā 2% no IKP atvēlēšanu aizsardzībai

Latvijas drošības vajadzības ir nepieciešams attīstīt, līdz ar to mēs nevarēsim izbēgt no sarunas par vairāk nekā 2% no iekšzemes kopprodukta atvēlēšanu aizsardzībai, šādu viedokli no Briseles pauž aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, kurš piedalījās NATO samitā.

Karstums Latvijā saglabāsies; bieži gaidāmas pērkona lietusgāzes

Nākamajā nedēļā gaidāms vasarīgi silts laiks, vietām pat karsts, termometra stabiņam tuvojoties +30 grādu atzīmei. Tomēr teritorijas lielākajā daļā gaidāms lietus un pērkona negaiss, atsevišķās dienās arī brāzmains vējš.

Krievija pagarina embargo pārtikas produktiem līdz nākamā gada beigām

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien, 12.jūlijā, pagarinājis embargo pārtikas produktu importam no Eiropas Savienības un citām valstīm līdz nākamā gada beigām.

Maršruts nedēļas nogalei: Jūras svētki un lielā liliju izstāde

Arī šajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo garo brīvdienu pavadīšanai – rožu svētki, Jūras svētki vai lielā apavu maiņa.

Valdība un Telia vienojas turpināt diskusijas par Lattelecom un LMT attīstības stratēģiju

Ceturtdien, 12.jūlijā, Ministru prezidents Māris Kučinskis un Telia Company prezidents Jūhans Dennelinds parakstījuši saprašanās memorandu par SIA Lattelecom un SIA Latvijas mobilais telefons turpmāku attīstību.

Trasta komercbankas administrators jūnijā atguvis piecus tūkstošus eiro

Likvidējamās Trasta komercbankas administrators šogad jūnijā atguvis 5 054 eiro, kas ir vairākas reizes mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika atgūti 97,4 tūkstoši eiro, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

Nākamgad testēs atslēgšanos no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmas

Sperot nākamo soli ceļā uz plānoto elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropu, 2019.gada vasarā plānots testēt Baltijas valstu atslēgšanos no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmas, informē AS Augstsprieguma tīkls Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Aija Ikstena.

Kažoka: Godīgi piesaistīt lielas naudas partijām Latvijā nav iespējams

«Ja runājam atklāti par partiju iespējām piesaistīt sev finansējumu, piemēram, no lielajiem uzņēmumiem, tad secinājums ir skumjš – godīgi piesaistīt lielas naudas partijām Latvijā nav iespējams,» tā intervijā BNN par valsts nespēju nodrošināt pienācīgu finansējumu partijām saka domnīcas Providus pētniece Iveta Kažoka.

Tramps paziņo par «milzu progresu» aizsardzības izdevumu jautājumā

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien, 12.jūlijā, paziņojis, ka viņam NATO samitā izdevies panākt «milzu progresu» jautājumā par pārējo alianses dalībvalstu izdevumu palielināšanu.

Gada sākumā Latvijā pirmspensijas vecumā bija 13,9% iedzīvotāju

Šī gada sākumā Latvijā bija 269,8 tūkstoši jeb 13,9% pirmspensijas vecuma iedzīvotāji, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Katru gadu šīs vecuma grupas iedzīvotāju skaits palielinās – no 2010. līdz 2018.gadam vērojams pieaugums par 9,1%.

Pētījums: Latvijas iedzīvotāji paļaujas uz zināšanām un smagu darbu, nevis veiksmi

Teju katrs trešais jeb 30% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka uzņēmumu veiksmes formula ir ne tikai gadu desmitu ilga darbība un liela peļņa, bet arī ilggadēji un apmierināti darbinieki, secina jaunākajā Baltic International Bank Latvijas barometra pētījumā.