Deviņu mēnešu laikā iesaldēti noziedzīgi iegūti līdzekļi 212,5 miljonu eiro apmērā

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) šogad deviņos mēnešos izdevis 266 iesaldēšanas rīkojumus, kopumā iesaldējot iespējami noziedzīgi iegūtus līdzekļus 212,5 miljonu eiro apmērā.

Salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo laika periodu iesaldēto iespējami noziedzīgi iegūto līdzekļu apmērs audzis 2,8 reizes jeb par 137,5 miljoniem eiro.

2019.gada deviņos mēnešos iesaldēti arī seši nekustamie īpašumi un izdoti 24 rīkojumi par finanšu instrumentu iesaldēšanu.

Šogad deviņos mēnešos no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektiem FID saņēmis 3 968 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un 21 627 ziņojumus par neparastiem darījumiem. Savukārt gadu iepriekš attiecīgajā periodā dienests saņēma 5 390 ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem un 17 458 ziņojumus par neparastiem darījumiem.

Tāpat FID šogad deviņos mēnešos saņēmis 10 ziņojumus par iespējamu terorisma finansēšanu un vienu ziņojumu par iespējamu proliferācijas finansēšanu. Aktīvāk ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem FID iesniegušas finanšu institūcijas.

Šogad deviņos mēnešos FID tiesībsargājošajām iestādēm nosūtījis 153 materiālus turpmākai izmeklēšanai, kas ir par 12% vairāk nekā 2018.gada deviņos mēnešos. Atbildīgās institūcijas 88 gadījumos ierosinājušas kriminālprocesus, no kuriem 55% ir kriminālprocesi par autonomiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas nodarījumiem.

Pēc FID vēstītā, Latvijā visizplatītākie predikatīvie noziedzīgie nodarījumi, kuru rezultātā iegūtie līdzekļi vēlāk tiek legalizēti, ir noziedzīgi nodarījumi nodokļu jomā un tautsaimniecībā, kā arī krāpšanas un kukuļošanas (amatnoziegumi).

2019.gada pirmajā pusgadā sākti 33 kriminālprocesi par izvairīšanos no skaidras naudas deklarēšanas (pārvadāšanas pāri Latvijas robežai). Atbilstoši normatīvu prasībām, ikvienai personai uz robežas (gan iebraucot, gan izbraucot no Latvijas), ir jādeklarē skaidrā nauda, kas pārsniedz 10 000 eiro, norādot tās izcelsmi.

FID informēja, ka sekmīgi turpinās arī publiskā privātā partnerība noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jautājumos. Šāda platforma izveidota, lai radītu vienotu izpratni par pieeju uzraudzības jautājumiem, uzlabotu savstarpējo sadarbību, informētību un nodrošinātu atgriezenisko saiti. 2019.gadā notika 57 šādas tikšanās un iesaldēto līdzekļu apmērs lietās, kur notikušas publikās privātās partnerības sanāksmes, ir vairāk nekā 113 miljoni eiro.

2019.gada deviņos mēnešos FID dienests saņēmis arī 516 ārvalstu dienestu pieprasījumus un nosūtījis 627 pieprasījumus ārvalstu finanšu izlūkošanas dienestiem.

Galvenās sadarbības valstis ir Lietuva, Igaunija, Vācija, Policija, Apvienotā Karaliste, Čehija, Krievija, Moldova, Ukraina un Baltkrievija.

FID norādīja, ka līdz šim paveiktais un dienesta darbības rezultāti liecina par pozitīvām pārmaiņām, kas pakāpeniski ienāk finanšu nozarē. Gan iesaldēto iespējami noziedzīgi iegūto līdzekļu apmērs, tiesībsargājošajām institūcijām nodoto lietu apmērs, gan arī publiskās privātās partnerības darbības platformas rezultāti apliecina pozitīvo tendenci gan tagad, gan arī nākotnē.

Lasiet arī: Finanšu izlūkošanas dienests: Latvijā personas nelikumības nereti aizsedz ar filantropiju un ziedojumiem

«Mērķtiecīgs finanšu izlūkošanas darbs, rezultatīva sadarbība starp iesaistītajiem publiskajā privātajā partnerībā, līdztekus sistēmā esošo ziņojumu sniedzēju izglītošanai par nozaru riskiem vieš cerību, ka Latvijas finanšu sistēmā uzsāktās reformas un ieviestās pārmaiņas ir būtiskas un tās būs neatgriezeniskas – noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija mūsu valstī mazinās un arī nākotnē tā nebūs iespējama,» sacīja FID priekšniece Ilze Znotiņa.

Lai uzlabotu informācijas apriti, FID sadarbībā ar uzraudzības un kontroles institūcijām rīko seminārus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektiem. Semināros informē par 2019.gadā veiktajiem riska novērtējumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomās, par katras nozares riskiem, kā arī to nozīmi iekšējās kontroles sistēmas ieviešanai.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas