Deviņus mēnešus pēc pirmās tiesas sēdes Sprūda krimināllietu sāk skatīt pēc būtības

Advokāte Sandra Sleja un bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 25.oktobrī, deviņus mēnešus pēc pirmās tiesas sēdes, sāka pēc būtības skatīt krimināllietu, kurā uz apsūdzēto sola sēdies bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un vēl desmit personas.

Pirmā tiesas sēde šajā procesā norisinājās 25.janvārī. Ieskaitot 25.oktobra sēdi, kopumā norisinājušās astoņas tiesas sēdes, kurās līdz šim risināti dažādi jautājumi, tostarp lietas materiālu sakārtotība un noraidījumu pieteikšana prokuroram Uldim Cinkmanim, kas arī tika apmierināta. Šobrīd valsts apsūdzību uztur prokurore Zane Pavāre.

Arī 25.oktobrī notikušajā tiesa sēdē pirmās divas stundas tika veltītas dažādu tehniskas dabas jautājumu risināšanai, piemēram, aizstāvība atkārtoti norādīja, ka lietas materiālos atrodas vairāki diski, kas ir šifrēti. Aizstāvība jau agrāk bija lūgusi iespēju iepazīties ar šajos diskos atrodamo informāciju.

Taču 25.oktobra sēdē tiesnesis Imants Dzenis lietas dalībniekiem atklāja, ka Tieslietu ministrijas eksperts nav spējis piekļūt diskos esošajai informācijai, tādēļ lietas dalībniekiem nebūs iespēja ar tiem iepazīties. Ja šis jautājums aktualizēsies lietas iztiesāšanas laikā, tad tas tiks risināts vēlāk, atzīmēja tiesnesis.

Lietas izskatīšana pēc būtības tiek sākta ar apsūdzības nolasīšanu. Pēc tam apsūdzētie var paust savu viedokli par apsūdzību, savukārt tad lietas skatīšana pāriet nākamajā stadijā – pie tiesas izmeklēšanas.

Prokuratūra līdz šim par apsūdzības būtību komentārus nav sniegusi, taču aģentūrai LETA zināms, ka saskaņā ar apsūdzību Sprūdam uzņēmumu Dzimtā sēta un Peltes īpašumi maksātnespējas procesos tiek inkriminēta aptuveni 2,6 miljonu eiro piesavināšanās. Savukārt Trasta komercbankas likvidācijas procesā viņš apsūdzēts par aptuveni 1,2 miljonu eiro izspiešanu.

Tāpat šajā krimināllietā par nolaidību apsūdzēts bijušais maksātnespējas administrators Ilmārs Krūms. Savukārt finansists Jorens Raitums, kurš iesaistīts arī citās krimināllietās, apsūdzēts par izspiešanu organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Vēl par šo tematu: Sprūdam inkriminē 3,8 miljonu eiro piesavināšanos un izspiešanu

Būvuzņēmējs Mārtiņš Krūms apsūdzēts par izspiešanu organizētā grupā, bet uzņēmējs Guntars Slišāns – par izspiešanu organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Savukārt Īrijas pilsonis un uzņēmējs Timotijs Kellijs apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Tāpat lietā apsūdzēts kādreizējais Tieslietu ministrijas (TM) parlamentārais sekretārs un maksātnespējas administrators Aigars Lūsis un bijusī Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Diāna Mašina, kura savulaik jau tika notiesāta par nelikumīga lēmuma taisīšanu.

Apsūdzēts arī Oskars Ercens, kurš savulaik bijis Sprūda darbinieks un Peltes īpašumu maksātnespējas procesa laikā ir rīkojies viņa vārdā kā pilnvarnieks.

Tiesas priekšā stājies arī uzņēmējs Vjačeslavs Holmins un Sprūda dzīvesbiedre, bijusī maksātnespējas administratore Ilze Gulbe.

Iepriekš tiesībsargājošās iestādes sāka kriminālprocesus par iespējamiem pārkāpumiem uzņēmumu Dzimtā sēta un Peltes īpašumi maksātnespējas procesos un iespējamām nelikumībām Trasta komercbankas likvidācijas procesā. Kriminālprocesi tagad apvienoti vienā lietā.

2018.gada janvāra vidū Latvijas Televīzijas raidījums De facto vēstīja, ka Sprūds un Krūms draudējuši konfiscēt Trasta komercbankas kreditoru naudu.

Izmeklēšana uzskatot, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu, izspieduši pamatīgas summas. Likumsargu ieskatā, dažiem bankas kreditoriem tika paziņots – lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās. Esot izmantoti arī draudi. Kreditoriem esot norādīts, ja Krūmam, Sprūdam un pārējiem nesamaksās, tad kreditoriem pienākošos naudu atzīmēs kā noziedzīgi iegūtu, un viņi to vienkārši neredzēs, vēstīja raidījums.

Lasiet arī: Raidījumā: Kāda bijusi saistība Bunkum un Sprūdam?

2017.gada jūnijā Valsts policija veica 16 kratīšanas, kuru laikā izņemti svarīgi dokumenti un naudas līdzekļi vairāku tūkstošu eiro apmērā. Tika arestēti vairāki nekustamie īpašumi, luksus klases automašīnas un vairāki simti tūkstoši eiro skaidrā naudā.

Sprūdu Valsts policija aizturēja 2017.gada jūnijā. Sprūdu atbrīvoja 2018.gada februārī pēc tam, kad tiesa viņam noteica pusmiljona eiro lielu drošības naudu. Šis ir viens no lielākajiem drošības naudas apmēriem Latvijas tiesu sistēmas vēsturē, un to oficiāli samaksāja viņa brālis, uzņēmējs Kristaps Sprūds.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas