bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.07.2018 | Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija
LatviaLatvija

Digitālizācijas lieta. Pēdējie vārdi. Ēķis un Liepnieks

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Viena no skaļākajām un joprojām līdz galam neatrisinātajām korupcijas lietām tā dēvētā «digitalgeita» tuvojas sprieduma beigām. Ar apsūdzēto pēdējo vārdu tiks noslēgta digitālās televīzijas krimināllietas izskatīšana apelācijas instancē. BNN atspoguļo tiesas sēdes norisi.

Jāatgādina, ka uz apsūdzētā sola ir sēdējuši vairāki Latvijā ietekmīgi cilvēki – bijušais LNT valdes priekšsēdētājs, filmu producents Andrejs Ēķis, polittehnologs Jurģis Liepnieks, kādreizējais Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra (DLRTC) ģenerāldirektors Guntars Spunde un citi. Tā sauktie DTV «ideju autori» saņēmuši sodu, kas balstās vairāku minimālo algu apmērā, Ēķim – 120, Liepniekam – 200 stundu. Taču lēmums tiek pārsūdzēts apelācijas instancē, kur savu vainu lietā, kas mērāma vairāku miljonu eiro naudas atmazgāšanā, šie kungi neatzīst. Tikmēr tiesu materiāli liecina, ka vien no DLRTC ar Liepnieka līdzdalību tika izkrāpti vairāk nekā divi miljoni latu Kempmayer Media Limited (KML) un Kempmayer Media Latvia (KMLat) labā.

Tiesas secinājumos ir teikts, ka liecību un pierādījumu kopums dod pamatu atzīt, ka Andreja Ēķa un Jurģa Liepnieka nodomi nebija vērsti uz godīgas uzņēmējdarbības īstenošanu, bet nolūks bija slepus iesaistīties DTV projektā, ārēji radot maldīgu priekšstatu par DTV projekta īstenotāju, un, realizējot to, iedzīvoties, slēpjot naudas līdzekļus aiz KML akcionāriem, kur galējā labuma guvēji būtu viņi paši un citas personas no Latvijas.

6.JŪNIJA SĒDE. PĒDĒJAIS VĀRDS. SĒDES SĀKUMS

Tiesas sēdes digitalizācijas lietā ierasti sākušās pulksten 10.00, nevis 9.30, kā tas ieplānots 6.jūnijā. Izrādās, ka apsūdzētās personas bija nodomājušas, ka tā būs vienmēr, un neapskatījās grafiku, tāpēc 6.jūnija sēde sākas ar pusstundas kavēšanos.

Viena no galvenajām apsūdzētajām personām Andrejs Ēķis ieradies pulksten 9.45. Kamēr Jurģis Liepnieks vēl vēlāk. Tiesa paziņo, ka paņems pārtraukumu un gaidīs līdz 10.00, «jo nav pamata domāt, ka kāds neieradīsies un līdz ar to būtu jāpārceļ sēde».

Viens no apsūdzētajiem bijušais Kempmayer valdes loceklis, kurš apsūdzēts par krāpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apjomā, kā arī par uzņēmuma atbildīgā darbinieka pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, Jānis Zips čukstas ar pārējiem un jautā «vai mēs šodien beigsim ātrāk?».

Par krāpšanu un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apjomā apsūdzētais uzņēmējs Uldis Kokins ierodas pēdējais. Tiesnese jautā: «Vai laikus sajaucāt?» Uz ko viņš atbild apstiprinoši.

Tiesnese Ināra Logina beidzot 9.57 pasludina sēdi par atklātu un dod vārdu Andrejam Ēķim.

ĒĶIS APSŪDZĒTOS NESAUC PAR KRĀPNIEKIEM, BET «AMBICIOZIEM CILVĒKIEM»

Apsūdzība pret Ēķi balstās par DLRTC mantas lielā apmērā, proti, finanšu līdzekļu, iegūšanu ar viltu, saistot to ar procesu, ka Latvijā tiek realizēta pāreja no televīzijas analogās pārraides veida uz digitālo pārraidi.

Ēķis savu uzrunu sāk ar to, ka atceras krimināllietas sākumu 2003.gadā, tās nosaukšanu par digitālgeitu, politiķa un toreizējā premjera Eināra Repšes «pieslēgšanos» lietai un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka iesaisti.

Ēķis nešaubās, ka par katru apsūdzēto kaut ko arī «uzraks». Citējot: «Prokuratūra ierosinājusi krimināllietu pret 20 cilvēkiem – tāds liels bars, un gan jau par katru kaut ko «uzraks».»

Šeit ir jāatzīmē, ka ir jau kaut kas «uzrakts», tā kā 2015.gadā tiesas spriedums tā saucamās «digitālgeitas» lietā vēstīja par septiņiem cietumsodiem, sešiem naudas sodiem un pieciem attaisnotajiem.

Visvairāk Ēķis tomēr izceļ apsūdzības, kas skar sadārdzinājumu. Viņaprāt, apsūdzība nevērtē un neiedziļinās, kāpēc sadārdzinājums bija un kas tieši notika.

«Kas atteicas uz mani, 1995.gadā eksperimentālā kārtā mēs pamanījām, ka sākusies digitāla televīzija, un sapratām, ka tā drīzumā varētu nonākt līdz Latvijai. Es darīju visu, lai kaut kādā veidā ietekmētu cilvēkus, lai digitāla televīzija parādītos arī Latvijā. »

Ēķis uzskata, ka tiesas zālē sēž ambiciozi cilvēki, nevis tādi, kas būtu krāpnieki.

«Mani interesēja tikai tas, lai būtu televīzijas digitalizācija – lai tā tiktu pēc iespējas ātrāk ieviesta,» savu motivāciju miljonu vērtā darījuma iesaistē skaidro Ēķis.

«Jā, es konsultējos par to, kāda tehnika būtu vajadzīga», atzīst Ēķis. «Man bija svarīgi, lai tā nebūtu dārga un lai nebūtu tehnoloģijas nomaiņa. Mēs bijām domājuši, ka par to daļēji maksās televīzija un daļēji – lietotājs.»

Savu aizstāvības runu Ēķis nobeidz ar: «Es savu vainu neatzīstu. Pierādīt vai nepierādīt, krāpnieks vai ne krāpnieks, vārds uzņēmējs noved pie vārda uzņēmīgs. Esmu nevainīgs un pilnīgi pārliecināts par to, ko darīju.»

JURĢIS LIEPNIEKS – STILA PAZINĒJS UN PSIHOLOGS

Tiesas sēdes turpinājumā tiek dots vārds Jurģim Liepniekam.

Arī viņš nejūtas vainīgs. Viņaprāt, vainīgs ir Einārs Repše. «Šī lieta ir politiski motivēta. Jāsāk ar 2001.gada 1.augustu, kad Repše teica, ka dibinās jauno partiju Jaunais laiks, kuras mērķis būšot korupcijas apkarošana.»

Liepnieks, kurš apsūdzēts par līdzdalību krāpšanas organizēšanā, kā arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, savai aizstāvībai ir izvēlējies šova formātu, pārsvarā smīdinot apsūdzētos un salīdzinot Šķēles un Repšes ģērbšanās stilus. Liepnieks, kurš laikam augsti vērtē savu gaumi, ne tikai iejūtas stila eksperta lomā, sakot, ka «salīdzinājumā ar vienmēr nosvērto un eleganto Šķēli Repše paliek pliks», bet arī psihologa – «narcistiskajam Repšem bija kompleksi, jo viņš zināja, ka nekad nelīdzināsies Šķēlem».

«DTV lieta uzrodas «kā Dieva sūtīta dāvana», kad Repšes partija piedzīvo pirmās grūtības. Repšes reitingi krīt, tāpēc viņam kaut kas jādara, lai tos paceltu. Tieši tajā pašā laikā Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs (DLRTC), neko ļaunu nenojaušot, saka, ka viņiem vajag valdības akceptu, paši atnāk pie toreizējā ministru prezidenta Repšes, jo DLRTC nepieciešama valdības garantija,» uz situāciju šādi atskatās Liepnieks.

Viņš turpina: «Repšem tobrīd tieši tas bija vajadzīgs – tā bija lieta, ko beidzot varēja saukt par korupciju, blēdību. Repše izmantoja situāciju un metās to pasludināt.»

Jāatgādina, ka apsūdzībā norādīts, ka tieši Liepnieks organizēja sabiedrības Kempmayer Media Limited fiktīvu iesaistīšanu digitālās televīzijas ieviešanas procesā. Pēc apsūdzības aprakstā teiktā, Liepnieks vēlējies panākt, ka sabiedrība Kempmayer Media Limited tiek oficiāli atzīta par uzņēmumu, kas veic DTV izveidošanu Latvijā, bet patiesi projektu īstenotu citas personas.

Tiesas secinājumos uzsvērts, ka par dalību organizācijā liecina tādi apstākļi, ka Liepnieks, kuram nebija nekādu, ne tiešu, ne pastiprinātu tiesisku attiecību ar DLRTC, devās uz Londonu uz Līguma parakstīšanu kopā ar DLRTC pārstāvi Guntaru Spundi, bija klāt pie Līguma parakstīšanas un turpat sniedza  skaidrojumus par DLRTC statusu un deva nupat noslēgtajam Līgumam atbilstošu apsolījumu, ka DLRTC nokārtos bankas garantiju.

Apsūdzības daļā arī norādīts, ka noziedzīgā nodoma realizēšanai ir doti personīgie līdzekļi. Proti, Liepnieks par Kempmayer Media Limited un par tās akcionāru daļas uzturēšanu no saviem personīgajiem līdzekļiem samaksāja teju septiņus tūkstošus latu.

Minēts arī uzņēmums SIA Sofists, kur Liepnieks, būdams SIA Sofists direktores un, iespējams, savas nu jau bijušās sievas Diānas Urtānes darba devējs, izmantojis savs pilnvaras un devis Urtānei rīkojumus piestādīt Kempmayer Media Latvia apzināti fiktīvus rēķinus.

Saistībā ar SIA Sofists Liepniekam celta apsūdzība par to, ka viņš kā persona, kurai uzņēmumā ir tiesības pieņemt lēmumus un tiesības rīkoties ar uzņēmuma mantu vai finanšu līdzekļiem, izdarīja tīšas darbības, ļaunprātīgi izmantojot savas pilnvaras.

Liepnieks tikmēr apgalvo, ka uzņēmumā SIA Sofists nekāda naudas izkrāpšana saistībā ar Digitālais Latvijas radio un televīzijas centru nav notikusi, jo starp abiem uzņēmumiem neesot bijis līguma. Tur viņam ir taisnība. SIA Sofists vārdā Kempmayer Media Latvia tika izrakstīti fiktīvi rēķini. Kempmayer Media Latvia minētos rēķinus apmaksāja, kā rezultātā no Kempmayer Media Latvia valdījumā esošiem noziedzīgi iegūtajiem DLRTC finanšu līdzekļiem uz Liepniekam 100% apmērā piederošā uzņēmuma SIA Sofists kontu tika pārvesti noziedzīgi iegūti finanšu līdzekļi: 2003.gada 29.aprīlī 80 240 ASV dolāru, tas ir, 46 539,20 latu (pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa 2003.gada 29.aprīlī), 2003.gada 4. jūnijā 56 640 ASV dolāru, tas ir, 32 001,60 latu (pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa 2003.gada  4.jūnijā) un 2003.gada 24.septembrī 90 000 ASV dolāru, tas ir, 50 850 latu (pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa 2003.gada 24.septembrī), kopā 129 390, 80 latu.

Pārbaudot pierādījumus, to atzinusi arī tiesa – darījumi starp Sofists un KMLat bija fiktīvi. Arī pats Liepnieks to atzīst. Viņš apstiprinājis, ka līgums starp SIA Sofists un KMLat bija fiktīvs, jo nekādus sabiedrisko attiecību pakalpojumus viņš KMLat nav sniedzis, bet līgums bija vajadzīgs, lai ārēji radītu nepatiesu priekšstatu, ka nauda tiek maksāta par sniegtajiem pakalpojumiem, tādējādi mākslīgi radīts tiesisks pamats naudas pārskaitījumiem.

6.jūnija sēdē Liepnieks savu vainu neatzīst. Jo vairāk – viņš pārliecināts, ka «tiesneša spriedums pieļauj matemātisku kļūdu par vairākiem miljoniem». «Un mūs vēl vaino par krāpšanu. Varbūt, ja [tiesa] nekļūdītos, mēs nebūtu notiesāti? Tiesas spriedumos šī ir rupja kļūda. Ja viss būtu pareizi izrēķināts, būtu skaidrs, ka mēs neesam neko sadārdzinājuši – no sprieduma var saprast, ka vairāku miljonu sadārdzinājums bija plānots.»

«Kāds vispār man ar to sakars, ja sadārdzināšana, tad tas vēl būtu absurdāk? Vai ir kāds liecinieks, kāds dokuments, kāds pierādījums? Esmu notiesāts tikai par prokuratūras piedēvētiem nodomiem. Esmu pieteicis sev melu detektorus, liecinājis. Kā lai es vēl pierādu, ka man nebija tādu nodomu?» retoriski vaicā Liepnieks.

Jau vēstīts, ka 2015.gada 15.maijā tiesa nolēma atzīt par vainīgiem 13 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodu. Tikmēr piecas personas tika attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības. Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā.

Digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar DLRTC un KML meitasfirmas Kempmayer Media Latvia vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Tiesājams politiķis neatgūst kratīšanā konfiscētus tūkstošus

Eligijam Masjulim, bijušam Lietuvas Liberālās kustības priekšsēdētājam, kurš tiek tiesāts par saistību ar skaļu politiskās kukuļošanas lietu, nav izdevies atgūt skaidru naudu, kas kratīšanas laikā atrasta viņa mājās un konfiscēta.

BNN nedēļas apkopojums: Atklātu balsojumu par prezidentu? Ugunsgrēki Latvijā. Sarakstu iesniegšana 13.Saeimai

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Nākotne ; Izaugsme; Darījums; Ugunsgrēks.

Gada pirmajā pusē par 6% sarucis ievestu lietotu auto skaits

Latvijā šogad pirmajā pusgadā par 6% sarucis ievestu lietotu auto skaits, aģentūru informē Auto asociācijā.

airBaltic saņem desmito Airbus A220-300 lidmašīnu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 20.jūlijā Rīgā saņēma desmito Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-CSJ.

VID: Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn

Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Meža ugunsgrēka dzēšanai Valdgales pagastā piesaistīs papildu ugunsdzēsējus

Šobrīd ar meža ugunsgrēku Valdgales pagastā cīnās 60 ugunsdzēsēji, taču dienas gaitā plānots piesaistīt vēl 30 glābējus, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestaieraksts sociālajā tīklā Twitter.

Ventspilī meklē risinājumus aktuālajiem vides jautājumiem

Ventspilī piektdien, 20.jūlijā notika AS Ventspils tirdzniecības osta pārstāvju un vides speciālistu tikšanās ar Valsts vides dienesta pārstāvjiem.

Bērni ar funkcionāliem traucējumiem varēs saņemt ES fondu finansētus pakalpojumus

Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikta invaliditāte, būs pieejami sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi sociālo prasmju un funkcionālo spēju uzlabošanai. Šim mērķim no Eiropas Sociālā fonda projektu īstenošanai ir paredzēti vairāk nekā 4,2 miljoni eiro.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā gada griezumā palielinājies par 4,3%

Vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā 2018. gada jūnijā, salīdzinot ar 2017. gada jūniju ir palielinājies par 4,3%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4,8%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,7%.

Lībija noraida ES ieceri Ziemeļāfrikā veidot migrantu centrus

Lībija ir pret Eiropas Savienības piedāvāto risinājumu Ziemeļāfrikas valstīs veidot migrantu centrus, lai apturētu cilvēku plūsmu pāri Vidusjūrai uz ES. Tā norādījis Lībijas premjerministrs Fajezs al Saradžs, kurš arī uzsvēris, ka Briselei valsti neizdosies pārliecināt ar finansiālu motivāciju.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā jūlija sākumā – 1,212 miljardi eiro

Latvijā šogad jūlija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,212 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,8% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Sākoties festivālam Positivus, uz Tallinas šosejas būs intensīvāka satiksme

Sākoties mūzikas festivālam Positivus, kas nedēļas nogalē norisināsies Salacgrīvā, autovadītājiem jārēķinās ar intensīvu satiksmi uz Tallinas šosejas.

Spānija atceļ aresta orderi Katalonijas neatkarības pasludinātājam Pudždemonam

Spānijas Augstākā tiesa ir atcēlusi Eiropas aresta orderi bijušajam Katalonijas reģiona valdības galvam Karlesam Pudždemonam, jo Vācija ir atteikusies viņu izdot tiesāšanai par apsūdzību dumpja rīkošanā par Katalonijas reģiona neatkarības pasludināšanu 2017.gadā.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 11,6%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad pirmajos piecos mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 11,6% salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 1,728 miljonus.

Igaunijas rūpniecisko ražotāju cenas gadā augšup par 2,9%

Rūpniecisko ražotāju cenu indekss Igaunijā gada laikā no pērnā jūnija līdz 2018.gada jūnijam ir kāpis par 2,9%, attiecīgi radot arī eksporta cenu kāpumu, tā aplēsuši igauņu satistiķi.

Greiderēšana uz grants autoceļiem veikta vairāk nekā 52 000 km apjomā

Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, VAS Latvijas autoceļu uzturētājs grants autoceļiem, veica greiderēšanu 52 353 km apjomā un greiderējamā kārta atjaunota 3 228 kubikmetru apjomā.

Pētījums: Latvijā katrs trešais saņēmis piedāvājumu aizņemties naudu nelegāli

Gandrīz katrs trešais iedzīvotājs Latvijā jeb 31% respondentu atzīst, ka ir saņēmis piedāvājumus naudu aizņemties nelegālajā tirgū, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas pētījumā, ko šā gada jūlijā veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.

Putins aicina NATO beigt «bezatbildīgi» tuvināties Ukrainai un Gruzijai

Krievijas prezidents Vladimirs Putins paudis brīdinājumu NATO, lai militārā alianse neveido ciešākas saiknes ar Gruziju un Ukrainu, vērtējot, ka šāda politika esot bezatbildīga un tai varot būt sekas NATO, kuras politiķis gan nav konkretizējis.

Plāno atļaut pārtiku pēc derīguma termiņa beigām nodot labdarībai

Zemkopības ministrija sagatavojusi grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz, ka turpmāk konkrētas pārtikas produktu grupas pēc derīguma termiņa beigām varēs nodot labdarībai.

Ungārija iesūdzēta ES tiesā par aizliegšanu palīdzēt «nelegāliem imigrantiem»

Eiropas Komisija paziņojusi, ka Ungārijas likuma norma, ar ko palīdzēšana valstī nelikumīgi ieceļojušiem cilvēkiem atzīta par krimināllnoziegumu, ir pretrunā Eiropas Savienības tiesību aktiem, un tādēļ Ungārija ir iesūdzēta Eiropas Savienības tiesā.

Saeimas partijas nesteidz paust atbalstu Vējoņa kandidatūrai uz otru termiņu

Saeimā pārstāvētie politiskie spēki pašlaik nesteidz paust atbalstu Raimonda Vējoņa kandidatūrai uz otru termiņu Valsts prezidenta amatā.

Saglabāsies silts vietām pat karsts laiks

Tuvākajās dienās laika apstākļus Latvijā turpinās noteikt ciklons, līdz ar to debesis būs daļēji mākoņainas un vietām ir gaidāms lietus ar pērkona negaisu.

Jau trešo dienu turpina dzēst meža un kūdras ugunsgrēku Valdgales pagastā

Jau trešo dienu jeb 60 stundas turpina dzēst kūdras un meža ugunsgrēku Talsu novada Valdgales pagastā, kur degšana joprojām vietām notiek ar atklātu liesmu, bet citviet gruzd, informēja VUGD pārstāve Inta Palkavniece.

Maršruts nedēļas nogalei: Skārda bungu tūre, Dzīres Kuldīgā un Fono Cēsis

Arī šajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo brīvdienu pavadīšanai – Prāta Vētras koncerts Jelgavā, Dzīres Kuldīgā vai Fono Cēsis.

Lietuvas valdošā partija reklamējusies populārā TV seriālā

Sasniegt vēlētāju auditoriju var sasniegt dažādos veidos. Lietuvā valdošā Zemnieku un zaļo savienība to darījusi caur iecienītu televīzijas seriālu, tā šonedēļ secinājusi Lietuvas Centrālā Vēlēšanu komisija.

Jaunākie komentāri