bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 23.09.2018 | Vārda dienas: Vanda, Veneranda, Venija
LatviaLatvija

Digitālizācijas lieta. Pēdējie vārdi. Ēķis un Liepnieks

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Viena no skaļākajām un joprojām līdz galam neatrisinātajām korupcijas lietām tā dēvētā «digitalgeita» tuvojas sprieduma beigām. Ar apsūdzēto pēdējo vārdu tiks noslēgta digitālās televīzijas krimināllietas izskatīšana apelācijas instancē. BNN atspoguļo tiesas sēdes norisi.

Jāatgādina, ka uz apsūdzētā sola ir sēdējuši vairāki Latvijā ietekmīgi cilvēki – bijušais LNT valdes priekšsēdētājs, filmu producents Andrejs Ēķis, polittehnologs Jurģis Liepnieks, kādreizējais Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra (DLRTC) ģenerāldirektors Guntars Spunde un citi. Tā sauktie DTV «ideju autori» saņēmuši sodu, kas balstās vairāku minimālo algu apmērā, Ēķim – 120, Liepniekam – 200 stundu. Taču lēmums tiek pārsūdzēts apelācijas instancē, kur savu vainu lietā, kas mērāma vairāku miljonu eiro naudas atmazgāšanā, šie kungi neatzīst. Tikmēr tiesu materiāli liecina, ka vien no DLRTC ar Liepnieka līdzdalību tika izkrāpti vairāk nekā divi miljoni latu Kempmayer Media Limited (KML) un Kempmayer Media Latvia (KMLat) labā.

Tiesas secinājumos ir teikts, ka liecību un pierādījumu kopums dod pamatu atzīt, ka Andreja Ēķa un Jurģa Liepnieka nodomi nebija vērsti uz godīgas uzņēmējdarbības īstenošanu, bet nolūks bija slepus iesaistīties DTV projektā, ārēji radot maldīgu priekšstatu par DTV projekta īstenotāju, un, realizējot to, iedzīvoties, slēpjot naudas līdzekļus aiz KML akcionāriem, kur galējā labuma guvēji būtu viņi paši un citas personas no Latvijas.

6.JŪNIJA SĒDE. PĒDĒJAIS VĀRDS. SĒDES SĀKUMS

Tiesas sēdes digitalizācijas lietā ierasti sākušās pulksten 10.00, nevis 9.30, kā tas ieplānots 6.jūnijā. Izrādās, ka apsūdzētās personas bija nodomājušas, ka tā būs vienmēr, un neapskatījās grafiku, tāpēc 6.jūnija sēde sākas ar pusstundas kavēšanos.

Viena no galvenajām apsūdzētajām personām Andrejs Ēķis ieradies pulksten 9.45. Kamēr Jurģis Liepnieks vēl vēlāk. Tiesa paziņo, ka paņems pārtraukumu un gaidīs līdz 10.00, «jo nav pamata domāt, ka kāds neieradīsies un līdz ar to būtu jāpārceļ sēde».

Viens no apsūdzētajiem bijušais Kempmayer valdes loceklis, kurš apsūdzēts par krāpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apjomā, kā arī par uzņēmuma atbildīgā darbinieka pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, Jānis Zips čukstas ar pārējiem un jautā «vai mēs šodien beigsim ātrāk?».

Par krāpšanu un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apjomā apsūdzētais uzņēmējs Uldis Kokins ierodas pēdējais. Tiesnese jautā: «Vai laikus sajaucāt?» Uz ko viņš atbild apstiprinoši.

Tiesnese Ināra Logina beidzot 9.57 pasludina sēdi par atklātu un dod vārdu Andrejam Ēķim.

ĒĶIS APSŪDZĒTOS NESAUC PAR KRĀPNIEKIEM, BET «AMBICIOZIEM CILVĒKIEM»

Apsūdzība pret Ēķi balstās par DLRTC mantas lielā apmērā, proti, finanšu līdzekļu, iegūšanu ar viltu, saistot to ar procesu, ka Latvijā tiek realizēta pāreja no televīzijas analogās pārraides veida uz digitālo pārraidi.

Ēķis savu uzrunu sāk ar to, ka atceras krimināllietas sākumu 2003.gadā, tās nosaukšanu par digitālgeitu, politiķa un toreizējā premjera Eināra Repšes «pieslēgšanos» lietai un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka iesaisti.

Ēķis nešaubās, ka par katru apsūdzēto kaut ko arī «uzraks». Citējot: «Prokuratūra ierosinājusi krimināllietu pret 20 cilvēkiem – tāds liels bars, un gan jau par katru kaut ko «uzraks».»

Šeit ir jāatzīmē, ka ir jau kaut kas «uzrakts», tā kā 2015.gadā tiesas spriedums tā saucamās «digitālgeitas» lietā vēstīja par septiņiem cietumsodiem, sešiem naudas sodiem un pieciem attaisnotajiem.

Visvairāk Ēķis tomēr izceļ apsūdzības, kas skar sadārdzinājumu. Viņaprāt, apsūdzība nevērtē un neiedziļinās, kāpēc sadārdzinājums bija un kas tieši notika.

«Kas atteicas uz mani, 1995.gadā eksperimentālā kārtā mēs pamanījām, ka sākusies digitāla televīzija, un sapratām, ka tā drīzumā varētu nonākt līdz Latvijai. Es darīju visu, lai kaut kādā veidā ietekmētu cilvēkus, lai digitāla televīzija parādītos arī Latvijā. »

Ēķis uzskata, ka tiesas zālē sēž ambiciozi cilvēki, nevis tādi, kas būtu krāpnieki.

«Mani interesēja tikai tas, lai būtu televīzijas digitalizācija – lai tā tiktu pēc iespējas ātrāk ieviesta,» savu motivāciju miljonu vērtā darījuma iesaistē skaidro Ēķis.

«Jā, es konsultējos par to, kāda tehnika būtu vajadzīga», atzīst Ēķis. «Man bija svarīgi, lai tā nebūtu dārga un lai nebūtu tehnoloģijas nomaiņa. Mēs bijām domājuši, ka par to daļēji maksās televīzija un daļēji – lietotājs.»

Savu aizstāvības runu Ēķis nobeidz ar: «Es savu vainu neatzīstu. Pierādīt vai nepierādīt, krāpnieks vai ne krāpnieks, vārds uzņēmējs noved pie vārda uzņēmīgs. Esmu nevainīgs un pilnīgi pārliecināts par to, ko darīju.»

JURĢIS LIEPNIEKS – STILA PAZINĒJS UN PSIHOLOGS

Tiesas sēdes turpinājumā tiek dots vārds Jurģim Liepniekam.

Arī viņš nejūtas vainīgs. Viņaprāt, vainīgs ir Einārs Repše. «Šī lieta ir politiski motivēta. Jāsāk ar 2001.gada 1.augustu, kad Repše teica, ka dibinās jauno partiju Jaunais laiks, kuras mērķis būšot korupcijas apkarošana.»

Liepnieks, kurš apsūdzēts par līdzdalību krāpšanas organizēšanā, kā arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, savai aizstāvībai ir izvēlējies šova formātu, pārsvarā smīdinot apsūdzētos un salīdzinot Šķēles un Repšes ģērbšanās stilus. Liepnieks, kurš laikam augsti vērtē savu gaumi, ne tikai iejūtas stila eksperta lomā, sakot, ka «salīdzinājumā ar vienmēr nosvērto un eleganto Šķēli Repše paliek pliks», bet arī psihologa – «narcistiskajam Repšem bija kompleksi, jo viņš zināja, ka nekad nelīdzināsies Šķēlem».

«DTV lieta uzrodas «kā Dieva sūtīta dāvana», kad Repšes partija piedzīvo pirmās grūtības. Repšes reitingi krīt, tāpēc viņam kaut kas jādara, lai tos paceltu. Tieši tajā pašā laikā Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs (DLRTC), neko ļaunu nenojaušot, saka, ka viņiem vajag valdības akceptu, paši atnāk pie toreizējā ministru prezidenta Repšes, jo DLRTC nepieciešama valdības garantija,» uz situāciju šādi atskatās Liepnieks.

Viņš turpina: «Repšem tobrīd tieši tas bija vajadzīgs – tā bija lieta, ko beidzot varēja saukt par korupciju, blēdību. Repše izmantoja situāciju un metās to pasludināt.»

Jāatgādina, ka apsūdzībā norādīts, ka tieši Liepnieks organizēja sabiedrības Kempmayer Media Limited fiktīvu iesaistīšanu digitālās televīzijas ieviešanas procesā. Pēc apsūdzības aprakstā teiktā, Liepnieks vēlējies panākt, ka sabiedrība Kempmayer Media Limited tiek oficiāli atzīta par uzņēmumu, kas veic DTV izveidošanu Latvijā, bet patiesi projektu īstenotu citas personas.

Tiesas secinājumos uzsvērts, ka par dalību organizācijā liecina tādi apstākļi, ka Liepnieks, kuram nebija nekādu, ne tiešu, ne pastiprinātu tiesisku attiecību ar DLRTC, devās uz Londonu uz Līguma parakstīšanu kopā ar DLRTC pārstāvi Guntaru Spundi, bija klāt pie Līguma parakstīšanas un turpat sniedza  skaidrojumus par DLRTC statusu un deva nupat noslēgtajam Līgumam atbilstošu apsolījumu, ka DLRTC nokārtos bankas garantiju.

Apsūdzības daļā arī norādīts, ka noziedzīgā nodoma realizēšanai ir doti personīgie līdzekļi. Proti, Liepnieks par Kempmayer Media Limited un par tās akcionāru daļas uzturēšanu no saviem personīgajiem līdzekļiem samaksāja teju septiņus tūkstošus latu.

Minēts arī uzņēmums SIA Sofists, kur Liepnieks, būdams SIA Sofists direktores un, iespējams, savas nu jau bijušās sievas Diānas Urtānes darba devējs, izmantojis savs pilnvaras un devis Urtānei rīkojumus piestādīt Kempmayer Media Latvia apzināti fiktīvus rēķinus.

Saistībā ar SIA Sofists Liepniekam celta apsūdzība par to, ka viņš kā persona, kurai uzņēmumā ir tiesības pieņemt lēmumus un tiesības rīkoties ar uzņēmuma mantu vai finanšu līdzekļiem, izdarīja tīšas darbības, ļaunprātīgi izmantojot savas pilnvaras.

Liepnieks tikmēr apgalvo, ka uzņēmumā SIA Sofists nekāda naudas izkrāpšana saistībā ar Digitālais Latvijas radio un televīzijas centru nav notikusi, jo starp abiem uzņēmumiem neesot bijis līguma. Tur viņam ir taisnība. SIA Sofists vārdā Kempmayer Media Latvia tika izrakstīti fiktīvi rēķini. Kempmayer Media Latvia minētos rēķinus apmaksāja, kā rezultātā no Kempmayer Media Latvia valdījumā esošiem noziedzīgi iegūtajiem DLRTC finanšu līdzekļiem uz Liepniekam 100% apmērā piederošā uzņēmuma SIA Sofists kontu tika pārvesti noziedzīgi iegūti finanšu līdzekļi: 2003.gada 29.aprīlī 80 240 ASV dolāru, tas ir, 46 539,20 latu (pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa 2003.gada 29.aprīlī), 2003.gada 4. jūnijā 56 640 ASV dolāru, tas ir, 32 001,60 latu (pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa 2003.gada  4.jūnijā) un 2003.gada 24.septembrī 90 000 ASV dolāru, tas ir, 50 850 latu (pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa 2003.gada 24.septembrī), kopā 129 390, 80 latu.

Pārbaudot pierādījumus, to atzinusi arī tiesa – darījumi starp Sofists un KMLat bija fiktīvi. Arī pats Liepnieks to atzīst. Viņš apstiprinājis, ka līgums starp SIA Sofists un KMLat bija fiktīvs, jo nekādus sabiedrisko attiecību pakalpojumus viņš KMLat nav sniedzis, bet līgums bija vajadzīgs, lai ārēji radītu nepatiesu priekšstatu, ka nauda tiek maksāta par sniegtajiem pakalpojumiem, tādējādi mākslīgi radīts tiesisks pamats naudas pārskaitījumiem.

6.jūnija sēdē Liepnieks savu vainu neatzīst. Jo vairāk – viņš pārliecināts, ka «tiesneša spriedums pieļauj matemātisku kļūdu par vairākiem miljoniem». «Un mūs vēl vaino par krāpšanu. Varbūt, ja [tiesa] nekļūdītos, mēs nebūtu notiesāti? Tiesas spriedumos šī ir rupja kļūda. Ja viss būtu pareizi izrēķināts, būtu skaidrs, ka mēs neesam neko sadārdzinājuši – no sprieduma var saprast, ka vairāku miljonu sadārdzinājums bija plānots.»

«Kāds vispār man ar to sakars, ja sadārdzināšana, tad tas vēl būtu absurdāk? Vai ir kāds liecinieks, kāds dokuments, kāds pierādījums? Esmu notiesāts tikai par prokuratūras piedēvētiem nodomiem. Esmu pieteicis sev melu detektorus, liecinājis. Kā lai es vēl pierādu, ka man nebija tādu nodomu?» retoriski vaicā Liepnieks.

Jau vēstīts, ka 2015.gada 15.maijā tiesa nolēma atzīt par vainīgiem 13 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodu. Tikmēr piecas personas tika attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības. Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā.

Digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar DLRTC un KML meitasfirmas Kempmayer Media Latvia vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Vēlas «apcirpt» tiesu izpildītāju atlīdzību

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite aizvadītajā nedēļā sagatavojusi likumdošanas priekšlikumus, lai ierobežotu tiesu izpildītāju atalgojumu līdz 15% no to piedzītās summas.

BNN nedēļas apkopojums: Priekšvēlēšanu karstumā. Tiesiskums Latvijā. Baltijas valstu gatavošanās pāvestam

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Izaugsme; Nākotne; Cīņa; Saeimas vēlēšanas; Stagnācija; Pārmaiņas.

Tiesa Zeiļu patur apcietinājumā

Rīgas apgabaltiesa piektdien, 21.septembrī, nolēma paturēt apcietinājumā Rēzeknes-Aglonas diecēzes priesteri Pāvelu Zeiļu, kurš tiek turēts aizdomās par seksuālu vardarbību un cilvēktirdzniecību.

Saeimas komisija vienojas par pensiju regulējumu Diasporas likumā

Saeimas Ārlietu komisija piektdien, 21.septembrī, vienojās par pensiju regulējumu Diasporas likumā. Komisija iesniegtos priekšlikumus šajā jautājumā skatīja jau iepriekšējā sēdē, taču komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks-Kalniņš norādīja, ka jautājums ir sarežģīts, tādēļ nepieciešamas tālākas diskusijas, kas norisinājās piektdien.

RAKUS uzlabojušās ārstēšanas iespējas Krona slimības pacientiem

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un nutrīcijas klīnikā ir uzsākta pacientu ārstēšana ar pašlaik pasaulē pieejamo pēdējās paaudzes medikamentu Krona slimības ārstēšanai, kas no 2018.gada ir iekļauts arī kompensējamo zāļu sarakstā Latvijā.

Viesmīlības nozarei nākamgad varētu piemērot PVN 12% apmērā

Viesmīlības nozarei no nākamā gada janvāra varētu piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi 12% apmērā, līdzšinējo 21% vietā, paziņo finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

No 25.septembra sāks izsniegt vēlētāja apliecības

No otrdienas, 25.septembra līdz 6.oktobrim vēlētāji, kuriem ir tikai personas apliecība, bet nav pases, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajās nodaļās varēs izņemt vēlētāja apliecību dalībai 13.Saeimas vēlēšanās.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā augustā palielinājās par 1,0%

Šī gada augustā salīdzinājumā ar jūliju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 1,0%.

Gapoņenko veselības stāvokļa dēļ tiesa pārceļ viņa krimināllietas izskatīšanu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien pasludināja pārtraukumu krimināllietas skatīšanā, kurā par nacionālā naida kurināšanu apsūdzēts nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadonis Aleksandrs Gapoņenko.

Aptauja: Latvijā smēķē puse jauniešu 18 – 24 gadu vecumā

Latvijā smēķē puse jauniešu 18 –24 gadu vecumā, turklāt 28% no viņiem smēķē regulāri, liecina jaunākais Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss.

Bīskaps: Aizdomās turētajam priesterim Zeiļam slimnīcā veiks smagu operāciju

Seksuālās vardarbības un cilvēktirdzniecības lietā aizdomās turētajam Rēzeknes-Aglonas diecēzes priesterim Pāvelam Zeiļam piektdien, 21.septembrī, slimnīcā tiks veikta smaga operācija.

Pētījums: Bankomātos naudu izņem retāk, bet lielākas summas

Sabiedrībā ik pa laikam uzvirmo diskusija par atteikšanos no fiziskas jeb skaidras naudas izmantošanas, respektīvi, no banknošu un monētu lietošanas.

Dodoties uz Aglonu jārēķinās ar intensīvu satiksmi un papildu laiku ceļā

Dodoties uz Aglonu sakarā ar Viņa Svētības pāvesta Franciska vizīti, autobraucējiem jārēķinās ar intensīvu satiksmi un ilgāku ceļā pavadītu laiku, kā arī ar remontdarbiem atsevišķos ceļu posmos.

ASV soda Ķīnu par ieroču iegādi no Krievijas

Amerikas Savienotās Valstis ir paziņojušas par sankciju ieviešanu Ķīnas bruņotajiem spēkiem, jo tie no Krievijas iegādājušies iznīcinātāju lidmašīnas un raķešsistēmas. Vašingtonas skatījumā darījumos ir pārkāpts ASV likums, ar ko Krievijai noteiktas plaši soda pasākumi par jaukšanos 2016.gada ASV vēlēšanās.

Karavīriem mācību komandējumu laikā nodrošinās ģimenes atbalsta pasākumus

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Tie nosaka vienādas sociālās garantijas valsts drošības dienestā esošām personām, kā arī ģimenes atbalsta pasākumus karavīriem ilgstošā mācību komandējumā.

ES draud britiem ar šķiršanos bez vienošanās, prasa drīzu pretimnākšanu

Eiropas Savienības dalībvalstu līderi ir iecerējuši censties panākt, lai strīdi, kas saistīti Lielbritānijas izstāšanos tiktu atrisināti oktobra laikā.

VUGD priekšnieka vietnieku Sēli tur aizdomās par piesavināšanos nelielā apmērā

Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojs aizturējis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieku Intu Sēli un vēl vienu dienesta amatpersonu – vecāko inspektoru.

Latvijas skolās šogad par 309 audzēkņiem mazāk nekā pērn

Vispārējās izglītības programmās no 1. līdz 12.klasei šogad mācās par 309 skolēniem mazāk nekā pērn, liecina Valsts izglītības informācijas sistēmas dati uz šī gada 1.septembri.

Tuvākajās dienās vasara noslēgsies un iestāsies rudenīgi laika apstākļi

Latvijā piektdien, 21.septembrī, vēl saglabāsies karsts laiks. Saule mīsies ar mākoņiem, tomēr būtiski nokrišņi nav gaidāmi. Pastiprināsies dienvidu puses vējš, kas rietumu un centrālajos rajonos brāzmās sasniegs 15-17 m/s.

Lietuvas premjers pievērsies pārtikas dārdzībai, cenšas saasināt konkurenci

Daudzkārt veltījis kritiku pārtikas mazumtirdzniecības ķēdēm par augstām pārtikas cenām, Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis) ir pievērsies šim jautājumam. Viņš saskata kūtrumu konkurences uzrauga darbā un vēlas aicināt tirgū ienākt jaunus ārzemju mazumtirgotājus, vienlaikus pabalstot mazos vietējos veikalus.

Konceptuāli atbalsta ieceri stingrāk kontrolēt pakalpojumu sniegšanu internetā

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, kas nodokļu nomaksas jomā paredz stingrāk kontrolēt preču tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu internetā.

Patvaļīgi nocirstu koku vietā Rīgas vēsturiskajā centrā būs jāiestāda jauni

Rīgas vēsturiskajā centrā esošas zemes īpašniekiem bojā gājuša vai patvaļīgi nocirsta koka vietā būs jāiestāda jauns, ceturtdien, 20.septembrī, trešajā lasījumā lēma Saeima. 

Eksperti: Laika apstākļi reti veicina ceļu satiksmes negadījumus, neuzmanība gan

Analizējot kopējos ceļu satiksmes negadījumu iemeslus Rīgas reģionā 2016.gadā, konstatēts, ka lielākā daļa jeb 65% ceļu satiksmes negadījumu notiek pilsētās, vairumā – tieši skaidros vai saulainā laikā (43%). Tomēr laika apstākļi ļoti reti veicina ceļu satiksmes negadījumus, lielākajā daļā gadījumu vainojama ir autovadītāja neuzmanība vai nevērība.

Tiesa noraida LDz lūgumu mainīt Valsts dzelzceļa administrācijas pārstāvi Iesalnieku 

Tiesas procesā starp VAS Latvijas dzelzceļš un Valsts dzelzceļa administrāciju par Ventspils depo ēkas izmantošanu Administratīvā rajona tiesa noraidījusi LDz lūgumu nomainīt Valsts dzelzceļa administrācijas pārstāvi Juri Iesalnieku, kurš vienlaikus ir arī administrācijas direktors, liecina tiesas lēmums.