bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 16.12.2018 | Vārda dienas: Alvīne
LatviaLatvija

Digitālizācijas lieta. Pēdējie vārdi. Ēķis un Liepnieks

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Viena no skaļākajām un joprojām līdz galam neatrisinātajām korupcijas lietām tā dēvētā «digitalgeita» tuvojas sprieduma beigām. Ar apsūdzēto pēdējo vārdu tiks noslēgta digitālās televīzijas krimināllietas izskatīšana apelācijas instancē. BNN atspoguļo tiesas sēdes norisi.

Jāatgādina, ka uz apsūdzētā sola ir sēdējuši vairāki Latvijā ietekmīgi cilvēki – bijušais LNT valdes priekšsēdētājs, filmu producents Andrejs Ēķis, polittehnologs Jurģis Liepnieks, kādreizējais Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra (DLRTC) ģenerāldirektors Guntars Spunde un citi. Tā sauktie DTV «ideju autori» saņēmuši sodu, kas balstās vairāku minimālo algu apmērā, Ēķim – 120, Liepniekam – 200 stundu. Taču lēmums tiek pārsūdzēts apelācijas instancē, kur savu vainu lietā, kas mērāma vairāku miljonu eiro naudas atmazgāšanā, šie kungi neatzīst. Tikmēr tiesu materiāli liecina, ka vien no DLRTC ar Liepnieka līdzdalību tika izkrāpti vairāk nekā divi miljoni latu Kempmayer Media Limited (KML) un Kempmayer Media Latvia (KMLat) labā.

Tiesas secinājumos ir teikts, ka liecību un pierādījumu kopums dod pamatu atzīt, ka Andreja Ēķa un Jurģa Liepnieka nodomi nebija vērsti uz godīgas uzņēmējdarbības īstenošanu, bet nolūks bija slepus iesaistīties DTV projektā, ārēji radot maldīgu priekšstatu par DTV projekta īstenotāju, un, realizējot to, iedzīvoties, slēpjot naudas līdzekļus aiz KML akcionāriem, kur galējā labuma guvēji būtu viņi paši un citas personas no Latvijas.

6.JŪNIJA SĒDE. PĒDĒJAIS VĀRDS. SĒDES SĀKUMS

Tiesas sēdes digitalizācijas lietā ierasti sākušās pulksten 10.00, nevis 9.30, kā tas ieplānots 6.jūnijā. Izrādās, ka apsūdzētās personas bija nodomājušas, ka tā būs vienmēr, un neapskatījās grafiku, tāpēc 6.jūnija sēde sākas ar pusstundas kavēšanos.

Viena no galvenajām apsūdzētajām personām Andrejs Ēķis ieradies pulksten 9.45. Kamēr Jurģis Liepnieks vēl vēlāk. Tiesa paziņo, ka paņems pārtraukumu un gaidīs līdz 10.00, «jo nav pamata domāt, ka kāds neieradīsies un līdz ar to būtu jāpārceļ sēde».

Viens no apsūdzētajiem bijušais Kempmayer valdes loceklis, kurš apsūdzēts par krāpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apjomā, kā arī par uzņēmuma atbildīgā darbinieka pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, Jānis Zips čukstas ar pārējiem un jautā «vai mēs šodien beigsim ātrāk?».

Par krāpšanu un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apjomā apsūdzētais uzņēmējs Uldis Kokins ierodas pēdējais. Tiesnese jautā: «Vai laikus sajaucāt?» Uz ko viņš atbild apstiprinoši.

Tiesnese Ināra Logina beidzot 9.57 pasludina sēdi par atklātu un dod vārdu Andrejam Ēķim.

ĒĶIS APSŪDZĒTOS NESAUC PAR KRĀPNIEKIEM, BET «AMBICIOZIEM CILVĒKIEM»

Apsūdzība pret Ēķi balstās par DLRTC mantas lielā apmērā, proti, finanšu līdzekļu, iegūšanu ar viltu, saistot to ar procesu, ka Latvijā tiek realizēta pāreja no televīzijas analogās pārraides veida uz digitālo pārraidi.

Ēķis savu uzrunu sāk ar to, ka atceras krimināllietas sākumu 2003.gadā, tās nosaukšanu par digitālgeitu, politiķa un toreizējā premjera Eināra Repšes «pieslēgšanos» lietai un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka iesaisti.

Ēķis nešaubās, ka par katru apsūdzēto kaut ko arī «uzraks». Citējot: «Prokuratūra ierosinājusi krimināllietu pret 20 cilvēkiem – tāds liels bars, un gan jau par katru kaut ko «uzraks».»

Šeit ir jāatzīmē, ka ir jau kaut kas «uzrakts», tā kā 2015.gadā tiesas spriedums tā saucamās «digitālgeitas» lietā vēstīja par septiņiem cietumsodiem, sešiem naudas sodiem un pieciem attaisnotajiem.

Visvairāk Ēķis tomēr izceļ apsūdzības, kas skar sadārdzinājumu. Viņaprāt, apsūdzība nevērtē un neiedziļinās, kāpēc sadārdzinājums bija un kas tieši notika.

«Kas atteicas uz mani, 1995.gadā eksperimentālā kārtā mēs pamanījām, ka sākusies digitāla televīzija, un sapratām, ka tā drīzumā varētu nonākt līdz Latvijai. Es darīju visu, lai kaut kādā veidā ietekmētu cilvēkus, lai digitāla televīzija parādītos arī Latvijā. »

Ēķis uzskata, ka tiesas zālē sēž ambiciozi cilvēki, nevis tādi, kas būtu krāpnieki.

«Mani interesēja tikai tas, lai būtu televīzijas digitalizācija – lai tā tiktu pēc iespējas ātrāk ieviesta,» savu motivāciju miljonu vērtā darījuma iesaistē skaidro Ēķis.

«Jā, es konsultējos par to, kāda tehnika būtu vajadzīga», atzīst Ēķis. «Man bija svarīgi, lai tā nebūtu dārga un lai nebūtu tehnoloģijas nomaiņa. Mēs bijām domājuši, ka par to daļēji maksās televīzija un daļēji – lietotājs.»

Savu aizstāvības runu Ēķis nobeidz ar: «Es savu vainu neatzīstu. Pierādīt vai nepierādīt, krāpnieks vai ne krāpnieks, vārds uzņēmējs noved pie vārda uzņēmīgs. Esmu nevainīgs un pilnīgi pārliecināts par to, ko darīju.»

JURĢIS LIEPNIEKS – STILA PAZINĒJS UN PSIHOLOGS

Tiesas sēdes turpinājumā tiek dots vārds Jurģim Liepniekam.

Arī viņš nejūtas vainīgs. Viņaprāt, vainīgs ir Einārs Repše. «Šī lieta ir politiski motivēta. Jāsāk ar 2001.gada 1.augustu, kad Repše teica, ka dibinās jauno partiju Jaunais laiks, kuras mērķis būšot korupcijas apkarošana.»

Liepnieks, kurš apsūdzēts par līdzdalību krāpšanas organizēšanā, kā arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, savai aizstāvībai ir izvēlējies šova formātu, pārsvarā smīdinot apsūdzētos un salīdzinot Šķēles un Repšes ģērbšanās stilus. Liepnieks, kurš laikam augsti vērtē savu gaumi, ne tikai iejūtas stila eksperta lomā, sakot, ka «salīdzinājumā ar vienmēr nosvērto un eleganto Šķēli Repše paliek pliks», bet arī psihologa – «narcistiskajam Repšem bija kompleksi, jo viņš zināja, ka nekad nelīdzināsies Šķēlem».

«DTV lieta uzrodas «kā Dieva sūtīta dāvana», kad Repšes partija piedzīvo pirmās grūtības. Repšes reitingi krīt, tāpēc viņam kaut kas jādara, lai tos paceltu. Tieši tajā pašā laikā Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs (DLRTC), neko ļaunu nenojaušot, saka, ka viņiem vajag valdības akceptu, paši atnāk pie toreizējā ministru prezidenta Repšes, jo DLRTC nepieciešama valdības garantija,» uz situāciju šādi atskatās Liepnieks.

Viņš turpina: «Repšem tobrīd tieši tas bija vajadzīgs – tā bija lieta, ko beidzot varēja saukt par korupciju, blēdību. Repše izmantoja situāciju un metās to pasludināt.»

Jāatgādina, ka apsūdzībā norādīts, ka tieši Liepnieks organizēja sabiedrības Kempmayer Media Limited fiktīvu iesaistīšanu digitālās televīzijas ieviešanas procesā. Pēc apsūdzības aprakstā teiktā, Liepnieks vēlējies panākt, ka sabiedrība Kempmayer Media Limited tiek oficiāli atzīta par uzņēmumu, kas veic DTV izveidošanu Latvijā, bet patiesi projektu īstenotu citas personas.

Tiesas secinājumos uzsvērts, ka par dalību organizācijā liecina tādi apstākļi, ka Liepnieks, kuram nebija nekādu, ne tiešu, ne pastiprinātu tiesisku attiecību ar DLRTC, devās uz Londonu uz Līguma parakstīšanu kopā ar DLRTC pārstāvi Guntaru Spundi, bija klāt pie Līguma parakstīšanas un turpat sniedza  skaidrojumus par DLRTC statusu un deva nupat noslēgtajam Līgumam atbilstošu apsolījumu, ka DLRTC nokārtos bankas garantiju.

Apsūdzības daļā arī norādīts, ka noziedzīgā nodoma realizēšanai ir doti personīgie līdzekļi. Proti, Liepnieks par Kempmayer Media Limited un par tās akcionāru daļas uzturēšanu no saviem personīgajiem līdzekļiem samaksāja teju septiņus tūkstošus latu.

Minēts arī uzņēmums SIA Sofists, kur Liepnieks, būdams SIA Sofists direktores un, iespējams, savas nu jau bijušās sievas Diānas Urtānes darba devējs, izmantojis savs pilnvaras un devis Urtānei rīkojumus piestādīt Kempmayer Media Latvia apzināti fiktīvus rēķinus.

Saistībā ar SIA Sofists Liepniekam celta apsūdzība par to, ka viņš kā persona, kurai uzņēmumā ir tiesības pieņemt lēmumus un tiesības rīkoties ar uzņēmuma mantu vai finanšu līdzekļiem, izdarīja tīšas darbības, ļaunprātīgi izmantojot savas pilnvaras.

Liepnieks tikmēr apgalvo, ka uzņēmumā SIA Sofists nekāda naudas izkrāpšana saistībā ar Digitālais Latvijas radio un televīzijas centru nav notikusi, jo starp abiem uzņēmumiem neesot bijis līguma. Tur viņam ir taisnība. SIA Sofists vārdā Kempmayer Media Latvia tika izrakstīti fiktīvi rēķini. Kempmayer Media Latvia minētos rēķinus apmaksāja, kā rezultātā no Kempmayer Media Latvia valdījumā esošiem noziedzīgi iegūtajiem DLRTC finanšu līdzekļiem uz Liepniekam 100% apmērā piederošā uzņēmuma SIA Sofists kontu tika pārvesti noziedzīgi iegūti finanšu līdzekļi: 2003.gada 29.aprīlī 80 240 ASV dolāru, tas ir, 46 539,20 latu (pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa 2003.gada 29.aprīlī), 2003.gada 4. jūnijā 56 640 ASV dolāru, tas ir, 32 001,60 latu (pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa 2003.gada  4.jūnijā) un 2003.gada 24.septembrī 90 000 ASV dolāru, tas ir, 50 850 latu (pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa 2003.gada 24.septembrī), kopā 129 390, 80 latu.

Pārbaudot pierādījumus, to atzinusi arī tiesa – darījumi starp Sofists un KMLat bija fiktīvi. Arī pats Liepnieks to atzīst. Viņš apstiprinājis, ka līgums starp SIA Sofists un KMLat bija fiktīvs, jo nekādus sabiedrisko attiecību pakalpojumus viņš KMLat nav sniedzis, bet līgums bija vajadzīgs, lai ārēji radītu nepatiesu priekšstatu, ka nauda tiek maksāta par sniegtajiem pakalpojumiem, tādējādi mākslīgi radīts tiesisks pamats naudas pārskaitījumiem.

6.jūnija sēdē Liepnieks savu vainu neatzīst. Jo vairāk – viņš pārliecināts, ka «tiesneša spriedums pieļauj matemātisku kļūdu par vairākiem miljoniem». «Un mūs vēl vaino par krāpšanu. Varbūt, ja [tiesa] nekļūdītos, mēs nebūtu notiesāti? Tiesas spriedumos šī ir rupja kļūda. Ja viss būtu pareizi izrēķināts, būtu skaidrs, ka mēs neesam neko sadārdzinājuši – no sprieduma var saprast, ka vairāku miljonu sadārdzinājums bija plānots.»

«Kāds vispār man ar to sakars, ja sadārdzināšana, tad tas vēl būtu absurdāk? Vai ir kāds liecinieks, kāds dokuments, kāds pierādījums? Esmu notiesāts tikai par prokuratūras piedēvētiem nodomiem. Esmu pieteicis sev melu detektorus, liecinājis. Kā lai es vēl pierādu, ka man nebija tādu nodomu?» retoriski vaicā Liepnieks.

Jau vēstīts, ka 2015.gada 15.maijā tiesa nolēma atzīt par vainīgiem 13 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodu. Tikmēr piecas personas tika attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības. Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā.

Digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar DLRTC un KML meitasfirmas Kempmayer Media Latvia vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Prokuroru redzeslokā mēslojuma tirgotāji un Krievija

Lietuvas prokurori aizvadītajā nedēļā pavēstījuši, ka izskata iespēju uzsākt pirmstiesas izmeklēšanu pret desmit uzņēmumiem, kuri pērk lauksaimniecības mēslojumu no Krievijas uzņēmuma Minudobreniya, kas, iespējams, pārkāpj sankcijas, ko Eiropas Savienība noteikusi konkrētiem Krievijas uzņēmumiem un pilsoņiem.

BNN nedēļas apkopojums: Rīgas satiksmes shēmu burbulis. Igaunijā ceļ algu. Valdības gaita Latvijā

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Skandāls; Atbildība; Cīņa; Izaugsme; Grozījumi; Protesti.

Rimšēviča lietā viens no iesaistītajiem sācis liecināt

Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča kukuļošanas krimināllietā viens no apsūdzētajiem pēc apsūdzības izsniegšanas ir mainījis taktiku un sācis liecināt, informē Ģenerālprokuratūra. Lietā apsūdzēts Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons, taču prokuratūra neatklāj, kurš apsūdzētais liecina.

Vāc parakstus Ušakova atbrīvošanai no amata; mērs sasauc ārkārtas sēdi

Rīgas domes Nacionālās apvienības frakcija piektdien, 14.decembrī, vērsusies pie opozīcijas kolēģiem ar aicinājumu parakstīt pieprasījumu sasaukt domes ārkārtas sēdi, lai lemtu par priekšsēdētāja Nila Ušakova atbrīvošanu no ieņemamā amata.

Nākamgad mainīsies minimālā braukšanas maksa atsevišķos reģionālās vietējās nozīmes maršrutu autobusos

Saskaņā ar šī gada 1.jūnijā Sabiedriskā transporta padomes pieņemto lēmumu no nākamā gada 1.janvāra tiek mainīta minimālā braukšanas maksa atsevišķos reģionālajos vietējās nozīmes autobusos Pierīgas un Rīgas teritorijā, kā arī republikas nozīmes pilsētās un reģionālās attīstības centros.

KNAB lūgs apcietināt arī bijušo Rīgas satiksmes vadītāju Bemhenu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki piektdien, 14.decembrī, aizturējuši arī nu jau bijušo pašvaldības SIA Rīgas satiksme valdes priekšsēdētāju Leonu Bemhenu. KNAB sankciju par apcietinājuma piemērošanu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa skatīs piektdienas, 14.decembra, pēcpusdienā.

ES britiem piedāvā precizēt, bet ne pārskatīt Brexit vienošanos

Eiropas Savienības galotņu sanāksmē dalībvalstis nav piedāvājušas Lielbritānijas premjerministrei Terēzai Mejai nekādas būtiskas atkāpes no britu izstāšanās nolīguma projekta, kura ratifikācijai, iespējams, trūkst izšķirošā atbalsta britu parlamentā.

Eksperti: Fiskālā konsolidācija nākamgad ir neizbēgama

Jaunajai valdībai tās tuvākajos darbības mēnešos un arī veidojot 2019.gada valsts budžetu būs jāveic fiskālā konsolidācija jeb valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu līdzsvarošana. Šādu viedokli Fiskālās disciplīnas padome nosūtījusi Saeimai un Ministru kabinetam saistībā ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Veselības aprūpes finansēšanas likumā.

JV vēlas vienlīdzīgi sadalīt atbildības jomas valdībā

Jaunā Vienotība piedāvā potenciālajiem partneriem sadalīt atbildības jomas valdībā pēc paritātes principa, proti, katrs pārraudzītu vienādu jomu skaitu, neskatoties uz partijas pārstāvniecības apmēru Saeimā.

Ventspils opozīcija: Latvijas Satversme stāv pāri jebkādiem domes uzskatiem par to, kā jāpārvalda pilsēta

«Lai mēs pilnvērtīgi varētu strādāt, ir jāsaņem informācija un jābūt informētiem. Ja domes darbs tiktu organizēts domes sēdēs un komitejās, tad mums šāda iespēja būtu. Taču, tā kā domes darbs tiek «padzīts apakšā» zem citām institūcijām, šajā gadījumā komisijām, un mums [vairākumam opozīcijas deputātu] tur liegts piedalīties un saņemt dokumentus, tas nozīmē, ka tiek ierobežotas ne tikai mūsu kā deputātu tiesības, bet arī mūsu vēlētāju tiesības. Un tas, manuprāt, ir pats svarīgākais, kas ir pārkāpts,» tā decembra sākumā Administratīvajā tiesā Liepājā Ventspils pilsētas domes pretošanos ieviest proporcionalitātes principu komisijās un citās pakārtotās struktūrās raksturo Ventspils domes opozīcijas deputāts Aivis Landmanis.

Madara Cosmetics stratēģiskais investors iegādājas papildus 17% uzņēmuma akciju

Somijas uzņēmums Oy Transmeri Group Ab par 5,3 miljoniem eiro iegādājies 17% Latvijas kosmētikas ražotāja Madara Cosmetics akciju no Aigara Kesenfelda ģimenes uzņēmuma, nostiprinot pozīcijas kā lielākais ārzemju akcionārs uzņēmumā ar 23% akciju.

Igaunijā ceļ minimālo algu

Igaunijā nolemts minimālo mēnešalgu paaugstināt no 500 uz 540 eiro. Minimālais mēnešalgas jaunais apmērs stāsies spēkā no 2019.gada 1.janvāra, un tas nozīmē arī minimālās stundas likmes celšanu no 2,97 līdz 3,21 eiro pirms nodokļu nomaksas.

ASV prezidents distancējas no personiskā advokāta noziegumiem

Reaģējot uz amerikāņu advokāta Maikla Koena notiesāšanu par priekšvēlēšanu kampaņas noteikumu pārkāpšanu, viņa bijušais klients, šobrīd Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps ir noliedzis, ka būtu saistīts ar advokāta pārkāpumiem.

Šogad ar eParakstu parakstīti vairāk nekā 5,7 miljoni dokumentu

Šogad eParaksts dokumentu parakstīšanai Latvijā lietots vairāk nekā pusmiljonu reižu mēnesī un gada vienpadsmit mēnešos ar eParakstu parakstīti jau 5.7 miljoni dokumentu. eParakstu viedtālrunī sākuši lietot jau vairāk nekā 25 000 cilvēku.

Bīstamajās vietās uzstādītie fotoradari teju par pusi samazinājuši autoavāriju skaitu

Iepriekš bīstamajās vietās, kur uzstādīti stacionārie fotoradari, negadījumu kopskaits ir samazinājies par 47%, bet par 45% – smago ceļu satiksmes negadījumu skaits, liecina statistika.

Strasbūras terorists atrasts un nonāvēts apšaudē ar policiju

Francijas policija ir atradusi un apšaudē neitralizējusi vīrieti, kurš turēts aizdomās par terorakta sarīkošanu Ziemassvētku tirdziņā Strasbūras pilsētā, kur nogalināti divi un ievainoti 12 cilvēki.

JV sāk konsultācijas ar partijām par valdības veidošanu Kariņa vadībā

Jaunā Vienotība, veidojot valdību uzstās uz finanšu ministra amatu, jo tā ir gandrīz svēta lieta, ka Finanšu ministrijas vadība jāuzņemas premjera pārstāvētajai partijai, norāda JV pārstāvis, Saeimas deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

Problēma ar darbaspēku Baltijas valstīs varētu būt sasniegusi augstāko punktu

Problēma ar darbaspēka pieejamību Baltijā pašlaik varētu būt sasniegusi augstāko punktu, taču jau pēc gada situācija varētu mainīties darba devēju labā, prognozē Lietuvas personālatlases kompānijas Alisa Management Laboratory valdes priekšsēdētāja Alisa Miniotaite.

Autovadītāju ievērībai: Autoceļi apledo valsts centrālajā daļā un Zemgalē

Valsts centrālajā daļā un Zemgalē piektdien, 14.decembrī, vietām veidojas apledojums, apgrūtinot braukšanas apstākļus. Slidenos ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem.

KNAB izmeklē kukuļošanu trīs Rīgas satiksmes iepirkumos

Kriminālprocess, ko uzsācis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, ir saistīts ar trim pašvaldības uzņēmuma SIA Rīgas satiksme veiktajiem iepirkumiem. Tajā tiek izmeklēta amatpersonu kukuļošana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Atkāpusies Rīgas satiksmes valde; pagaidu valdi vadīs Anrijs Matīss

Visi pieci pašvaldības SIA Rīgas satiksme valdes locekļi Leons Bemhens, Emīls Jakrins, Larisa Loskutova, Andrejs Požarnovs un Inese Švekle galvaspilsētas mēram Nilam Ušakovam iesnieguši atlūgumus, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Nākamā nedēļa sāksies ar snigšanu

Nedēļas nogale gaidāma bez būtiskām laika apstākļu izmaiņām, bet nākamā nedēļa sāksies ar snigšanu, un gaisa temperatūra pakāpeniski pazemināsies.

Rīgas satiksmes iepirkumu lietā apcietina piecas no sešām aizturētajām personām

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētajā lietā par pašvaldības SIA Rīgas satiksme iepirkumiem tiesa drošības līdzekli apcietinājumu piemērojusi piecām no sešām aizturētajām personām, apliecinājis KNAB.

ANO klimata konferencē Guterešs aicina valstis uzupurēties

Polijā notiekošajā ANO klimata pārmaiņu konferencē organizācijas ģenerālsekretārs Antoniu Guterešs aicinājis pasaules valstis iet uz kompromisiem sīvajās savstarpējās sarunās par rīcību, kādu valstīm jāapņemas īstenot, lai cilvēce nepieļautu katastrofālas klimata pārmaiņas jau tuvā nākotnē.

Latvijā vāc parakstus par PVN samazināšanu medikamentiem

Sabiedrības iniciatīvu platformā ManaBalss.lv ir sākta parakstu vākšana ierosinājumam samazināt pievienotās vērtības nodokli medikamentiem 5% apmērā. Minēto priekšlikumu paredzēts iesniegt Saeimā.