bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 18.07.2018 | Vārda dienas: Rozālija, Roze
LatviaLatvija

Diskusija: darbojoties kopā, tranzīta nozarei ir nākotne

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Tikai darbojoties kopīgam mērķim un ieklausoties vienam otrā iespējams rast risinājumu tranzīta nozares tālākās attīstības nodrošināšanai, pie šāda secinājuma nonākuši Baltijas Asociācijas – transports un loģistika (BATL) rīkotās diskusijas «Vai varam vēl glābt tranzītu» dalībnieki.

Nozares pārstāvji aktīvi aicināja efektivizēt Latvijas dzelzceļa (LDz) darbību un pārmeta infrastruktūras maksas paaugstināšanu krītoša kravu apjoma situācijā. LDz un Satiksmes ministrijas pārstāvji aicināja uz nozares attīstību skatīties ilgstošākā laika periodā vismaz ar desmit līdz 20 gadu nogriezni, nevis tikai viena mēneša apjomā.

Reklāma:

 

BATL prezidente Inga Antāne uzsvēra, ka visa tranzīta infrastruktūra – dzelzceļa sliedes, ostas utt. ir Latvijas resursi, kuri kopīgi jāprot izmantot konkrētu mērķu sasniegšanai – kravu pārvadājumiem. Viņa ir pārliecināta, ka tranzīta nozarei ir nākotne, bet visiem jāsēžas pie kopīga galda un jāmeklē kopīgi risinājumi, tai skaitā runājot par dzelzceļa elektrifikācijas projekta realizēšanu un tā ietekmi uz nozari kopumā, kā arī vienotā tranzīta koridora tarifa izstrādi.

Transporta nozares eksperts Tālis Linkaits uzskata, ka tranzīta nozares pārstāvjiem ir aktīvi jādomā par kravu diversifikāciju, bet vienlaikus arī ir jāsamazina izmaksas. Vispirmām kārtām jau LDz izmaksas, kas padara Latvijas tranzīta koridoru nekonkurētspējīgu.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, zīmējot nākotnes prognozes, minēja, ka ogļu kravu apjomi Latvijas virzienā var samazināties pat par 70-80%, un aicināja aprēķināt dzelzceļa infrastruktūras izmaksas pie kravu apjoma 30 miljoni tonnas gadā pašreizējo aplēšu 50 miljoni tonnas gadā vietā, jo tā var izrādīties nākotnes realitāte, ņemot vērā Krievijas politiskās nostādnes pārorientēt kravas uz vietējām ostām un Eiropas enerģētikas politiku pēc iespējas samazināt enerģētisko atkarību no Krievijas.

Kompānijas SRR valdes loceklis Sergejs Sergejevs norādīja uz perspektīvām, ko paver tranzīta organizēšana pretējā virzienā – no Eiropas uz Krieviju, vienlaikus uzsverot, ka mazāka dzelzceļa infrastruktūras maksa dotu iespēju labāk konkurēt ar citu valstu piedāvājumiem.

Ventspils tirdzniecības ostas valdes loceklis Jānis Hāze iezīmēja LDz koncerna attīstību pēdējos desmit gados, norādot, ka investīcijas nav padarījušas tā darbību efektīvāku, kā arī nav sekmējušas infrastruktūras tarifa samazinājumu.

LDz viceprezidents Aivars Strakšas uzsvēra, ka dzelzceļa infrastruktūras maksa no nākamā gada palielināta tikai inflācijas līmenī, turklāt LDz ir samazinājis savas izmaksas par 10%.

Dzelzceļa infrastruktūras uzņēmuma LatRailNet valdes priekšsēdētāja Justīne Hudenko uzskata, ka ir svarīgi veidot kopīgu tranzīta koridora tarifu un visiem tajā iesaistītajiem vienoties par labākajiem spēles noteikumiem.

Savukārt Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands, atspēkojot pārmetumus par valdības neieklausīšanos tranzīta nozarē, paaugstinot akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, solīja, ka ministrija cīnīsies, lai daļa no iekasētās naudas par akcīzes nodokli dīzeļdegvielai valsts subsīdiju veidā atgrieztos dzelzceļa infrastruktūrā.

BATL diskusiju rīkoja saistībā ar satraucošo situāciju tranzīta nozarē, kad pie kravu apjoma krituma un LDz nolēmis no nākamā gada paaugstināt tarifus kravu pārvadājumiem, lai meklētu risinājumus tranzīta nozares attīstībai un krīzes pārvarēšanai arvien pieaugošas konkurences apstākļos un situācijā, kad kaimiņvalsts Krievija mērķtiecīgi samazina caur Latviju transportēto kravu plūsmu.

Diskusijas rezultātā tapušos priekšlikumus plānots iesniegt Valsts prezidentam un Ministru prezidentam, lai pievērstu valsts augstāko amatpersonu uzmanību iespējamai problēmsituācijai otrajā lielākajā Latvijas tautsaimniecības nozarē.

Ref:103.000.103.7452


Pievienot komentāru

Ierobežos satiksmi Kārļa Ulmaņa gatvē

Saistībā ar ūdensvada tīkla remontdarbiem no 23.jūlija puksten 7.00 līdz 27.jūlija puksten 24.00 tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme Kārļa Ulmaņa gatvē, pie ēkas Cīruļu ielā 4.

Talsu novadā degošā meža dēļ evakuē apdzīvotu vietu Stikli Ventspils novadā

Plašā meža un kūdras ugunsgrēka dēļ, kas izcēlies Talsu novada Valdgales pagastā, trešdien, 18.jūlijā, no blakus esošā Ventspils novada tiek evakuēta apdzīvota vieta Stikli Puzes pagastā, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses pārstāve Inta Palkavniece.

Latvijas augļu realizācija citās Baltijas valstīs pieaugusi par 0,5%

Galvenais no Latvijas izvesto augļu un ogu tirgus ir Baltijas valstis, kurās šā gada pirmajos četros mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš realizācija palielinājusies par 0,5%.

Latvijā jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina trešdien, 18.jūlijā, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Ugunsgrēka dzēšanas darbi Valdgales pagastā turpinās jau 20 stundu; šobrīd apturēti vēja dēļ

Ziemeļkurzemes virsmežniecības uzraugāmajā teritorijā Talsu novada Valdgales pagasta Lielsalās 17.jūlija vakarpusē izcēlās paaugstinātas bīstamības meža ugunsgrēks kūdras izstrādes purvā. Pastāv iespēja, ka ugunsgrēks izcēlies kūdras ieguves rezultātā.

JKP līderi Saeimas vēlēšanās būs Jurašs, Strīķe, Bordāns, Feldmanis un Šuplinska

Jaunās konservatīvās partijas līderi Saeimas vēlēšanās būs Juris Jurašs, Juta Strīķe, Jānis Bordāns, Krišjānis Feldmanis un Ilga Šuplinska.

18,5% Latvijas iedzīvotāju ir bērni

Šī gada sākumā 18,5% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 17 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Koalīcijas partijas vēlas palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2,5% vai 3% no IKP

Valdošās koalīcijas partijas rosina palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2,5% vai 3% no iekšzemes kopprodukta.

Paplašina parādnieku datu bāzi – KIB pievienojas arī Gelvora

Kredītinformācijas Birojs noslēdzis sadarbības līgumu par datu apmaiņu ar parādu piedziņas un uzraudzības uzņēmumu Gelvora, tādejādi ievērojami paplašinot fizisko un juridisko personu kredītvēsturu datu bāzi.

Bankā: Iedzīvotāji ceturksnī veselībai tērē vidēji no 50 līdz 100 eiro

84% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem pēdējo trīs mēnešu laikā ir izmantojuši medicīnas pakalpojumus un tikai 5% visus izdevumus segusi veselības apdrošināšana, atklāj Norvik Bankas veiktā aptauja.

Krievijā paildzina režisora Serebreņņikova mājas arestu

Tiesa Maskavā ir lēmusi pagarināt mājas arestu atzītajam krievu teātra un kinorežisoram Kirilam Serebreņņikovam, kurš apsūdzēts par valsts naudas piesavināšanos.

Parakstīts trešais Rail Baltica līdzfinansējuma līgums

Šī gada 13.jūlijā parakstīja Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzfinansējuma līgumu Rail Baltica dzelzceļa līnijas infrastruktūras būvniecībai. Līguma vērtība ir gandrīz 130 miljoni eiro no kuriem CEF ieguldījums sasniegs 110 miljonu eiro, kas ir 85% no visiem attiecināmajiem izdevumiem

Zviedrija lūdz palīdzību cīņā ar mežu ugunsgrēkiem

Zviedija ir aicinājusi Eiropas Savienības dalībvalstis palīdzēt tai dzēst desmitiem mežu ugunsgrēku, no kuriem daļa skārusi arī apvidus aiz polārā loka.

Plāno palielināt kompensācijas nepilngadīgajiem cietušajiem

Saeimas Juridiskā komisija trešajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus, kas paredz palielināt izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru nepilngadīgiem cietušajiem.

Igaunijā brīdina uzmanīties no pārkaršanas tveicē un ultravioletā starojuma

Meteorologi Igaunijā izziņojuši brīdinājumu par valstī neierastu karstumu, aicinot iedzīvotājus uzmanīties no pārkaršanas saulē šonedēļ, kad gaisa temperatūra daudzviet Igaunijā pārsniegusi 30 grādus.

Latvijas krājbankas administrators jūnijā atguvis 1,038 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad jūnijā atguvis 1,038 miljonus eiro, kas ir 6,9 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Slēgto internātskolu pedagogu atlaišanas pabalstu izmaksai paredz 300 000 eiro

Valdība konceptuāli atbalstīja finansējuma pārdali 300 000 eiro apmērā, lai Izglītības un zinātnes ministrija varētu nodrošināt atlaišanas pabalstu izmaksu pedagogiem pašvaldību dibināto internātskolu reorganizācijas un slēgšanas gadījumā.

Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, tā iekšlietu ministrs

Maksātnespējas administratora, advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes atklāj Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

Cilvēktiesību tiesa konstatē Krievijas pārkāpumus Pussy Riot un Poļitkovskas lietās

Eiropas Cilvēktiesību tiesa konstatējusi, ka Krievija ir pārkāpusi cilvēktiesības divās skaļās krimināllietās, proti, aktīvistu grupas Pussy Riot apcietināšanā un notiesāšanā, kā arī žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavības izmeklēšanā.

Valdība apstiprina izmaiņas mēslošanas līdzekļu aprites likumā

Valdība pieņem Zemkopības ministrijas  sagatavotos grozījumus Mēslošanas līdzekļu aprites likumā.

ES vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā augušas

Latvijā maijā salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš piena produktu cenas nav pieaugušas. Tikmēr Eiropas Savienībā kopumā vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā, salīdzinot ar aprīli, turpināja augt.

ES paraksta bloka lielāko brīvās tirdzniecības līgumu ar Japānu

Eiropas Savienība un Japāna ir noslēgušas savstarpēju brīvās tirdzniecības līgumu, kas attieksies uz turpat trešo daļu no visas pasaules iekšzemes kopprodukta un 600 miljonu cilvēku ekonomisko aktivitāti.

VNĪ: Okupācijas muzeja būvuzraudzībai piedāvājumus iesnieguši vairāki pretendenti

VAS Valsts nekustamie īpašumi šonedēļ atver iepirkumu un uzsāk vērtēšanu Okupācijas muzeja ēkas pārbūves, tai skaitā jaunas piebūves būvniecības uzraudzībai.

Vēl neskata likumprojektu, kas paredz eID kartes noteikšanu par obligātu dokumentu no 2023.gada

Valdība vēl neskatīja likumprojektu, kas paredz no 2023.gada elektroniskās identifikācijas kartes noteikt par obligātu identifikācijas dokumentu visiem valsts iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu.

Latvijā piecos mēnešos importēts par 7% mazāk cigarešu nekā pirms gada

Latvijā šogad pirmajos piecos mēnešos ievesti 1,828 miljardi cigarešu, kas ir par 7% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Valsts ieņēmumu dienests Akcīzes preču pārvaldes apkopotā informācija.