Diskusija par Krieviju: žurnālistam parāda durvis

Eksperti Austrumu kaimiņu jomā (no kreisās): I. Šuvajevs, K. Daukšts, I. Auziņa, A. Kampars

Daugavpils universitātē notikusi diskusija «Kādi Latvijai ir austrumu kaimiņi?». Eksperti politikas, ekonomikas un kultūras jomās analizēja Latvijas attiecības ar ietekmīgāko kaimiņvalsti – Krieviju, pie viena skarot arī attiecības ar Baltkrieviju. Zinātniskās sanāksmes darba valoda – latviešu. Diskusija noslēdzās ar žurnālista izraidīšanu.

Šāda veida diskusija Daugavpilī notiek ceturto reizi pēc kārtas. Pirms tam līdzīgas tikšanās noritēja Rīgā, Gulbenē un Rēzeknē. Pastāvīgais vadītājs – Latvijas Universitātes prof. Dr. phil. Igors Šuvajevs, bet ekspertu sastāvs katrā tikšanās reizē mainās. Pasākums Daugavpilī, kas notiek projekta «Eirodzīve – kāpēc?» ietvaros, neizraisīja uzņēmēju, radošās inteliģences, augstskolas pasniedzēju un studentu, kā arī pilsētas pašvaldības darbinieku sakāpinātu interesi.

Lūk, tādēļ arī profesors Šuvajevs neslēpa, ka sabiedrības vairākumam, vispārīgos vilcienos «starpvalstu attiecību problēmas globalizācijas ietvaros» nav interesantas, taču izteica cerību, ka domu apmaiņa Daugavpils universitātē palīdzēs sabiedrībai gūt izvērstāku informāciju par apspriežamo tematu.

Eksperts savstarpējo attiecību jautājumos ar Krieviju, asociētais profesors, politologs Kārlis Daukšts izklāstīja austrumu kaimiņa vēsturiskās izveidošanās un attīstības aspektus pilnīgā saskaņā ar skolu mācību grāmatām: Krievija ir milzīga zeme; lielvalsts, kas pastāvīgi nostiprina savu teritoriju; Krievijā vara vienmēr ir bijusi personificēta; Krievijā tradicionāli privātā iniciatīva un politiskā vara ir savstarpēji saistītas. Attieksmē pret Latviju viņa secinājumi nebija iepriecinoši: Eiropas Savienības vājais posms, katastrofāla demogrāfiskā situācija, etniskās nesaskaņas, ekonomikas pakļautība ārzemju ietekmei, kas rada labvēlīgu augsni kritikai no Austrumiem. Stāstot par augstāko izglītību Latvijā, Daukšts negatīvi atsaucās par krievu grupu slēgšanu augstskolās: pasniedzēju un studentu aizplūšana uz privātajām krievvalodīgajām augstskolām noved pie valstij nelojālas attieksmes padziļināšanās sabiedrībā.

Pazīstamā latviešu rakstniece Irina Auziņa aplūkoja savstarpējās attiecības ar kaimiņiem caur kultūras prizmu. Viņasprāt, kultūras sakari spēlē nozīmīgu lomu valstisko attiecību veidošanā ar Krieviju un Baltkrieviju. Kultūras saites attīstās pie visiem režīmiem. «Apbēdina vienīgi kultūrai atvēlēto līdzekļu trūkums», uzsvēra Auziņas kundze.

Par ekonomisko attiecību nozīmi ar Krieviju savu viedokli pauda bijušais ekonomikas ministrs, bet šobrīd partijas «Vienotība» ģenerālsekretārs Artis Kampars. Kā svarīgāko Latvijas vērtību kaimiņu acīs, Kampars minēja valsts lielo tranzīta un loģistikas potenciālu. Viņaprāt, priekšrocības rada arī apstāklis, ka Latvijas iedzīvotāju vairākums pārvalda krievu valodu un zina kaimiņu tradīcijas, kas ļauj Latvijas pusei vienkāršāk un ātrāk ar tiem vienoties. «Sadarbībā vajag vairāk balstīties uz argumentiem «par», nevis – «pret». Tādēļ nepieciešams diskutēt, diskutēt un vēlreiz diskutēt», akcentēja Kampara kungs.

Neiztika arī bez darvas karotes. Runājot par Visaginas atomelektrostacijas būvniecības projektu (kur, turklāt, iespējams tiks uzstādīts tās pašas firmas reaktors, ka darbojās Fukušimā), Kampars raksturoja Krievijas lobiju rīcību, kas vērsta uz to, lai uzbūvētu analoģisku atomelektrostaciju Kaļiņingradas apgabalā, kā «negodīgu un netīru, kurai nav nekā kopēja ar konkurenci».

Gandrīz pusotra stundu ilgstošo vienmērīgo ekspertu solo iztraucēja Daugavpils ziņu portāla Gorod.lv mediju direktore Jeļena Kuranova. Viņa asā formā krieviski vērsa pasākuma organizatoru uzmanību faktam, ka diskusija no problēmu apspriešanas pārvērtusies par «Krievijas nomelnošanu». Šī runa izskanēja uzkrītošā disonansē ar līdzšinējo akadēmisko domu apmaiņas manieri, ko vēl vairāk padziļināja Kuranovas uzsvērti pozitīvā attieksme pret Krieviju un uzstāšanās svešvalodā. Profesors Šuvajevs norādīja žurnālistei uz durvīm, raisot neizpratni autoritatīvo viesu acu skatos. «Vienotības» ģenerālsekretāra aicinājums «diskutēt, diskutēt un vēlreiz diskutēt», cik noprotams, uz Rīgas filozofu neattiecas.

Ref: 010.000.103.724

Saistītie raksti

2 KOMENTĀRI

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas