bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 18.02.2020 | Vārda dienas: Kintija, Kora
LatviaLatvija

Vai gaidīt jaunus grozījumus tikko veiktajā OIK reformā?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Grozījumi obligātā iepirkuma komponentes (OIK) reformā neilgi pēc tās stāšanās spēkā būtu bezatbildīgs solis,» pauž Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons. Viņš skaidro, ka pēdējā laika diskusijas par izmaiņām OIK sistēmā ražojošo uzņēmumu vidū rada lielu satraukumu un nedrošību par nākotni.

«OIK reforma ir vairāku gadu darba rezultāts, un tās ir izmaiņas, ar kurām uzņēmumi ir rēķinājušies, plānojot savu darbību un attīstību, tāpēc OIK reformas grozījumi neilgi pēc to stāšanās spēkā būtu bezatbildīgs solis. Kamēr mēs Latvijā diskutējam, kā šādiem uzņēmumiem atvieglojumus atņemt, Igaunijas valdība rīkojas tieši pretēji: apzinoties rūpniecības uzņēmumu lomu valsts ekonomikas attīstībā, pagājušajā nedēļā valdība nolēma par 90% samazināt elektroenerģijas akcīzes nodokli energointensīvajiem uzņēmumiem,» uzsver Jākobsons.

Viņš arī norāda, ka bez OIK reformas notiktu ražošanas uzņēmumu aizplūšana no Latvijas, būtu kavēta jaunu investīciju ienākšana valstī, bet vairākiem Latvijas uzņēmumiem varētu draudēt pat darbību pārtraukušā uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs liktenis.

OIK diferenciācija, kas stājās spēkā no 2018.gada 1.janvāra, mazinājusi pārmērīgo izmaksu slogu Latvijas energoietilpīgajiem uzņēmumiem, uzskata Jākobsons, piebilstot, ka lielie ražošanas uzņēmumi Latvijā ir lielākie elektroenerģijas patērētāji un tādējādi arī lielākie OIK maksātāji. Pirms OIK reformas sākšanas slogs, ko šie maksājumi radīja lielajiem uzņēmumiem, bijis nesamērīgs.

«OIK būtībā ir nodoklis atjaunojamo energoresursu ražošanas atbalstam. Šīm subsīdijām vajadzīga konkrēta summa, kuras apmēru mēs nezinām, taču lielie uzņēmumi maksā lauvas tiesu OIK maksājumu. Vienam uzņēmumam tie ir pat vairāki miljoni gadā, kas ir milzīgs slogs. Piemēram, Liepājas metalurgam OIK maksājums gadā veidoja teju desmit miljonus eiro. Tagad, kad šis uzņēmums vairs nestrādā, šī OIK maksājuma daļa jāsedz pārējiem tirgus dalībniekiem,» tā Jākobsons.

Jau ziņots, ka līdz šim kopumā ministrija atcēlusi atļaujas 15 elektrostacijām, kas ļāvis novērst iespējamo obligātā iepirkuma komponentes (OIK) kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos desmit gados par aptuveni 214 miljoniem eiro, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) aprēķini.

Energoietilpīgajiem uzņēmumiem elektrības cenas veido ievērojamu daļu produkcijas pašizmaksas, tādējādi tiešā veidā ietekmējot Latvijas konkurētspēju ar citām valstīm. «Uzņēmumiem, kas elektrību tērē ražošanai, OIK maksājumi veido vidēji 16% procentus no visām ražošanas izmaksām, kamēr mazajiem un vidējiem uzņēmumiem vidēji tikai 2% no produkcijas ražošanas izmaksām,» norādīja Jākobsons.

Pēc viņa teiktā, OIK reformas ieviešana, kas uzņēmumiem izmaksas par elektroenerģiju ļāvusi samazināt, ir priekšnoteikums ne vien jaunu uzņēmumu ienākšanai Latvijā, bet arī esošo saglabāšanai un valsts rūpniecības nozares attīstībai kopumā.

«OIK reforma lielajiem uzņēmumiem izmaksu ziņā kaut nedaudz ļāvusi tuvoties kaimiņvalstu un ģeogrāfiski mums tuvo valstu elektroenerģijas cenām. Diemžēl nevaram konkurēt ar Skandināvijas valstīm, kur elektrība ir daudz lētāka. Ārvalstu uzņēmēji, kuri vienmēr analizē ražošanas izmaksas konkrētā valstī, diez vai atvērs rūpnīcu Latvijā, ja izmaksas būs milzīgas. Mēs šo gadu laikā jau esam zaudējuši vairākas rūpnīcas, kas lielo elektrības izmaksu dēļ tiek būvētas nevis Latvijā, bet, piemēram, ASV. Lielie nozares uzņēmumi Latvijā nodrošina 70% darba vietu privātajā sektorā un šobrīd eksportē vairāk nekā 70% produkcijas, bet nodokļi paliek šeit. Latvijai kā mazai valstij eksports un ražošana ir izšķiroši svarīga ekonomiskajai attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai,» situāciju raksturoja Jākobsons.

Viņš atzina, ka risinājumus, kā mazināt elektrības izmaksu slogu uz energoietilpīgo uzņēmumu attīstību, meklē visas Eiropas valstis.

«Katra valsts, protams, cenšas šos jautājumus risināt citā veidā. Vācijā, piemēram, ir valsts atbalsts konkrētu nozaru ražotājiem, kur viņiem izdevumus par elektrību daļēji kompensē. Citas valstis elektrības cenu regulēšanai izmanto arī savus dabas resursus. Taču diemžēl visās kaimiņvalstīs elektrības cenas ir zemākas,» atzīmēja Jākobsons.

Kā ziņots, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) ir paziņojusi par iebildumiem pret Ekonomikas ministrijas (EM) rastajiem risinājumiem OIK mazināšanai sezonāliem pieslēgumiem un OIK fiksētās daļas mazināšanai. LOSP ieskatā šādā veidā nesamazināsies elektrības rēķini, bet joprojām būs apgrūtināta uzņēmējdarbība, tajā skaitā lauksaimnieciskā ražošana un konkurētspēja.

Šī gada 23.februārī EM notikušajā darba sanāksmē klātesošajiem bija izdevies rast risinājumus OIK mazināšanai sezonāliem pieslēgumiem un OIK fiksētās daļas mazināšanai. Tostarp līdz šā gada 1.aprīlim plānots mainīt regulējumu, lai pieslēgumiem ar sezonālu patēriņu (gan juridiskām personām, gan mājsaimniecībām) būtu iespēja atteikties no jaudas bez garantētas jaudas atgriešanas uz deviņiem mēnešiem. Papildu plānots piedāvāt arī iespēju pieslēgumiem ar jaudu ir virs 100 ampēriem samazināt jaudu līdz deviņiem mēnešiem, ja noteiktu periodu gadā jauda tiks izmantota efektīvi.

Mājsaimniecības ar lielu pieslēguma jaudu, bet mazu elektroenerģijas patēriņu, prioritāri ir aicinātas izvērtēt esošā pieslēguma jaudas nepieciešamību un atteikties no nevajadzīgās jaudas, samazinot to bez maksas līdz nepieciešamajam līmenim. To var izdarīt, sazinoties telefoniski ar AS Sadales tīkls vai elektroniski portālā www.sadalestikls.lv. Vienlaikus līdz šā gada 1.aprīlim plānots mājsaimniecībām piedāvāt iespēju gada laikā atjaunot pieslēguma jaudu uz vienu mēnesi, sedzot tikai pieslēguma atjaunošanas tehniskās izmaksas.

Elektroenerģijas patērētājus, kuriem ir tā saucamie «nulles» pieslēgumi, kas vēsturiski izveidoti ar lielu jaudu, bet šobrīd elektroenerģija netiek patērēta, aicināti rast individuālus risinājumus, konsultējoties ar Sadales tīkla darbiniekiem.

Jau ziņots, ka Latvijas lauksaimnieku janvāra elektroenerģijas rēķini saistībā ar izmaiņām OIK finansēšanas modelī ir par 40–60% augstāki nekā rēķini par decembri. Elektroenerģijas rēķinu summas pieaugums veidojies rēķina pozīcijā «jaudas obligātā iepirkuma komponente par ampēriem», kas ir maksājums par pieslēguma jaudu, kura nesezonas laikā netiek izmantota.

Tāpat vēstīts, ka no šā gada 1.janvāra mainīts OIK finansēšanas modelis, kas ļaus mazināt ražošanas uzņēmumu OIK maksājumus, būtiski palielinot to konkurētspēju, lai rūpniecības uzņēmumi savu darbību varētu attīstīt Latvijā. Jaunais OIK modelis mazinās izmaksas par patērēto elektroenerģiju arī vairākumam mājsaimniecību.

OIK finansēšanas modeļa maiņa no 2018.gada 1.janvāra ir viens no EM izstrādātajiem risinājumiem Rūpniecības atbalsta programmā, lai kāpinātu Latvijas rūpniecības nozares starptautisko konkurētspēju un samazinātu uzņēmumu ražošanas izmaksas. Rūpniecības atbalsta programmas stratēģiskais mērķis ir trīs gadu laikā kāpināt rūpniecības nozares apjomu par 30%, un tā ietver vairāku pasākumu kopumu vietējās rūpniecības un ražošanas uzņēmumu konkurētspējas celšanai.

EM šogad vēl veiks vispusīgu OIK atļauju saņēmēju auditu, neatkarīgu EM līdzšinējās faktiskās rīcības izvērtējumu, kā arī sistēmas izvērtējumu no ietekmes uz tautsaimniecību un izmaksu efektivitātes viedokļa.


Pievienot komentāru

Bildēs: Vētra Lielbritānijā atnes pēdējo gadu smagākos ziemas plūdus

Vētra Deniss Lielbritānijā atnesusi smagākos plūdus pēdējo gadu laikā. Vētras nestās lietavas skārušas plašus valsts reģionus, tā vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Par netiklām darbībām ar mazgadīgo Rīgā aizturēts vīrietis; policija lūdz atsaukties cietušos

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Latgales iecirkņa kriminālpolicija 15.februārī Rīgā aizturēja 1976.gadā dzimušu vīrieti par netiklu darbību veikšanu ar mazgadīgu bērnu.

Attīstībai/Par! un Progresīvie Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās startēs kopā

Partiju apvienība Attīstībai/Par! un Progresīvie nolēmuši veidot kopīgu sarakstu pirms gaidāmajām Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām.

Maxima traģēdijā bojāgājuša glābēja vecāki sašutuši par tiesas spriedumu

«Šī nav tiesiska valsts. Viens cilvēks ir kļūdījies un neapšaubāmi viņš ir vainīgs, taču visi pārējie šī veikala projektā atzīti par nevainīgiem. Tas ir absurds un man ir kauns, ka dzīvoju šādā valstī. Es zaudēju savu dēlu un par ko?»

Ķīnas ietekme Igaunijā; Tallina noraida Pekinas kritiku par izlūkdienesta ziņojumu

Igaunijas ārlietu dienests ir noraidījis Ķīnas Vēstniecības pausto lūgumu, lai Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienests izlabo tā secinājumus par Ķīnas ietekmi valstī, kas pausti dienesta sagatavotajā drošības situācijas izvērtējumā, ziņo ERR.

FDP: Ekonomisko izaugsmi var nomākt vairāki globālie un vietējie riski

Padome vērš uzmanību uz vairākiem globāliem un vietējiem riskiem, kas var nomākt ekonomisko izaugsmi turpmākajos gados, īpaši 2021. un 2022.gadā.

Šogad Valsts policija Rīgā atsavinājusi vairāk nekā sešus miljonus nelegālo cigarešu

Šā gada janvārī un februārī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicija Rīgā kopumā atsavinājusi 6 640 000 nelegālo cigarešu.

Pasaules bagātākais cilvēks sola 10 miljardus ASV dolāru klimata saudzēšanai

ASV interneta lieluzņēmuma Amazon dibinātājs Džefs Bezoss apsolījis cīņai pret klimata pārmaiņām piešķirt finansējumu desmit miljardu ASV dolāru apmērā, raksta britu raidorganizācija BBC.

Repše kļuvis par Baltic International Bank padomes vadītāja Belokoņa padomnieku

Ekspremjers un Latvijas Bankas kādreizējais vadītājs Einars Repše kļuvis par Baltic International Bank padomes priekšsēdētāja Valērija Belokoņa padomnieku.

Latvija cīnīsies par godīgu finansējumu ES nākamajā daudzgadu budžetā

Latvijas interesēs ir panākt laicīgu vienošanos par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, kas palīdzētu uzsākt fondu programmēšanu, veicinātu savlaicīgu projektu īstenošanu un nodrošinātu ES investīciju nepārtrauktību Latvijā.

Igaunijā Rail Baltica vajadzībām iegūti 32 zemesgabali no aptuveni 650

Igaunijā, gatavojot dzelzceļa līnijas Rail Baltica izbūvi, grūti sokas ar īpašumu atpirkšanu. No kopumā vajadzīgiem aptuveni 650 zemesgabaliem pagaidām ir iegūti vien 32, raksta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Maxima traģēdijas lietā būvinženierim Sergetam piespriež sešu gadu cietumsodu

Prokuratūra Sergetam bija lūgusi piemērot septiņus gadus un sešus mēnešus ilgu brīvības atņemšanu. Spriedumu varēs pārsūdzēt pēc tam, kad būs pieejams pilns tā teksts. Patlaban tiesa turpina lasīt spriedumu.

Spriedums Maxima traģēdijas krimināllietā tautai nepatiks, vērtē Zolitūde 21.11.

Ločmele-Luņova atzīmēja, ka šodien spriedumu pasludinās tikai tiesas pirmā instance un ar lielu pārliecību var prognozēt, ka tas tiks pārsūdzēts no apsūdzēto vai apsūdzības uzturētāju puses.

VNĪ: iepirkumā Jaunā Rīgas teātra pārbūvei iesniegti četri piedāvājumi

Piedāvājumus Jaunā Rīgas teātra pārbūvei iesnieguši būvuzņēmēji – AS LNK Industries, SIA Ostas celtnieks, piegādātāju apvienība 3A un SBSC.

Mudina palielināt Latvijas nodokļu slogu no 31,4% līdz 35% no IKP

Pēc FDP vērtējuma 2018.gada nodokļu reformas rezultātā budžetā netika iekasēti 245 miljoni eiro 2018.gadā un gandrīz 400 miljoni eiro 2019.gadā, kas ir attiecīgi 0,8% un 1,3% no iekšzemes kopprodukta.

Pētījums: Mirstība no koronavīrusa Ķīnā ir 2,3%; visvairāk upuru senioru vidū

Ķīna apjomīgā pētījumā par pašreizējo jaunā koronavīrusa uzliesmojumu valstī secinājusi, ka vidējais mirstības īpatsvars inficēšanās gadījumu vidū ir 2,3%, tā raksta britu raidsabiedrība BBC.

Eiropas akciju cenas pieaug, investoriem izvērtējot koronavīrusa sekas

Akciju cenas Eiropā pirmdien, 17.februārī, pieaugušas, kamēr investori izvērtēja jaunā koronavīrusa Covid-19 sekas ekonomikā.

Izsolē pārdots Annai Emīlijai Maliginai un Dzīvokļi.lv piederošs kopīpašums Jūrmalā

Izsolē nosolītā cena ir 338 600 eiro. Īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena bija 173 600 eiro. Izsoles solis bija 3 000 eiro. Izsoles sākumcena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli.

JV: Valstiski domājošām partijām jāapvieno spēki uz Rīgas pašvaldības vēlēšanām

Partijas Rīgas domes frakcijas priekšsēdētājs, komentējot gaidāmās vēlēšanas, skaidro, ka Saeima lēmumu par Rīgas domes atlaišanu ir pieņēmusi, norādot, ka laiks līdz vēlēšanām būs ļoti īss.

Deputāti vēl nebalso par OIK galaziņojumu, aizrunājoties par tā sagatavošanu

Nolemts trešdien, 19.februārī, rīkot sēdi, kurā tiks turpināts spriest par iespēju apstiprināt galaziņojumu. Pirms tam otrdien, 18.februārī, notiks komisijas tehniskā sēde, kurā plānots pārrunāt deputātu iesniegtos papildinājumus.

Pēc tikšanās ar iesaistītajām institūcijām Levits vēl nenāk klajā ar tiešu rīcības plānu Misānes jautājumā

Valsts prezidents atklāja, ka tikšanās laikā pārrunātas dažādas iespējas, ko katra no iesaistītajām pusēm vēl var darīt, taču viņš neieskicēja precīzus nākotnes plānus, vien norādīja, ka izskatītas ir vairākas iespējas.

Gumijas stiepšana. Lemberga tiesas sēdēm 11 gadu «jubileja»

Gumijas stiepšana ir process, kas it kā notiek, taču nevienam labumu nedod, izņemot pašu staipītāju. Ar šādu alegorisku apzīmējumu varētu raksturot Aivara Lemberga tiesas sēdes, kas norit jau 11 gadus.  

Konkursā par kultūrvēsturiska būvmantojuma saglabāšanu saņemts 101 projekta pieteikums

Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija līdz  24.aprīlim izvērtēs konkursam iesniegtos projektus, pieņemot lēmumu par finansējuma piešķiršanu.

Purgaile: Latvija ir pelnījusi netikt iekļautai «pelēkajā sarakstā»

Kā uzsvēra Purgaile, «Latvija ir pelnījusi  tur  «pelēkajā sarakstā» nebūt.» Tajā pašā laikā viņa arī norādīja, ka Latvijai vēl ir daudz darāmā, lai efektīvi cīnītos pret naudas atmazgāšanu vai terorisma finansēšanu.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!