bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 15.12.2019 | Vārda dienas: Hanna, Jana, Johanna
LatviaLatvija

Vai gaidīt jaunus grozījumus tikko veiktajā OIK reformā?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Grozījumi obligātā iepirkuma komponentes (OIK) reformā neilgi pēc tās stāšanās spēkā būtu bezatbildīgs solis,» pauž Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons. Viņš skaidro, ka pēdējā laika diskusijas par izmaiņām OIK sistēmā ražojošo uzņēmumu vidū rada lielu satraukumu un nedrošību par nākotni.

«OIK reforma ir vairāku gadu darba rezultāts, un tās ir izmaiņas, ar kurām uzņēmumi ir rēķinājušies, plānojot savu darbību un attīstību, tāpēc OIK reformas grozījumi neilgi pēc to stāšanās spēkā būtu bezatbildīgs solis. Kamēr mēs Latvijā diskutējam, kā šādiem uzņēmumiem atvieglojumus atņemt, Igaunijas valdība rīkojas tieši pretēji: apzinoties rūpniecības uzņēmumu lomu valsts ekonomikas attīstībā, pagājušajā nedēļā valdība nolēma par 90% samazināt elektroenerģijas akcīzes nodokli energointensīvajiem uzņēmumiem,» uzsver Jākobsons.

Viņš arī norāda, ka bez OIK reformas notiktu ražošanas uzņēmumu aizplūšana no Latvijas, būtu kavēta jaunu investīciju ienākšana valstī, bet vairākiem Latvijas uzņēmumiem varētu draudēt pat darbību pārtraukušā uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs liktenis.

OIK diferenciācija, kas stājās spēkā no 2018.gada 1.janvāra, mazinājusi pārmērīgo izmaksu slogu Latvijas energoietilpīgajiem uzņēmumiem, uzskata Jākobsons, piebilstot, ka lielie ražošanas uzņēmumi Latvijā ir lielākie elektroenerģijas patērētāji un tādējādi arī lielākie OIK maksātāji. Pirms OIK reformas sākšanas slogs, ko šie maksājumi radīja lielajiem uzņēmumiem, bijis nesamērīgs.

«OIK būtībā ir nodoklis atjaunojamo energoresursu ražošanas atbalstam. Šīm subsīdijām vajadzīga konkrēta summa, kuras apmēru mēs nezinām, taču lielie uzņēmumi maksā lauvas tiesu OIK maksājumu. Vienam uzņēmumam tie ir pat vairāki miljoni gadā, kas ir milzīgs slogs. Piemēram, Liepājas metalurgam OIK maksājums gadā veidoja teju desmit miljonus eiro. Tagad, kad šis uzņēmums vairs nestrādā, šī OIK maksājuma daļa jāsedz pārējiem tirgus dalībniekiem,» tā Jākobsons.

Jau ziņots, ka līdz šim kopumā ministrija atcēlusi atļaujas 15 elektrostacijām, kas ļāvis novērst iespējamo obligātā iepirkuma komponentes (OIK) kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos desmit gados par aptuveni 214 miljoniem eiro, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) aprēķini.

Energoietilpīgajiem uzņēmumiem elektrības cenas veido ievērojamu daļu produkcijas pašizmaksas, tādējādi tiešā veidā ietekmējot Latvijas konkurētspēju ar citām valstīm. «Uzņēmumiem, kas elektrību tērē ražošanai, OIK maksājumi veido vidēji 16% procentus no visām ražošanas izmaksām, kamēr mazajiem un vidējiem uzņēmumiem vidēji tikai 2% no produkcijas ražošanas izmaksām,» norādīja Jākobsons.

Pēc viņa teiktā, OIK reformas ieviešana, kas uzņēmumiem izmaksas par elektroenerģiju ļāvusi samazināt, ir priekšnoteikums ne vien jaunu uzņēmumu ienākšanai Latvijā, bet arī esošo saglabāšanai un valsts rūpniecības nozares attīstībai kopumā.

«OIK reforma lielajiem uzņēmumiem izmaksu ziņā kaut nedaudz ļāvusi tuvoties kaimiņvalstu un ģeogrāfiski mums tuvo valstu elektroenerģijas cenām. Diemžēl nevaram konkurēt ar Skandināvijas valstīm, kur elektrība ir daudz lētāka. Ārvalstu uzņēmēji, kuri vienmēr analizē ražošanas izmaksas konkrētā valstī, diez vai atvērs rūpnīcu Latvijā, ja izmaksas būs milzīgas. Mēs šo gadu laikā jau esam zaudējuši vairākas rūpnīcas, kas lielo elektrības izmaksu dēļ tiek būvētas nevis Latvijā, bet, piemēram, ASV. Lielie nozares uzņēmumi Latvijā nodrošina 70% darba vietu privātajā sektorā un šobrīd eksportē vairāk nekā 70% produkcijas, bet nodokļi paliek šeit. Latvijai kā mazai valstij eksports un ražošana ir izšķiroši svarīga ekonomiskajai attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai,» situāciju raksturoja Jākobsons.

Viņš atzina, ka risinājumus, kā mazināt elektrības izmaksu slogu uz energoietilpīgo uzņēmumu attīstību, meklē visas Eiropas valstis.

«Katra valsts, protams, cenšas šos jautājumus risināt citā veidā. Vācijā, piemēram, ir valsts atbalsts konkrētu nozaru ražotājiem, kur viņiem izdevumus par elektrību daļēji kompensē. Citas valstis elektrības cenu regulēšanai izmanto arī savus dabas resursus. Taču diemžēl visās kaimiņvalstīs elektrības cenas ir zemākas,» atzīmēja Jākobsons.

Kā ziņots, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) ir paziņojusi par iebildumiem pret Ekonomikas ministrijas (EM) rastajiem risinājumiem OIK mazināšanai sezonāliem pieslēgumiem un OIK fiksētās daļas mazināšanai. LOSP ieskatā šādā veidā nesamazināsies elektrības rēķini, bet joprojām būs apgrūtināta uzņēmējdarbība, tajā skaitā lauksaimnieciskā ražošana un konkurētspēja.

Šī gada 23.februārī EM notikušajā darba sanāksmē klātesošajiem bija izdevies rast risinājumus OIK mazināšanai sezonāliem pieslēgumiem un OIK fiksētās daļas mazināšanai. Tostarp līdz šā gada 1.aprīlim plānots mainīt regulējumu, lai pieslēgumiem ar sezonālu patēriņu (gan juridiskām personām, gan mājsaimniecībām) būtu iespēja atteikties no jaudas bez garantētas jaudas atgriešanas uz deviņiem mēnešiem. Papildu plānots piedāvāt arī iespēju pieslēgumiem ar jaudu ir virs 100 ampēriem samazināt jaudu līdz deviņiem mēnešiem, ja noteiktu periodu gadā jauda tiks izmantota efektīvi.

Mājsaimniecības ar lielu pieslēguma jaudu, bet mazu elektroenerģijas patēriņu, prioritāri ir aicinātas izvērtēt esošā pieslēguma jaudas nepieciešamību un atteikties no nevajadzīgās jaudas, samazinot to bez maksas līdz nepieciešamajam līmenim. To var izdarīt, sazinoties telefoniski ar AS Sadales tīkls vai elektroniski portālā www.sadalestikls.lv. Vienlaikus līdz šā gada 1.aprīlim plānots mājsaimniecībām piedāvāt iespēju gada laikā atjaunot pieslēguma jaudu uz vienu mēnesi, sedzot tikai pieslēguma atjaunošanas tehniskās izmaksas.

Elektroenerģijas patērētājus, kuriem ir tā saucamie «nulles» pieslēgumi, kas vēsturiski izveidoti ar lielu jaudu, bet šobrīd elektroenerģija netiek patērēta, aicināti rast individuālus risinājumus, konsultējoties ar Sadales tīkla darbiniekiem.

Jau ziņots, ka Latvijas lauksaimnieku janvāra elektroenerģijas rēķini saistībā ar izmaiņām OIK finansēšanas modelī ir par 40–60% augstāki nekā rēķini par decembri. Elektroenerģijas rēķinu summas pieaugums veidojies rēķina pozīcijā «jaudas obligātā iepirkuma komponente par ampēriem», kas ir maksājums par pieslēguma jaudu, kura nesezonas laikā netiek izmantota.

Tāpat vēstīts, ka no šā gada 1.janvāra mainīts OIK finansēšanas modelis, kas ļaus mazināt ražošanas uzņēmumu OIK maksājumus, būtiski palielinot to konkurētspēju, lai rūpniecības uzņēmumi savu darbību varētu attīstīt Latvijā. Jaunais OIK modelis mazinās izmaksas par patērēto elektroenerģiju arī vairākumam mājsaimniecību.

OIK finansēšanas modeļa maiņa no 2018.gada 1.janvāra ir viens no EM izstrādātajiem risinājumiem Rūpniecības atbalsta programmā, lai kāpinātu Latvijas rūpniecības nozares starptautisko konkurētspēju un samazinātu uzņēmumu ražošanas izmaksas. Rūpniecības atbalsta programmas stratēģiskais mērķis ir trīs gadu laikā kāpināt rūpniecības nozares apjomu par 30%, un tā ietver vairāku pasākumu kopumu vietējās rūpniecības un ražošanas uzņēmumu konkurētspējas celšanai.

EM šogad vēl veiks vispusīgu OIK atļauju saņēmēju auditu, neatkarīgu EM līdzšinējās faktiskās rīcības izvērtējumu, kā arī sistēmas izvērtējumu no ietekmes uz tautsaimniecību un izmaksu efektivitātes viedokļa.


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā: Dienestā iesauks jaunākus, attīstīs Klaipēdas ostu, mazumtirdzniecības nodoklis kavēsies

Lietuvā aizvadītās nedēļas galvenie notikumi ziņās bija iesaukuma vecuma pazemināšana nacionālā militārā dienestā, Klaipēdas ostas attīstības plāna apstiprināšana un mazumtirdzniecības nodokļa ieviešanas atlikšana.

BK Ventspils Lemberga dēļ varētu būt problēmas ar finansējuma saņemšanu

ASV sankcijām pakļautā Aivara Lemberga atrašanās basketbola kluba Ventspils prezidenta amatā varētu būt šķērslis turpmākai finansējuma saņemšanai.

Lembergs aptur savu darbību Latvijas Olimpiskajā komitejā

Latvijas Olimpiskās komitejas Individuālais biedrs un Izpildkomitejas loceklis Aivars Lembergs piektdien, 13.decembrī, LOK Valdei paziņojis, ka aptur savu darbību organizācijā.

Domnīca: Pret Krievijas rīcību jācīnās, sodot Facebook, ķerot spiegus un atbalstot pilsonisko pretošanos

Domnīca Eiropas Vērtību centrs drošības politikai ir izstrādājusi vadlīnijas valstu cīņai pret Krievijas centieniem tās ietekmēt. Padomu vidū ir Krievijas spiegu izgaismošana, interneta lieluzņēmumu sodīšana un pilsoniskās pretošanās veicināšana.

ASV noteiktās sankcijas neskars uzņēmumus, kur Lembergam atņemtas kontroles tiesības

ASV noteiktās sankcijas neskars tos uzņēmumus, kuros ar tiesas lēmumu Aivaram Lembergam atņemtas jebkādas kontroles, ietekmes tiesības.

Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdi atstājuši Ralfs Kļaviņš un Edvīns Bērziņš

Darbu Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdē pārtraukuši SIA Rīgas tirdzniecības osta valdes priekšsēdētājs Ralfs Kļaviņš un bijušais Latvijas dzelzceļa valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

Igaunijā līdzsvarojas Tallinas reģiona IKP ar valsts vidējo rādītāju

2018.gadā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju Tallinas reģionā bija 167% no Igaunijas vidējā.

Eurostat: Latvijā mājsaimniecību labklājība pērn bijusi viena no zemākajām ES

Reālais individuālais patēriņš uz vienu iedzīvotāju, kas raksturo mājsaimniecību labklājību, Latvijā pērn bijis viens no zemākajiem Eiropas Savienībā.

Likvidējot braukšanas atlaides vēl vairākos RMS maršrutos, Rīgas satiksme cer ietaupīt 1,75 miljonus eiro gadā

Likvidējot braukšanas maksas atlaides vēl vairākos SIA Rīgas mikroautobusu satiksme maršrutos, SIA Rīgas satiksme cer ietaupīt aptuveni 1,75 miljonus eiro gadā.

Vairāki valsts iestāžu darbinieki un politiķi ir piedzīvojuši mērķētu kiberuzbrukumu

Pēdējo dienu laikā vairāki valsts iestāžu darbinieki un politiķi ir piedzīvojuši mērķētu kiberuzbrukumu, liecina  informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas Cert.lv incidentu analīze.

Ārkārtas vēlēšanu gadījumā Rīgas domi varētu ievēlēt uz pieciem gadiem

Ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka domes atlaišanas gadījumā, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši, rīko jaunas vēlēšanas un jauno domi ievēlē uz atlaistās domes pilnvaru termiņu.

ES pagarina sankcijas pret Krievijas nozarēm par Ukrainu

Eiropas Savienība ir paildzinājusi termiņu tās sankcijām pret Krievijas finanšu, enerģētikas un aizsardzības nozari līdz 2020.gada vidum. Maskava šādi tiek sodīta par agresiju, ko izvērsusi pret kaimiņvalsti Ukrainu.

Rīgas un Ventspils ostā vairs nestrādās vietvaru pārstāvji

Rīgas ostas valdē un Ventspils ostas valdē turpmāk būs četri valdes locekļi – ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo MK.

CSDD uzsāks starptautiskā parauga vadītāja apliecību izsniegšanu

«Šo jauninājumu īpaši novērtēts tie Latvijas iedzīvotāji, kas plāno apmeklēt kādu eksotiskāku valsti, jo tieši šajās valstīs ir bijuši gadījumi, kad netika atzītas Latvijā izsniegtās apliecības.»

Kopējie nodokļu parādi Latvijā decembra sākumā – 869,4 miljoni eiro

Latvijā šogad decembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 869,367 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,9% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Briti Brexit vēlēšanās izvēlas Džonsona konservatīvos

Lielbritānijas parlamenta vēlēšanās uzvaru ir pieteikusi valdošā Konservatīvā partija. Tās solījums īstenot valsts izstāšanos no Eiropas Savienības tai atnesis drošu vienpartijas vairākumu, liecina nepilnīgi vēlēšanu rezultāti.

Autovadītājiem: Kurzemē apledojuši ceļi

Kurzemē 13.decembra rītā apledojums vietām apgrūtina braukšanu par valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.

ES dalībvalstis atbalsta kursu uz klimatneitralitāti 2050.gadā, Polija ne

Eiropas Savienības dalībvalstis, tostarp Latvija, ir atbalstījušas Eiropas Komisijas piedāvāto politisko kursu, kas paredz konkrētu rīcību, lai bloks līdz 2050.gadam kļūtu klimatneitrāls. Polija atteikusies tam piekrist savas akmeņoģļu enerģētikas dēļ.

Eigimu rosina apsūdzēt par 10 000 eiro kukuļa pieprasīšanu

KNAB rosina Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu divās lietās pret Rihardu Eigimu par 10 000 eiro kukuļa pieprasīšanu un nelikumīgi glabātu šaujamieroča munīciju.

Rīgas domes pagaidu vadību plāno uzticēt VARAM valsts sekretāram Balševicam

Ja Saeima nobalsos par Rīgas domes atlaišanu, pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs līdz ārkārtas vēlēšanām varētu būt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Edvīns Balševics.

Nedēļas izskaņā un nākamās nedēļas sākumā silts laiks un bieži gaidāmi nokrišņi

Laika apstākļus nākamajā nedēļā noteiks ciklonu darbība. Debesis lielākoties klās mākoņi un bieži gaidāmi nokrišņi.

No ANO klimata konferences izraida vides aktīvistus, novērotājus

Madridē no ANO Klimata pārmaiņu konferences ceturtdien izraidīti vides aktīvisti un novērotāji pēc tam, kad konferences telpās sarīkota trokšņaina protesta akcija.

Rīgā 40.autobusa maršrutu Jugla–Ziepniekkalns aizstās 4.trolejbusa maršruts

Maršruta izmaiņas tiks īstenotas, sākot ar 2020.gada 2.janvāri, ziņo uzņēmumā Rīgas satiksme.

Ko Lietuvai nozīmēs zemāks vēlēšanu slieksnis – demokrātijas kvalitāti vai ķīviņus Seimā?

Lietuvas likumdevēji šonedēļ atbalstījuši vēlēšanu sliekšņa pazemināšanu politiskajām partijām līdz 3%, bet partiju apvienībām – līdz 5%. Ieceres atbalstītāji to raksturo kā valsts demokrātijas briedumu, taču pretinieki sauc to par kaitējumu Seima darbam, jo partiju sadalījums varētu kļūt vēl sadrumstalotāks.

Latvijas nepilsonim Skripņikam piecu gadu cietumsods par karošanu Austrumukrainā

Atstāts negrozīts spriedums, ar kuru daugavpilietim Artjomam Skripņikam par piedalīšanos bruņotajā konfliktā Austrumukrainā, apmācot jaunos karavīrus, piespriests piecu gadu cietumsods.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!