bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 30.03.2020 | Vārda dienas: Ilgmārs, Nanija
LatviaLatvija

Vai gaidīt jaunus grozījumus tikko veiktajā OIK reformā?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Grozījumi obligātā iepirkuma komponentes (OIK) reformā neilgi pēc tās stāšanās spēkā būtu bezatbildīgs solis,» pauž Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons. Viņš skaidro, ka pēdējā laika diskusijas par izmaiņām OIK sistēmā ražojošo uzņēmumu vidū rada lielu satraukumu un nedrošību par nākotni.

«OIK reforma ir vairāku gadu darba rezultāts, un tās ir izmaiņas, ar kurām uzņēmumi ir rēķinājušies, plānojot savu darbību un attīstību, tāpēc OIK reformas grozījumi neilgi pēc to stāšanās spēkā būtu bezatbildīgs solis. Kamēr mēs Latvijā diskutējam, kā šādiem uzņēmumiem atvieglojumus atņemt, Igaunijas valdība rīkojas tieši pretēji: apzinoties rūpniecības uzņēmumu lomu valsts ekonomikas attīstībā, pagājušajā nedēļā valdība nolēma par 90% samazināt elektroenerģijas akcīzes nodokli energointensīvajiem uzņēmumiem,» uzsver Jākobsons.

Viņš arī norāda, ka bez OIK reformas notiktu ražošanas uzņēmumu aizplūšana no Latvijas, būtu kavēta jaunu investīciju ienākšana valstī, bet vairākiem Latvijas uzņēmumiem varētu draudēt pat darbību pārtraukušā uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs liktenis.

OIK diferenciācija, kas stājās spēkā no 2018.gada 1.janvāra, mazinājusi pārmērīgo izmaksu slogu Latvijas energoietilpīgajiem uzņēmumiem, uzskata Jākobsons, piebilstot, ka lielie ražošanas uzņēmumi Latvijā ir lielākie elektroenerģijas patērētāji un tādējādi arī lielākie OIK maksātāji. Pirms OIK reformas sākšanas slogs, ko šie maksājumi radīja lielajiem uzņēmumiem, bijis nesamērīgs.

«OIK būtībā ir nodoklis atjaunojamo energoresursu ražošanas atbalstam. Šīm subsīdijām vajadzīga konkrēta summa, kuras apmēru mēs nezinām, taču lielie uzņēmumi maksā lauvas tiesu OIK maksājumu. Vienam uzņēmumam tie ir pat vairāki miljoni gadā, kas ir milzīgs slogs. Piemēram, Liepājas metalurgam OIK maksājums gadā veidoja teju desmit miljonus eiro. Tagad, kad šis uzņēmums vairs nestrādā, šī OIK maksājuma daļa jāsedz pārējiem tirgus dalībniekiem,» tā Jākobsons.

Jau ziņots, ka līdz šim kopumā ministrija atcēlusi atļaujas 15 elektrostacijām, kas ļāvis novērst iespējamo obligātā iepirkuma komponentes (OIK) kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos desmit gados par aptuveni 214 miljoniem eiro, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) aprēķini.

Energoietilpīgajiem uzņēmumiem elektrības cenas veido ievērojamu daļu produkcijas pašizmaksas, tādējādi tiešā veidā ietekmējot Latvijas konkurētspēju ar citām valstīm. «Uzņēmumiem, kas elektrību tērē ražošanai, OIK maksājumi veido vidēji 16% procentus no visām ražošanas izmaksām, kamēr mazajiem un vidējiem uzņēmumiem vidēji tikai 2% no produkcijas ražošanas izmaksām,» norādīja Jākobsons.

Pēc viņa teiktā, OIK reformas ieviešana, kas uzņēmumiem izmaksas par elektroenerģiju ļāvusi samazināt, ir priekšnoteikums ne vien jaunu uzņēmumu ienākšanai Latvijā, bet arī esošo saglabāšanai un valsts rūpniecības nozares attīstībai kopumā.

«OIK reforma lielajiem uzņēmumiem izmaksu ziņā kaut nedaudz ļāvusi tuvoties kaimiņvalstu un ģeogrāfiski mums tuvo valstu elektroenerģijas cenām. Diemžēl nevaram konkurēt ar Skandināvijas valstīm, kur elektrība ir daudz lētāka. Ārvalstu uzņēmēji, kuri vienmēr analizē ražošanas izmaksas konkrētā valstī, diez vai atvērs rūpnīcu Latvijā, ja izmaksas būs milzīgas. Mēs šo gadu laikā jau esam zaudējuši vairākas rūpnīcas, kas lielo elektrības izmaksu dēļ tiek būvētas nevis Latvijā, bet, piemēram, ASV. Lielie nozares uzņēmumi Latvijā nodrošina 70% darba vietu privātajā sektorā un šobrīd eksportē vairāk nekā 70% produkcijas, bet nodokļi paliek šeit. Latvijai kā mazai valstij eksports un ražošana ir izšķiroši svarīga ekonomiskajai attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai,» situāciju raksturoja Jākobsons.

Viņš atzina, ka risinājumus, kā mazināt elektrības izmaksu slogu uz energoietilpīgo uzņēmumu attīstību, meklē visas Eiropas valstis.

«Katra valsts, protams, cenšas šos jautājumus risināt citā veidā. Vācijā, piemēram, ir valsts atbalsts konkrētu nozaru ražotājiem, kur viņiem izdevumus par elektrību daļēji kompensē. Citas valstis elektrības cenu regulēšanai izmanto arī savus dabas resursus. Taču diemžēl visās kaimiņvalstīs elektrības cenas ir zemākas,» atzīmēja Jākobsons.

Kā ziņots, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) ir paziņojusi par iebildumiem pret Ekonomikas ministrijas (EM) rastajiem risinājumiem OIK mazināšanai sezonāliem pieslēgumiem un OIK fiksētās daļas mazināšanai. LOSP ieskatā šādā veidā nesamazināsies elektrības rēķini, bet joprojām būs apgrūtināta uzņēmējdarbība, tajā skaitā lauksaimnieciskā ražošana un konkurētspēja.

Šī gada 23.februārī EM notikušajā darba sanāksmē klātesošajiem bija izdevies rast risinājumus OIK mazināšanai sezonāliem pieslēgumiem un OIK fiksētās daļas mazināšanai. Tostarp līdz šā gada 1.aprīlim plānots mainīt regulējumu, lai pieslēgumiem ar sezonālu patēriņu (gan juridiskām personām, gan mājsaimniecībām) būtu iespēja atteikties no jaudas bez garantētas jaudas atgriešanas uz deviņiem mēnešiem. Papildu plānots piedāvāt arī iespēju pieslēgumiem ar jaudu ir virs 100 ampēriem samazināt jaudu līdz deviņiem mēnešiem, ja noteiktu periodu gadā jauda tiks izmantota efektīvi.

Mājsaimniecības ar lielu pieslēguma jaudu, bet mazu elektroenerģijas patēriņu, prioritāri ir aicinātas izvērtēt esošā pieslēguma jaudas nepieciešamību un atteikties no nevajadzīgās jaudas, samazinot to bez maksas līdz nepieciešamajam līmenim. To var izdarīt, sazinoties telefoniski ar AS Sadales tīkls vai elektroniski portālā www.sadalestikls.lv. Vienlaikus līdz šā gada 1.aprīlim plānots mājsaimniecībām piedāvāt iespēju gada laikā atjaunot pieslēguma jaudu uz vienu mēnesi, sedzot tikai pieslēguma atjaunošanas tehniskās izmaksas.

Elektroenerģijas patērētājus, kuriem ir tā saucamie «nulles» pieslēgumi, kas vēsturiski izveidoti ar lielu jaudu, bet šobrīd elektroenerģija netiek patērēta, aicināti rast individuālus risinājumus, konsultējoties ar Sadales tīkla darbiniekiem.

Jau ziņots, ka Latvijas lauksaimnieku janvāra elektroenerģijas rēķini saistībā ar izmaiņām OIK finansēšanas modelī ir par 40–60% augstāki nekā rēķini par decembri. Elektroenerģijas rēķinu summas pieaugums veidojies rēķina pozīcijā «jaudas obligātā iepirkuma komponente par ampēriem», kas ir maksājums par pieslēguma jaudu, kura nesezonas laikā netiek izmantota.

Tāpat vēstīts, ka no šā gada 1.janvāra mainīts OIK finansēšanas modelis, kas ļaus mazināt ražošanas uzņēmumu OIK maksājumus, būtiski palielinot to konkurētspēju, lai rūpniecības uzņēmumi savu darbību varētu attīstīt Latvijā. Jaunais OIK modelis mazinās izmaksas par patērēto elektroenerģiju arī vairākumam mājsaimniecību.

OIK finansēšanas modeļa maiņa no 2018.gada 1.janvāra ir viens no EM izstrādātajiem risinājumiem Rūpniecības atbalsta programmā, lai kāpinātu Latvijas rūpniecības nozares starptautisko konkurētspēju un samazinātu uzņēmumu ražošanas izmaksas. Rūpniecības atbalsta programmas stratēģiskais mērķis ir trīs gadu laikā kāpināt rūpniecības nozares apjomu par 30%, un tā ietver vairāku pasākumu kopumu vietējās rūpniecības un ražošanas uzņēmumu konkurētspējas celšanai.

EM šogad vēl veiks vispusīgu OIK atļauju saņēmēju auditu, neatkarīgu EM līdzšinējās faktiskās rīcības izvērtējumu, kā arī sistēmas izvērtējumu no ietekmes uz tautsaimniecību un izmaksu efektivitātes viedokļa.


Pievienot komentāru

Lietuvā: Izārstēto ir maz, jo analīzes taupa jauniem pacientiem

Lietuvā, kopš 28.februāra ir apstiprināts viens izveseļošanās gadījums no COVID-19, bet inficēto cilvēku skaits tuvojas 500. Kādēļ oficiālajos datos ir tikai viens atlabušais, to skaidroja Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

31.martā stāsies spēkā stingrākās sociālās distancēšanās prasības kafejnīcās

No 31.marta sabiedriskās ēdināšanas vietā jānodrošina divu metru distance starp galdiņiem, pie viena galdiņa nevar atrasties vairāk par diviem apmeklētājiem, ja tie nevar apliecināt, ka ir vienas ģimenes locekļi.

Satiksmes intensitāte kopš ārkārtas stāvokļa ieviešanas ir kritusies par 18%

Satiksmes intensitāte uz valsts galvenajiem autoceļiem laika periodā no 15. līdz 28.martam bija par 18% mazāka nekā tādā pašā laika periodā pirms mēneša, no 15.līdz 28.februārim.

IeM vēlas 20% piemaksu policistiem un robežsargiem COVID-19 krīzes laikā

Piemaksas paredzētas tikai tām Valsts policijas un Valsts robežsardzes amatpersonām, kuras tiešā veidā iesaistītas ārkārtējās situācijas pasākumos.

Nošķirtība kļūst grūtāka; svarīgi saglabāt dienas ritmu – tā igauņu psiholoģe

Psiholoģe Igaunijā, kur ārkārtējā situācijā aizvadītas desmit dienas, brīdinājusi, ka izturēt nošķirtību mājās daudziem kļūs grūtāk un svarīgi ir ievērot dienas ritmu un atrast fiziskas nodarbes, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Pērnā gada 2.pusgadā ievērojams apaļkoku iepirkumu cenu samazinājums

Lielākais cenu kritums bija melnalkšņa zāģbaļķiem 18–24 cm diametrā, mazākais – apses zāģbaļķiem 18–24 cm diametrā.

Neskatoties uz reputācijas problēmām, KPV LV par priekšsēdētāja vietnieku ieceļ Nemiro

Partijas KPV LV jaunieceltās valdes pirmajā tiešsaistes sēdē par partijas priekšsēdētāja Ata Zakatistova vietniekiem tika iecelti Ralfs Nemiro un Ēriks Pucens.

Ģimenes ārsti varēs nozīmēt pacientus ar respiratoru saslimšanu simptomiem valsts apmaksātām COVID-19 analīzēm

Turpmāk ģimenes ārsti varēs nozīmēt pacientus ar respiratoru saslimšanu simptomiem valsts apmaksātām koronavīrusa izraisītās slimības COVID-19 analīzēm.

ASV paildzina pārvietošanās ierobežojumus; valstī inficējušies 140 000

ASV, kur reģistrēts pasaulē lielākais apstiprināto COVID-19 gadījumu skaits, valdība ir paildzinājusi valsts mēroga pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumus līdz 30.aprīlim, ziņo britu raidsabiedrība BBC.

CSP: 116 000 Latvijas iedzīvotāju ir elpošanas ceļu hroniskās slimības

Par minētajām elpošanas ceļu veselības problēmām biežāk sūdzas vecāka gadagājuma iedzīvotāji.

Rīgas kapsētās bēru ceremonijas notiks tikai ārā

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments ir slēdzis pašvaldības kapsētās esošās kapličas.

Raidījumā: Latvijas krievus dezinformē par COVID-19 nekaitīgumu 

Sašķelta informācijas telpa visu laiku bijis Latvijas drošības drauds. Faktu vietā krieviski runājošie saņem informāciju, ka koronavīruss ir līdzvērtīgs iesnām un ka tas ir ASV radīts bioloģisks ierocis.

Kāpēc Girģens tā raujas uz valsts galvenā futbolista posteni?

Lai arī Ģirģenam visa enerģija šobrīd jāvelta savu tiešo pienākumu veikšanai un pasākumiem COVID-19 ierobežošanai, viņš tomēr kandidēs uz Latvijas Futbola federācijas prezidenta amatu.

Spānijā dienas laikā no COVID-19 miruši 838 cilvēki

Spānijā diennakts laikā līdz svētdienai, 29.martam, no COVID-19 izraisītām komplikācijām ir miruši 838 cilvēki. Tikmēr Itālijā otro dienu pēc kārtas sarucis letālo saslimšanas gadījumu skaits, vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Rīgas satiksme atceļ lielāko daļu atlaižu uz ārkārtas situācijas laiku

Pasažieru braukšanas maksas atvieglojumus paredz atcelt visiem, kam iepriekš tika piešķirta atlaide, izņemot cilvēkus ar 1. un 2.grupas invaliditāti, pirmsskolas vecuma bērniem.

Krievija slēdz sauszemes robežas; kravu transports turpinās

Krievija no pirmdienas, 30.marta, ievieš pagaidu ierobežojumus valsts robežas šķērsošanai, lai valstī mazinātu jaunā koronavīrusa izplatību. Ierobežojumi neattieksies uz kravas furgonu kustību pāri robežai, ziņo Krievijas valsts ziņu aģentūra TASS.

airBaltic pirmskrīzes darbības apmērus varētu atgūt 2021.gadā, ja ne vēl vēlāk

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic pirmskrīzes darbības apmērus varētu atgūt 2021.gadā, ja ne vēl vēlāk.

Atgriezīsies vēss un nokrišņiem bagāts laiks

Darba nedēļas gaitā daudzviet gaidāms slapjš sniegs un sniegs, tomēr, pakāpeniski paaugstinoties gaisa temperatūrai, nokrišņi pāries galvenokārt lietū.

Koronavīruss Baltijā. Latvijā – 347, Lietuvā – 437 , Igaunijā – 679

Igaunijā ziņo, ka divi saslimušie ir miruši COVID-19 izraisīto komplikāciju dēļ un 20 cilvēki ir izveseļojušies no šī koronavīrusa.

Nedēļa Lietuvā: Vīruss uzveic piekto pacientu, Nausēda aicina ES nopietnāk cīnīties pret pandēmiju

Lietuvā aizvadītās nedēļas galvenie notikumi ziņās bija pirmo piecu cilvēku nāve no COVID-19 komplikācijām, prezidenta Gitana Nausēdas aicinājums ES dalībvalstīm izvērst nopietnāku cīņu pret pandēmijas izplatību un Lietuvas Apelācijas tiesas lēmums pārcelt 13.janvāra krimināllietas izskatīšanu.

BNN nedēļas apkopojums: Uz Tokiju nākamgad. Muižnieks rektora amatā. Draudzīgā degvielas cena

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmas kā Ārkārtas situācija, Amats, Prognoze, Risinājumi, Vienošanās, Viedoklis un Cenu kritums.

COVID-19 konstatēta Stradiņa slimnīcas onkoloģei

Saslimšana ar jaunā koronavīrsa izraisīto slimību COVID-19 konstatēta vienai Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas mediķei.

Martā bezdarbnieku skaits audzis par vairāk nekā 2 500 cilvēkiem

Kopš marta sākuma bezdarbnieku skaits Latvijā ir pieaudzis par 2 557 personām, un kopumā šāds statuss patlaban piešķirts 60 804 iedzīvotājiem.

Vēl vienam Rēzeknes slimnīcas darbiniekam konstatē saslimšanu ar koronavīrusu

Saslimšana konstatēta pēc tam, kad paņemtas analīzes pārējiem darbiniekiem, atklājot bērnu ķirurga saslimšanu ar COVID-19.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!