bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 18.08.2019 | Vārda dienas: Elena, Ellena, Helēna, Liena, Liene
LatviaLatvija

Vai gaidīt jaunus grozījumus tikko veiktajā OIK reformā?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Grozījumi obligātā iepirkuma komponentes (OIK) reformā neilgi pēc tās stāšanās spēkā būtu bezatbildīgs solis,» pauž Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons. Viņš skaidro, ka pēdējā laika diskusijas par izmaiņām OIK sistēmā ražojošo uzņēmumu vidū rada lielu satraukumu un nedrošību par nākotni.

«OIK reforma ir vairāku gadu darba rezultāts, un tās ir izmaiņas, ar kurām uzņēmumi ir rēķinājušies, plānojot savu darbību un attīstību, tāpēc OIK reformas grozījumi neilgi pēc to stāšanās spēkā būtu bezatbildīgs solis. Kamēr mēs Latvijā diskutējam, kā šādiem uzņēmumiem atvieglojumus atņemt, Igaunijas valdība rīkojas tieši pretēji: apzinoties rūpniecības uzņēmumu lomu valsts ekonomikas attīstībā, pagājušajā nedēļā valdība nolēma par 90% samazināt elektroenerģijas akcīzes nodokli energointensīvajiem uzņēmumiem,» uzsver Jākobsons.

Viņš arī norāda, ka bez OIK reformas notiktu ražošanas uzņēmumu aizplūšana no Latvijas, būtu kavēta jaunu investīciju ienākšana valstī, bet vairākiem Latvijas uzņēmumiem varētu draudēt pat darbību pārtraukušā uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs liktenis.

OIK diferenciācija, kas stājās spēkā no 2018.gada 1.janvāra, mazinājusi pārmērīgo izmaksu slogu Latvijas energoietilpīgajiem uzņēmumiem, uzskata Jākobsons, piebilstot, ka lielie ražošanas uzņēmumi Latvijā ir lielākie elektroenerģijas patērētāji un tādējādi arī lielākie OIK maksātāji. Pirms OIK reformas sākšanas slogs, ko šie maksājumi radīja lielajiem uzņēmumiem, bijis nesamērīgs.

«OIK būtībā ir nodoklis atjaunojamo energoresursu ražošanas atbalstam. Šīm subsīdijām vajadzīga konkrēta summa, kuras apmēru mēs nezinām, taču lielie uzņēmumi maksā lauvas tiesu OIK maksājumu. Vienam uzņēmumam tie ir pat vairāki miljoni gadā, kas ir milzīgs slogs. Piemēram, Liepājas metalurgam OIK maksājums gadā veidoja teju desmit miljonus eiro. Tagad, kad šis uzņēmums vairs nestrādā, šī OIK maksājuma daļa jāsedz pārējiem tirgus dalībniekiem,» tā Jākobsons.

Jau ziņots, ka līdz šim kopumā ministrija atcēlusi atļaujas 15 elektrostacijām, kas ļāvis novērst iespējamo obligātā iepirkuma komponentes (OIK) kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos desmit gados par aptuveni 214 miljoniem eiro, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) aprēķini.

Energoietilpīgajiem uzņēmumiem elektrības cenas veido ievērojamu daļu produkcijas pašizmaksas, tādējādi tiešā veidā ietekmējot Latvijas konkurētspēju ar citām valstīm. «Uzņēmumiem, kas elektrību tērē ražošanai, OIK maksājumi veido vidēji 16% procentus no visām ražošanas izmaksām, kamēr mazajiem un vidējiem uzņēmumiem vidēji tikai 2% no produkcijas ražošanas izmaksām,» norādīja Jākobsons.

Pēc viņa teiktā, OIK reformas ieviešana, kas uzņēmumiem izmaksas par elektroenerģiju ļāvusi samazināt, ir priekšnoteikums ne vien jaunu uzņēmumu ienākšanai Latvijā, bet arī esošo saglabāšanai un valsts rūpniecības nozares attīstībai kopumā.

«OIK reforma lielajiem uzņēmumiem izmaksu ziņā kaut nedaudz ļāvusi tuvoties kaimiņvalstu un ģeogrāfiski mums tuvo valstu elektroenerģijas cenām. Diemžēl nevaram konkurēt ar Skandināvijas valstīm, kur elektrība ir daudz lētāka. Ārvalstu uzņēmēji, kuri vienmēr analizē ražošanas izmaksas konkrētā valstī, diez vai atvērs rūpnīcu Latvijā, ja izmaksas būs milzīgas. Mēs šo gadu laikā jau esam zaudējuši vairākas rūpnīcas, kas lielo elektrības izmaksu dēļ tiek būvētas nevis Latvijā, bet, piemēram, ASV. Lielie nozares uzņēmumi Latvijā nodrošina 70% darba vietu privātajā sektorā un šobrīd eksportē vairāk nekā 70% produkcijas, bet nodokļi paliek šeit. Latvijai kā mazai valstij eksports un ražošana ir izšķiroši svarīga ekonomiskajai attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai,» situāciju raksturoja Jākobsons.

Viņš atzina, ka risinājumus, kā mazināt elektrības izmaksu slogu uz energoietilpīgo uzņēmumu attīstību, meklē visas Eiropas valstis.

«Katra valsts, protams, cenšas šos jautājumus risināt citā veidā. Vācijā, piemēram, ir valsts atbalsts konkrētu nozaru ražotājiem, kur viņiem izdevumus par elektrību daļēji kompensē. Citas valstis elektrības cenu regulēšanai izmanto arī savus dabas resursus. Taču diemžēl visās kaimiņvalstīs elektrības cenas ir zemākas,» atzīmēja Jākobsons.

Kā ziņots, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) ir paziņojusi par iebildumiem pret Ekonomikas ministrijas (EM) rastajiem risinājumiem OIK mazināšanai sezonāliem pieslēgumiem un OIK fiksētās daļas mazināšanai. LOSP ieskatā šādā veidā nesamazināsies elektrības rēķini, bet joprojām būs apgrūtināta uzņēmējdarbība, tajā skaitā lauksaimnieciskā ražošana un konkurētspēja.

Šī gada 23.februārī EM notikušajā darba sanāksmē klātesošajiem bija izdevies rast risinājumus OIK mazināšanai sezonāliem pieslēgumiem un OIK fiksētās daļas mazināšanai. Tostarp līdz šā gada 1.aprīlim plānots mainīt regulējumu, lai pieslēgumiem ar sezonālu patēriņu (gan juridiskām personām, gan mājsaimniecībām) būtu iespēja atteikties no jaudas bez garantētas jaudas atgriešanas uz deviņiem mēnešiem. Papildu plānots piedāvāt arī iespēju pieslēgumiem ar jaudu ir virs 100 ampēriem samazināt jaudu līdz deviņiem mēnešiem, ja noteiktu periodu gadā jauda tiks izmantota efektīvi.

Mājsaimniecības ar lielu pieslēguma jaudu, bet mazu elektroenerģijas patēriņu, prioritāri ir aicinātas izvērtēt esošā pieslēguma jaudas nepieciešamību un atteikties no nevajadzīgās jaudas, samazinot to bez maksas līdz nepieciešamajam līmenim. To var izdarīt, sazinoties telefoniski ar AS Sadales tīkls vai elektroniski portālā www.sadalestikls.lv. Vienlaikus līdz šā gada 1.aprīlim plānots mājsaimniecībām piedāvāt iespēju gada laikā atjaunot pieslēguma jaudu uz vienu mēnesi, sedzot tikai pieslēguma atjaunošanas tehniskās izmaksas.

Elektroenerģijas patērētājus, kuriem ir tā saucamie «nulles» pieslēgumi, kas vēsturiski izveidoti ar lielu jaudu, bet šobrīd elektroenerģija netiek patērēta, aicināti rast individuālus risinājumus, konsultējoties ar Sadales tīkla darbiniekiem.

Jau ziņots, ka Latvijas lauksaimnieku janvāra elektroenerģijas rēķini saistībā ar izmaiņām OIK finansēšanas modelī ir par 40–60% augstāki nekā rēķini par decembri. Elektroenerģijas rēķinu summas pieaugums veidojies rēķina pozīcijā «jaudas obligātā iepirkuma komponente par ampēriem», kas ir maksājums par pieslēguma jaudu, kura nesezonas laikā netiek izmantota.

Tāpat vēstīts, ka no šā gada 1.janvāra mainīts OIK finansēšanas modelis, kas ļaus mazināt ražošanas uzņēmumu OIK maksājumus, būtiski palielinot to konkurētspēju, lai rūpniecības uzņēmumi savu darbību varētu attīstīt Latvijā. Jaunais OIK modelis mazinās izmaksas par patērēto elektroenerģiju arī vairākumam mājsaimniecību.

OIK finansēšanas modeļa maiņa no 2018.gada 1.janvāra ir viens no EM izstrādātajiem risinājumiem Rūpniecības atbalsta programmā, lai kāpinātu Latvijas rūpniecības nozares starptautisko konkurētspēju un samazinātu uzņēmumu ražošanas izmaksas. Rūpniecības atbalsta programmas stratēģiskais mērķis ir trīs gadu laikā kāpināt rūpniecības nozares apjomu par 30%, un tā ietver vairāku pasākumu kopumu vietējās rūpniecības un ražošanas uzņēmumu konkurētspējas celšanai.

EM šogad vēl veiks vispusīgu OIK atļauju saņēmēju auditu, neatkarīgu EM līdzšinējās faktiskās rīcības izvērtējumu, kā arī sistēmas izvērtējumu no ietekmes uz tautsaimniecību un izmaksu efektivitātes viedokļa.


Pievienot komentāru

Nemiro: Saprotamas Lietuvas bažas par Astravjecas AES, bet elektrības iegāde no trešajām valstīm ir Latvijas interesēs

Latvijas valdības lēmums par elektroenerģijas tirdzniecības organizēšanu ar trešajām valstīm tika pieņemts, ņemot vērā valsts intereses,pauda ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

VID daļas vadītāja, kuras vīrs darbojās PVN izkrāpēju grupējumā, aizgājusi no darba

Valsts ieņēmumu dienesta darbiniece, kuras vīrs darbojās pievienotās vērtības nodokļa izkrāpēju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizētāju grupējumā, izbeigusi darba attiecības ar dienestu.

PNB banka: Lēmums par bankas darbības apturēšanu bija ļoti pēkšņs un nepatīkams

Lēmums par PNB bankas darbības apturēšanu bija ļoti pēkšņs un nepatīkams, atzina bankā.

Krēsls paliek tukšs – pirmajā SIF padomes sēde neizdodas ievēlēt priekšsēdētāju

Sabiedrības integrācijas fonda jaunās padomes pirmajā sēdē neizdodas ievēlēt SIF priekšsēdētāju. Uz amatu izvirzīja divus pretendentus – Kultūras ministru Nauri Puntuli un Kurzemes NVO atbalsta centrs valdes priekšsēdētāju Inesi Siliņu.

Mūžībā devies diplomāts Aivars Baumanis

81 gada vecumā mūžībā devies Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, žurnālists un diplomāts Aivars Baumanis, informē Ārlietu ministrijā.

Cilvēktiesību komisijā spriedīs par NEPLP kompetenci sabiedriskā medija pārvaldībā

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti pirmdien, 19.augustā, spriedīs par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes kompetenci sabiedriskā medija pārvaldībā.

EK eksperte: Veselības budžeta palielināšana Latvijā ir neizbēgama

Veselības budžeta palielināšana Latvijā ir neizbēgama, taču šādai rīcībai jābūt stratēģiskam plānam.

Astoņu gadu laikā bērnu skaits Latvijā ir sarucis par 4,3%

Šī gada sākumā 359 tūkstoši jeb 18,7% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 17 gadiem. Tas ir par 4,3% mazāk nekā 2010.gadā, kad Latvijā bija 375 tūkstoši bērnu šajā vecuma grupā.

Lietuvā rosina recepšu medikamentus tirgot internetā

Lietuvas Veselības ministrija ierosinājusi ieviest valsts kontrolētu sistēmu, kurā pacienti recepšu medikamentus varētu iegādāties tiešsaistē.

Daugavpils var zaudēt 1,34 miljonus PNB bankas slēgšanas dēļ

PNB bankas darbības apturēšanas dēļ Daugavpils pilsētas un tās kapitālsabiedrību budžeti var zaudēt 1,34 miljonus eiro, norāda Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš.

OIK izmeklēšanas komisija pieprasījusi informāciju par katru izsniegto licenci

Obligātā iepirkuma komponentes sistēmas izvērtēšanai izveidotā parlamentārā izmeklēšanas komisija pieprasījusi informāciju par katru izsniegto OIK licenci un amatpersonu lēmumiem, norāda komisijas pārstāve Ilze Vanaga.

Šogad greiderēti jau 64 tūkstoši kilometru

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs šogad greiderēšanas darbus veicis gandrīz 64 tūkstošu km garumā.

PNB bankas klientiem garantēto atlīdzību izmaksu veiks Citadele

Vienas divu darbadienu laikā vēl tiks precizēts izmaksu mehānisms un FKTK cer, ka garantēto atlīdzību izmaksa sāksies ātrāk nekā 27.augustā.

Radevičai piespriesta divu gadu diskvalifikācija

Bijusī Latvijas tāllēcēja Ineta Radeviča saņēmusi divu gadu diskvalifikāciju, kas stājusies spēkā ar 2012.gada 8.augustu, ziņo Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas Vieglatlētikas integritātes vienība.

Pensiju indeksēšanai šogad tērēs 41,6 miljonus eiro

Labklājības ministrija informē, ka 1.oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija, kam šogad varētu tikt iztērēti 41,6 miljoni eiro, bet nākamgad jau ap 166 miljoniem eiro.

Konkurss par universālā pasta pakalpojuma sniegšanu beidzies bez rezultāta

Konkurss par universālā pasta pakalpojuma sniegšanu izbeidzies bez rezultāta, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā.

Reģionālajos maršrutos ieviesīs vienotu biļešu tirdzniecības sistēmu

No 2021.gada reģionālajā sabiedriskajā transportā tiks ieviesta vienota biļešu tirdzniecības sistēma, informē Autotransporta direkcijā.

Igaunijā jaunas sabiedriskās televīzijas ēkas celtniecībā ieguldīs 22 miljonus

Igaunijas valdība ieguldīs 22 miljonus eiro jaunas sabiedriskās televīzijas ēkas celtniecībā, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR. Ar jauno projektu sabiedriskie mediji atradīsies vienotā ēku kompleksā.

Sasauc Olainfarm akcionāru sapulci; spriedīs par padomes atlaišanu

AS Olainfarm valde sasaukusi akcionāru sapulci, kura notiks 1.novembrī pulksten 11.00, liecina informācija biržā Nasdaq Riga.

Reirs: Naudas atmaksai PNB bankas klientiem netērēs ne centu no valsts budžeta

Ar Noguldījumu garantiju fondā uzkrāto ir gana, lai izmaksātu PNB bankas klientiem atlīdzības, līdz ar to šim mērķim netiks tērēts ne cents no valsts budžeta, apliecina finanšu ministrs Jānis Reirs.

Latvijas robežas tuvumā identificēta Krievijas armijas lidmašīna un korvete

Patruļlidmašīnas virs Baltijas jūras neitrālajiem ūdeņiem pie Latvijas teritorijas jūras robežas identificēja Krievijas bruņoto spēku lidmašīnu An-26.

FKTK: PNB bankas klientiem garantētajās atlīdzības jāizmaksā 297 miljoni eiro

PNB Bankas klientiem garantētajās atlīdzībās būs jāizmaksā aptuveni 297 miljoni eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Kristīne Černaja-Mežmale.

Bažās par tirdzniecības karu akciju cenas Eiropā krītas, Volstrītā pārsvarā pieaug

Eiropas akciju tirgos turpinājās kritums, investoriem tikpat kā atmetot cerību uz ASV-Ķīnas tirdzniecības kara drīzām beigām, bet Volstrītā akciju cenas lielākoties pieauga, pateicoties solīdiem ekonomikas datiem.

Vēl viens kritušais – FKTK aptur PNB bankas darbību

Apturēta PNB bankas darbība, informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā.


-->