bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 18.08.2019 | Vārda dienas: Elena, Ellena, Helēna, Liena, Liene
LatviaLatvija

Divi starptautiski juridiskie biroji neredz šķēršļus Muižniekam kā LU rektoram

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Indriķis Muižnieks

Divi starptautiski juridiskie biroji Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanās nav konstatējuši tādus pārkāpumus, kas liegtu amatā atkārtoti apstiprināt pašreizējo augstskolas rektoru Indriķi Muižnieku, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie pēc LU lūguma sagatavotie juridiskie atzinumi.

Zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal (PwC Legal) atzinumā skaidrots, ka, vērtējot 24.maija un 6.jūnija LU rektora vēlēšanu procedūras trūkumus, iespējams secināt, ka virkne norādīto pārkāpumu visdrīzāk par tādiem nav atzīstami, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) argumenti par LU aģentūru studentu pārstāvību LU pašpārvaldē un Studentu padomes pārstāvju Satversmes sapulcē ievēlēšanas procesa pārkāpumiem, kuri, atbilstoši juristiem pieejamajai informācijai, nemaz nav notikuši.

«Virkne pārkāpumu, piemēram, attiecībā uz 6.jūnija Satversmes sapulces sasaukšanas un norises kārtību attiecas uz relatīvi tehniskiem procedūras jautājumiem, kuru iespējama neievērošana visdrīzāk nevarēja ietekmēt vēlēšanu rezultātus,» teikts PwC Legal atzinumā, piebilstot, ka šāda situācija attiecībā uz Satversmes sapulces norisi rektora atcelšanas jautājumā ir analizēta arī tiesu praksē. Tāpat advokātu birojā uzsvēra, ka IZM paziņojumā nav ietverts sīkāks vērtējums, ka un kā katrs procesuālais pārkāpums liedza sasniegt nepilnīgi ievērotas procesuālas prasības mērķi.

PwC Legal juristu ieskatā,

virkne IZM paziņojumā norādīto pārkāpumu ir attiecināmi uz LU Satversmes sapulces un LU pārvaldes institūciju darbību kā tādu, nevis tieši uz minētajām rektora vēlēšanām, līdz ar to, piemērojot Augstskolu likumu, šādi iespējami pārkāpumi ir vērtējami piesardzīgi.

Tāpat IZM paziņojumā nav ietverta sīkāka argumentācija par to, ka un kā šie iespējamie pārkāpumi varēja ietekmēt 24.maija un 6.jūnija LU rektora vēlēšanu rezultātu. Juristu ieskatā virkne IZM norādīto pārkāpumu ir attiecināmi nevis uz iespējamiem normatīvo aktu pārkāpumiem notikušajās rektora vēlēšanās, bet tie ietver IZM viedokli par turpmāk nepieciešamiem procedūras uzlabojumiem LU Satversmes sapulces darbā.

Rosinot LU sākt procedūru revīziju un attiecīgu grozījumu izstrādi iekšējos normatīvajos aktos, PwC Legal juristi gan norāda, ka Satversmes sapulces piemēroto procedūru uzlabojumu nepieciešamība nevarētu kalpot par pamatu apšaubīt katra konkrēta iepriekš pieņemta Satversmes sapulces lēmuma tiesiskumu.

Pirmdien, 12.augustā, notikušajā preses konferencē PwC Legal vadošais vecākais jurists Benno Butulis vēlreiz uzsvēra to, ka konstatēti tikai tehniski pārkāpumi, kuri nevar būt par iemeslu rektora neievēlēšanai. Valdība rektoru var neapstiprināt tikai Augstskolu likuma un LU Satversmes pārkāpumu gadījumā.

Butulis norādīja, ka Muižnieka iespējamā tiesvedība, gadījumā, ja viņš valdībā netiks apstiprināts, ir subjektīvs lēmums un tiesvedības gadījumā administratīvā tiesa pati izmeklētu objektīvi katru iespējamo pārkāpumu, to esamību vai neesamību un ietekmi uz vēlēšanu rezultātu.

Viņš teica, ka tiesvedības rezultāts nav viennozīmīgi nosakāms, jo, visticamāk, amatā jau būtu stājies jauns rektors.

Savukārt zvērinātu advokātu biroja TGS Baltic atzinumā secināts, ka IZM vēstulē par iespējamajiem pārkāpumiem rektora vēlēšanās nav konstatēti tādi Augstskolas likuma vai LU Satversmes pārkāpumi, kas varētu būt par pamatu Ministru kabinetam (MK) neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, tādējādi izdodot nelabvēlīgu administratīvo aktu.

Pat tad, ja rektors būtu ievēlēts, pieļaujot minēto normatīvo aktu pārkāpumus, valdībai atbilstoši Augstskolu likumam nav pienākuma neapstiprināt rektoru amatā – tās ir vienīgi MK tiesības, uzsvērts atzinumā. MK lēmums ir administratīvais akts, pirms kura izdošanas ir jāuzklausa administratīvā procesa dalībnieku viedoklis un jāņem vērā arī lietderības apsvērumi, kas attiecīgi definēti Administratīvā procesa likumā.

Ja tiktu konstatēti LU Satversmes vai Augstskolu likuma pārkāpumi, MK var ņemt vērā arī citus Augstskolu likumā nedefinētus lietderības apsvērumus, kuru dēļ rektors tomēr būtu apstiprināms, neskatoties uz šiem pārkāpumiem. TGS Batic juristu ieskatā valdībai pēc analoģijas atbilstoši tiesu praksei attiecībā uz Saeimas vēlēšanām un parlamentārās procedūras pārkāpumiem jebkurā gadījumā ir jāvērtē pārkāpumu raksturs pēc būtības un šo pārkāpumu būtiskums, proti, vēlēšanu rezultātu atcelšanai primāri būtu jākonstatē, ka tie neatspoguļo vēlētāju patieso (brīvo) gribu un ka gadījumā, ja kāda noteikta procedūra būtu ievērota, Satversmes sapulce būtu pieņēmusi atšķirīgu lēmumu.

Birojā tāpat uzsvēra, ka IZM vēstulē tikuši uzskaitīti vienīgi iespējamie pārkāpumi Satversmes sapulces sēžu norisē un dokumentos, turklāt ne visi no šiem pārkāpumiem attiecināmi uz rektora vēlēšanām. Atbilstoši Augstskolu likumam ar to nav pietiekami, lai automātiski neapstiprinātu Satversmes sapulces ievēlētu rektoru amatā.

«IZM vēstule nesatur juridisko argumentāciju tam, kāpēc konkrētie IZM ieskatā pieļautie rektora vēlēšanu pārkāpumi ir tādi, kuru dēļ IZM ir pamats rosināt rektora vēlēšanu rezultātu neapstiprināšanu MK, proti, šajā vēstulē nav izklāstīti lietderības apsvērumi, kas MK būtu jāizdara atbilstoši Administratīvā procesa likumam, izdodot konkrēto administratīvo aktu,» secinājuši TGS Baltic juristi, piebilstot, ka līdz ar to LU arī līdz šim nav bijusi iespēja sniegt savu viedokli attiecībā uz šiem lietderības apsvērumiem, kas faktiski neatbilst Administratīvā procesa likumam.

Advokāts Linards Muciņš preses konferencē norādīja, ka LU rektoru pēc šiem pašiem noteikumiem ievēl jau piekto reizi, bet šoreiz radās situācija, ka saņemto balsu skaitā «pret» ir vairāk nekā «par». Viņš uzsvēra, ka LU rektora vēlēšanās tiek ievērota mažoritārā vēlēšanu sistēma, kas nozīmē, ka skaita tikai tās balsis, kuras ir «par».

Abus juridiskos atzinumus LU pagājušās nedēļas beigās iesniegusi Valsts kancelejā, kur apstiprināja, ka tie ir saņemti.

LU vadošā eksperte juridiskajos jautājumos Anda Ozola preses konferencē sacīja, ka abi juridiskie biroji ir saņēmuši vienlīdzīgu atalgojumu par veikto izpēti – 3 000 eiro apmērā.

Kā ziņots, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) norādījusi, ka viņas rekomendācija būs neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, bet gala lēmuma pieņemšana tiks atstāta valdības ziņā, kurai tikšot nodots Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) atzinums par konstatētajiem pārkāpumiem.

IKVD vadītāja Inita Juhņēviča pastāstīja, ka dienests pārbaudē konstatējis nepilnības LU Satversmes pārstāvju ievēlēšanas procedūrā, noteiktu ievēlēšanas procesu reglamentējošu dokumentu neesamību un termiņu neievērošanu.

LU vadība gan norāda, ka LU rektora vēlēšanu procesā nav konstatēti Augstskolu likuma un būtiski LU Satversmes pārkāpumi. Šāda nostāja pausta atbildes vēstulē IZM par IKVD konstatētajiem pārkāpumiem.

LU un tās Studentu padomes nosūtītajā atbildē IZM cita starpā pausta nostāja, ka Studentu padomē bijusi izsludināta atklāta pieteikšanās kļūt par Satversmes sapulces dalībniekiem un to varējis izdarīt ikviens no LU studējošajiem, tāpēc patiesībai neatbilstot pārmetums, ka tikušas pārkāptas studentu tiesības tikt ievēlētiem.

Jau vēstīts, ka pirmo balsojumu par Muižnieku pavadīja skandāls un pretrunīgi vērtējumi. 24.maijā LU Satversmes sapulcē Muižnieks savāca 141 balsi, bet 143 nobalsoja pret viņu. Muižnieka pasludināšana par ievēlētu pie šāda balsu sadalījuma raisīja neizpratni daļā sabiedrības. Pēc tam tika rīkots atkārtots balsojums, kurā uzvarēja Muižnieks.

LU prorektore Ina Druviete uzsvērusi, ka LU rektora vēlēšanas ir notikušas atbilstoši likumam, LU Satversmei un tās bijušas tiesiskas, demokrātiskas, atklātas un pilnībā leģitīmas, tādēļ Šuplinska tiek aicināta rektora Muižnieka kandidatūru virzīt apstiprināšanai rektora amatā valdībā.


Pievienot komentāru

Nemiro: Saprotamas Lietuvas bažas par Astravjecas AES, bet elektrības iegāde no trešajām valstīm ir Latvijas interesēs

Latvijas valdības lēmums par elektroenerģijas tirdzniecības organizēšanu ar trešajām valstīm tika pieņemts, ņemot vērā valsts intereses,pauda ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

VID daļas vadītāja, kuras vīrs darbojās PVN izkrāpēju grupējumā, aizgājusi no darba

Valsts ieņēmumu dienesta darbiniece, kuras vīrs darbojās pievienotās vērtības nodokļa izkrāpēju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizētāju grupējumā, izbeigusi darba attiecības ar dienestu.

PNB banka: Lēmums par bankas darbības apturēšanu bija ļoti pēkšņs un nepatīkams

Lēmums par PNB bankas darbības apturēšanu bija ļoti pēkšņs un nepatīkams, atzina bankā.

Krēsls paliek tukšs – pirmajā SIF padomes sēde neizdodas ievēlēt priekšsēdētāju

Sabiedrības integrācijas fonda jaunās padomes pirmajā sēdē neizdodas ievēlēt SIF priekšsēdētāju. Uz amatu izvirzīja divus pretendentus – Kultūras ministru Nauri Puntuli un Kurzemes NVO atbalsta centrs valdes priekšsēdētāju Inesi Siliņu.

Mūžībā devies diplomāts Aivars Baumanis

81 gada vecumā mūžībā devies Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, žurnālists un diplomāts Aivars Baumanis, informē Ārlietu ministrijā.

Cilvēktiesību komisijā spriedīs par NEPLP kompetenci sabiedriskā medija pārvaldībā

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti pirmdien, 19.augustā, spriedīs par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes kompetenci sabiedriskā medija pārvaldībā.

EK eksperte: Veselības budžeta palielināšana Latvijā ir neizbēgama

Veselības budžeta palielināšana Latvijā ir neizbēgama, taču šādai rīcībai jābūt stratēģiskam plānam.

Astoņu gadu laikā bērnu skaits Latvijā ir sarucis par 4,3%

Šī gada sākumā 359 tūkstoši jeb 18,7% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 17 gadiem. Tas ir par 4,3% mazāk nekā 2010.gadā, kad Latvijā bija 375 tūkstoši bērnu šajā vecuma grupā.

Lietuvā rosina recepšu medikamentus tirgot internetā

Lietuvas Veselības ministrija ierosinājusi ieviest valsts kontrolētu sistēmu, kurā pacienti recepšu medikamentus varētu iegādāties tiešsaistē.

Daugavpils var zaudēt 1,34 miljonus PNB bankas slēgšanas dēļ

PNB bankas darbības apturēšanas dēļ Daugavpils pilsētas un tās kapitālsabiedrību budžeti var zaudēt 1,34 miljonus eiro, norāda Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš.

OIK izmeklēšanas komisija pieprasījusi informāciju par katru izsniegto licenci

Obligātā iepirkuma komponentes sistēmas izvērtēšanai izveidotā parlamentārā izmeklēšanas komisija pieprasījusi informāciju par katru izsniegto OIK licenci un amatpersonu lēmumiem, norāda komisijas pārstāve Ilze Vanaga.

Šogad greiderēti jau 64 tūkstoši kilometru

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs šogad greiderēšanas darbus veicis gandrīz 64 tūkstošu km garumā.

PNB bankas klientiem garantēto atlīdzību izmaksu veiks Citadele

Vienas divu darbadienu laikā vēl tiks precizēts izmaksu mehānisms un FKTK cer, ka garantēto atlīdzību izmaksa sāksies ātrāk nekā 27.augustā.

Radevičai piespriesta divu gadu diskvalifikācija

Bijusī Latvijas tāllēcēja Ineta Radeviča saņēmusi divu gadu diskvalifikāciju, kas stājusies spēkā ar 2012.gada 8.augustu, ziņo Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas Vieglatlētikas integritātes vienība.

Pensiju indeksēšanai šogad tērēs 41,6 miljonus eiro

Labklājības ministrija informē, ka 1.oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija, kam šogad varētu tikt iztērēti 41,6 miljoni eiro, bet nākamgad jau ap 166 miljoniem eiro.

Konkurss par universālā pasta pakalpojuma sniegšanu beidzies bez rezultāta

Konkurss par universālā pasta pakalpojuma sniegšanu izbeidzies bez rezultāta, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā.

Reģionālajos maršrutos ieviesīs vienotu biļešu tirdzniecības sistēmu

No 2021.gada reģionālajā sabiedriskajā transportā tiks ieviesta vienota biļešu tirdzniecības sistēma, informē Autotransporta direkcijā.

Igaunijā jaunas sabiedriskās televīzijas ēkas celtniecībā ieguldīs 22 miljonus

Igaunijas valdība ieguldīs 22 miljonus eiro jaunas sabiedriskās televīzijas ēkas celtniecībā, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR. Ar jauno projektu sabiedriskie mediji atradīsies vienotā ēku kompleksā.

Sasauc Olainfarm akcionāru sapulci; spriedīs par padomes atlaišanu

AS Olainfarm valde sasaukusi akcionāru sapulci, kura notiks 1.novembrī pulksten 11.00, liecina informācija biržā Nasdaq Riga.

Reirs: Naudas atmaksai PNB bankas klientiem netērēs ne centu no valsts budžeta

Ar Noguldījumu garantiju fondā uzkrāto ir gana, lai izmaksātu PNB bankas klientiem atlīdzības, līdz ar to šim mērķim netiks tērēts ne cents no valsts budžeta, apliecina finanšu ministrs Jānis Reirs.

Latvijas robežas tuvumā identificēta Krievijas armijas lidmašīna un korvete

Patruļlidmašīnas virs Baltijas jūras neitrālajiem ūdeņiem pie Latvijas teritorijas jūras robežas identificēja Krievijas bruņoto spēku lidmašīnu An-26.

FKTK: PNB bankas klientiem garantētajās atlīdzības jāizmaksā 297 miljoni eiro

PNB Bankas klientiem garantētajās atlīdzībās būs jāizmaksā aptuveni 297 miljoni eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Kristīne Černaja-Mežmale.

Bažās par tirdzniecības karu akciju cenas Eiropā krītas, Volstrītā pārsvarā pieaug

Eiropas akciju tirgos turpinājās kritums, investoriem tikpat kā atmetot cerību uz ASV-Ķīnas tirdzniecības kara drīzām beigām, bet Volstrītā akciju cenas lielākoties pieauga, pateicoties solīdiem ekonomikas datiem.

Vēl viens kritušais – FKTK aptur PNB bankas darbību

Apturēta PNB bankas darbība, informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā.


-->