Divu gadu laikā vairāki tūkstoši cilvēku izlēmuši cīnīties ar azartspēļu atkarību

Kopš 2020.gada 1.janvāra Pašatteikušos personu reģistrā nepilnos divos gados reģistrējušās 22 849 personas, trešdien, 10.novembrī, preses konferencē sacīja Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne. 

Patlaban reģistrā aktīvi ir 16 207 iesniegumi, bet 6 642 personām ir beidzies pašatteikšanās termiņš, vai arī personas izslēgušas sevi no reģistra. 

Birne stāstīja, ka 6% Latvijas iedzīvotāju ir azartspēļu atkarības risks, savukārt 1,3% no azartspēlēm jau ir iestājušās negatīvas sekas.

Birne uzsvēra, ka aptuveni 79 000 iedzīvotāju ir nosliece uz azartspēļu spēlēšanu, bet aptuveni 16 000 tā izpaužas smagā formā. 

Pašatteikušos personu reģistra darbības laikā Covid–19 pandēmijas apstākļos spēļu zāles un kazino lielākoties bija slēgti, taču pieaudzis tiešsaistes azartspēļu īpatsvars, teica Birne. 

Kopējais azartspēļu apgrozījums 2021.gada deviņos mēnešos bija 93,653 miljoni eiro salīdzinājumā ar 123,076 miljoniem eiro 2020.gada deviņos mēnešos. Vienlaikus tiešsaistes azartspēļu īpatsvars kopējā apgrozījumā 2021.gadā pieaudzis līdz 83,2% salīdzinājumā ar 29,6% pērn. 

«Tagad azartspēļu nozares darbība ir slēgta jau ilgu laiku, taču internetā azartspēles notiek un atkarīgajiem riski nav mazinājušies. Pašatteikušos personu reģistrs ir pilnīgi brīvprātīgs, personas reģistrējas, ja saprot, ka ir problēma, tāpēc lielais reģistrējušos skaits liecina par risku esamību,» pauda Birne. 

Viņa pastāstīja, ka 95,8% no Pašatteikušos personu reģistrā reģistrētajiem ir vīrieši.

Vecumā no 26 līdz 31 gadam ir 21,9%, no 20 līdz 26 gadiem – 20%, bet vecumā no 31 līdz 36 gadiem – 19,8%.

Savukārt vecumā virs 50 gadiem Pašatteikušos personu reģistrā ir 8,7% reģistrējušos. 

Birne sacīja, ka kopš 2010.gada šāds reģistrs darbojas Igaunijā, kur patlaban ir aptuveni 6400 reģistrētas personas, bet kopš 2017.gada arī Lietuvā, kur kopumā reģistrējušās aptuveni 22 000 personas, no tiem aktīvi ieraksti ir aptuveni 10 000 personām. 

Līdzīgi reģistri darbojas vēl 16 Eiropas Savienības valstīs. Birne pastāstīja, ka patlaban notiek diskusija ar Igaunijas un Lietuvas finanšu ministrijām, lai rastu iespēju izveidot vienotu Baltijas reģistru, kurā, piemēram, persona no Latvijas varētu sevi izslēgt no azartspēļu spēlēšanas arī Igaunijā un Lietuvā. 

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija atkarīgajiem nodrošina arī psihologa konsultācijas, piemēram, 2020.gadā sniegtas 304 sertificēta psihologa konsultācijas un notikušas 249 konsultatīvas sarunas ar spēlētājiem.

Tāpat organizētas desmit atbalsta grupas spēlētājiem. 

Lai aizsargātu sabiedrības intereses un fizisko personu tiesības atturēties no pārmērīgas tieksmes uz azartspēļu un interaktīvo azartspēļu spēlēšanu vai piedalīšanos interaktīvajās izlozēs, Latvijā kopš 2020.gada Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas pārziņā darbojas Pašatteikušos personu reģistrs. 

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija ir Finanšu ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras uzdevums ir īstenot valsts politiku azartspēļu un izložu organizēšanā un nodrošināt izložu un azartspēļu organizēšanas likumību sabiedrības interešu un personu tiesību aizsardzībai.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas