bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 13.11.2019 | Vārda dienas: Eižens, Jevgeņija, Jevgeņijs
LatviaLatvija

Dombrovskis: Latvijai steigšus jārisina augstā ienākumu nevienlīdzība

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis

Latvijai steigšus nepieciešams risināt augstā līmenī esošo ienākumu nevienlīdzību, komentējot Eiropas Komisijas (EK) ziņojumu par ikgadējo novērtējumu par ekonomikas un sociālo stāvokli Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, sacīja EK viceprezidents Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš norādīja, ka EK 2019.gada ziņojumā par Latviju uzsvērts, ka pēdējo gadu izaugsme Latvijā ir bijusi salīdzinoši strauja un Latvija ir to valstu vidū, kas visstraujāk tuvojas ES vidējam līmenim. Tajā pašā laikā, samazinoties darbaspēka pieejamībai un turpinoties straujai izaugsmei, darba tirgus ir uzkarsis un algu pieaugums būtiski pārsniedz produktivitātes pieaugumu.

«Lai arī pagaidām nav pazīmju, ka Latvijas pozīcijas eksporta tirgos būtu būtiski cietušas, esošo tendenču turpināšanās var izraisīt situāciju, ka Latvijas eksporta preces un pakalpojumi sāk zaudēt konkurētspēju ārējos tirgos,» uzsvēra Dombrovskis.

EK viceprezidents arī skaidroja, ka šī gada ziņojumā īpaša uzmanība tika pievērsta Latvijas izaugsmei nepieciešamo investīciju identificēšanas. Ziņojuma secinājumi kalpos par pamatu turpmākām Latvijas sarunām par nākamā ES daudzgadu budžeta kohēzijas politikas prioritātēm, norādīja Dombrovskis.

EK uzskata, ka Latvijas galvenais ilgtermiņa mērķis joprojām ir tuvināšanās turīgo ES valstu dzīves līmenim. Trīs galvenie investīciju virzieni šī mērķa sasniegšanai ir inovācijas, cilvēkkapitāls un reģionālā attīstība. Ziņojumā tiek apskatītas arī galvenās jomas, kurās Latvijai nepieciešams turpināt strukturālās reformas.

Iedzīvotāju skaita samazināšanās dēļ ir jātiecas izmantot visu pieejamā darbaspēka potenciālu, kas nozīmē, ka nepieciešams uzlabot iedzīvotāju prasmes un veselību, ka arī jāveicina darba vietu radīšana reģionos un darbaspēka mobilitāte valsts ietvaros.

Savukārt neraugoties uz nesen īstenoto nodokļu reformu, saglabājas salīdzinoši augsts nodokļu slogs mazo algu saņēmējiem. Ienākumu nevienlīdzība saglabājas augstā līmenī, kas Latvijai ir steidzami jārisina, uzsvēra Dombrovskis.

EK vērtējumā Latvijas progress 2018.gada rekomendāciju izpildē ir bijis ierobežots. Tas galvenokārt saistāms ar nodokļu reformas rezultātā ierobežoto fiskālo telpu, kuras dēļ būtiskus pasākumus 2019.gada budžetā nebija iespējams finansēt.

Ziņojumā norādīts, ka Latvija ir viena no valstīm, kuras ekonomika tuvojas ES vidējam līmenim visātrāk, taču tai joprojām jārisina iedzīvotāju skaita samazināšanās problēma un jāpanāk, lai ekonomiskā izaugsme dod labumu visai sabiedrībai. Pēdējos gados Latvijas ekonomikas un darba tirgus rādītāji ir bijuši stabili un arī valdības aizņēmumi kopumā turpinājuši būt stabili.

Tomēr izaugsme nav bijusi pilnībā iekļaujoša – nevienlīdzības līmenis joprojām ir augsts, un izaugsme attālos reģionos atpaliek no Pierīgas. Latvijas galvenais uzdevums nākamajās desmitgadēs ir nodrošināt, lai tās ekonomika turpina tuvoties ES vidējam līmenim un vienlaikus tiek risināts iedzīvotāju skaita samazināšanās jautājums. Tāpēc būs vajadzīgi ieguldījumi inovācijā, reģionālajā attīstībā un cilvēkkapitālā ar mērķi uzlabot Latvijas sociālo, veselības un publiskās pārvaldības politiku, secināts ziņojumā.

Tieslietās sasniegts vislabākais progress, jo pieņemts trauksmes celšanas likums, kā arī ir uzsākta virkne kriminālprocesu skaļās korupcijas lietās. Tomēr nākošajā periodā tiks sekots līdzi tam, kā un vai šīs korupcijas lietas ir noslēgušās.

Daļējs progress vērojams vairākās jomās. Budžeta jomā tikusi stiprināta nodokļu iekasēšana, un paredzēti līdzekļi strukturālām reformām, savukārt nodarbinātībā ir atbalstīta Latvijas izglītības un prasmju stratēģijas izstrāde, bet profesionālās izglītības jomā ir uzlabota profesionālās izglītības atbilstība darba tirgum. Tomēr skolēnu īpatsvars profesionālajā izglītībā un viņu nodarbinātībā ir zem ES vidējiem rādītājiem.

Tikmēr veselības aprūpē ir vērojamas nepietiekamas reformas, bet ir palielināts budžets. Vienlaikus ieguldījumi, kas nozarē tiek veikti, nav pietiekami, lai uzlabotu veselības kvalitāti un efektivitāti.

Minimāls progress pērn bijis nodokļu jomā, proti, nav samazināti nodokļi zemu ienākumu saņēmējiem un nekustamā īpašumu nodokli rēķina pēc novecojušām īpašumu vērtībām. EK norāda, ka nodokļu slogs būtu jāpārceļ no darbaspēka uz kapitāla nekustamo īpašumu.

Arī sociālajā politikā bijis vērojams minimāls progress, lai gan ir sperti soļi senioru dzīves kvalitātes uzlabošanai un palielināts pabalsts ģimenēm ar vairāk nekā diviem bērniem. Vienlaikus ir liels nabadzības risks senioru vidū, kas krasi atšķiras no ES vidējā un minimālo ienākumu atbalsta sistēma nav ieviesta.

Tikmēr valsts pārvaldes jomā minimāls progress bijis tādēļ, ka par spīti atbalsta funkciju centralizācijai tiek radītas jaunas funkcijas un reformas neskar pašvaldības un valsts uzņēmumu pārvaldību.

EK arī norādījusi uz prioritāriem investīciju sektoriem Latviju, kuru vidū ir investīcijas, cilvēkkapitāls un reģionālā attīstība. Latvijas progress rekomendāciju ieviešanā vērtēts arī saistībā ar pieciem EK noteiktajiem virzieniem – Gudra Eiropa, Zaļa Eiropa, Savienota Eiropa, Sociāla Eiropa un Eiropa tuvāk pilsoņiem.

Vērtējot progresu Gudras Eiropas jomā, Latvijai pietrūkst, piemēram, inovatīvu firmu un digitalizācijas jeb atvērto datu. Tāpat mazos un vidējos uzņēmumos pietrūkst IT izmantošanas prakses. Savukārt Zaļās Eiropas jomā runa ir par energoefektivitāti, kur Latvijai vērojams labs progress, tomēr vēl ir daudz darba un jādomā arī par atbalstu atjaunojamajai enerģijai.

Savienotās Eiropas jomā aktuāla ir dzelzceļa un ceļu tīkla jautājumu risināšana, pilsētvides risinājumi satiksmē un digitālā savienojamība, kā arī elektrības sinhronizācijas pabeigšana. Sociālas Eiropas jomā darbs jāiegulda sektorālā un reģionālajā mobilitātē, remigrācijas veicināšanā, bet Eiropa tuvāk pilsoņiem jomā jādomā par to, kā attīstīt teritorijas biznesa vides attīstībai un kvalitatīvi ieviest ES fondus.

Kopš 2012.gada 84% EK rekomendāciju Latvijai atrodas ieviešanas procesā, 10% ir ieviestas pilnībā, 13% ir ievērojams progress, 15% – limitēts progress, bet 62% – redzams progress. Kopš 2012.gada ir vāji veiktas reformas sociālās politikas un apmācību jomā, tajā pašā laikā turpinās valsts pārvaldes reforma un uzlabojas korupcijas apkarošana, norāda EK.


Pievienot komentāru

Turcijas izraidīts iespējamais džihādists iestrēgst starp robežām

ASV pilsonis, kuru Turcija tur aizdomās par līdzdalību teroristiskajā grupējumā «Islāma valsts» un izraidījusi no valsts, ir iestrēdzis starp Turcijas un Grieķijas robežām.

Latvijā būtiski pieaudzis graudaugu un elektroierīču eksports

Eksporta pieaugumu Latvijā septembrī būtiski ietekmēja graudaugu kultūru, elektroierīču un iekārtu, dzelzs un tērauda izstrādājumu, kā arī eļļas augu sēklu eksporta vērtības pieaugums.

Atbalsta stingrākas prasības ģenētiski modificēto organismu kontrolei

Saeimas komisija galīgajā lasījumā atbalstījusi par steidzamiem atzītos grozījumus Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā, kas paredz noteikt stingrākas prasības ĢMO uzraudzībai un kontrolei.

Pie Baltijas robežām pārtverta Krievijas kara lidmašīna

NATO iznīcinātājiem Lietuvā pagājušajā nedēļā bijis jāizlido vienu reizi, atsaucoties uz trauksmi par Krievijas militārās lidmašīnas klātbūtni.

Nemiro: Latvijai ir jāpiedalās izstādē Expo 2020 Dubai; lēmums vēl jāpieņem valdībai

Latvijai ir jāpiedalās nākamgad Dubaijā gaidāmajā starptautiskajā izstādē Expo 2020 Dubai, tomēr gala lēmumu par to decembrī pieņems Ministru kabinets.

Mediķi: VM piedāvātais medicīnas darbinieku algu palielināšanas modelis nav godīgs

VM piedāvātais mediķu atalgojuma palielināšanas modelis nav godīgs un iet pretrunā ar iepriekš izteikto vēlmi mediķu atalgojumu celt visiem medicīnas darbiniekiem vienlīdzīgā apjomā, paudušas nozares asociācijas.

Igaunijā ceļ ciematu pieaugušajiem ar autismu

Igaunijā sākts būvēt ciematu pieaugušajiem ar autiskā spektra traucējumiem un dažādiem intelekta traucējumiem. Ciematu pabeigt plānots jau 2020.gadā.

Eurostat: Latvijas iedzīvotāji pērn saņēmuši par 141 miljonu eiro vairāk nekā pārskaitījuši uz ārzemēm

Latvijas iedzīvotāji 2018.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 141 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem.

Uz trešo lasījumu virza priekšlikumu par FKTK pievienošanu Latvijas Bankai

Saeimas Budžeta un finanšu komisija nolēmusi virzīt Saeimā izskatīšanai trešajā lasījumā grozījumus likumā par Latvijas Banku, kas tostarp paredz FKTK pievienot Latvijas Bankai.

Lukašenko viesojas Austrijā, meklē ciešāku saikni ar ES

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, kuram nav tuvu partnervalstu apkārtējā reģionā, izņemot Krieviju, otrdien, 12.novembrī, devies vizītē uz Austriju. Šī ir viņa pirmā došanās uz kādu Eiropas Savienības dalībvalsti pēdējos trijos gados.

Septembrī Latvijas eksportēto preču vērtība par 2,5% lielāka nekā pirms gada

Latvijas eksports jeb ārējās tirdzniecības apgrozījums septembrī veidojis 2,44 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 1,6% mazāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 2,5%, bet importa vērtība samazinājās par 4,6%.

2020.gadā iecerēts paplašināt atbalstu mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem

Mājokļu atbalsta programmai šogad un 2020.gadā būs pieejami septiņi miljoni eiro, informē Ekonomikas ministrijā.

Tiesa kosmētikas ražotāju Dzintars pasludina par maksātnespējīgu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa pasludinājusi kosmētikas ražotāju AS Dzintars par maksātnespējīgu un par maksātnespējas procesa administratoru iecēla Jāni Ozoliņu.

«Bērni ierodas traumēti». Lietuvā mācās 500 skolēni no Ukrainas, Donbasa

Lietuvas skolās pašlaik mācās vairāk nekā 500 ukraiņu skolēni, no kuriem daudzi ir no Ukrainas karadarbības zonas Donbasa reģionā.

Veselības ministrija rosina rezidentiem atalgojumu palielināt par 20%

Veselības ministrija rosina rezidentu darba samaksu palielināt par 20%, bet pārējām ārstniecības personām zemāko darba samaksu palielināt par 10%.

Delna: 13.Saeimas deputāti «atturējušies» mazāk nekā 12.Saeimas

Šī Saeimas sasaukuma deputāti daudz retāk balsojumos izvēlējušies atturēties, secinājusi Sabiedrība par atklātību – Delna, apkopojot 13.Saeimas deputātu balsojumus no pērnā gada 6.novembra līdz šī gada 30.septembrim.

No 19.novembra mainīsies pasta sūtījumu deklarēšanas kārtība

No 19.novembra Valsts ieņēmumu dienests maina muitojamo sūtījumu apstrādes kārtību.

Ukrainas bankas eksprezidente uzbrukumos saredz oligarha atriebību par PrivatBank

Par vardarbīgu vēršanos pret Ukrainas centrālās bankas eksprezidentes ģimeni pati Valērija Gontareva vaino ukraiņu oligarhu, kuram viņa atņēmusi Ukrainas lielāko banku PrivatBank.

Līdz šim notiesāta 41 persona. IDB izmeklējumi nenorāda uz situācijas uzlabošanos iekšlietu dienestos

Iekšējās drošības biroja pirmstiesas izmeklēšanas rezultāti nenorāda uz situācijas uzlabošanos iekšlietu dienestos, kuros joprojām nemazinās vairāku kategoriju noziegumi.

Policija pie kāda vīrieša atrod gandrīz 38 tūkstošus cigaretes

Pie kāda vīrieša automašīnā un īpašumā atrastas un konfiscētas 37 800 nelegālo cigarešu, informē Valsts policijā.

Austrālija cieš katastrofālos krūmāju ugunsgrēkos

Austrālijas austrumos, tostarp Sidnejā, izsludināts ārkārtas stāvoklis saistībā ar plašiem krūmāju ugunsgrēkiem, ko pastiprina karstums un stiprs vējš.

Bondars: Ir grūti balsot pret populārām lietām

«Ir ļoti grūti balsot pret populārām lietām. Politikā vienmēr būs situācija, ka ieceres būs lielākas par iespējām,» skaidrojot 2020.gada budžeta pieņemšanas procesu, teicis Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars.

Cērps oficiāli piesakās kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu

Bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Uldis Cērps oficiāli ir pieteicies kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu.

Prasa izmaiņas konkursā par tiesībām sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus nākamos desmit gadus

IUB aizliedzis VSIA Autotransporta direkcija bez grozījumu veikšanas nolikumā turpināt iepirkuma procedūru un slēgt līgumu par reģionālajiem sabiedriskā autotransporta pakalpojumiem no 2021. līdz 2030.gadam.

Turcija sāk deportēt Rietumvalstu džihādistus

Turcija pirmdien, 11.novembrī, pavēstījusi, ka sākusi sūtīt ārvalstu radikālo musulmaņu kaujiniekus atpakaļ uz to izcelsmes valstīm ASV un Eiropā. Kopumā Turcijas ieslodzījuma vietās ir vairāk nekā tūkstotis grupējuma «Islāma valsts» kaujinieku.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!