bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 20.06.2019 | Vārda dienas: Maira, Rasa, Rasma
LatviaLatvija

Dombrovskis: Latvijai steigšus jārisina augstā ienākumu nevienlīdzība

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis

Latvijai steigšus nepieciešams risināt augstā līmenī esošo ienākumu nevienlīdzību, komentējot Eiropas Komisijas (EK) ziņojumu par ikgadējo novērtējumu par ekonomikas un sociālo stāvokli Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, sacīja EK viceprezidents Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš norādīja, ka EK 2019.gada ziņojumā par Latviju uzsvērts, ka pēdējo gadu izaugsme Latvijā ir bijusi salīdzinoši strauja un Latvija ir to valstu vidū, kas visstraujāk tuvojas ES vidējam līmenim. Tajā pašā laikā, samazinoties darbaspēka pieejamībai un turpinoties straujai izaugsmei, darba tirgus ir uzkarsis un algu pieaugums būtiski pārsniedz produktivitātes pieaugumu.

«Lai arī pagaidām nav pazīmju, ka Latvijas pozīcijas eksporta tirgos būtu būtiski cietušas, esošo tendenču turpināšanās var izraisīt situāciju, ka Latvijas eksporta preces un pakalpojumi sāk zaudēt konkurētspēju ārējos tirgos,» uzsvēra Dombrovskis.

EK viceprezidents arī skaidroja, ka šī gada ziņojumā īpaša uzmanība tika pievērsta Latvijas izaugsmei nepieciešamo investīciju identificēšanas. Ziņojuma secinājumi kalpos par pamatu turpmākām Latvijas sarunām par nākamā ES daudzgadu budžeta kohēzijas politikas prioritātēm, norādīja Dombrovskis.

EK uzskata, ka Latvijas galvenais ilgtermiņa mērķis joprojām ir tuvināšanās turīgo ES valstu dzīves līmenim. Trīs galvenie investīciju virzieni šī mērķa sasniegšanai ir inovācijas, cilvēkkapitāls un reģionālā attīstība. Ziņojumā tiek apskatītas arī galvenās jomas, kurās Latvijai nepieciešams turpināt strukturālās reformas.

Iedzīvotāju skaita samazināšanās dēļ ir jātiecas izmantot visu pieejamā darbaspēka potenciālu, kas nozīmē, ka nepieciešams uzlabot iedzīvotāju prasmes un veselību, ka arī jāveicina darba vietu radīšana reģionos un darbaspēka mobilitāte valsts ietvaros.

Savukārt neraugoties uz nesen īstenoto nodokļu reformu, saglabājas salīdzinoši augsts nodokļu slogs mazo algu saņēmējiem. Ienākumu nevienlīdzība saglabājas augstā līmenī, kas Latvijai ir steidzami jārisina, uzsvēra Dombrovskis.

EK vērtējumā Latvijas progress 2018.gada rekomendāciju izpildē ir bijis ierobežots. Tas galvenokārt saistāms ar nodokļu reformas rezultātā ierobežoto fiskālo telpu, kuras dēļ būtiskus pasākumus 2019.gada budžetā nebija iespējams finansēt.

Ziņojumā norādīts, ka Latvija ir viena no valstīm, kuras ekonomika tuvojas ES vidējam līmenim visātrāk, taču tai joprojām jārisina iedzīvotāju skaita samazināšanās problēma un jāpanāk, lai ekonomiskā izaugsme dod labumu visai sabiedrībai. Pēdējos gados Latvijas ekonomikas un darba tirgus rādītāji ir bijuši stabili un arī valdības aizņēmumi kopumā turpinājuši būt stabili.

Tomēr izaugsme nav bijusi pilnībā iekļaujoša – nevienlīdzības līmenis joprojām ir augsts, un izaugsme attālos reģionos atpaliek no Pierīgas. Latvijas galvenais uzdevums nākamajās desmitgadēs ir nodrošināt, lai tās ekonomika turpina tuvoties ES vidējam līmenim un vienlaikus tiek risināts iedzīvotāju skaita samazināšanās jautājums. Tāpēc būs vajadzīgi ieguldījumi inovācijā, reģionālajā attīstībā un cilvēkkapitālā ar mērķi uzlabot Latvijas sociālo, veselības un publiskās pārvaldības politiku, secināts ziņojumā.

Tieslietās sasniegts vislabākais progress, jo pieņemts trauksmes celšanas likums, kā arī ir uzsākta virkne kriminālprocesu skaļās korupcijas lietās. Tomēr nākošajā periodā tiks sekots līdzi tam, kā un vai šīs korupcijas lietas ir noslēgušās.

Daļējs progress vērojams vairākās jomās. Budžeta jomā tikusi stiprināta nodokļu iekasēšana, un paredzēti līdzekļi strukturālām reformām, savukārt nodarbinātībā ir atbalstīta Latvijas izglītības un prasmju stratēģijas izstrāde, bet profesionālās izglītības jomā ir uzlabota profesionālās izglītības atbilstība darba tirgum. Tomēr skolēnu īpatsvars profesionālajā izglītībā un viņu nodarbinātībā ir zem ES vidējiem rādītājiem.

Tikmēr veselības aprūpē ir vērojamas nepietiekamas reformas, bet ir palielināts budžets. Vienlaikus ieguldījumi, kas nozarē tiek veikti, nav pietiekami, lai uzlabotu veselības kvalitāti un efektivitāti.

Minimāls progress pērn bijis nodokļu jomā, proti, nav samazināti nodokļi zemu ienākumu saņēmējiem un nekustamā īpašumu nodokli rēķina pēc novecojušām īpašumu vērtībām. EK norāda, ka nodokļu slogs būtu jāpārceļ no darbaspēka uz kapitāla nekustamo īpašumu.

Arī sociālajā politikā bijis vērojams minimāls progress, lai gan ir sperti soļi senioru dzīves kvalitātes uzlabošanai un palielināts pabalsts ģimenēm ar vairāk nekā diviem bērniem. Vienlaikus ir liels nabadzības risks senioru vidū, kas krasi atšķiras no ES vidējā un minimālo ienākumu atbalsta sistēma nav ieviesta.

Tikmēr valsts pārvaldes jomā minimāls progress bijis tādēļ, ka par spīti atbalsta funkciju centralizācijai tiek radītas jaunas funkcijas un reformas neskar pašvaldības un valsts uzņēmumu pārvaldību.

EK arī norādījusi uz prioritāriem investīciju sektoriem Latviju, kuru vidū ir investīcijas, cilvēkkapitāls un reģionālā attīstība. Latvijas progress rekomendāciju ieviešanā vērtēts arī saistībā ar pieciem EK noteiktajiem virzieniem – Gudra Eiropa, Zaļa Eiropa, Savienota Eiropa, Sociāla Eiropa un Eiropa tuvāk pilsoņiem.

Vērtējot progresu Gudras Eiropas jomā, Latvijai pietrūkst, piemēram, inovatīvu firmu un digitalizācijas jeb atvērto datu. Tāpat mazos un vidējos uzņēmumos pietrūkst IT izmantošanas prakses. Savukārt Zaļās Eiropas jomā runa ir par energoefektivitāti, kur Latvijai vērojams labs progress, tomēr vēl ir daudz darba un jādomā arī par atbalstu atjaunojamajai enerģijai.

Savienotās Eiropas jomā aktuāla ir dzelzceļa un ceļu tīkla jautājumu risināšana, pilsētvides risinājumi satiksmē un digitālā savienojamība, kā arī elektrības sinhronizācijas pabeigšana. Sociālas Eiropas jomā darbs jāiegulda sektorālā un reģionālajā mobilitātē, remigrācijas veicināšanā, bet Eiropa tuvāk pilsoņiem jomā jādomā par to, kā attīstīt teritorijas biznesa vides attīstībai un kvalitatīvi ieviest ES fondus.

Kopš 2012.gada 84% EK rekomendāciju Latvijai atrodas ieviešanas procesā, 10% ir ieviestas pilnībā, 13% ir ievērojams progress, 15% – limitēts progress, bet 62% – redzams progress. Kopš 2012.gada ir vāji veiktas reformas sociālās politikas un apmācību jomā, tajā pašā laikā turpinās valsts pārvaldes reforma un uzlabojas korupcijas apkarošana, norāda EK.


Pievienot komentāru

Jaunais Zviedrijas Swedbank padomes priekšsēdētājs: Banka neatstās Baltiju

Zviedrijas bankas Swedbank akcionāri ārkārtas pilnsapulcē bankas uzraudzības padomes priekšsēdētāja amatā apstiprināja bijušo Zviedrijas premjerministru Jēranu Pēšonu.

Atlaista Latvenergo padome

Atlaista AS Latvenergo padome, apstiprināja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Aptauja: 85% iedzīvotāju ar augstāko izglītību atzīst – diploms noderējis karjerā

Vērtējot, cik noderīga bijusi izglītība, gatavojoties darba tirgum un karjeras izaugsmei, 85% Latvijas iedzīvotāju ar augstāko izglītību atzīst, ka tā bijusi patiesi vērtība, secināts Swedbank Finanšu institūta pētījumā.

Patēriņam Latvijā nodoto alkoholisko dzērienu apmērs pieaudzis

Šā gada četros mēnešos patēriņam Latvijā nodoto alkoholisko dzērienu apmērs pieaudzis par 9,3% salīdzinājumā ar 2018.gada četriem mēnešiem.

Pētnieki: Latgales pašvaldības veicina Krievijas ietekmes izplatīšanos Latvijā

Par spīti Latvijas sarežģītajām attiecībām ar Krieviju, Daugavpils un Rēzeknes pašvaldības turpina izvērst sadarbību ar austrumu kaimiņvalsti un iesaistās tās interesēm atbilstošu iniciatīvu realizēšanā, secina pētnieki.

Nodibinājumu Riga.lv likvidēs

Pašvaldības dibinātā nodibinājuma Riga.lv valde nolēmusi sākt nodibinājuma likvidāciju, 19.jūnijā žurnālistiem paziņoja Rīgas domes priekšsēdētājs Dainis Turlais.

Komisijā: nepieciešams efektīvāk izmantot bezdarba mazināšanai atvēlētos līdzekļus

Bezdarbnieku iesaistīšanai darba tirgū atvēlētie līdzekļi ir jāplāno un jāizlieto tā, lai tie dotu pēc iespējas lielāku atdevi, uzsver Saeimas Sociālu un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.

Eksperti par kompensāciju izmaksu ebreju kopienai: Laba ideja ar sliktu izpildījumu

Likumprojekts par kompensāciju izmaksu Latvijas ebreju kopienai, iemieso labu ideju, taču likuma pantiem un pieprasītajai summai trūkst skaidra pamatojuma, tā BNN komentē tieslietu eksperti.

Pūce: Pašvaldībām detalizētāk jāuzrāda piešķirtais finansējums biedrībām

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce rosina likumā Par pašvaldībām iekļaut prasību uzrādīt detalizētu informāciju par tām biedrībām un nodibinājumiem, kurām pašvaldība no budžeta piešķir līdzekļus.

Saeimā lems par akcīzes nodokļa samazināšanu stiprajam alkoholam Latvijā

Ceturtdien, 20.jūnijā, Saeima lems par akcīzes nodokļa samazināšanu stiprajam alkoholam, kas paredzētu akcīzi samazināt par 15%.

Ķirurgs: Onkoloģisku izmeklējumu pieejamība kritiski pasliktinās

Audzēju primārās diagnostikas sistēma jeb tā sauktais «zaļais koridors» bija lozungs uz īsu brīdi, jo šobrīd tas kļūst arvien garāks, turklāt pieejamība izmeklējumiem un ķīmijterapijai kritiski pasliktinās.

Tramps oficiāli uzsāk kampaņu otrajam termiņam ASV prezidenta amatā

ASV prezidents Donalds Tramps oficiāli uzsācis kampaņu 2020.gada ASV prezidenta vēlēšanām, mudinot vēlētājus «noturēt komandu vietā» vēl četrus gadus.

Ministrijas nākamā gada budžetam iesniegušas pieprasījumus par vairāk nekā 600 miljoniem eiro

Nākamā gada valsts budžetam ministrijas iesniegušas pieprasījumus par vairāk nekā 600 miljoniem eiro, raidījumam Rīta Panorāma norāda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Parlamentārietis rosina Lietuvā aizliegt anonīmos komentārus

Lietuvas Seima deputāts rosina aizliegt anonīmos komentārus, bet tiesību eksperti norāda, ka par naidīgiem komentāriem atbild ne tikai to autori, bet arī platformas, kur tie publicēti.

Medijs: Nausēda par personīgo ārstu vēlas Lietuvas medicīnas «pelēko kardinālu»

Lietuvas jaunievēlētais prezidents Gitans Nausēda par vienu no personīgajiem ārstiem izvēlējies iepriekš skandālos ievīto mediķi Remigiju Žaļūnu, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Kesko Senukai Latvia: Nākamgad celtniecības apjomi varētu samazināties

Nākamajā gadā celtniecības apjomi varētu samazināties, salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju celtniecības nozarē.

Igauņi spriedīs, vai piešķirt piecus miljonus Kristofera Nolana jaunākajai filmai

Igaunijas valdības koalīcija gatavojas pārrunāt piecu miljonu eiro finansējuma piešķiršanu amerikāņu režisora Kristofera Nolana jaunajai filmai Tenet, kas pašlaik tiek filmēta Tallinā.

Īslaicīgs risinājums: skolotāju algas cels šogad, nākamais gads vēl neziņā

Valdība otrdien, 18.jūnijā, pieņēmusi grozījumus Pedagogu darba samaksas noteikumos, paredzot no 1.septembra palielināt pedagogu minimālo atalgojumu par likmi no 710 līdz 750 eiro, tomēr līdzekļi algu palielināšanai piešķirti tikai šā gada budžetā.

Latvijā trešā augstākā inflācija ES

Latvijā šogad maijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji. Augstāka inflācija nekā Latvijā maijā bijusi Rumānijā un Ungārijā.

Nordea birojā Dānijā veikta kratīšana

Nordea pirmdien, 17.jūnijā, paziņojusi, ka Dānijas prokuratūra veikusi kratīšanu tās birojos Dānijā saistībā ar izmeklēšanu par naudas atmazgāšanu.

VUGD: Ugunsdrošības pārkāpumi Ventspils Mūzikas skolā novērsti

Pēc VUGD atkārtotas ugunsdrošības pārbaudes Ventspils Mūzikas vidusskolā un koncertzālē Latvija konstatēts, ka VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes 3.jūnija atzinumā norādītie ugunsdrošības prasību pārkāpumi ir novērsti.

Saeimas komisija aicina VM izvērtēt Stradiņa slimnīcas valdes darbību

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē deputāti vienojušies aicināt Veselības ministriju izvērtēt Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes darbību.

ANO: Vairāk nekā diviem miljardiem cilvēku nav pieejams dzeramais ūdens

Vairāk nekā diviem miljardiem cilvēku visā pasaulē joprojām nav pieejams drošs dzeramais ūdens, liecina otrdien, 18.jūnijā, publiskots Apvienoto Nāciju Organizācijas ziņojums.

Olainfarm lielākā īpašnieka Olmafarm valdē izmaiņas – Beļevičai neuzticas

Paziņojumā Olainfarm valdes un padomes locekļiem norādīts, ka Beļeviča ir zaudējusi līdzmantinieku vairākuma uzticību, tāpēc ir atcelta no valdes locekles amata.