bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Sestdiena 21.09.2019 | Vārda dienas: Mariss, Matīss, Modris
LatviaLatvija

Dombrovskis: Latvijai steigšus jārisina augstā ienākumu nevienlīdzība

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis

Latvijai steigšus nepieciešams risināt augstā līmenī esošo ienākumu nevienlīdzību, komentējot Eiropas Komisijas (EK) ziņojumu par ikgadējo novērtējumu par ekonomikas un sociālo stāvokli Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, sacīja EK viceprezidents Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš norādīja, ka EK 2019.gada ziņojumā par Latviju uzsvērts, ka pēdējo gadu izaugsme Latvijā ir bijusi salīdzinoši strauja un Latvija ir to valstu vidū, kas visstraujāk tuvojas ES vidējam līmenim. Tajā pašā laikā, samazinoties darbaspēka pieejamībai un turpinoties straujai izaugsmei, darba tirgus ir uzkarsis un algu pieaugums būtiski pārsniedz produktivitātes pieaugumu.

«Lai arī pagaidām nav pazīmju, ka Latvijas pozīcijas eksporta tirgos būtu būtiski cietušas, esošo tendenču turpināšanās var izraisīt situāciju, ka Latvijas eksporta preces un pakalpojumi sāk zaudēt konkurētspēju ārējos tirgos,» uzsvēra Dombrovskis.

EK viceprezidents arī skaidroja, ka šī gada ziņojumā īpaša uzmanība tika pievērsta Latvijas izaugsmei nepieciešamo investīciju identificēšanas. Ziņojuma secinājumi kalpos par pamatu turpmākām Latvijas sarunām par nākamā ES daudzgadu budžeta kohēzijas politikas prioritātēm, norādīja Dombrovskis.

EK uzskata, ka Latvijas galvenais ilgtermiņa mērķis joprojām ir tuvināšanās turīgo ES valstu dzīves līmenim. Trīs galvenie investīciju virzieni šī mērķa sasniegšanai ir inovācijas, cilvēkkapitāls un reģionālā attīstība. Ziņojumā tiek apskatītas arī galvenās jomas, kurās Latvijai nepieciešams turpināt strukturālās reformas.

Iedzīvotāju skaita samazināšanās dēļ ir jātiecas izmantot visu pieejamā darbaspēka potenciālu, kas nozīmē, ka nepieciešams uzlabot iedzīvotāju prasmes un veselību, ka arī jāveicina darba vietu radīšana reģionos un darbaspēka mobilitāte valsts ietvaros.

Savukārt neraugoties uz nesen īstenoto nodokļu reformu, saglabājas salīdzinoši augsts nodokļu slogs mazo algu saņēmējiem. Ienākumu nevienlīdzība saglabājas augstā līmenī, kas Latvijai ir steidzami jārisina, uzsvēra Dombrovskis.

EK vērtējumā Latvijas progress 2018.gada rekomendāciju izpildē ir bijis ierobežots. Tas galvenokārt saistāms ar nodokļu reformas rezultātā ierobežoto fiskālo telpu, kuras dēļ būtiskus pasākumus 2019.gada budžetā nebija iespējams finansēt.

Ziņojumā norādīts, ka Latvija ir viena no valstīm, kuras ekonomika tuvojas ES vidējam līmenim visātrāk, taču tai joprojām jārisina iedzīvotāju skaita samazināšanās problēma un jāpanāk, lai ekonomiskā izaugsme dod labumu visai sabiedrībai. Pēdējos gados Latvijas ekonomikas un darba tirgus rādītāji ir bijuši stabili un arī valdības aizņēmumi kopumā turpinājuši būt stabili.

Tomēr izaugsme nav bijusi pilnībā iekļaujoša – nevienlīdzības līmenis joprojām ir augsts, un izaugsme attālos reģionos atpaliek no Pierīgas. Latvijas galvenais uzdevums nākamajās desmitgadēs ir nodrošināt, lai tās ekonomika turpina tuvoties ES vidējam līmenim un vienlaikus tiek risināts iedzīvotāju skaita samazināšanās jautājums. Tāpēc būs vajadzīgi ieguldījumi inovācijā, reģionālajā attīstībā un cilvēkkapitālā ar mērķi uzlabot Latvijas sociālo, veselības un publiskās pārvaldības politiku, secināts ziņojumā.

Tieslietās sasniegts vislabākais progress, jo pieņemts trauksmes celšanas likums, kā arī ir uzsākta virkne kriminālprocesu skaļās korupcijas lietās. Tomēr nākošajā periodā tiks sekots līdzi tam, kā un vai šīs korupcijas lietas ir noslēgušās.

Daļējs progress vērojams vairākās jomās. Budžeta jomā tikusi stiprināta nodokļu iekasēšana, un paredzēti līdzekļi strukturālām reformām, savukārt nodarbinātībā ir atbalstīta Latvijas izglītības un prasmju stratēģijas izstrāde, bet profesionālās izglītības jomā ir uzlabota profesionālās izglītības atbilstība darba tirgum. Tomēr skolēnu īpatsvars profesionālajā izglītībā un viņu nodarbinātībā ir zem ES vidējiem rādītājiem.

Tikmēr veselības aprūpē ir vērojamas nepietiekamas reformas, bet ir palielināts budžets. Vienlaikus ieguldījumi, kas nozarē tiek veikti, nav pietiekami, lai uzlabotu veselības kvalitāti un efektivitāti.

Minimāls progress pērn bijis nodokļu jomā, proti, nav samazināti nodokļi zemu ienākumu saņēmējiem un nekustamā īpašumu nodokli rēķina pēc novecojušām īpašumu vērtībām. EK norāda, ka nodokļu slogs būtu jāpārceļ no darbaspēka uz kapitāla nekustamo īpašumu.

Arī sociālajā politikā bijis vērojams minimāls progress, lai gan ir sperti soļi senioru dzīves kvalitātes uzlabošanai un palielināts pabalsts ģimenēm ar vairāk nekā diviem bērniem. Vienlaikus ir liels nabadzības risks senioru vidū, kas krasi atšķiras no ES vidējā un minimālo ienākumu atbalsta sistēma nav ieviesta.

Tikmēr valsts pārvaldes jomā minimāls progress bijis tādēļ, ka par spīti atbalsta funkciju centralizācijai tiek radītas jaunas funkcijas un reformas neskar pašvaldības un valsts uzņēmumu pārvaldību.

EK arī norādījusi uz prioritāriem investīciju sektoriem Latviju, kuru vidū ir investīcijas, cilvēkkapitāls un reģionālā attīstība. Latvijas progress rekomendāciju ieviešanā vērtēts arī saistībā ar pieciem EK noteiktajiem virzieniem – Gudra Eiropa, Zaļa Eiropa, Savienota Eiropa, Sociāla Eiropa un Eiropa tuvāk pilsoņiem.

Vērtējot progresu Gudras Eiropas jomā, Latvijai pietrūkst, piemēram, inovatīvu firmu un digitalizācijas jeb atvērto datu. Tāpat mazos un vidējos uzņēmumos pietrūkst IT izmantošanas prakses. Savukārt Zaļās Eiropas jomā runa ir par energoefektivitāti, kur Latvijai vērojams labs progress, tomēr vēl ir daudz darba un jādomā arī par atbalstu atjaunojamajai enerģijai.

Savienotās Eiropas jomā aktuāla ir dzelzceļa un ceļu tīkla jautājumu risināšana, pilsētvides risinājumi satiksmē un digitālā savienojamība, kā arī elektrības sinhronizācijas pabeigšana. Sociālas Eiropas jomā darbs jāiegulda sektorālā un reģionālajā mobilitātē, remigrācijas veicināšanā, bet Eiropa tuvāk pilsoņiem jomā jādomā par to, kā attīstīt teritorijas biznesa vides attīstībai un kvalitatīvi ieviest ES fondus.

Kopš 2012.gada 84% EK rekomendāciju Latvijai atrodas ieviešanas procesā, 10% ir ieviestas pilnībā, 13% ir ievērojams progress, 15% – limitēts progress, bet 62% – redzams progress. Kopš 2012.gada ir vāji veiktas reformas sociālās politikas un apmācību jomā, tajā pašā laikā turpinās valsts pārvaldes reforma un uzlabojas korupcijas apkarošana, norāda EK.


Pievienot komentāru

Bildēs: Pasaule vienojas klimata aizsardzībai

Piektdien daudzviet pasaulē ar sevišķi lielu aktivitāti norisinās iknedēļas protesta akcija Piektdiena nākotnei. ko aizsākuši skolēni, lai panāktu, ka valstu valdības un ietekmīgu uzņēmumu vadītāji sāk iestāties pret siltumnīcefekta gāzu izplūdēm.

ERAB domā pārdot Šiauliu bankas akcijas, bet neplāno aiziet no bankas Citadele

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka gatavojas pārdot Lietuvas Šiauliu bankas akcijas, tomēr pagaidām neplāno aiziet no bankas Citadele.

Uzņēmums: Rīgā vidēja izmēra dzīvokļu īres cenas apsteidz Lietuvu

Rīgas īres tirgu ir salīdzinoši neliels maza izmēra dzīvokļu piedāvājums, savukārt vidēja izmēra dzīvokļu īres cenas apsteidz Viļņu un Tallinu.

Konkurences padome atļāvusi Bauskas alus kapitāldaļu pārdošanu Cido grupai

Konkurences padome ir apstiprinājusi SIA Bauskas alus 100% kapitāldaļu pārdošanu CIDO Grupai bez īpašiem nosacījumiem. Darījumu paredzēts pilnībā noslēgt pāris mēnešu laikā.

Līdz šim deviņiem bērniem no Siguldas atklāta salmoneloze, bet pieciem – zarnu nūjiņu infekcija

Līdz šim salmoneloze laboratoriski apstiprināta deviņiem, bet šiga toksīnu veidojošās zarnu nūjiņas izraisītā infekcija jeb STEC – pieciem bērniem no Siguldas puses, informē Slimību profilakses un kontroles centrā.

Rimšēvičs: Komercbankas Latvijas Bankā glabā piecus miljardus eiro, ko varētu «iepludināt» ekonomikā

Patlaban komercbankas Latvijas Bankā glabā aptuveni piecus miljardus eiro, ko varētu «iepludināt» valsts ekonomikā, informē centrālās bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Latvijas Banka IKP pieauguma prognozi šim gadam samazina līdz 2,5%

Latvijas Banka samazinājusi IKP pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 2,9%, pēc izlīdzinātajiem datiem, līdz 2,5%, bet nākamajam gadam–- no 3,1% līdz 2,6%.

ES pārliecināta par jaunu Krievijas-Ukrainas gāzes līgumu, Ukraina kritiska

Sarunās Briselē par ilgtermiņa līgumu starp Krieviju un Ukrainu par Krievijas gāzes tranzītu uz Eiropas Savienības valstīm sperti soļi, lai panāktu jauna līguma noslēgšanu. Ukraina tikmēr atkārtojusi iespēju pārtraukt gāzes tranzītu cauri savai teritorijai.

Baltic Restaurants Latvia nav ievērojis personīgās higiēnas prasības Siguldas pirmskolas izglītības iestādēs

Ēdinātājs Baltic Restaurants Latvia nav ievērojis personīgās higiēnas prasības un pieļāvis pārkāpumus tīrīšanas un dezinfekcijas pasākumu veikšanā Siguldas pirmskolas izglītības iestādēs Ieviņa un Saulīte.

Latvijā ražotāju cenu līmenis rūpniecībā augustā samazinājās par 0,1%

Salīdzinot ar 2019.gada jūliju, augustā ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Prokuratūra izsludinājusi pieteikšanos prokurora amatam Latvijas skaļāko korupcijas lietu nodaļā

Prokuratūra izsludinājusi pieteikšanos uz Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora amata vakanci.

Igaunija nokļūst Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras Direktoru valdē

Igaunija pirmoreiz ievēlēta Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras vadībā, kur tās mērķi ir iestāties pret kodolieroču izplatību un par radioaktīvo atkritumu iespējami drošu noglabāšanu.

EP rosina noteikt atceres dienu cīnītājiem pret totalitārismu

Eiropas Parlamenta deputāti rosina noteikt 25.maiju, kas ir Aušvicas varoņa Vitolda Pilecka nāvessoda gadadiena, par Starptautisko dienu varonīgo cīnītāju pret totalitārismu atcerei.

Rīgas Centrāltirgus kļuvis pieejamāks iedzīvotājiem ar kustību traucējumiem

Ņemot vērā iedzīvotāju iebildumus, Rīgas Centrāltirgus Gastronomijas paviljons tagad padarīts pieejamāks cilvēkiem ar kustību traucējumiem un ērtāks pārdevējiem.

Ministrs: Igaunija pat neapspriedīs centralizētu ES migrantu uzņemšanu

Eiropas Savienības dalībvalstis aicina pārskatīt bloka migrācijas politiku, lai panāktu visu dalībvalstu līdzdalību migrantu uzņemšanā. Starpvalstu diskusiju atteicies apmeklēt Igaunijas iekšlietu ministrs, norādot, ka Igaunija nevēlas pat apspriest priekšlikumu.

Aptur Saeimas ēkas atsevišķu telpu ekspluatāciju

Lai veiktu padziļinātu būvkonstrukciju izpēti, Saeimas Prezidijs pieņēma lēmumu ierobežot atsevišķu telpu ekspluatāciju Saeimas ēkā Jēkaba ielā 11.

Ievestā benzīna apmērs septiņos mēnešos sarucis par 6,7%

Latvijā ievestā motorbenzīna daudzums šogad septiņos mēnešos samazinājies par 6,7% salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo periodu, bet dīzeļdegviela ievesta par 0,1% vairāk.

Ryanair Olīrijam piesolīta 99 miljonu eiro piemaksa

Eiropā lielākās lidsabiedrības Ryanair akcionāri ar 50,5% balsīm apstiprinājuši jaunu piemaksu kārtību uzņēmuma izpilddirektoram Maiklam Olīrijam. Ļoti veiksmīgas darbības gadījumā tā paredz piecos gados viņam izmaksāt 99 miljonus eiro.

Kad studenti «pazūd» darba tirgū un neatgriežas. Saruna ar RISEBA rektori

Vēlme ātrāk kļūt patstāvīgiem un pelnīt pašiem savu naudu nereti izkonkurē vēlmi studēt, sarunā ar BNN pauž RISEBA rektore Irina Senņikova, runājot par nepabeigtu mācību problēmu Latvijā.

Austrija bloķē ES-Dienvidamerikas tirdzniecības līgumu lietusmežu, darba tiesību dēļ

Brīvās tirdzniecības līgums starp ES un Dienvidamerikas lielāko tirdzniecības bloku Mercosur gatavots 20 gadus, taču Austrijas valdošās koalīcijas partijas ir to noraidījušas ar mērķi saglabāt Amazones mežus un darba tiesību ievērošanu.

Plāno liegt pašvaldībām reģistrēt savus plašsaziņas līdzekļus

Likumprojekts paredz, ka pašvaldībām līdz 2019.gada 31.decembrim būs jāiesniedz Uzņēmumu reģistram pieteikumu par to īpašumā esošo masu informācijas līdzekļu izslēgšanu no reģistra.

PVD: Pārbaudēs Siguldas bērnudārzos zarnu nūjiņas vairāk nav konstatētas

Izmeklējot zarnu infekcijas izplatības cēloni Siguldā, ir izdarīts maksimālais, lai jauni saslimšanas gadījumi nenotiktu, piektdien, 20.septembrī, intervijā Latvijas Radio sacījis PVD ģenerāldirektors Māris Balodis.

Vēl saglabāsies lietains un vējains laiks

Brīvdienās laika apstākļus turpinās noteikt ciklonu darbība, tādēļ debesis skaidrosies tikai brīžiem, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Maršruts nedēļas nogalei: Ābolu svētki, Miķeļu gaviles un Baltu vienības uguns

Rudens vēsais laiks nav nobiedējis pasākumu rīkotājus, un Latvijas iedzīvotāji un viesi aicināti gan uz ābolu talku, gan uz inovatīvu kopā būšanu diennakts garumā, gan uz gardēžu tikšanos par godu Miķeļiem un rudens ražai.

«Ieklausieties zinātniekos,» klimata aktīviste Thunberga aicina ASV Kongresu

Amerikas Savienoto Valstu Kongresā dots vārds pusaudžu klimata aizsardzības aktīvistei Grētai Thunbergai. Ņemot vērā ASV valdības nevēlēšanos uzņemties saistības, kas paredzētas Parīzes klimata nolīgumā, zviedriete norādījusi, ka zinātniski fakti nav viedoklis, kam var piekrist vai nepiekrist.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->