bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 23.09.2018 | Vārda dienas: Vanda, Veneranda, Venija

Dombrovskis: Latvijas ekonomikas izaugsme ir labāka, nekā prognozēts

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eiropas Komisijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis

Eiropas ekonomika uzsāk ceturto atlabšanas gadu, un turpinās mērena izaugsme, ko galvenokārt rada patēriņš. Vienlaikus lielākā daļa pasaules ekonomikas saskaras ar būtiskiem izaicinājumiem, un tādējādi pieaug Eiropas izaugsmes riski, secināts Eiropas Komisijas (EK) ziemas prognozē.

Tā norāda uz to, ka vispārējās izaugsmes perspektīvas kopš rudens nav stipri mainījušās, bet – galvenokārt ārējo faktoru ietekmē – ir pieaudzis risks, ka izaugsme neatbildīs prognozēm. Sagaidāms, ka izaugsme eirozonā šogad palielināsies līdz 1,7% (pagājušajā gadā – 1,6%) un 2017.gadā sasniegs 1,9%. Tiek prognozēts, ka ES ekonomikas izaugsme šogad saglabāsies stabila 1,9% līmenī un nākošgad pieaugs līdz 2,0%, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļa.

Sagaidāms, ka atsevišķi faktori, kas veicina izaugsmi, izpaudīsies spēcīgāk un ilgāk, nekā tika paredzēts iepriekš. Šie faktori ir zemās naftas cenas, labvēlīgi finansēšanas nosacījumi un zemais eiro valūtas kurss. Vienlaikus ekonomikas riski kļūst izteiktāki un parādās jauni izaicinājumi: lēnāka izaugsme Ķīnā un citās attīstības ekonomikās, vāja globālā tirdzniecība, kā arī ģeopolitiskā un ar politiku saistītā nenoteiktība.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis komentē: «Eiropas ekonomika turpina atlabt, izaugsmei kopumā atbilstot mūsu iepriekšējai rudens prognozei. Tomēr Eiropas mērenā izaugsme sastopas ar pieaugošiem riskiem, ko rada dažādi faktori, tostarp izaugsmes palēnināšanās tādās attīstības ekonomikās kā Ķīna, vāja globālā tirdzniecība un ģeopolitiskā spriedze Eiropas kaimiņvalstīs. Ir jāturpina strukturālās reformas, kas var veicināt mūsu ekonomikas izaugsmi, nostiprināt konkurētspēju un uzlabot iedzīvotāju nodarbinātības iespējas.»

Par Latvijas ekonomisko izaugsmi Dombrovskis uzver: «Latvijas ekonomika uzrāda stabilu izaugsmi, kas ir labāka, nekā EK prognozēja pērn rudenī. 2015.gadā Latvijas ekonomika pieauga par 2,7%, iepriekš prognozēto 2,4% vietā. Šogad Latvijai tiek prognozēta izaugsme 3,1% apmērā. Straujāki izaugsmes tempi ir saistīti ar to, ka Latvijas ekonomika veiksmīgi izmanto globālo konjunktūru – zemās enerģijas cenas un zemās procentu likmes starptautiskajos finanšu tirgos. Bankas sākušas aktīvāk kreditēt gan uzņēmumus, gan mājsaimniecības, kas ir svarīgi tautsaimniecības stimulēšanai. Galvenie ekonomikas dzinējspēki ir iekšzemes pieprasījums un investīcijas. Latvijas izaugsmes temps ir krietni virs eirozonas un Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem (attiecīgi 1,7% un 1,9%). Gan pagājušajā gadā, gan šogad Latvija uzrāda augstākos izaugsmes tempus starp Baltijas valstīm. 2015.gadā pirmo reizi kopš krīzes bezdarbs ir nokrities līdz viencipara skaitlim – 9,9%. Paredzams, ka šī pozitīvā dinamika turpināsies arī 2016.gadā, kad bezdarbs samazināsies līdz 9,2%. Šobrīd Latvijai vajadzētu izmantot labvēlīgo stāvokli valsts ekonomikā, īstenojot strukturālās reformas, kas ir svarīgas investīciju piesaistei un Latvijas ekonomikas konkurētspējas stiprināšanai.»

Komisārs Pjērs Moskovisī, kas atbild par ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas lietām, piebilda: «Eiropas ekonomika – pateicoties tādiem faktoriem kā zemās naftas cenas, eiro maiņas kurss un zemās procentu likmes – šoziem veiksmīgi pārvar jaunus izaicinājumus. Tomēr vājāka globālā vide rada risku, tādēļ mums jābūt divtik vērīgiem. Ir jāpieliek papildu pūles, lai veicinātu ieguldījumus, gudrā veidā stiprinātu konkurētspēju un pabeigtu mūsu publisko finanšu jomas sakārtošanu.»

2015.gadā ekonomikas rezultāti visās dalībvalstīs bija vai nu pozitīvi, vai stabili. Sagaidāms, ka līdz 2017.gadam visu dalībvalstu ekonomikas paplašināsies. Tomēr IKP pieauguma rādītāji arī turpmāk būtiski atšķirsies, kas izskaidrojams gan ar strukturālajām iezīmēm, gan dažādajām cikliskajām pozīcijām.

Sagaidāms, ka šogad un nākamgad privātais patēriņš joprojām būs galvenais izaugsmes virzītājspēks, ko veicinās uzlabošanās darba tirgū un reāli izmantojamo ienākumu kāpums. Tiek prognozēts, ka ieguldījumu jomu pakāpeniski veicinās pieaugošais pieprasījums, peļņas normas pieaugums, labvēlīgi finansēšanas nosacījumi un spiediena samazināt aizņemto līdzekļu īpatsvaru pakāpeniska mazināšanās.

Paredzams, ka nodarbinātības izaugsme turpināsies mērenā gaitā. Bezdarba līmenis turpinās samazināties, taču lēnāk nekā pagājušajā gadā. Tajās valstīs, kas ir ieviesušas darba tirgus reformas, šī rādītāja sarukumam būtu jābūt izteiktākam. Ir sagaidāms, ka bezdarba līmenis eirozonā samazināsies no 11 % 2015. gadā līdz 10,5 % 2016. gadā un līdz 10,2 % 2017. gadā. Eiropas Savienībā bezdarba līmenim būtu jāsamazinās no 9,5% 2015. gadā līdz 9,0 % šogad un 8,7 % nākamgad.

Sagaidāms, ka eirozonas kopējā valdības budžeta deficīta rādītājs turpinās sarukt, pateicoties aktīvākai saimnieciskajai darbībai un – mazākā mērā – mazākiem procentu izdevumiem.

Saskaņā ar datiem eirozonas kopējā valdības budžeta deficīta rādītājs 2015. gadā ir sarucis līdz 2,2% no IKP (ES 2,5%) un šogad tam būtu vēl jāsarūk līdz 1,9% no IKP (ES 2,2%), sasniedzot 1,6% no IKP 2017. gadā (ES 1,8%). Paredzams, ka šogad fiskālā nostāja eirozonā kļūs mazliet labvēlīgāka ekonomikas atlabšanai. Eiropas Savienībā tā kopumā saglabāsies neitrāla. Tiek prognozēts, ka eirozonas parāda attiecība pret IKP samazināsies no tās augstākā rādītāja 2014. gadā – 94,5% (ES 88,6%) līdz 91,3% 2017. gadā (ES 85,7%).

Tuvojoties 2015.gada nogalei, gada inflācija eirozonā bija tikai nedaudz virs nulles, galvenokārt pateicoties naftas cenu turpmākam kritumam. Sagaidāms, ka pirmajā pusgadā patēriņa cenas eirozonā saglabāsies ļoti zemā līmenī, taču otrajā pusgadā, kad mazināsies krasā naftas cenu krituma radītā ietekme, patēriņa cenām būtu pamazām jāpieaug. Eirozonas gada inflācija 2016. gadā kopumā tiek prognozēta tikai 0,5% līmenī daļēji tādēļ, ka algu pieauguma līmenis saglabājas neliels. Sagaidāms, ka inflācija pakāpeniski pieaugs, 2017. gadā sasniedzot 1,5%, jo lielākas algas, augstāks iekšzemes pieprasījums un naftas cenu kāpums veicinās cenu spiediena pieaugumu.

Ņemot vērā pasaules ekonomikas attīstības perspektīvu pasliktināšanos, tiek prognozēts, ka globālās ekonomikas atlabšana (izņemot ES) būs lēnāka nekā paredzēts rudenī. Tiek lēsts, ka 2015.gadā globālās izaugsmes rādītāji ir bijusi visvājākie kopš 2009.gada. Eirozonas eksporta jomā 2015.gadā bija vērojamas palēnināšanās tendences, taču 2016.gada gaitā eksporta rādītājiem būtu jāpieaug. Šo prognožu pamatā ir vēl jūtamā eiro vērtības samazināšanās ietekme, zemākas darbaspēka izmaksas un pakāpeniski pieaugošais ārējais pieprasījums.

Ekonomikas perspektīvās saglabājas izteikta nenoteiktība, un pieaug vispārējie riski. Tostarp izaugsmes palēnināšanās attīstības tirgos, nekontrolējamas korekcijas Ķīnā un iespējamība, ka turpmāka procentu likmju paaugstināšanās ASV varētu izraisīt finanšu tirgu traucējumus vai kaitēt ekonomiski vārgākajām attīstības ekonomikām un nelabvēlīgi ietekmēt nākotnes perspektīvas. Turklāt turpmāks naftas cenu kritums varētu negatīvi ietekmēt naftas eksporta valstis un samazināt pieprasījumu pēc ES eksporta. Riski ES iekšienē arī varētu ietekmēt ieguldītāju uzticību un ieguldījumu līmeni. No otras puses, pašreizējo veicinošo faktoru apvienojums varētu radīt labāku pozitīvo impulsu, nekā tika prognozēts, it īpaši, ja uzlabosies ieguldījumu līmenis.

Ref: 102.000.102.11797


Pievienot komentāru

  1. Jānis teica:

    KROPLI,kur tu redzi izaugsmi?

  2. mimra teica:

    Kam un kur ir tā izaugsme?

  3. ome teica:

    Dombrovski ! Ko tu vari muldēt ! Labāk pasaki,kad uzlabosies tautas labklājība ? Kad palielinās pensijas ? Kad atdos nozagto naudu no pensiju fonda? Kad Latvijā reiz sakārtos veselības aprūpi ? Tauta grimst nabadzībā !!! Varbūt esi dzirdējis teicienu : paēdis nekad nesapratīs neēdušos,Man par tevi ir kauns !!!

  4. NU teica:

    skaisti vardi!

  5. stulba teica:

    ,,galvenais ,ka vina kabata ir izaugsme,par parejo noskaudities,,,sis kaamiitis ir liels kauns LATVIJAS TAUTAI,,,,,veiksmes stasts ir vins pats ,,,taada veiksme seedet tur ,kur pasreiz,,,,,,,,,veiksmes stasts seez,,,,,,,preteklis ,ne veiksmes stasts,,,,,,

  6. Meemais teica:

    100 latvijas vis lielākajiem zagļiem ir izaugsme ne Latvijas tautai

  7. tevs teica:

    Zaglis nolādētais

  8. Ha ha teica:

    Tad gaidìsim arì reàlu Eiropas algu un pensijas: nu minimums tà ap 1200€ (nevis 400€) kà tagad.

  9. haralds teica:

    ko tas Durdomskis ļerina! ļeru, ļeru, ļeru, ļeru, ļeru! sen ZB! Latvijas ekonomikas izaugsme ir labāka, nekā KĀ prognozēts – ja labāka, nekā pašā pesimis†iskākajā prognozē, tad ko? tur kādi Durdomnija nopelni?
    Durdomskis no Katalonijas separā†istiem (? inter ali (ne pegro!) – lielums, kā teica nu jau personālais pensionārs biedrs Bērziņa – Kājiņa kungs, cilvēku, ar kuriem spāņi lepojās kā ar saviem, katalāņi – Salvadors Dali un ka tik ne arī Federiko Garsija Lorka un Luiss Bunjuēls) nesaņēma sešus miljonus lielu kukuli – varbūt uzaicināja uz furšetu un iedāvināja butiļoku Hennessy un/vai kuluāros iepazīstināja ar kādu vajadzīgu cilvēku! ja Brīvvalsts Saeimā balss “brīvajā” balsojumā maksā 1000÷2000 j€vrikus, tad pat ne balss, bet izteika Brjuseļas presē nekādi nevar maksāt 4X vairāk, kā referenduma sarīkošana Brīvvalstī pēc biedra Cimdara kunga ceņņika!
    Eiropas ekonomika uzsāk ceturto atlabšanas gadu, ļeru, ļeru, ļeru un turpinās mērena izaugsme, ļeru, ļeru, ļeru, ko galvenokārt rada patēriņš.
    āha, patēriņš rada tikai mērenu izaugsmi, jo patērētāji gan patērē ļoti daudz, bet tādu vēeā ņemamu patērētāju maz, pavisam maz!

  10. VARENAIS,,,,,,,,,,,,,,, teica:

    dombrovskim gan varena izaugsme,bet ne LATVIJAI UN TĀS TAUTAI………….

  11. k a kuram,,,,,,, teica:

    kāda izaugsme LATVIJAS tautai un Latvijai,tikai dombrovskis labi jūtās,,,,,,,,,,,kur nozagtās pensijas ,ar katru dienu slikt aka pieeja medicīnai ,zāles katru dienu dārgākas ,ārstu vizītes visas par naudu,algās graši,,,viss mums labāk dombrovska uztverē,,,,,,,,,

Nedēļa Lietuvā. Vēlas «apcirpt» tiesu izpildītāju atlīdzību

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite aizvadītajā nedēļā sagatavojusi likumdošanas priekšlikumus, lai ierobežotu tiesu izpildītāju atalgojumu līdz 15% no to piedzītās summas.

BNN nedēļas apkopojums: Priekšvēlēšanu karstumā. Tiesiskums Latvijā. Baltijas valstu gatavošanās pāvestam

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Izaugsme; Nākotne; Cīņa; Saeimas vēlēšanas; Stagnācija; Pārmaiņas.

Tiesa Zeiļu patur apcietinājumā

Rīgas apgabaltiesa piektdien, 21.septembrī, nolēma paturēt apcietinājumā Rēzeknes-Aglonas diecēzes priesteri Pāvelu Zeiļu, kurš tiek turēts aizdomās par seksuālu vardarbību un cilvēktirdzniecību.

Saeimas komisija vienojas par pensiju regulējumu Diasporas likumā

Saeimas Ārlietu komisija piektdien, 21.septembrī, vienojās par pensiju regulējumu Diasporas likumā. Komisija iesniegtos priekšlikumus šajā jautājumā skatīja jau iepriekšējā sēdē, taču komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks-Kalniņš norādīja, ka jautājums ir sarežģīts, tādēļ nepieciešamas tālākas diskusijas, kas norisinājās piektdien.

RAKUS uzlabojušās ārstēšanas iespējas Krona slimības pacientiem

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un nutrīcijas klīnikā ir uzsākta pacientu ārstēšana ar pašlaik pasaulē pieejamo pēdējās paaudzes medikamentu Krona slimības ārstēšanai, kas no 2018.gada ir iekļauts arī kompensējamo zāļu sarakstā Latvijā.

Viesmīlības nozarei nākamgad varētu piemērot PVN 12% apmērā

Viesmīlības nozarei no nākamā gada janvāra varētu piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi 12% apmērā, līdzšinējo 21% vietā, paziņo finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

No 25.septembra sāks izsniegt vēlētāja apliecības

No otrdienas, 25.septembra līdz 6.oktobrim vēlētāji, kuriem ir tikai personas apliecība, bet nav pases, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajās nodaļās varēs izņemt vēlētāja apliecību dalībai 13.Saeimas vēlēšanās.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā augustā palielinājās par 1,0%

Šī gada augustā salīdzinājumā ar jūliju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 1,0%.

Gapoņenko veselības stāvokļa dēļ tiesa pārceļ viņa krimināllietas izskatīšanu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien pasludināja pārtraukumu krimināllietas skatīšanā, kurā par nacionālā naida kurināšanu apsūdzēts nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadonis Aleksandrs Gapoņenko.

Aptauja: Latvijā smēķē puse jauniešu 18 – 24 gadu vecumā

Latvijā smēķē puse jauniešu 18 –24 gadu vecumā, turklāt 28% no viņiem smēķē regulāri, liecina jaunākais Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss.

Bīskaps: Aizdomās turētajam priesterim Zeiļam slimnīcā veiks smagu operāciju

Seksuālās vardarbības un cilvēktirdzniecības lietā aizdomās turētajam Rēzeknes-Aglonas diecēzes priesterim Pāvelam Zeiļam piektdien, 21.septembrī, slimnīcā tiks veikta smaga operācija.

Pētījums: Bankomātos naudu izņem retāk, bet lielākas summas

Sabiedrībā ik pa laikam uzvirmo diskusija par atteikšanos no fiziskas jeb skaidras naudas izmantošanas, respektīvi, no banknošu un monētu lietošanas.

Dodoties uz Aglonu jārēķinās ar intensīvu satiksmi un papildu laiku ceļā

Dodoties uz Aglonu sakarā ar Viņa Svētības pāvesta Franciska vizīti, autobraucējiem jārēķinās ar intensīvu satiksmi un ilgāku ceļā pavadītu laiku, kā arī ar remontdarbiem atsevišķos ceļu posmos.

ASV soda Ķīnu par ieroču iegādi no Krievijas

Amerikas Savienotās Valstis ir paziņojušas par sankciju ieviešanu Ķīnas bruņotajiem spēkiem, jo tie no Krievijas iegādājušies iznīcinātāju lidmašīnas un raķešsistēmas. Vašingtonas skatījumā darījumos ir pārkāpts ASV likums, ar ko Krievijai noteiktas plaši soda pasākumi par jaukšanos 2016.gada ASV vēlēšanās.

Karavīriem mācību komandējumu laikā nodrošinās ģimenes atbalsta pasākumus

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Tie nosaka vienādas sociālās garantijas valsts drošības dienestā esošām personām, kā arī ģimenes atbalsta pasākumus karavīriem ilgstošā mācību komandējumā.

ES draud britiem ar šķiršanos bez vienošanās, prasa drīzu pretimnākšanu

Eiropas Savienības dalībvalstu līderi ir iecerējuši censties panākt, lai strīdi, kas saistīti Lielbritānijas izstāšanos tiktu atrisināti oktobra laikā.

VUGD priekšnieka vietnieku Sēli tur aizdomās par piesavināšanos nelielā apmērā

Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojs aizturējis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieku Intu Sēli un vēl vienu dienesta amatpersonu – vecāko inspektoru.

Latvijas skolās šogad par 309 audzēkņiem mazāk nekā pērn

Vispārējās izglītības programmās no 1. līdz 12.klasei šogad mācās par 309 skolēniem mazāk nekā pērn, liecina Valsts izglītības informācijas sistēmas dati uz šī gada 1.septembri.

Tuvākajās dienās vasara noslēgsies un iestāsies rudenīgi laika apstākļi

Latvijā piektdien, 21.septembrī, vēl saglabāsies karsts laiks. Saule mīsies ar mākoņiem, tomēr būtiski nokrišņi nav gaidāmi. Pastiprināsies dienvidu puses vējš, kas rietumu un centrālajos rajonos brāzmās sasniegs 15-17 m/s.

Lietuvas premjers pievērsies pārtikas dārdzībai, cenšas saasināt konkurenci

Daudzkārt veltījis kritiku pārtikas mazumtirdzniecības ķēdēm par augstām pārtikas cenām, Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis) ir pievērsies šim jautājumam. Viņš saskata kūtrumu konkurences uzrauga darbā un vēlas aicināt tirgū ienākt jaunus ārzemju mazumtirgotājus, vienlaikus pabalstot mazos vietējos veikalus.

Konceptuāli atbalsta ieceri stingrāk kontrolēt pakalpojumu sniegšanu internetā

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, kas nodokļu nomaksas jomā paredz stingrāk kontrolēt preču tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu internetā.

Patvaļīgi nocirstu koku vietā Rīgas vēsturiskajā centrā būs jāiestāda jauni

Rīgas vēsturiskajā centrā esošas zemes īpašniekiem bojā gājuša vai patvaļīgi nocirsta koka vietā būs jāiestāda jauns, ceturtdien, 20.septembrī, trešajā lasījumā lēma Saeima. 

Eksperti: Laika apstākļi reti veicina ceļu satiksmes negadījumus, neuzmanība gan

Analizējot kopējos ceļu satiksmes negadījumu iemeslus Rīgas reģionā 2016.gadā, konstatēts, ka lielākā daļa jeb 65% ceļu satiksmes negadījumu notiek pilsētās, vairumā – tieši skaidros vai saulainā laikā (43%). Tomēr laika apstākļi ļoti reti veicina ceļu satiksmes negadījumus, lielākajā daļā gadījumu vainojama ir autovadītāja neuzmanība vai nevērība.

Tiesa noraida LDz lūgumu mainīt Valsts dzelzceļa administrācijas pārstāvi Iesalnieku 

Tiesas procesā starp VAS Latvijas dzelzceļš un Valsts dzelzceļa administrāciju par Ventspils depo ēkas izmantošanu Administratīvā rajona tiesa noraidījusi LDz lūgumu nomainīt Valsts dzelzceļa administrācijas pārstāvi Juri Iesalnieku, kurš vienlaikus ir arī administrācijas direktors, liecina tiesas lēmums.