Dombrovskis: parakstot fotoradaru līgumu, Latvija metusi nāves cilpu

Vjačeslavs Dombrovskis

«Pētījumi un negadījumu statistika visā pasaulē pierāda, ka mūsu vidū ir autovadītāji, kas nespēj pieņemt adekvātus lēmumus, tā apdraudot citu cilvēku dzīvību. Katrs desmitais ceļu satiksmes negadījums notiek ātruma pārsniegšanas dēļ, bet 30% no tiem beidzas letāli,» norāda Reformu partijas (RP) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Vjačeslavs Dombrovskis.

«Fotoradari – gan stacionārie, gan pārvietojamie – darbojas Francijā, Vācijā, Nīderlandē, Zviedrijā, Anglijā un citur. Neviena no šīm valstīm nav pieņēmusi lēmumu no tiem atteikties, un statistika rāda, ka fotoradari ceļu satiksmes negadījumu skaitu samazina no 15 līdz 20 procentiem. Tātad, lai kā to negribētos atzīt, šīs ierīces ir vieni no efektīvākajiem instrumentiem, ar kuriem risina ceļu satiksmes drošības aktuālāko jautājumu – ātruma pārsniegšanu,» akcentē Dombrovskis.

«Cits jautājums, cik veiksmīgi šīs ierīces izdodas ieviest. Latvija, iepriekšējās valdības laikā parakstot fotoradaru līgumu, ir metusi nāves cilpu, un mums jādara viss iespējamais, lai tā nebeigtos ar traģēdiju – papildus zaudētām cilvēku dzīvībām,» uzskata RP pārstāvis.

Viņaprāt, fotoradari ir efektīvākais veids, kā kontrolēt ātruma pārsniegšanu uz ceļa, divu iemelsu dēļ – tie pilnībā izslēdz korupciju un neliek policistiem darīt to, ko viņu vietā var izdarīt tehnika. Modernai un attīstītai sabiedrībai nav vajadzīgi ceļu policisti, kas strādā par radaru statīviem un soda naudu kasieriem. Cilvēkiem ir jānodarbojas ar lietām, ko tehnoloģijas nespēj – jākontrolē kārtība uz ceļiem, jācīnās pret dzērājšoferiem uz ceļiem, jāuzmana automašīnu tehniskais un autovadītāju veselības stāvoklis, jāizglīto sabiedrība, galu galā – jāstrādā ar galvu.

RP Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks norāda, ka lēmums, ka fotoradaru ieviešanai uz Latvijas ceļiem jābūt privātās un publiskā sektora partnerības (PPP) projektam, tam sekojošais konkurss un līguma slēgšana ir bijušās iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces atbildība. No vienas puses, PPP nozīmē, ka valstij nav jāiegulda savu nodokļu maksātāju nauda, kas Latvijas smagās ekonomiskās situācijas dēļ toreiz bija sāpīgs jautājums. No otras puses, visu PPP projektu centrā ir peļņas faktors, jo uzņēmēji nenodarbojas ar sabiedriskajiem darbiem, bet rūpējas par saprātīgu peļņu.

Šī gada septembrī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis līgumu ar fotoradaru ieviesējiem lauza. «Lai gan ministram ir izteikti pārmetumi par vilcināšanos, jāatgādina, ka šādu līgumu laušana valstij var izmaksāt nesamērīgi dārgi – sākot ar līgumā noteikto soda naudu, beidzot ar neparedzētiem un iepriekš nekad nenosakāmiem izdevumiem, kas radīsies tiesāšanās laikā. Visu krietni sarežģī fakts, ka projektā iesaistīts arī respektabls investors no Vācijas, kuru aizsargā dažādas starptautiskas investoru aizsardzības programmas, un viņam ir tiesības vērsties pret valsti ar prasību visās iespējamās starptautiskās tiesās. Te nav runa par zaudējumiem dažu tūkstošu, bet vairāku miljonu latu apmērā,» tā Dombrovskis.

Viņš piebilst, ka kokam ir divi gali – šodien policija nevar vajadzīgajā apjomā kontrolēt ātruma pārsniegšanu uz ceļiem, jo tās rīcībā vairs nav iepriekšējie nepieciešamie tehnikas un cilvēkresursi. To pierādīja arī paaugstinātais ceļu satiksmes negadījumu skaits – par 1% vairāk tikai dažu dienu laikā, kopš fotoradari tika izslēgti.

Pēc politiķa domām, lēmums par to, kā valstij nodrošināt fotoradaru darbu uz ceļiem, ir jāpieņem pēc iespējas ātrāk, jo šī brīža situācija labākajā gadījumā nozīmē nesamērīgus izdevumus no valsts kabatas, sliktākajā – cilvēku dzīvības, ko pierādījusi tikai viena nedēļas nogale. «Jauna valsts iepirkuma īstenošana prasīs vismaz gadu. Tas nozīmē vēl vismaz gadu par citu muļķību maksāt ar manu un jūsu naudu un cilvēku dzīvībām. Vēl vairāk, tas nozīmē, ka jaunajā iepirkumā ar visizdevīgāko piedāvājumu visticamāk atkal uzvarēs Vitronic Gmbh – uzņēmējs, kura rīcībā jau ir visa valstij nepieciešamā tehnika, līdz ar to tam ir izšķiroša konkurences priekšrocība, piedāvājot cenu. Apzinoties šo situāciju, Ministru kabinetā tika pieņemts lēmums noskaidrot, kāda būtu Vitronic Gmbh piedāvātā cena gadījumā, ja valsts lemtu no viņiem tehniku atpirkt,» atzīmē Dombrovskis.

Viņš piebilst, ka šobrīd Iekšlietu ministrija gatavojas publiskot piedāvāto cenu plašsaziņas līdzekļos un darīt zināmu sabiedrībai, kā arī nodot sabiedrības rīcībā iepriekšējā līguma saturu, pilnībā saprotot, ka šī lēmuma pieņemšanai jānotiek maksimāli atklāti. Paralēli tiek veidota darba grupa ar piesaistītiem neatkarīgiem ekspertiem, lai rastu visu samilzušo problēmu risinājumus, izvēloties turpmāko fotoradaru ieviešanas plānu.

Kā ziņots, šā gada 28.septembrī Valsts policija izbeidza ar V-Traffic noslēgto iepirkuma līgumu. Pāris nedēļas vēlāk ar V-Traffic tika noslēgta jauna vienošanās, kas paredz, ka fotoradari atsāk darboties, bet fiksē ātruma pārkāpumus ne ilgāk kā līdz šā gada 31.decembrim.

Ref: 102.000.102.2804

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas