DP: Krievijas specdienesti interesējas par sadarbību ar bijušajiem čekistiem Latvijā

Pagājušajā gadā bija vērojama Krievijas specdienestu interese par sadarbību ar Krievijas īstenotās tautiešu politikas atbalstītājiem Latvijā, kā arī bijušajiem PSRS Valsts drošības komitejas darbiniekiem, savas pagājušā gada darbības pārskata publiskajā daļā minējusi Drošības policija (DP).

Krievijas specdienestu interese par šīm personām ir saistīta gan ar informācijas iegūšanu, gan ietekmes pozīciju veidošanu, gan iesaistīšanu informatīvajās operācijās pret Latviju, kā arī ES un NATO.

Pārskata periodā joprojām galvenos pretizlūkošanas riskus Latvijā radīja Krievijas specdienesti – Federālais drošības dienests (FSB), Ārējās izlūkošanas dienests (SVR), kā arī Krievijas Bruņoto spēku ģenerālštāba Galvenā pārvalde (GU). Pagājušajā gadā darbību Latvijā turpināja arī citu ES un NATO neietilpstošo valstu izlūkdienestu pārstāvji, taču viņu aktivitāte, salīdzinot ar Krievijas specdienestu darbību intensitāti, un radītie riski Latvijas drošībai bija salīdzinoši zemi.

DP vērtējumā pagājušajā gadā Krievijas specdienestu izlūkošanas aktivitāšu intensitāte pret Latviju saglabājās iepriekšējā līmenī. Nozīmīgākās izlūkošanas aktivitātes pret Latviju izvērsa FSB, kas varētu būt saistīts ar FSB kā izlūkdienesta lomas palielināšanos. Vienlaikus ar informācijas iegūšanas aktivitātēm pārskata periodā Krievijas specdienesti turpināja veidot ietekmes pozīcijas Latvijā, kā arī organizēt informācijas operācijas pret mūsu valsti.

DP rīcībā esošā informācija liecina, ka 2015.gada pirmajā pusgadā Krievijas specdienestu lielāko interesi izraisīja Latvijas prezidentūra ES Padomē, tomēr visā pārskata periodā Krievijas specdienesti turpināja izrādīt stabilu interesi par sabiedriski politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem, kā arī Latvijas valsts drošības iestāžu un tiesību aizsardzības institūciju darbu.

Tāpat Krievijas specdienesti turpināja izrādīt interesi par pārrobežu sadarbības projektiem, ko var izmantot kā piesegu izlūkošanas aktivitāšu veikšanai pret Latviju. Joprojām viens no galvenajiem Krievijas specdienestus interesējošās informācijas iegūšanas avotiem ir Latvijas iedzīvotāji, kuri apmeklē Krieviju.

Saskaņā ar DP rīcībā esošo informāciju pārskata periodā FSB darbinieki, izmantojot arī citu Krievijas varas iestāžu piesegu vai atbalstu, uz robežas un pierobežas zonā, kā arī mazākā mērā Krievijas teritorijas iekšienē regulāri iztaujāja Latvijas iedzīvotājus par sociāli politisko situāciju Latvijā, ekonomisko vidi, kā arī valsts drošības iestāžu un tiesību aizsardzības institūciju personālu un darbības taktiku.

Vairumā gadījumu Krievijā ieceļojušo Latvijas iedzīvotāju iztaujāšana aprobežojas ar vispārēja rakstura informācijas iegūšanas aktivitātēm, tomēr šādas intervijas tiek izmantotas arī potenciālo vervēšanas kandidātu atlasei. DP vērtējumā joprojām lielākajiem vervēšanas riskiem ir pakļauti partiju pārstāvji, valsts un pašvaldību institūciju augstākā un vidējā līmeņa amatpersonas, kam ir pieeja Krievijas dienestus interesējošajai informācijai vai svarīga loma lēmumu pieņemšanas procesā.

Tāpat pastiprinātu Krievijas specdienestu interesi tradicionāli izraisa valsts drošības iestāžu un tiesību aizsardzības institūciju amatpersonas vai ar tām saistītās personas, kuras ir informētas par šo institūciju personālu, veiktajām darbībām, materiāltehniskajām spējām.

DP vērtējumā pretizlūkošanas riski nav saistīti tikai ar valsts vai pašvaldību institūciju amatpersonām. Paaugstinātiem vervēšanas riskiem ir pakļauti arī Latvijas komersanti, kuriem ir biznesa intereses Krievijā. Ņemot vērā specdienestu lomu Krievijā, šīs valsts specdienesti var ietekmēt ārvalstu uzņēmumu spējas gūt peļņu Krievijā, kas pakļauj arī Latvijas komersantus manipulācijas riskam.

Paaugstinātiem pretizlūkošanas riskiem ir pakļautas arī akcīzes preču nelikumīgā pārvietošanā no Krievijas uz Latviju iesaistītās personas. Šādas darbības Krievijas pusē nav realizējamas bez FSB darbinieku kontroles un piekrišanas.

Tāpat paaugstinātiem vervēšanas riskiem ir pakļauti jaunieši, kuri dodas studēt uz Krievijas augstskolām. Lai gan šīm personām nav pieejas aizsargājamai informācijai, viņi nākotnē varētu iegūt darbu valsts vai pašvaldības institūcijās, līdz ar to varētu sniegt Krievijas specdienestiem noderīgu informāciju vai arī ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu atbilstoši Krievijas specdienestu dotajam uzdevumam.

Pērn pret Latviju vērstajās izlūkošanas aktivitātēs Krievijas specdienesti izmantoja to kontrolē esošus pētniecības institūtus vai Krievijas žurnālistus, kā arī citu Krievijas valsts institūciju amatpersonas vai to piesegu. Tas ļauj Krievijas specdienestiem iegūt informāciju no plašāka personu loka, tai skaitā tiem, kuri nevēlas sadarboties ar specdienestiem, un apgrūtina Latvijas valsts drošības iestāžu spējas savlaicīgi identificēt naidīgas izlūkošanas aktivitātes.

Pagājušajā gadā turpinājās arī pret Latviju vērstas informācijas operācijas, kurās bija iesaistīti Krievijas specdienesti. Spilgtākā šo informatīvo aktivitāšu izpausme bija Krievijas TV kanāla NTV sižets par «atmaskoto NATO spiegu», Latvijas pilsoni Andreju Dudarevu.

Ref: 102.000.102.12574

Saistītie raksti

1 komentārs

  1. Kas par ilūzijām … Nav bijušo čekistu, tāpat kā nav bijušo neliešu un bijušo slepkavu. Ar saviem saimniekiem lielākā daļa stukaču sadarbojas jau labu laiku. Atliek pavērot dažu Latvijas politiķu darbošanos un viss top skaidri redzams. Tas pats ir ar tā dēvētajiem čekistiem-biznesmeņiem.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas