Draudzība aiz slēgtām durvīm – «ēnu ministru kabinets» un «labo darbu čempioni»

Par politiskās folkloras sastāvdaļu jau kļuvusi Einara Repšes tēze: «Kā var nesolīt?» Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) nav izņēmums – dara vienu, sola citu un pēc vēlēšanām nodarbojas ar pavisam trešo lietu.

Kā tas iegājies Latvijas politikā, ir «latviešu partijas» un «krievu partijas», un oficiāli tās kopā nekad neiet. Pastāv uzskats, ka darīt to būtu politiska pašnāvība gan konkurentu, gan vēlētāju acīs. It sevišķi kopš Saskaņa neslēpti brāļojusies ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina Vienoto Krieviju. Ne velti jautājums «Vai iesiet koalīcijā ar Saskaņu?» priekšvēlēšanu laikā tika mētāts kā tāds karstais kartupelis, un tas, kurš licis nojaust, ka varētu tomēr sadarboties ar mūžīgajiem opozicionāriem, vilkts uz kauna staba.

Tiesa, tas, ka nedraudzējas publiski, nenozīmē, ka to nedara aiz slēgtām durvīm.

Piemēram, ZZS, kas pirms velēšanās dievojās, ka ar Saskaņu valdībā neies.

ZZS valdes priekšsēdētājs Augusts Brigmanis vairākkārt priekšvēlēšanu laikā minēja, ka ar Saskaņu ZZS valdību neveidos. Piemēram, 26.janvāra Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma Brigmanis teica: «Tas, ka ir bijuši atsevišķi balsojumi, nenozīmē, ka ar viņiem būs valdība.»

«Tad jau labāk ārkārtas vēlēšanas, nekā atrasties valdībā ar Saskaņu,» medijiem teica ZZS līderis Armands Krauze.

Tas gan bija pirms Brigmanis tika atstāts aiz svītras, bet visa partija – ārpus Ministru kabineta durvīm. Tagad ZZS «sēž vienā laivā» ar Saskaņu, un partijas bīda viena otras priekšlikumus, kritizējot pašu sastrādāto.

Kā piemēru var nosaukt izmaiņas Darba likumā, kas paredzētu minimālo algu pacelt līdz 500 eiro. Gan Vjačeslavs Dombrovskis, gan Uldis Augulis, gan Andrejs Klementjevs stājās parlamenta priekšā, mēģinot šo priekšlikumu virzīt uz komisijām un naski kritizējot valdības partijas tā, it kā paši vēlēšanās neko nebūtu solījuši. Nav jau tā, ka tas ir slikts priekšlikums, bet jāizvērtē vēlmes attiecībā pret iespējām.

Var jau teikt, ka tas ir opozīcijas darbs – kritizēt varas pārstāvjus par solījumu nepildīšanu. Dīvaina gan ir situācija, ka vecā valdība savus darbus piedēvē jaunajiem. Teiksim, budžetu sastādīja ne jau šī valdība, bet iepriekšējā, ko vadīja «zaļzemnieki». To pašu budžetu, pret kuru balsoja ZZS.

Vai arī vēlme pēc 500 eiro minimālās algas ieviešanas. Kuram vēl salīdzinoši nesen bija finanšu ministra portfelis un iespēja pacelt minimālo algu un neapliekamo minimumu? ZZS un Danai Reizniece-Ozolai, kura, nu, kopā ar Saskaņu steidza paveikt neizdarīto.

Bada laikā velns pat mušas ēd, droši vien domāja «labo darbu čempioni». Acīmredzot, atrodoties koalīcijā vai opozīcijā, deputātiem kardināli mainās vērtības.

Nevarētu gan teikt, ka arī pirms vēlēšanām ZZS bija pilnīgi pret «saskaņiešiem». Piemēram, Gundars Daudze neredzēja iemeslus, kāpēc nevarētu sastrādāties ar mūžīgi opozīcijā atstāto Saskaņu. Deputāts gan neizbēga no kaunināšanas no kolēģu puses, bet, redz, atšķirībā no Brigmaņa, Saeimā tika.

«Zaļzemnieki» tā arī neparakstīja Jaunās Vienotības memorandu par nesadarbošanos ar prokremliskām partijām. Tas esot populistisks solis, teica Brigmanis.

Citos Saskaņas un ZZS balsojumos nav vērojama tāda cieša vienotība, kā brīdī, kad jāmet valdībai sejā pašu solījumi, taču jaunais ministru kabinets strādā tikai trīs mēnešus un 13.Saeimai priekšā vēl vairāk nekā trīs gadu darbs. Varbūt vēl par agru spriest, kuri ir «ēnu ministru kabineta» «labo darbu čempioni». Varbūt, lai labie darbi runā paši par sevi.

Saistītie raksti

3 KOMENTĀRI

      • Kā var uzrakstīt tik stulbu savārstijumu? Tie, kas seko līdzi politiskajiem procesiem, saprot, kāpēc ZZS virzija Saeimā priekšlikumus par 500 eur minimālo algu. Ne jau ZZS to solija, bet gan šā brīža varas partijas, kuras no saviem solījumiem visvisādiem veidiem tagad mēģina atkra’tities, jo sparot, ka gandīz neko no tā, ko solija, nevar izpildīt.

        Nožēlojams raksts, tāpat kā šis portāls

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas