Par korupciju Digitālās televīzijas (DTV) projekta ieviešanas laikā kriminālprocess uzsākts pirms 15 gadiem – 2003.gadā – ar Andra Šķēles uzņēmuma kratīšanu. Pēc tam uz skatuves pamazām parādās arī Andreja Ēķa, Jurģa Liepnieka un virkne citu apsūdzēto vārdi. BNN skaidro, par ko tad viņi īsti ir «nosēdināti» uz tā apsūdzēto sola? Kādas shēmas, pēc apsūdzību materiāliem, tika īstenotas?

Pēc apsūdzību materiāliem, 1995.gadā toreizējam LNT valdes priekšsēdētājam Andrejam Ēķim rodas ideja, ka Latvijā no analogās televīzijas varētu pāriet uz digitālo. Ēķis zināja par Apvienotajā Karalistē Maiklam Entonijam Flanagenam (Michael Anthony Flanagan) administrēto Kempmayer Media Limited (KML), caur ko Latvijā varētu ieviest DTV.

Kā norādīts apsūdzību liecībās, Liepnieks sazinās ar Flanagenu, nodod viņam dokumentus par ar sevi saistītu uzņēmumu Gedney Purcell Ventures Ltd. (Gedney). Flanagens veic attiecīgās darbības, lai Gedney kļūtu par 50% KML īpašnieku – tādējādi Liepnieks kļūst par KML slēpto akcionāru.

Apsūdzības liecībās norādīts laika periods no 1999.gada jūnija līdz 2000.gada 28.martam, kurā Māris Pauders, Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) ģenerāldirektors, saņem informāciju par Ēķa nodomu par DTV ieviešanu. Liecībās teikts, ka Pauders un Ēķis grib panākt, ka KML tiek atzīts par uzņēmumu, kas veic DTV ieviešanu. Patiesībā KML to darītu tikai fiktīvi. Izmantojot ar KML noslēgtu līgumu, patiesais DTV ieviesējs būtu LVRTC. Nauda caur KML nonāk pie Ēķa un citiem.

LVRTC nodibina AS Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs (DLRTC), caur kuru tiek noslēgti visi līgumi. Jāpiebilst, ka DLRTC ir akciju sabiedrība – nav valsts uzņēmums. Tātad nav jārīko konkurss par izdevīgāko tehnikas iegādi.

2000.gada 16.maijā LVRTC nopērk DLRTC, ieguldot tā pamatkapitālā 5 000 latu. 2000.gada septembrī LVRTC (Pauders) nodod 23% LMT pamatkapitāla daļu DLRTC (Spundem), lai tas varētu ieviest DTV.

Tiesu materiālos teikts, ka 2001.gada janvārī Ēķis un Liepnieks vienojas par KML akcionāru un pamatkapitāla palielināšanu, kā rezultātā tiek noformēti vēl astoņi akcionāri – juridiskas personas, kuras iepriekš nekad nebija veikušas un arī turpmāk neveica komercdarbību.

Laika posmā līdz 2001.gada februārim, kā norāda apsūdzības materiāli, Liepnieks piesaista Andri Šķēli (netiek apsūdzēts; «digitālgeitā» ir kā liecinieks). Šķēle kļūst par vienu no KML akcionāriem caur viņa interešu uzņēmumu Ratcliff Limited.

2001.gadā Ēķa, Liepnieka un Paudera nodomam pievienojas DLRTC vadītājs Guntars Spunde, un tiek sastādīts trīspusējs konsultāciju un integrācijas pakalpojumu līgums starp DLRTC, LVRTC un KML. LVRTC akceptē to, ka DLRTC paraksta konsultāciju pakalpojumu līgumu ar BBC Technology. Šī līguma esamība veicina uzticamību tam, ka KML ir kompetents Latvijā ieviest DTV, vēsta apsūdzību materiāli.

Tāpat tajos ziņots, ka Kokins paziņo Flanagenam, ka nodibinās KML meitasuzņēmumu Kempmayer Media Latvia (KMLat). Kokins Flanagenam devis norādījumus, ka KML vienīgā darbība būs pirkt preces no trešajām pusēm un pārdot tās Latvijas uzņēmumiem.

2002.gada 14.novembrī DLRTC noslēdz vairāk nekā 30 miljonu latu vērtu līgumu ar KML un KMLat, vēsta Latvijas mediji, tai skaitā sabiedrība par atklātību Delna.

Ēķis un Loze vairāku personu, tai skaitā Liepnieka un Ēķa labā pa posmiem mākslīgi sadala aparatūras pirkumus un piegāžu darījumus, iesaistot fiktīvus starpniekus. Tādā veidā sadārdzinot DTV ieviešanas izmaksas, skaidrots apsūdzību materiālos.

Jānis Svārpstons KMLat vārdā izraksta maldinošus rēķinus DLRTC. Spunde dod rīkojumus DLRTC vārdā šos rēķinus apmaksāt. Viens no līgumiem tika organizēts starp Somijas ražotājuzņēmumu Teleste Corporation un DLRTC, kurā teikts, ka iekārtas tiks iepirktas caur KML. Svārpstons kopā ar Jāni Zipu sastādīja rēķinu un pieprasīja par teju 47 000 latu vairāk nekā KML bija samaksājusi Teleste Corporation, vēsta apsūdzību materiāli.

Shēmā ir grūti norādīt visus apsūdzībā minētos un viņu darbības, bet BNN sanāca daļējs ieskats:

Kādas tad apsūdzības?

2015.gada 15.maija spriedums 

A.Ēķis: apsūdzēts par organizēšanu, vadīšanu + krāpšanu lielā apmērā – atzīts par vainīgu.

Lietu materiālos 800 lappušu garumā tiek izskatīti pastarpināti uzņēmumi, līgumi. Ja apsūdzētie apgalvo, ka nav vainīgi, tad kāpēc bija tā jācenšas, lai izveidotu tik milzīgu «zirnekļa tīklu», kurā fiktīvi iesaistītas tik daudzas firmas, tai skaitā pat BBC Technology?