bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Sestdiena 22.02.2020 | Vārda dienas: Adriāna, Adrians, Adrija, Ārija, Rigonda
LatviaLatvija

Vai dzelzceļa elektrifikācija būs vēl viens OIK?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šonedēļ īpaši elektrizēta diskusija izvērsusies par dzelzceļa elektrifikācijas projekta ieviešanu Latvijā, tā kā daudziem radušās aizdomas, kāpēc zaļzemnieku valdība tik ļoti cenšas to «izbīdīt» vēl pirms Saeimas vēlēšanām. Vairāku partiju pārstāvji norāda, ka saistībā ar šī projekta ieviešanu joprojām ir virkne neatbildētu jautājumu gan par iepirkuma procesu, gan par pašu projektu. Pastāv viedoklis, ka projekts tiek ieviests Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) «labākajās tradīcijās» – paslepus no sabiedrības acīm un sasteigti izsludinot iepirkumu par gandrīz pusmiljardu eiro. Neraugoties uz pārmetumiem, Satiksmes ministrija (SM), Ulda Auguļa (ZZS) vadībā, pastāv uz to, ka dzelzceļa elektrifikācijas projekta ieviešana Latvijā ir «kardināli nepieciešama» un turpina rīkoties.

Tagad pēc Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdes, kas notika ceturtdien, 23.augustā, groži «it kā» atkal nonākuši pie Eiropas pārstāvjiem. Oktobra beigās vai novembra sākumā Eiropas Komisija sniegs atzinumu, kas viesīs skaidrību par projekta īstenošanu. Interesanti, ka, neskatoties uz to, iepirkums, kas izsludināts augusta sākumā, netiek apturēts. Tāpēc skaidrības, kas vēl pirms atzinuma mudina ministriju kaut ko «dalīt», vai konkursu varēs apturēt un cik apturēšana izmaksātu, nav.

BNN jau ziņoja, ka projekta Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija ietvaros 10.augustā izsludināts līdz 2030.gadam plānotās elektrifikācijas programmas pirmā posma iepirkums. Pretendenti kvalifikācijas dokumentus varēja iesniegt līdz 2018.gada 20.septembrim.

Tikmēr Jaunā konservatīvā partija (JKP) 22.augustā oficiāli vērsās pie Eiropas Komisijas un Eiropas Investīciju Bankas (EIB) ar lūgumu līdz Saeimas vēlēšanām apturēt dzelzceļa elektrifikācijas projektu.

JKP vadītājs Jānis Bordāns vēstulē norāda, ka «vairākas pazīmes liecina par Satiksmes ministrijas plānu vēl pirms vēlēšanām legalizēt iepriekš sarunātu darījumu, lai iepirkums kļūtu neatgriezenisks». «Piemēram, iepirkuma dokumenti ir jāsagatavo mēneša laikā, kas ir aizdomīgi īss termiņš šāda mēroga projektiem,» atzīmē Bordāns.

SM apgalvo, ka ar projektu kavēties nebūtu vēlams. «Atliekot šī projekta īstenošanu, pastāv risks zaudēt konkurences cīņā ar kaimiņvalstīm, tādejādi apdraudot tranzīta nozari, no kuras darbības ir atkarīga piektā daļa Latvijas ekonomikas.»

Uzsvērts arī, ka dzelzceļa elektrifikācijas jomā Latvija atpaliek no pārējās Eiropas, lai gan tieši caur Latviju ved viens no būtiskākajiem tranzīta koridoriem, kas savieno NVS un Āzijas valstis ar Eiropu. Projekta skeptiķu bažas gan ir par to, vai pēc elektrifikācijas šis koridors būs spējīgs ko vest.

Satikmes ministrijā turpina, ka 2018.gadā Latvijā ir elektrificēti 257 km sliežu ceļu, kas veido 14% no kopējā valsts dzelzceļa tīkla. «Tas ir ievērojami mazāk par ES vidējo rādītāju – 60%. Pašlaik elektrovilcienus iespējams izmantot tikai piepilsētas pasažieru satiksmē, savukārt kravu pārvadājumi, kas veido aptuveni 60% no kopējiem dzelzceļa pārvadājumiem Latvijā, notiek tikai ar dīzeļvilcieniem.»

Tāpat ministrija savos paziņojumos joprojām apšauba, ka īsteno «Latvijas iedzīvotājiem finansiāli neizdevīgu projektu». Tiek uzsvērts: «Projekta ekonomisko pamatojumu rūpīgi izvērtējusi auditorkompānija Ernst&Young Baltic un tās izvirzītos pieņēmumus pārbaudījusi auditorkompānija KPMG. To aprēķini liecina, ka dzelzceļa elektrifikācija sekmēs tranzīta nozares konkurētspēju, ļaujot saglabāt Latvijas tranzīta koridora starptautisko konkurētspēju un ieņēmumus kopējos valsts budžeta ieņēmumos.»

Tomēr daudzi, kā politiķi, tā eksperti, nav pārliecināti par elektrifikācijas projekta ekonomisko pamatojumu.

Bordāns norāda, ka «ir nopietnas bažas par projekta ekonomisko pamatojumu, ņemot vērā ievērojamo tranzīta kravu apjoma kritumu pēdējo gadu laikā».

Arī uzņēmuma Baltijas ekspresis valdes priekšsēdētājs un nozares eksperts Māris Bremze neuzticas projekta aprēķiniem, norādot, ka izvēlēti neobjektīvi kritēriji. «Šī projekta aprēķinos par pamatu ir ņemti Latvijas dzelzceļa koncerna aktuālie darba rādītāji attiecībā uz degvielas patēriņu. Ir diezgan optimistiskas prognozes uz elektrības patēriņu. Ieliekot šajā formulā privātā pārvadātāja ciparus, tik optimistiski tas viss neizskatās,» uzskata Bremze.

Tāpat arī Latvijas Loģistikas asociācija, nenoliedzot ieguvumus videi, pārvadātājiem labumus nesaskata. «Visas labās lietas maksā un maksā ļoti dārgi. Galvenās bažas ir par to, vai šo dārgo lietu mēs šodien varam atļauties vai nevaram. No kravu pārvadājumu viedokļa viennozīmīgi ieguvumi ir ļoti margināli un strīdīgi,» spriež asociācijas vadītājs Normunds Krūmiņš.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens apgalvo, ka ir virkne neatbildētu jautājumu par elektrifikācijas projektu: «Kā elektrifikācijas projekts ietekmēs dzelzceļa tarifus uz Latvijas lielākajām ostām? Kādu apsvērumu dēļ iepirkumā noteikts, ka pieteikuma dokumentācija iesniedzama tikai latviešu valodā, būtiski apgrūtinot ārvalstu kompāniju dalību iepirkumā?»

«Dzelzceļa elektrifikācijas projekts tiek virzīts Zaļo un zemnieku savienības «labākajās tradīcijās» – pēc būtības svarīgs un Latvijas tautsaimniecībai nepieciešams projekts tiek sapurgāts, jo, neizskaidrojot projekta detaļas, paslepus no sabiedrības acīm un sasteigti tiek izsludināts iepirkums par gandrīz pusmiljardu eiro,» uzskata partiju apvienības Jaunā vienotība valdes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš.

Viņš pauž bažas, ka «šī Saeimas sasaukuma pilnvaru noslēgumā atsevišķi darboņi ZZS paspārnē ir izperinājuši un cenšas īstenot jaunu OIK afēru».

Jau vēstīts, ka elektrifikācijas pirmā posma ietvaros līdz 2023.gada beigām plānots elektrificēt dzelzceļa līnijas – Daugavpils–Krustpils, Rēzekne–Krustpils un Krustpils–Rīga.

Dzelzceļa elektrifikācijas pirmā posma kopējās izmaksas plānotas 441 miljona eiro apmērā (no tā izsludinātā iepirkuma plānotā summa – 425 miljoni eiro). No kopējām pirmā posma izmaksām 347 miljoni eiro paredzēti kā Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums, bet atlikušie 94 miljoni eiro – VAS Latvijas dzelzceļš finansējums.

Izsludinātais iepirkums paredz šo līniju elektroapgādes sistēmas, kontakttīkla, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas un sakaru sistēmas, sliežu ceļu, tehniskās drošības sistēmas, ēku un būvju izbūvi/pārbūvi, tādējādi līdz 2023.gadam nodrošinot viena pilnībā elektrificēta tranzīta koridora funkcionalitāti, skaidro Satiksmes ministrijā.


Pievienot komentāru

  1. kresiite teica:

    100 punkti! Apetīte rodas ēdot!

  2. Remarx teica:

    Nu mēs elektrificēsim kaut vai visus 100% bet kas kravu sastāvus vilks? Mums kaut viena lokomotīve ir uz elektrības? Atbilde ir Nav jo kravas velk vecās labās Luganskā būvētās lokomotīves M62 un 2ТЭ10. neskaitot manevru lokomotīvju. Tur pretī mūsu kaimiņvalstī Krievijā ir pa pilno gan padomju laikos būvētās VL80 un tagad jaunuzbūvētās ko gan paši gan kopā ar Siemens kompāniju taisa. Lietuvā esmu redzējis elektrolokomotīvju. Mēs iepirksim, bet ka nesanāk kā ar pasažieru vilcienu iepirkumu.

Kazāks Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amatā rosina apstiprināt Māri Kāli

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks aicina Saeimu Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amatā apstiprināt centrālās bankas valdes priekšsēdētāju Māri Kāli..

Latvijā janvārī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā salīdzinājumā ar decembri patēriņa cenas janvārī pieaugušas par 0,3%, Igaunijā tās mēneša izteiksmē samazinājušās par 0,6%, bet Lietuvā tās pieaugušas par 0,2%.

FATF neiekļauj Latviju «pelēkajā sarakstā»

Pasaules centrālā organizācija naudas atmazgāšanas apkarošanai Finanšu darījuma darba grupa lēmusi nepakļaut Latviju pastiprinātai uzraudzībai, tādējādi Latvija netiks iekļauta tā dēvētajā valstu «pelēkajā sarakstā».

Latvijā janvārī būtiski mazinājusies elektroenerģijas cena

Vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijas apgabalā bija 30,82 Eur/MWh, kas ir par 46% mazāk nekā pērn, šajā pašā laika periodā.

Rinkēvičs uzsver Vāciju kā nozīmīgu stratēģisko partneri

Vācija ir stratēģiski svarīgs ekonomikās sadarbības partneris Latvijai, tādēļ Latvija esot  atvērta vēl plašākai sadarbībai, īpaši uzsverot Vācijas investīcijas Latvijā.

LOK prezidenta amatam virza tikai vienu kandidātu

LOK biedri ievēlēšanai par individuālajiem locekļiem, prezidentu, ģenerālsekretāru, kā arī par Izpildkomitejas un Revīzijas komisijas locekļiem ir izvirzījuši 71 kandidatūru.

Ķīnā koronavīrusa uzliesmojums skāris cietumus, inficējot 500 ieslodzītos un sargus

Ķīnā, kur turpinās bīstamā koronavīrusa uzliesmojums, ieslodzījuma vietās konstatēti vairāk nekā 500 saslimšanas gadījumi. Tikmēr nāves gadījumu skaits no vīrusa komplikācijām valstī sasniedzis 2 236, tā vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Latvijā ražotājcenu līmenis janvārī krities par 1,3%

Eksportam uz eirozonas valstīm cenas samazinājušās par 1,7%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm par – 1,3%.

Sprūda lietā Raituma advokāte piesaka noraidījumu cietušā pārstāvim

Saskaņā ar apsūdzību Sprūdam uzņēmumu Dzimtā sēta un Peltes īpašumi maksātnespējas procesos tiek inkriminēta aptuveni 2,6 miljonu eiro piesavināšanās.

Igaunija vaino Krieviju apjomīgā kiberuzbrukumā Gruzijai

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu norādījis, ka liela apjoma kiberuzbrukuma sarīkošanā pret Gruziju 2019.gada rudenī Igaunija, tāpat kā Gruzija un virkne Rietumvalstu, vaino Krievijas izlūkdienestu, tā vēsta paziņojums Igaunijas Ārlietu ministrijas tīmekļa vietnē.

Pagaidām neieviesīs e-veselības trešo kārtu

«Sagaidu aktīvu NVD un piesaistīto speciālistu darbu, lai pēc iespējas ātrāk varētu informēt par tālākajiem soļiem. Līdz tam brīdim būs pieejami esošie e-veselības pakalpojumi.»

Pērn TV nelegālā satura pieeja liegta 11 000 mājsaimniecībām

Aizvadītajā gadā kopumā TV nelegālā satura pieeja liegta aptuveni  11 000 Latvijas mājsaimniecību.

Īrijā parlamenta uzticību zaudē premjerministrs Varadkars

Īrijā no premjerministra amata atkāpies ilggadējais valdības vadītājs Leo Varadkars, kurš parlamenta jaunā sasaukuma pirmajā sēdē zaudējis parlamenta vairākuma uzticību, ziņo britu ziņu portāls The Guardian.

Saeima nolemj samazināt paredzēto akcīzes likmes kāpumu alkoholam

No šī gada 1.marta paredzētais akcīzes nodokļa likmes kāpums alkoholiskajiem dzērieniem plānots mērenāks.

Saūda Arābijā strādājošajiem Latvijas uzņēmumiem nodrošinās stabilu nodokļu maksāšanas režīmu

Latvijas un Saūda Arābijas uzņēmējiem nodrošinās stabilu nodokļu maksāšanas režīmu otrā līgumslēdzējā valstī, kuru neietekmēs otras valsts nodokļu normatīvo aktu grozījumi.

NEPLP vienojas par padomes locekļu pienākumu sadalījumu

NEPLP līdz ar divu jaunu padomes locekļu ievēlēšanu vienojusies par padomes locekļu pienākumu sadalījumu.

Vācijā piemin Hānavas šaušanas upurus; uzbrukumus izmeklē kā terorismu

Vācijā šonedēļ Hānavā notikušo šaušanas uzbrukumu upuru skaits pieaudzis līdz deviņiem cilvēkiem. Policija norādījusi uz aizdomās turētā labēji ekstrēmistiskiem uzskatiem un noziegumus izmeklē kā terorismu, ziņo BBC un DW.

Brīvdienās vējš atkal pieņemsies spēkā

Latvijā pūtīs stiprs dienvidrietumu vējš, kas brāzmās sasniegs 17–22 m/s, bet piekrastes rajonos līdz pat 25–28 m/s. Kopā ar vēju sestdien ir gaidāmi ilgstošie un intensīvi nokrišņi – gan lietus, gan slapjš sniegs.

Radzevičs no Rīgas namu pārvaldnieka valdes atcēlis Pāvilsonu

Radzevičs savu lēmumu pamatoja, sakot, ka Pāvilsons pēc likumsargu vizītes zaudējis viņa uzticību, kā arī kopumā viņa reputācija radot šaubas.

Lietuvas siltākā ziema pēdējās desmitgadēs rada jukas dabā un veikalu plauktos

Šī ziema, kas Lietuvā ir bijusi ārkārtīgi silta, ir samulsinājusi slēpošanas kūrortu, apkures un citus uzņēmumus, kā arī radījusi jukas dabā un veikalu plauktos.

Vidējās izglītības iestādēs plāno ieviest obligātas valsts aizsardzības mācības

Saskaņā ar likuma projekta anotāciju, paredzēts noteikt, ka jaunsargu interešu izglītības programmu un valsts aizsardzības mācību īstenot būs tiesīgas tikai tās personas, kuras ir profesionālā dienesta karavīri, zemessargi vai rezerves karavīri.

Par Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju iecelts Zeps, par vietnieku – Rebenoks

Rīgas brīvostas valdes sēdē par valdes priekšsēdētāju ievēlēts Rīgas domes deputāts Viesturs Zeps, savukārt par priekšsēdētāja vietnieku – ar bēdīgi slavenajās Olainfarm sarunās iesaistītais advokāts Pāvels Rebenoks.

Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris

Šī ir trešā reize, kad kādā Latvijas reģionā nav bijusi meteoroloģiskā ziema, iepriekšējās bija 1974./75.gada un 1991./92.gada ziemas.

Somijā attaisno Baltijas alkohola interneta veikalu uzturētāju

Tiesa Somijā ir attaisnojusi vīrieti, kurš apsūdzēts par izvairīšanos no nodokļu nomaksas 1,6 miljonu eiro apmērā, jo Latvijā un Igaunijā tirgojis somu klientiem alkoholu tīmekļa vietnēs, ziņo Somijas sabiedriskais medijs YLE.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!