bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 08.04.2020 | Vārda dienas: Dana, Dans, Danute, Edgars
LatviaLatvija

Vai dzelzceļa elektrifikācija būs vēl viens OIK?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šonedēļ īpaši elektrizēta diskusija izvērsusies par dzelzceļa elektrifikācijas projekta ieviešanu Latvijā, tā kā daudziem radušās aizdomas, kāpēc zaļzemnieku valdība tik ļoti cenšas to «izbīdīt» vēl pirms Saeimas vēlēšanām. Vairāku partiju pārstāvji norāda, ka saistībā ar šī projekta ieviešanu joprojām ir virkne neatbildētu jautājumu gan par iepirkuma procesu, gan par pašu projektu. Pastāv viedoklis, ka projekts tiek ieviests Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) «labākajās tradīcijās» – paslepus no sabiedrības acīm un sasteigti izsludinot iepirkumu par gandrīz pusmiljardu eiro. Neraugoties uz pārmetumiem, Satiksmes ministrija (SM), Ulda Auguļa (ZZS) vadībā, pastāv uz to, ka dzelzceļa elektrifikācijas projekta ieviešana Latvijā ir «kardināli nepieciešama» un turpina rīkoties.

Tagad pēc Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdes, kas notika ceturtdien, 23.augustā, groži «it kā» atkal nonākuši pie Eiropas pārstāvjiem. Oktobra beigās vai novembra sākumā Eiropas Komisija sniegs atzinumu, kas viesīs skaidrību par projekta īstenošanu. Interesanti, ka, neskatoties uz to, iepirkums, kas izsludināts augusta sākumā, netiek apturēts. Tāpēc skaidrības, kas vēl pirms atzinuma mudina ministriju kaut ko «dalīt», vai konkursu varēs apturēt un cik apturēšana izmaksātu, nav.

BNN jau ziņoja, ka projekta Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija ietvaros 10.augustā izsludināts līdz 2030.gadam plānotās elektrifikācijas programmas pirmā posma iepirkums. Pretendenti kvalifikācijas dokumentus varēja iesniegt līdz 2018.gada 20.septembrim.

Tikmēr Jaunā konservatīvā partija (JKP) 22.augustā oficiāli vērsās pie Eiropas Komisijas un Eiropas Investīciju Bankas (EIB) ar lūgumu līdz Saeimas vēlēšanām apturēt dzelzceļa elektrifikācijas projektu.

JKP vadītājs Jānis Bordāns vēstulē norāda, ka «vairākas pazīmes liecina par Satiksmes ministrijas plānu vēl pirms vēlēšanām legalizēt iepriekš sarunātu darījumu, lai iepirkums kļūtu neatgriezenisks». «Piemēram, iepirkuma dokumenti ir jāsagatavo mēneša laikā, kas ir aizdomīgi īss termiņš šāda mēroga projektiem,» atzīmē Bordāns.

SM apgalvo, ka ar projektu kavēties nebūtu vēlams. «Atliekot šī projekta īstenošanu, pastāv risks zaudēt konkurences cīņā ar kaimiņvalstīm, tādejādi apdraudot tranzīta nozari, no kuras darbības ir atkarīga piektā daļa Latvijas ekonomikas.»

Uzsvērts arī, ka dzelzceļa elektrifikācijas jomā Latvija atpaliek no pārējās Eiropas, lai gan tieši caur Latviju ved viens no būtiskākajiem tranzīta koridoriem, kas savieno NVS un Āzijas valstis ar Eiropu. Projekta skeptiķu bažas gan ir par to, vai pēc elektrifikācijas šis koridors būs spējīgs ko vest.

Satikmes ministrijā turpina, ka 2018.gadā Latvijā ir elektrificēti 257 km sliežu ceļu, kas veido 14% no kopējā valsts dzelzceļa tīkla. «Tas ir ievērojami mazāk par ES vidējo rādītāju – 60%. Pašlaik elektrovilcienus iespējams izmantot tikai piepilsētas pasažieru satiksmē, savukārt kravu pārvadājumi, kas veido aptuveni 60% no kopējiem dzelzceļa pārvadājumiem Latvijā, notiek tikai ar dīzeļvilcieniem.»

Tāpat ministrija savos paziņojumos joprojām apšauba, ka īsteno «Latvijas iedzīvotājiem finansiāli neizdevīgu projektu». Tiek uzsvērts: «Projekta ekonomisko pamatojumu rūpīgi izvērtējusi auditorkompānija Ernst&Young Baltic un tās izvirzītos pieņēmumus pārbaudījusi auditorkompānija KPMG. To aprēķini liecina, ka dzelzceļa elektrifikācija sekmēs tranzīta nozares konkurētspēju, ļaujot saglabāt Latvijas tranzīta koridora starptautisko konkurētspēju un ieņēmumus kopējos valsts budžeta ieņēmumos.»

Tomēr daudzi, kā politiķi, tā eksperti, nav pārliecināti par elektrifikācijas projekta ekonomisko pamatojumu.

Bordāns norāda, ka «ir nopietnas bažas par projekta ekonomisko pamatojumu, ņemot vērā ievērojamo tranzīta kravu apjoma kritumu pēdējo gadu laikā».

Arī uzņēmuma Baltijas ekspresis valdes priekšsēdētājs un nozares eksperts Māris Bremze neuzticas projekta aprēķiniem, norādot, ka izvēlēti neobjektīvi kritēriji. «Šī projekta aprēķinos par pamatu ir ņemti Latvijas dzelzceļa koncerna aktuālie darba rādītāji attiecībā uz degvielas patēriņu. Ir diezgan optimistiskas prognozes uz elektrības patēriņu. Ieliekot šajā formulā privātā pārvadātāja ciparus, tik optimistiski tas viss neizskatās,» uzskata Bremze.

Tāpat arī Latvijas Loģistikas asociācija, nenoliedzot ieguvumus videi, pārvadātājiem labumus nesaskata. «Visas labās lietas maksā un maksā ļoti dārgi. Galvenās bažas ir par to, vai šo dārgo lietu mēs šodien varam atļauties vai nevaram. No kravu pārvadājumu viedokļa viennozīmīgi ieguvumi ir ļoti margināli un strīdīgi,» spriež asociācijas vadītājs Normunds Krūmiņš.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens apgalvo, ka ir virkne neatbildētu jautājumu par elektrifikācijas projektu: «Kā elektrifikācijas projekts ietekmēs dzelzceļa tarifus uz Latvijas lielākajām ostām? Kādu apsvērumu dēļ iepirkumā noteikts, ka pieteikuma dokumentācija iesniedzama tikai latviešu valodā, būtiski apgrūtinot ārvalstu kompāniju dalību iepirkumā?»

«Dzelzceļa elektrifikācijas projekts tiek virzīts Zaļo un zemnieku savienības «labākajās tradīcijās» – pēc būtības svarīgs un Latvijas tautsaimniecībai nepieciešams projekts tiek sapurgāts, jo, neizskaidrojot projekta detaļas, paslepus no sabiedrības acīm un sasteigti tiek izsludināts iepirkums par gandrīz pusmiljardu eiro,» uzskata partiju apvienības Jaunā vienotība valdes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš.

Viņš pauž bažas, ka «šī Saeimas sasaukuma pilnvaru noslēgumā atsevišķi darboņi ZZS paspārnē ir izperinājuši un cenšas īstenot jaunu OIK afēru».

Jau vēstīts, ka elektrifikācijas pirmā posma ietvaros līdz 2023.gada beigām plānots elektrificēt dzelzceļa līnijas – Daugavpils–Krustpils, Rēzekne–Krustpils un Krustpils–Rīga.

Dzelzceļa elektrifikācijas pirmā posma kopējās izmaksas plānotas 441 miljona eiro apmērā (no tā izsludinātā iepirkuma plānotā summa – 425 miljoni eiro). No kopējām pirmā posma izmaksām 347 miljoni eiro paredzēti kā Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums, bet atlikušie 94 miljoni eiro – VAS Latvijas dzelzceļš finansējums.

Izsludinātais iepirkums paredz šo līniju elektroapgādes sistēmas, kontakttīkla, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas un sakaru sistēmas, sliežu ceļu, tehniskās drošības sistēmas, ēku un būvju izbūvi/pārbūvi, tādējādi līdz 2023.gadam nodrošinot viena pilnībā elektrificēta tranzīta koridora funkcionalitāti, skaidro Satiksmes ministrijā.


Pievienot komentāru

  1. kresiite teica:

    100 punkti! Apetīte rodas ēdot!

  2. Remarx teica:

    Nu mēs elektrificēsim kaut vai visus 100% bet kas kravu sastāvus vilks? Mums kaut viena lokomotīve ir uz elektrības? Atbilde ir Nav jo kravas velk vecās labās Luganskā būvētās lokomotīves M62 un 2ТЭ10. neskaitot manevru lokomotīvju. Tur pretī mūsu kaimiņvalstī Krievijā ir pa pilno gan padomju laikos būvētās VL80 un tagad jaunuzbūvētās ko gan paši gan kopā ar Siemens kompāniju taisa. Lietuvā esmu redzējis elektrolokomotīvju. Mēs iepirksim, bet ka nesanāk kā ar pasažieru vilcienu iepirkumu.

Lietuvas uzņēmēji karantīnā: Latvijas atbalsts biznesam bijis straujāks

Lietuva ir pagarinājusi valstī spēkā esošo karantīnu līdz 27.aprīlim. Kamēr epidemiologi brīdina par COVID-19 uzliesmojuma augstāko punktu, uzņēmēji pēc jau aizvadītajām karantīnas nedēļām lūdz iespēju atvērt uzņēmumus un salīdzina Viļņas lēmumus ekonomikas ierobežošanā un atbalstā ar tiem, kas pieņemti Rīgā.

Aprīlī bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 4 415

Patlaban NVA ir reģistrētas 17 923 brīvas vakances. Lai gan aprīlī parādījusies 1 061 jauna vakance, kopš 1.aprīļa, kad NVA bija reģistrēta 26 971 vakance, novērojams kritums par 9 048 aģentūrā pieejamām darbavietām.

Lauksaimniecības atbalstam novirzīs 45,5 miljonus eiro

No plānotā atbalsta 35,5 miljonus eiro paredzēts novirzīt kā atbalstu primārajiem lauksaimniecības ražotājiem, lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes uzņēmumiem.

Latvijā mājokļu cenu kāpums ceturtajā ceturksnī bijis straujāks nekā ES vidēji

Straujāks mājokļu cenu kāpums gada izteiksmē reģistrēts Luksemburgā, Slovākijā un Horvātijā, bet Polijā pieaugums bijis identisks kā Latvijā. Lietuvā mājokļu cenas šajā periodā pieaugušas par 6,5%, bet Igaunijā – par 8,2%.

Igaunija meklē iespējas izstāties no ES CO2 tirdzniecības programmas

Igaunijas valdībā dots uzdevums vides ministram Renē Kokam noskaidrot, vai Igaunija var izstāties no ES sistēmas, kur dalībvalstis tirgojas siltumnīcefekta gāzu emisijām. ES komentējusi, ka tas nav iespējams, ziņo raidorganizācija ERR.

CSDD ļauj autoskolām organizēt teorijas apmācības tiešsaistē

Apmācībām jānotiek tiešsaistes režīmā, pasniedzējam atrodoties mācību telpā, kurā ir izsniegta mācību karte un reģistrēta attiecīgā mācību grupa.

Pirmās instances tiesa noraida Ušakova sūdzību par atstādināšanu no Rīgas mēra amata, atzīstot vairākus pārkāpumus

Tiesa vērsa uzmanību, ka domes priekšsēdētājs kā iestādes vadītājs kopumā ir atbildīgs par pašvaldības darba tiesiskumu, kas aptver arī pašvaldībai piederošās kapitālsabiedrības pārvaldību.

Latvijā gada inflācija martā bijusi 1,4%

Salīdzinot ar 2015.gadu, patēriņa cenas 2020.gada martā bija par 9,7% augstākas. Precēm cenas pieauga par 8%, bet pakalpojumiem – par 14%.

Lietuvā ļauj valdībai regulēt cenas

Lietuvas Seima deputātu vairākums ir atbalstījis tiesību akta grozījumu projektu, kas paredz atļaut valdībai noteikt pirmās nepieciešamības preču cenas, kamēr valstī ir spēkā karantīna, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

BNN SKAIDRO | Aplokšņu algas – viens no galvenajiem iemesliem nepiešķirt dīkstāves pabalstu

Arī «ēnu ekonomikas cilvēki» ir jāatbalsta, arī viņiem vajag iztikas līdzekļus un arī viņiem ir ģimenes.

ES valstis nespēj vienoties par kopīgu aizņemšanos finanšu tirgos

ES finanšu ministri aizvadījuši 15 stundas ilgas sarunas par vēlamo ceļu kā valstīm un blokam kopumā atgūties no ekonomiskā satricinājuma, ko radījis COVID-19. Valstis pagaidām nav atradušas kopsaucēju, vēsta franču ziņu aģentūra AFP.

Pret Lembergu uzsākts kriminālprocess par neslavas celšanu

Kā iesniegumā Valsts policijai norāda Kristovskis, smagos noziegumos apsūdzētās augstās valsts amatpersonas Lemberga melīgiem izdomājumiem, ar kuriem viņš publiski ceļ neslavu Kristovskim, ir salīdzinoši gara vēsture.

Kariņš: Šajā krīzē finansiāli esam ļoti labi situēti

Šajā krīzē esam ļoti labi situēti finansiāli, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Uhaņā pirmoreiz kopš janvāra atceļ karantīnu

Ķīnas pilsētā Uhaņā, kur aizsākās jaunā koronavīrusa pandēmija, ir atcelta karantīna. Tas noticis pirmoreiz kopš 23.janvāra.

Pieejamais atbalsts COVID-19 krīzes ierobežošanai sasniedzis četrus miljardus

«Līdzekļu pietiek, lai varētu atbalstīt ekonomiku krīzes pārvarēšanai un stimulētu ekonomiku pēc krīzes,» uzsvēra finanšu ministrs.

Somija pastiprinās robežkontroli ar Zviedriju, Norvēģiju

Somija ir izziņojusi stingrus robežšķērsošanas ierobežojumus ar kaimiņvalstīm Zviedriju un Norvēģiju, kur COVID-19 uzliesmojums ir plašāks nekā Somijā.

Valdība atbalsta Zvidriņas sodīšanu ar atbrīvošanu no VZD ģenerāldirektores amata

Ministru kabinets atbalstījis Tieslietu ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu, ar kuru atstādinātajai Valsts zemes dienesta ģenerāldirektorei Solvitai Zvidriņai piemērojams disciplinārsods – atbrīvošana no amata.

Austrālijā attaisno par pedofiliju notiesātu kardinālu

Tiesa Austrālijā ir attaisnojusi katoļu baznīcas kardinālu Džordžu Pelu, kurš pērn kļuva par augstāko katoļu amatpersonu, kura atzīta par vainīgu bērnu seksuālā izmantošanā, vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Vēl 2 000 skolēniem trūkst attālinātajam mācībām nepieciešamās viedierīces

Vēl ir 2 000 skolēni, kuriem trūkst attālinātajam mācību procesam nepieciešamās viedierīces, norāda Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš.

Igaunijas valdībā nesaskaņas par taupības ieviešanu ekonomikas atbalstam

Vai valstij ir «jāsavelk josta», lai palīdzētu ekonomikai atgūties? Igaunijas valdībā pārstāvētajām partijām ir kardināli pretēji viedokļi, ziņo Igaunijas raidsabiedrība ERR.

KP pērn saņēmusi 75 iesniegumus par konkurences kropļojumiem

Vienlaikus 2019.gads ir zīmīgs ar to, ka pēc vairāku gadu diskusijām KP beidzot ir izcīnījusi efektīvākus rīkus cīņai pret publisku personu radītiem konkurences neitralitātes pārkāpumiem.

IZM apsver domu centralizētos eksāmenus neatcelt

Ja ārkārtējo situāciju pagarinās vēl uz mēnesi, pastāv iespējas, ka profesionālo skolu kvalifikācijas eksāmeni un centralizētie eksāmeni varētu notikt – ievērojot visus drošības pasākumus.

Polija prezidenta vēlēšanas rīkos ar pasta balsojumu

Polijā maijā gaidāmām prezidenta vēlēšanām ir jānotiek kā pasta balsojumam, tā lēmuši poļu likumdevēji. Ieceres pretinieki tikmēr norāda, ka tas nozīmētu sabiedrības veselības apdraudēšanu.

Lidosta Rīga plāno atlaist 500 darbinieku

Samazinot plānoto investīciju apjomu par 85% un saimnieciskos izdevumus par 60%, kā arī analizējot aviācijas nozares pēckrīzes atjaunošanās prognozes, lidosta spiesta pieņemt lēmumu par būtisku darbinieku skaita samazinājumu.

Top 5 Video

    Jaunākie komentāri


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!