bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 26.09.2018 | Vārda dienas: Kurts, Knuts, Gundars
LatviaLatvija

Vai dzelzceļa elektrifikācija būs vēl viens OIK?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šonedēļ īpaši elektrizēta diskusija izvērsusies par dzelzceļa elektrifikācijas projekta ieviešanu Latvijā, tā kā daudziem radušās aizdomas, kāpēc zaļzemnieku valdība tik ļoti cenšas to «izbīdīt» vēl pirms Saeimas vēlēšanām. Vairāku partiju pārstāvji norāda, ka saistībā ar šī projekta ieviešanu joprojām ir virkne neatbildētu jautājumu gan par iepirkuma procesu, gan par pašu projektu. Pastāv viedoklis, ka projekts tiek ieviests Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) «labākajās tradīcijās» – paslepus no sabiedrības acīm un sasteigti izsludinot iepirkumu par gandrīz pusmiljardu eiro. Neraugoties uz pārmetumiem, Satiksmes ministrija (SM), Ulda Auguļa (ZZS) vadībā, pastāv uz to, ka dzelzceļa elektrifikācijas projekta ieviešana Latvijā ir «kardināli nepieciešama» un turpina rīkoties.

Tagad pēc Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdes, kas notika ceturtdien, 23.augustā, groži «it kā» atkal nonākuši pie Eiropas pārstāvjiem. Oktobra beigās vai novembra sākumā Eiropas Komisija sniegs atzinumu, kas viesīs skaidrību par projekta īstenošanu. Interesanti, ka, neskatoties uz to, iepirkums, kas izsludināts augusta sākumā, netiek apturēts. Tāpēc skaidrības, kas vēl pirms atzinuma mudina ministriju kaut ko «dalīt», vai konkursu varēs apturēt un cik apturēšana izmaksātu, nav.

BNN jau ziņoja, ka projekta Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija ietvaros 10.augustā izsludināts līdz 2030.gadam plānotās elektrifikācijas programmas pirmā posma iepirkums. Pretendenti kvalifikācijas dokumentus varēja iesniegt līdz 2018.gada 20.septembrim.

Tikmēr Jaunā konservatīvā partija (JKP) 22.augustā oficiāli vērsās pie Eiropas Komisijas un Eiropas Investīciju Bankas (EIB) ar lūgumu līdz Saeimas vēlēšanām apturēt dzelzceļa elektrifikācijas projektu.

JKP vadītājs Jānis Bordāns vēstulē norāda, ka «vairākas pazīmes liecina par Satiksmes ministrijas plānu vēl pirms vēlēšanām legalizēt iepriekš sarunātu darījumu, lai iepirkums kļūtu neatgriezenisks». «Piemēram, iepirkuma dokumenti ir jāsagatavo mēneša laikā, kas ir aizdomīgi īss termiņš šāda mēroga projektiem,» atzīmē Bordāns.

SM apgalvo, ka ar projektu kavēties nebūtu vēlams. «Atliekot šī projekta īstenošanu, pastāv risks zaudēt konkurences cīņā ar kaimiņvalstīm, tādejādi apdraudot tranzīta nozari, no kuras darbības ir atkarīga piektā daļa Latvijas ekonomikas.»

Uzsvērts arī, ka dzelzceļa elektrifikācijas jomā Latvija atpaliek no pārējās Eiropas, lai gan tieši caur Latviju ved viens no būtiskākajiem tranzīta koridoriem, kas savieno NVS un Āzijas valstis ar Eiropu. Projekta skeptiķu bažas gan ir par to, vai pēc elektrifikācijas šis koridors būs spējīgs ko vest.

Satikmes ministrijā turpina, ka 2018.gadā Latvijā ir elektrificēti 257 km sliežu ceļu, kas veido 14% no kopējā valsts dzelzceļa tīkla. «Tas ir ievērojami mazāk par ES vidējo rādītāju – 60%. Pašlaik elektrovilcienus iespējams izmantot tikai piepilsētas pasažieru satiksmē, savukārt kravu pārvadājumi, kas veido aptuveni 60% no kopējiem dzelzceļa pārvadājumiem Latvijā, notiek tikai ar dīzeļvilcieniem.»

Tāpat ministrija savos paziņojumos joprojām apšauba, ka īsteno «Latvijas iedzīvotājiem finansiāli neizdevīgu projektu». Tiek uzsvērts: «Projekta ekonomisko pamatojumu rūpīgi izvērtējusi auditorkompānija Ernst&Young Baltic un tās izvirzītos pieņēmumus pārbaudījusi auditorkompānija KPMG. To aprēķini liecina, ka dzelzceļa elektrifikācija sekmēs tranzīta nozares konkurētspēju, ļaujot saglabāt Latvijas tranzīta koridora starptautisko konkurētspēju un ieņēmumus kopējos valsts budžeta ieņēmumos.»

Tomēr daudzi, kā politiķi, tā eksperti, nav pārliecināti par elektrifikācijas projekta ekonomisko pamatojumu.

Bordāns norāda, ka «ir nopietnas bažas par projekta ekonomisko pamatojumu, ņemot vērā ievērojamo tranzīta kravu apjoma kritumu pēdējo gadu laikā».

Arī uzņēmuma Baltijas ekspresis valdes priekšsēdētājs un nozares eksperts Māris Bremze neuzticas projekta aprēķiniem, norādot, ka izvēlēti neobjektīvi kritēriji. «Šī projekta aprēķinos par pamatu ir ņemti Latvijas dzelzceļa koncerna aktuālie darba rādītāji attiecībā uz degvielas patēriņu. Ir diezgan optimistiskas prognozes uz elektrības patēriņu. Ieliekot šajā formulā privātā pārvadātāja ciparus, tik optimistiski tas viss neizskatās,» uzskata Bremze.

Tāpat arī Latvijas Loģistikas asociācija, nenoliedzot ieguvumus videi, pārvadātājiem labumus nesaskata. «Visas labās lietas maksā un maksā ļoti dārgi. Galvenās bažas ir par to, vai šo dārgo lietu mēs šodien varam atļauties vai nevaram. No kravu pārvadājumu viedokļa viennozīmīgi ieguvumi ir ļoti margināli un strīdīgi,» spriež asociācijas vadītājs Normunds Krūmiņš.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens apgalvo, ka ir virkne neatbildētu jautājumu par elektrifikācijas projektu: «Kā elektrifikācijas projekts ietekmēs dzelzceļa tarifus uz Latvijas lielākajām ostām? Kādu apsvērumu dēļ iepirkumā noteikts, ka pieteikuma dokumentācija iesniedzama tikai latviešu valodā, būtiski apgrūtinot ārvalstu kompāniju dalību iepirkumā?»

«Dzelzceļa elektrifikācijas projekts tiek virzīts Zaļo un zemnieku savienības «labākajās tradīcijās» – pēc būtības svarīgs un Latvijas tautsaimniecībai nepieciešams projekts tiek sapurgāts, jo, neizskaidrojot projekta detaļas, paslepus no sabiedrības acīm un sasteigti tiek izsludināts iepirkums par gandrīz pusmiljardu eiro,» uzskata partiju apvienības Jaunā vienotība valdes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš.

Viņš pauž bažas, ka «šī Saeimas sasaukuma pilnvaru noslēgumā atsevišķi darboņi ZZS paspārnē ir izperinājuši un cenšas īstenot jaunu OIK afēru».

Jau vēstīts, ka elektrifikācijas pirmā posma ietvaros līdz 2023.gada beigām plānots elektrificēt dzelzceļa līnijas – Daugavpils–Krustpils, Rēzekne–Krustpils un Krustpils–Rīga.

Dzelzceļa elektrifikācijas pirmā posma kopējās izmaksas plānotas 441 miljona eiro apmērā (no tā izsludinātā iepirkuma plānotā summa – 425 miljoni eiro). No kopējām pirmā posma izmaksām 347 miljoni eiro paredzēti kā Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums, bet atlikušie 94 miljoni eiro – VAS Latvijas dzelzceļš finansējums.

Izsludinātais iepirkums paredz šo līniju elektroapgādes sistēmas, kontakttīkla, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas un sakaru sistēmas, sliežu ceļu, tehniskās drošības sistēmas, ēku un būvju izbūvi/pārbūvi, tādējādi līdz 2023.gadam nodrošinot viena pilnībā elektrificēta tranzīta koridora funkcionalitāti, skaidro Satiksmes ministrijā.


Pievienot komentāru

  1. kresiite teica:

    100 punkti! Apetīte rodas ēdot!

  2. Remarx teica:

    Nu mēs elektrificēsim kaut vai visus 100% bet kas kravu sastāvus vilks? Mums kaut viena lokomotīve ir uz elektrības? Atbilde ir Nav jo kravas velk vecās labās Luganskā būvētās lokomotīves M62 un 2ТЭ10. neskaitot manevru lokomotīvju. Tur pretī mūsu kaimiņvalstī Krievijā ir pa pilno gan padomju laikos būvētās VL80 un tagad jaunuzbūvētās ko gan paši gan kopā ar Siemens kompāniju taisa. Lietuvā esmu redzējis elektrolokomotīvju. Mēs iepirksim, bet ka nesanāk kā ar pasažieru vilcienu iepirkumu.

Moneyval rekomendāciju ieviešanai prioritātes cilvēkresursiem un tehnoloģijām

Valdība apstiprinājusi rīcības plānu Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas Moneyval rekomendāciju ieviešanai, vēsta Ministru prezidenta padomniece stratēģiskās komunikācijas jautājumos Guna Šnore.

Mainīs Kontroles dienesta pārraudzību un palielinās tā kapacitāti

Valdība otrdien, 25.septembrī,  vienojās par nepieciešamību Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu reorganizēt Ministru kabineta pārraudzībā ar Iekšlietu ministrijas «starpniecību», vienlaikus palielinot dienesta kapacitāti, preses pārstāvjiem stāsta finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS.

Klaipēdas šosejas posmā konstatēts brāķis; līdz nākamajam gadam veiks monitoringu

Klaipēdas šosejas posmā starp Liepāju un Nīcu šomēnes tika pabeigti remontdarbi, kas uzsākti šogad pavasarī. Tomēr ne visā posmā ir uzklāta asfalta virskārta, jo trīs kilometru posmā ir konstatēts brāķis.

Apstiprināti jaunie dabasgāzes tarifi; lētāk būs tiem – kas gāzi tērē vairāk

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprinājusi AS Gaso iesniegto dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifa projektu, kas paredz ieviest fiksētu maksu par pieslēgumu atbilstoši pieslēguma atļautajai slodzei neatkarīgi no dabasgāzes patēriņa apjoma.

Zviedrijā neuzticības balsojumā gāž premjerministru Lēvenu

Zviedrijas valdības vadītājs Stefans Lēvens nav izturējis neuzticības balsojumu, un, neraugoties uz viņa vadītās partiju apvienības uzvaru vēlēšanās, ir kļuvis par pirmo šādā ceļā atstādināto premjerministru Zviedrijas vēsturē.

PMLP: Visvairāk Latvijas valstspiederīgo dzīvo Lielbritānijā, Īrijā un Vācijā

Aprēķināts jauns Latvijas valstspiederīgo personu skaits ārvalstīs. Visvairāk Latvijas valstspiederīgo dzīvo Lielbritānijā, Īrijā, Vācijā un Amerikas Savienotajās Valstīs, liecina jaunākie Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apkopotie dati par 2018.gada 1.jūliju.

ES banku uzraugam jāizmeklē Igaunijas, Dānijas rīcība ap Danske Bank

Eiropas Banku iestādei uzdots izmeklēt, vai saistībā ar iespējamo ilggadējo naudas atmazgāšanu caur Danske Bank Igaunijā, savu darbu pienācīgi ir veikuši Igaunijas un Dānijas banku uzraugi.

Pret aizdomās turēto VUGD priekšnieka vietnieku ierosināta disciplinārlieta

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ierosinājis disciplinārlietu pret dienesta priekšnieka vietnieku Intu Sēli, kurš tiek turēts aizdomās par piesavināšanos.

KP: pieaug uzņēmumu apvienošanās darījumu skaits

Konkurences padome šī gada pirmajos astoņos mēnešos pieņēmusi 12 lēmumus par uzņēmumu apvienošanām, kas ir par 50% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. Tirgus dalībnieku konsolidācija visbiežāk notikusi ikdienas patēriņa preču mazumtirgotāju vidū.

Bildēs: Pāvests sagaidīts Tallinā

Romas katoļu baznīcas galva otrdien, 25.septembrī, sagaidīts Tallinā, kur ieradies, noslēdzot savu Baltijas valstu apmeklējumu.

airBaltic saņem divpadsmito Airbus A220-300 lidmašīnu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic sagaidīja 12. Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-CSN. Līdz 2018.gada beigām uzņēmums plāno, ka flotē kopumā būs 14 Airbus A220-300 lidmašīnas.

Latvijas apceļotājiem: visvairāk satiksmes ierobežojumu uz reģionālajiem ceļiem

Valsts autoceļu tīklā turpinās remontdarbu sezona un atsevišķos posmos autobraucējiem ir jārēķinās ar satiksmes un braukšanas ātruma ierobežojumiem, brīdina VAS Latvijas Valsts ceļi Satiksmes informācijas centrs.

Vācijas lielākai bankai prasa cīnīties ar naudas atmazgāšanu

Vācijas banku uzraugs prasījis valstī lielākai bankai, Deutsche Bank, pastiprināt tās cīņu pret naudas atmazgāšanu.

Marķētās dīzeļdegvielas realizācija septiņos mēnešos palielinājusies par 0,1%

Iezīmētā dīzeļdegviela šogad septiņos mēnešos realizēta kopumā 21 347 tonnu apmērā, kas ir par 28 tonnām jeb 0,1% vairāk nekā 2017.gada septiņos mēnešos.

Krievijā Navaļnijam jauns arests uzreiz pēc iznākšanās no ieslodzījuma

Krievu opozicionārs Aleksejs Navaļnijs, kurš aktīvi aicinājis iedzīvotājus piedalīties protesta akcijās pret Krievijas pensiju reformu, pēc administratīvā aresta izciešanas ticis aizturēts un atkārtoti notiesāts uz administratīvo arestu, 20 dienām. Šoreiz par septembra piketa nelikumīgu rīkošanu.

Meteorologi nedēļas vidū prognozē pirmo rudens vētru

Otrdien, 25.septembrī, Latvijā pakāpeniski paaugstināsies atmosfēras spiediens, mākoņu daudzums būs mainīgs ar tendenci samazināties dienas otrajā pusē, vēsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Īrijā 2016.gada pavasarī dzīvoja teju 20 000 Latvijas valstspiederīgie

Īrijā 2016.gada aprīlī dzīvoja 19 933 Latvijas valstspiederīgie, liecina pēdējie Īrijas Centrālā statistikas biroja tautas skaitīšanas dati par Īrijā dzīvojošajiem ārvalstniekiem.

SAB: Krievijas specdienesti saglabā interesi par iekšpolitisko situāciju Latvijā

Krievijas specdienesti saglabā interesi par iekšpolitisko situāciju Latvijā, tai skaitā par 13.Saeimas vēlēšanām un to iespējamiem rezultātiem, taču patlaban nav informācijas, ka vēlēšanu process varētu tikt ārēji apdraudēts, atzīst Satversmes aizsardzības birojā.

Pāvests mudina skatīties plašāk par pašu interesēm; Aglonā sagaidīts ar gavilēm

Sabiedrībai ir jāmācās skatīties augstāk un plašāk par pašu interesēm, jo tas rada izaugsmei nepieciešamo vienotību, pirmdien uzrunā Rīgā mudināja pāvests Francisks, kurš Latviju apmeklē vienas dienas vizītē.

Foto: Pāvests Francisks dievkalpojumā Rīgas Domā un Sv.Jēkaba katedrālē ar senioriem

Pāvests Francisks viesojas gan Rīgas pilī, gan Rīgas Doma baznīcā, kur vadīja ekumenisko dievkalpojumu, klātesot dažādām Latvijas amatpersonām.

Pāvests Francisks ierodas vizītē Latvijā

Latvijā pirmdien, 24.septembrī, ieradās katoļu pāvests Francisks. Pāvestu Rīgas lidostā sagaidīja Latvijas prezidents Raimonds Vējonis, Latvijas katoļu arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs un citas personas.

Nedēļa Lietuvā. Vēlas «apcirpt» tiesu izpildītāju atlīdzību

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite aizvadītajā nedēļā sagatavojusi likumdošanas priekšlikumus, lai ierobežotu tiesu izpildītāju atalgojumu līdz 15% no to piedzītās summas.

BNN nedēļas apkopojums: Priekšvēlēšanu karstumā. Tiesiskums Latvijā. Baltijas valstu gatavošanās pāvestam

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Izaugsme; Nākotne; Cīņa; Saeimas vēlēšanas; Stagnācija; Pārmaiņas.

Tiesa Zeiļu patur apcietinājumā

Rīgas apgabaltiesa piektdien, 21.septembrī, nolēma paturēt apcietinājumā Rēzeknes-Aglonas diecēzes priesteri Pāvelu Zeiļu, kurš tiek turēts aizdomās par seksuālu vardarbību un cilvēktirdzniecību.

Saeimas komisija vienojas par pensiju regulējumu Diasporas likumā

Saeimas Ārlietu komisija piektdien, 21.septembrī, vienojās par pensiju regulējumu Diasporas likumā. Komisija iesniegtos priekšlikumus šajā jautājumā skatīja jau iepriekšējā sēdē, taču komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks-Kalniņš norādīja, ka jautājums ir sarežģīts, tādēļ nepieciešamas tālākas diskusijas, kas norisinājās piektdien.