bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 24.02.2020 | Vārda dienas: Diāna, Dina, Dins
LatviaLatvija

Vai dzelzceļa elektrifikācija būs vēl viens OIK?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šonedēļ īpaši elektrizēta diskusija izvērsusies par dzelzceļa elektrifikācijas projekta ieviešanu Latvijā, tā kā daudziem radušās aizdomas, kāpēc zaļzemnieku valdība tik ļoti cenšas to «izbīdīt» vēl pirms Saeimas vēlēšanām. Vairāku partiju pārstāvji norāda, ka saistībā ar šī projekta ieviešanu joprojām ir virkne neatbildētu jautājumu gan par iepirkuma procesu, gan par pašu projektu. Pastāv viedoklis, ka projekts tiek ieviests Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) «labākajās tradīcijās» – paslepus no sabiedrības acīm un sasteigti izsludinot iepirkumu par gandrīz pusmiljardu eiro. Neraugoties uz pārmetumiem, Satiksmes ministrija (SM), Ulda Auguļa (ZZS) vadībā, pastāv uz to, ka dzelzceļa elektrifikācijas projekta ieviešana Latvijā ir «kardināli nepieciešama» un turpina rīkoties.

Tagad pēc Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdes, kas notika ceturtdien, 23.augustā, groži «it kā» atkal nonākuši pie Eiropas pārstāvjiem. Oktobra beigās vai novembra sākumā Eiropas Komisija sniegs atzinumu, kas viesīs skaidrību par projekta īstenošanu. Interesanti, ka, neskatoties uz to, iepirkums, kas izsludināts augusta sākumā, netiek apturēts. Tāpēc skaidrības, kas vēl pirms atzinuma mudina ministriju kaut ko «dalīt», vai konkursu varēs apturēt un cik apturēšana izmaksātu, nav.

BNN jau ziņoja, ka projekta Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija ietvaros 10.augustā izsludināts līdz 2030.gadam plānotās elektrifikācijas programmas pirmā posma iepirkums. Pretendenti kvalifikācijas dokumentus varēja iesniegt līdz 2018.gada 20.septembrim.

Tikmēr Jaunā konservatīvā partija (JKP) 22.augustā oficiāli vērsās pie Eiropas Komisijas un Eiropas Investīciju Bankas (EIB) ar lūgumu līdz Saeimas vēlēšanām apturēt dzelzceļa elektrifikācijas projektu.

JKP vadītājs Jānis Bordāns vēstulē norāda, ka «vairākas pazīmes liecina par Satiksmes ministrijas plānu vēl pirms vēlēšanām legalizēt iepriekš sarunātu darījumu, lai iepirkums kļūtu neatgriezenisks». «Piemēram, iepirkuma dokumenti ir jāsagatavo mēneša laikā, kas ir aizdomīgi īss termiņš šāda mēroga projektiem,» atzīmē Bordāns.

SM apgalvo, ka ar projektu kavēties nebūtu vēlams. «Atliekot šī projekta īstenošanu, pastāv risks zaudēt konkurences cīņā ar kaimiņvalstīm, tādejādi apdraudot tranzīta nozari, no kuras darbības ir atkarīga piektā daļa Latvijas ekonomikas.»

Uzsvērts arī, ka dzelzceļa elektrifikācijas jomā Latvija atpaliek no pārējās Eiropas, lai gan tieši caur Latviju ved viens no būtiskākajiem tranzīta koridoriem, kas savieno NVS un Āzijas valstis ar Eiropu. Projekta skeptiķu bažas gan ir par to, vai pēc elektrifikācijas šis koridors būs spējīgs ko vest.

Satikmes ministrijā turpina, ka 2018.gadā Latvijā ir elektrificēti 257 km sliežu ceļu, kas veido 14% no kopējā valsts dzelzceļa tīkla. «Tas ir ievērojami mazāk par ES vidējo rādītāju – 60%. Pašlaik elektrovilcienus iespējams izmantot tikai piepilsētas pasažieru satiksmē, savukārt kravu pārvadājumi, kas veido aptuveni 60% no kopējiem dzelzceļa pārvadājumiem Latvijā, notiek tikai ar dīzeļvilcieniem.»

Tāpat ministrija savos paziņojumos joprojām apšauba, ka īsteno «Latvijas iedzīvotājiem finansiāli neizdevīgu projektu». Tiek uzsvērts: «Projekta ekonomisko pamatojumu rūpīgi izvērtējusi auditorkompānija Ernst&Young Baltic un tās izvirzītos pieņēmumus pārbaudījusi auditorkompānija KPMG. To aprēķini liecina, ka dzelzceļa elektrifikācija sekmēs tranzīta nozares konkurētspēju, ļaujot saglabāt Latvijas tranzīta koridora starptautisko konkurētspēju un ieņēmumus kopējos valsts budžeta ieņēmumos.»

Tomēr daudzi, kā politiķi, tā eksperti, nav pārliecināti par elektrifikācijas projekta ekonomisko pamatojumu.

Bordāns norāda, ka «ir nopietnas bažas par projekta ekonomisko pamatojumu, ņemot vērā ievērojamo tranzīta kravu apjoma kritumu pēdējo gadu laikā».

Arī uzņēmuma Baltijas ekspresis valdes priekšsēdētājs un nozares eksperts Māris Bremze neuzticas projekta aprēķiniem, norādot, ka izvēlēti neobjektīvi kritēriji. «Šī projekta aprēķinos par pamatu ir ņemti Latvijas dzelzceļa koncerna aktuālie darba rādītāji attiecībā uz degvielas patēriņu. Ir diezgan optimistiskas prognozes uz elektrības patēriņu. Ieliekot šajā formulā privātā pārvadātāja ciparus, tik optimistiski tas viss neizskatās,» uzskata Bremze.

Tāpat arī Latvijas Loģistikas asociācija, nenoliedzot ieguvumus videi, pārvadātājiem labumus nesaskata. «Visas labās lietas maksā un maksā ļoti dārgi. Galvenās bažas ir par to, vai šo dārgo lietu mēs šodien varam atļauties vai nevaram. No kravu pārvadājumu viedokļa viennozīmīgi ieguvumi ir ļoti margināli un strīdīgi,» spriež asociācijas vadītājs Normunds Krūmiņš.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens apgalvo, ka ir virkne neatbildētu jautājumu par elektrifikācijas projektu: «Kā elektrifikācijas projekts ietekmēs dzelzceļa tarifus uz Latvijas lielākajām ostām? Kādu apsvērumu dēļ iepirkumā noteikts, ka pieteikuma dokumentācija iesniedzama tikai latviešu valodā, būtiski apgrūtinot ārvalstu kompāniju dalību iepirkumā?»

«Dzelzceļa elektrifikācijas projekts tiek virzīts Zaļo un zemnieku savienības «labākajās tradīcijās» – pēc būtības svarīgs un Latvijas tautsaimniecībai nepieciešams projekts tiek sapurgāts, jo, neizskaidrojot projekta detaļas, paslepus no sabiedrības acīm un sasteigti tiek izsludināts iepirkums par gandrīz pusmiljardu eiro,» uzskata partiju apvienības Jaunā vienotība valdes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš.

Viņš pauž bažas, ka «šī Saeimas sasaukuma pilnvaru noslēgumā atsevišķi darboņi ZZS paspārnē ir izperinājuši un cenšas īstenot jaunu OIK afēru».

Jau vēstīts, ka elektrifikācijas pirmā posma ietvaros līdz 2023.gada beigām plānots elektrificēt dzelzceļa līnijas – Daugavpils–Krustpils, Rēzekne–Krustpils un Krustpils–Rīga.

Dzelzceļa elektrifikācijas pirmā posma kopējās izmaksas plānotas 441 miljona eiro apmērā (no tā izsludinātā iepirkuma plānotā summa – 425 miljoni eiro). No kopējām pirmā posma izmaksām 347 miljoni eiro paredzēti kā Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums, bet atlikušie 94 miljoni eiro – VAS Latvijas dzelzceļš finansējums.

Izsludinātais iepirkums paredz šo līniju elektroapgādes sistēmas, kontakttīkla, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas un sakaru sistēmas, sliežu ceļu, tehniskās drošības sistēmas, ēku un būvju izbūvi/pārbūvi, tādējādi līdz 2023.gadam nodrošinot viena pilnībā elektrificēta tranzīta koridora funkcionalitāti, skaidro Satiksmes ministrijā.


Atbildēt uz Remarx komentāru

  1. kresiite teica:

    100 punkti! Apetīte rodas ēdot!

  2. Remarx teica:

    Nu mēs elektrificēsim kaut vai visus 100% bet kas kravu sastāvus vilks? Mums kaut viena lokomotīve ir uz elektrības? Atbilde ir Nav jo kravas velk vecās labās Luganskā būvētās lokomotīves M62 un 2ТЭ10. neskaitot manevru lokomotīvju. Tur pretī mūsu kaimiņvalstī Krievijā ir pa pilno gan padomju laikos būvētās VL80 un tagad jaunuzbūvētās ko gan paši gan kopā ar Siemens kompāniju taisa. Lietuvā esmu redzējis elektrolokomotīvju. Mēs iepirksim, bet ka nesanāk kā ar pasažieru vilcienu iepirkumu.

EK nedomā slēgt valstu robežas koronavīrusa apturēšanai; palīdzēs ar 232 miljoniem eiro

ES dalībvalstī Itālijā bīstamais koronavīruss konstatēts vairāk nekā 200 cilvēkiem. Eiropas Komisija solījusi dalībvalstīm palīdzēt ar 232 miljoniem eiro, tomēr izslēgusi iespēju, ka vīrusa izplatības ierobežošanai varētu tikt atjaunota robežkontrole Šengenas zonā, raksta DW.

NA un LRA Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas startēs kopā

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK un Latvijas reģionu apvienība gaidāmajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās startēs kopā, par Rīgas mēra amata kandidātu izvirzot Eināru Cilinski.

Jaunā Vienotība ārkārtas vēlēšanās Rīgā startēs kopā ar trim Rīgas līgas aktīvistiem

JV vēlēšanās startēs, neapvienojoties ar kādu citu politisko spēku, taču sarakstā tiks iekļauti arī tādi cilvēki, kas līdz šim nav darbojušies šajā partijā.

Ušakovs rosinās no GKR izstājušos politiķus iekļaut Saskaņas Rīgas domes vēlēšanu sarakstā

Ilggadējais Rīgas domes priekšsēdētājs, pašreizējais Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs rosinās no partijas Gods kalpot Rīgai aizgājušos politiķus iekļaut politiskā spēka Saskaņa pašvaldības ārkārtas vēlēšanu sarakstā.

Igaunijas 102.neatkarības dienā aicina būt stipriem un vienotiem

Igaunijā pirmdien, 24.februārī, atzīmē 102.gadadienu kopš neatkarīgas valsts izveides. «Mums ir vajadzīga vienota un stipra Igaunija, kur novērtē ikkatru mūsu cilvēku,» svētku uzrunā sacījis Igaunijas parlamenta priekšsēdētājs Henns Peluāss, ziņo ERR.

KP radušās bažas par Rimi un Maxima nepamatotu maizes atpakaļatdošanu piegādātājiem

Konkurences padome pēc konstatētajām nepilnībām maizes piegādei mazumtirdzniecībā aicinājusi lielos tirgus spēlētājus SIA Rimi Latvija un SIA Maxima Latvija uzlabot iekšējos kontroles procesus.

Pagājušajā gadā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3% apmērā

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 0,5 tūkstošiem jeb 0,1%.

Pērn Latvijā bija nodarbināti 65% iedzīvotāju

Salīdzinot ar 2018.gadu, pērn nodarbinātības līmenis palielinājies par 0,5 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 0,6 tūkstošiem.

Klaipēda iztērē 461 000 eiro un saņem ieteikumu neieviest tramvajus

Lietuvas ostas pilsēta Klaipēda dārgi samaksājusi par sabiedriskā transporta attīstības pētījumu, kur secināts, ka pilsētai nebūtu pamatoti ieviest tramvaju tīklu.

Dānijas tiesa oficiāli lēmusi Misāni izdot Latvijai

24.februāra tiesas lēmums tiks nosūtīs Latvijas Ģenerālprokuratūrai un mūsu valsts iestādēm desmit dienu laikā būs jānogādā Misāne Latvijā. «Dokumenti man ir rokās, tiesa tos tagad tulko un šodienas laikā tos nosūtīs uz Latviju,» sacīja advokāts.

Kanāriju salas piemeklē Sahāras smilšu vētra; aptur aviosatiksmi

Spānijas Kanāriju salas ir skārusi smilšu vētra no Sahāras tuksneša. Apgrūtinātas redzamības apstākļos tikusi apturēta aviosatiksme, ietekmējot iedzīvotāju ceļojumu plānus, raksta britu raidorganizācija BBC.

LTAB: Visbiežāk ceļu satiksmes negadījumus izraisa 26–35 gadus veci jaunieši

Neapdrošināto transportlīdzekļu marku vidū dominē Audi, Volkswagen un BMW markas auto. Šo marku automašīnas Latvijā ir arī visvairāk reģistrētas, tādēļ ar tām izraisīto CSNg īpatsvars proporcionāli ir vislielākais.

Raidījumā: Slepens protokols atklāj, kā Latvija gatavojās Moneyval eksāmenam

FID un FKTK vadība un citi, visticamāk, bija sanākuši uz Finanšu sektora attīstības padomes sēdi pirms Moneyval plenārsēdes, kas bija pirmais no pārbaudījumiem Latvijas neiekļaušanai «pelēkajā sarakstā» par nepietiekamu cīņu ar naudas atmazgāšanu.

Levits izsludina Rīgas domes atlaišanas likumu

Valsts prezidents Egils Levits pirmdien, 24.februārī, izsludinājis Saeimas pieņemto Rīgas domes atlaišanas likumu.

Merkeles kristīgie demokrāti sāpīgi zaudē Hamburgas vēlēšanās

Vācijas kancleres Angelas Merkeles Kristīgo demokrātu savienība ir guvusi partijas vēsturē vājāko vēlēšanu rezultātu Hamburgas federālajā zemē, kur Vācijas valdošo partiju apsteiguši sociāldemokrāti un zaļie, vēsta raidsabiedrība BBC.

Izsludina iepirkumu Lielās Ģildes atjaunošanas būvprojekta izstrādei

Valsts nekustamie īpašumi izsludina konkursu  koncertzāles  Lielā Ģilde atjaunošanas būvprojekta izstrādei, lai uzlabotu ēkas tehnisko stāvokli.

S&P Global Ratings paaugstina Latvijas kredītreitingu vēsturiski augstākajā līmenī

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra S&P Global Ratings paaugstinājusi Latvijas kredītreitingu no A līdz A+, nosakot tam stabilu nākotnes perspektīvu.

JKP vadības groži paliek Bordāna rokās

Padomes sēdes rezultātā lielu izmaiņu nav arī partijas valdē – amatus tajā saglabājuši trīs no četriem līdzšinējiem valdes locekļiem. Saeimas deputātiem Jutai Strīķei, Jurim Jurašam un Krišjānim Feldmanam valdē pievienosies arī parlamentārietis Gatis Eglītis.

Itālija pēc letāliem koronavīrusa gadījumiem ievieš pārvietošanās ierobežojumus

Itālijā, kur no koronavīrusa izraisītām komplikācijām ir miruši trīs cilvēki, valsts ziemeļu daļā ieviesti stingri iedzīvotāju pārvietošanās ierobežojumi, tostarp naudassods par iebraukšanu vīrusa uzliesmojuma teritorijā, ziņo The Guardian.

Šonedēļ nakts stundās bieži gaidāms sals

Pirmdien augsta spiediena atzara ietekmē daudzviet debesis skaidrosies un vienīgi rīta stundās dažviet austrumu rajonos būs īslaicīgi nokrišņi – galvenokārt slapja sniega veidā.

Nedēļa Lietuvā. Prezidents iesniedz likumu grozījumus, Tesla pēta Lietuvu, ostai draud sods

Lietuvā aizvadītās nedēļas galvenie notikumi ziņās bija Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas priekšlikumi publisko iepirkumu sistēmas reformai un citās jomās, kā arī ASV elektroautoražotāja Tesla izpētes vizīte Lietuvā un Klaipēdas ostai draudošs naudas sods par iespējamu ķimikāliju izpludināšanu notekūdeņos.

BNN nedēļas apkopojums: Zoodārzs paliek bez Līdakas. Misāne uz Latviju. Iztiks bez «pelēkā saraksta»

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmas kā Cīņa, Sadancošanās, Spriedums, Paziņojums, Plāns, Dzimstība un Izmaiņas.

Kazāks Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amatā rosina apstiprināt Māri Kāli

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks aicina Saeimu Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amatā apstiprināt centrālās bankas valdes priekšsēdētāju Māri Kāli..

Latvijā janvārī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā salīdzinājumā ar decembri patēriņa cenas janvārī pieaugušas par 0,3%, Igaunijā tās mēneša izteiksmē samazinājušās par 0,6%, bet Lietuvā tās pieaugušas par 0,2%.

FATF neiekļauj Latviju «pelēkajā sarakstā»

Pasaules centrālā organizācija naudas atmazgāšanas apkarošanai Finanšu darījuma darba grupa lēmusi nepakļaut Latviju pastiprinātai uzraudzībai, tādējādi Latvija netiks iekļauta tā dēvētajā valstu «pelēkajā sarakstā».

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!