Dziesmu un deju svētkus plāno rīkot «kaut kādā formātā», lai gan epidemioloģiskās bažas ir lielas

Skolēnu Dziesmu un deju svētkus pagājušajā gadā atcēla, kad dienā ar Covid-19 inficējās 20 cilvēki, taču šogad svētku organizatori ir apņēmušies dažu mēnešu laikā mobilizēt resursus svētku sagatavošanai, neraugoties uz epidemiologu brīdinājumiem par potenciāli nedrošo epidemioloģisko situāciju vasarā un bērniem kā īpašu riska grupu, vēsta raidījums Nekā personīga.

Skolēnu Dziesmu un deju svētku svarīgākās norises ir kopā sanākšana, muzicēšana un dejošana. Šīs darbības epidemioloģiski ir ļoti nedrošas, turklāt jaunieši nebūs potēti. Svētku rīkotāji uzskata, ka tradīciju saglabāšanai ir vērts riskēt un pasākumiem šovasar ir jānotiek.

XII Skolēnu dziesmu un deju svētkiem bija jānotiek pagājušā gada vasarā, taču jau marta beigās organizatori lēma, ka risks ir pārāk liels, tāpēc svētkus atlika uz gadu. Tobrīd inficēto skaits dienā bija ap divdesmit, bet kopā saslimuši ap 400. Tagad svētkus vairs nevarot atlikt.

XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsdiriģents, noslēguma pasākuma vadītājs Romāns Vanags: «Dziesmu svētku notikums ir zināmā mērā mūsu identitātes simbols un tas, ka mēs pēc diviem gadiem – 2023.gadā – atzīmēsim 150 gadus latviešu dziesmu svētkiem un ka, pateicoties dziesmu svētkiem, dzima arī Latvija, kādu mēs to redzam, tad tā simboliskā nozīme ir tik liela, ka noteikti ir kaut kāda lapa vēsturē jāpāršķir.»

«Mēs nevaram vienkārši pateikt, ka nekas nenotika tāpēc, ka nevarēja. Un tad tālāk kaut kā nebūt, un kad tur 25 gads un kas to zina, kādi tanī brīdī būs apstākļi.»

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) raidījumam Nekā personīga skaidro:«Vairāku gadu garumā, neskaitāmi Latvijas skolēni un skolotāji gatavoja repertuāru, cerēja, ka viņi to izdziedās un izdejos. Atnāca Covid-19 laiks, viņi to nevar izdarīt. Liktos, – varētu uz gadu vēl pārcelt, bet ko tas velk līdzi? Tas velk līdzi neskaidrību, vai arī nākamajā gadā šādi svētki ir iespējami.»

Tas esot svarīgi, jo jāpieliek punkts, lai iesāktu ceļu uz jaunajiem dziesmu svētkiem. Lai tie bērni un tie skolotāji, kas ir mācījušies, saprastu, ka tagad ir sācies jauns cēliens.

Rīcības komiteja strādā pie vairākiem scenārijiem, kā pasākumi varētu norisināties atkarībā no epidemioloģiskās situācijas. Visticamāk, skatītāju klātienē nebūs un lielākais pasākums iecerēts ar 3000 dalībnieku Mežaparka estrādē. Katrs pasākums notiks vienu dienu no jūlija līdz oktobrim. Skolēnu nakšņošanu ārpus mājām rīkotāji neplāno, stāsta raidījumā.

«Mums ir šobrīd trīs scenāriji, visvairāk mēs orientējamies uz B variantu, ar dažādiem notikumiem gan Rīgā, gan reģionos,» teica XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izpilddirektore Agra Bērziņa.

Bet ir C variants. Ja nevar vairāk pulcēties un nevar izbraukt no savām pašvaldībām un dalībnieks nevar nokļūt tajā reģionālajā notikumā vai Rīgas notikumā, tad svētkus rīko katrs savās mājās.

C variants – savā skolā, savā pašvaldībā, savā pagastā un pilsētā.

Svētku rīkotāji, apzinoties risku, ka pat pie regulāras testēšanas un stingriem drošības pasākumiem bērnu saslimšanu nevar izslēgt.

XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izpilddirektore Agra Bērziņa: «Ne par velti mēs šobrīd izskatām iespēju gan ar testēšanu pirms izbraukšanas no mājām un, iespējams, nokļūstot svētku notikumu vietā, lai būtu testēšana, mēs jau nevaram izbēgt no saslimšanas, var gadīties, mēs aizejam uz veikalu, arī tur mēs varam satikties ar infekciju, vai, braucot sabiedriskajā transportā. Tik milzīgā izolācijā mēs neviens neesam pasargāti.»

Viņa raidījumam Nekā personīga apliecināja, ka apzinās, ka šis būs valsts organizēts pasākums bērniem, kas ir tā lielākā riska grupa – netiek potēti, un, ja būs kāda saslimšana, tad būs jāuzņemas diezgan liela atbildība. Taču risks ir jāuzņemas bērnu dēļ. «Mēs nevaram nolaist rokas un neko nedarīt,» sacīja Bērziņa.

Svētku organizatori uzsver, ka pasākumus bez minstināšanās pēdējā brīdī atcels, ja eksperti pateiks, ka risks ir pārāk liels. Slimību profilakses un kontroles centra eksperti neaizliedz gatavoties svētkiem, taču  pasākumus ar lielu dalībnieku skaitu uzskata par maz ticamiem. «Es negribu norakt cerības. Attālināti! Es jums tikko teicu, attālināti ir iespējams dziedāt par telefonu, atrodoties katrs savā mājsaimniecībā. Bet kaut kādas norises ir iespējamas. Ja varēs sapulcēties mežā pieci bērni, attālināti dziedot, varbūt arī ir iespējams,» saka Slimību profilakses un kontroles centra Direktora vietnieks sabiedrības veselības un profilakses jautājumos Dzintars Mozgis.

«Viena lieta ir gatavoties dziesmu svētkiem, tas ir tāds process, kas notur bērnus aktīvus, motivē viņus kaut ko darīt. Otra lieta ir praktiskā dziesmu svētku organizēšana. Kā tas varētu izskatīties dzīvē, man ļoti grūti ir iztēloties,» atzina Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis.

No Covid-19 inficētajiem brīvas slimnīcas un dienā saslimušo skaits zem desmit – tādi varētu būt priekšnoteikumi brīvākai pasākumu norisei, min Dumpis. Šobrīd par tādu scenāriju nekas neliecina.

Lielākais organizēšanas darbs gulsies uz pašvaldībām, taču tām dziesmu svētki līdz šim nav bijusi prioritāte. Lielākas rūpes ir par to, lai skolēni sekmīgi pabeigtu 12.klasi un lai septembrī mācības varētu notikt klātienē. Pašvaldības gaida valdības lēmumu, kas varētu būt maijā.

Rīgā saslimstības rādītāji visu laiku ir augsti, un ir maz cerību tuvākajās nedēļās atgriezties pie mācībām skolās. Skolotāju potēšana sākas šonedēļ. Līdz svētku pasākumiem jūlijā, augustā var nepietikt laika bērniem atkārtot repertuāru.

Savukārt iepirkumi transportam un ēdināšanai ir jāizsludina laikus, un svētku atcelšanas dēļ var nākties maksāt kompensācijas.

Pretargumentu ir tik daudz, ka šobrīd doma par svētku rīkošanu neliekas prātīga, spriež Rīgā.

«Lielākais šķērslis ir veselais saprāts. Pagājušogad mēs norāvām dziesmu svētkus pie desmit reizes mazākas saslimstības,» atgādina Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Iveta Ratinīka (LA), piebilstot, ka, viņasprāt, nav tā vērta attiecīgās cerības uzturēšana ar domu, ka pasākumu var nākties atcelt septiņas dienas pirms tā norises. «Es esmu runājusi ar vairākiem direktoriem, protams, privāti, oficiāli nē, es esmu runājusi ar vairākiem vecākiem, kas neredz jēgu būt tik optimistiskiem šajā brīdī,» viņa apliecināja raidījumam.

Arī epidemioloģisko drošības prasību ievērošana var izrādīties sarežģīta un, ja kāds to pārkāps, sekas var būt bēdīgas. Lielākās bažas ir par to, ka septembrī var neizdoties atgriezties mācībās klātienē.

Nākamnedēļ būšot zināmi Rīgas skolēnu vecāku un pedagogu aptaujas rezultāti, kurā uzdoti jautājumi par gatavību svētkiem un vai pasākumiem ir atbalsts. Pamatojoties uz to Rīga izlems, vai svētku rīkošanai piekrist, atzīmē Nekā personīga.

Rīgas budžetā Skolēnu dziesmu un deju svētku norisei ir paredzēti 840 000 eiro, bet valsts ir rezervējusi 4,5 miljonus.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas