bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 20.06.2019 | Vārda dienas: Maira, Rasa, Rasma
LatviaLatvija

Ebrejiem kompensācijā par atsavinātajiem īpašumiem rosina izmaksāt 40 miljonus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Lai atlīdzinātu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu, partija Attīstībai/Par! rosina izmaksāt kompensāciju 40 miljonu eiro apmērā.

Politiskā spēka piedāvājums paredz šo summu izmaksāt pa daļām desmit gadu laikā, sākot no 2021.gada un pabeidzot 2030.gadā, liecina ierosinājums, kas iesniegts apspriešanai koalīcijas partneriem.

Atlīdzinājums tiktu izmaksāts Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fondam. Piešķirtos līdzekļus fonds drīkstētu izmantot tikai tādu pasākumu un projektu finansēšanai, kuri saistīti ar reliģiju, kultūru, izglītību, zinātni, veselības aprūpi, vēsturi, sportu, labdarību, Latvijas ebreju kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanu un saglabāšanu, Latvijas sabiedrības integrācijas, vienotības un pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšanu, ebreju kopienas un fonda īpašuma apsaimniekošanu, kā arī sociālās un materiālās palīdzības sniegšanai tiem Latvijas teritorijā holokaustā cietušajiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas.

Kā teikts ierosinājuma pamatojumā, šīs «iniciatīvas mērķis ir atjaunot vēsturisko taisnīgumu un ar labu gribu atlīdzināt Latvijas ebreju kopienai vēsturiskās netaisnīgās sekas, kas radušās nacistiskā totalitārā režīma īstenotā holokausta un komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā Latvijas Republikas teritorijā».

Tāpat likumprojektā paredzēts noteikt, ka šis atlīdzinājums ir galīgs, tā apmērs nav maināms un līdz ar to tiek izbeigtas jebkādas citas prasījuma tiesības par Latvijas ebreju kopienai atsavināto nekustamo īpašumu.

Sagatavotajā dokumentā pausts, ka kopumā zaudējumi, kas radušies, nelikumīgi atsavinot nekustamo īpašumu ebreju kopienai, ir ap 47,8 miljoniem eiro. Tie aprēķināti, balstoties uz likumprojekta pielikumā minēto nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību 2018.gada 31.decembrī. Ņemot vērā valsts budžeta iespējas un pēc Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomes ieteikuma, labas gribas atlīdzinājuma apjoms tiek rosināts 40 miljoni eiro.

Paredzēts, ka Attīstība/Par! attiecīgo likumprojektu parlamentā varētu iesniegt 12.jūnijā. Tad par to būs jālemj deputātiem.

Koalīcijas partijām šajā jautājumā varētu būt atšķirīgas nostājas, taču tas bija atrunāts jau valdības veidošanas laikā, koalīcijas partiju sadarbības līgumā iekļaujot punktu, ka partneri respektē cits cita tiesības virzīt likumprojektus un tiesības balsot atšķirīgi vairākos jautājumos, tajā skaitā par holokausta rezultātā zudušo Latvijas ebreju kopienu īpašuma tiesību restitūciju un kompensāciju.

Latvijas ebreju kopiena vēl pirms priekšlikuma publiskošanas izplatīja paziņojumu, kurā uzslavēja ieceri. «Ņemot vērā, ka Saeimas deputātu grupa koalīcijas partneriem ir iesniegusi izskatīšanai restitūcijas likumdošanas iniciatīvu, kas paredz atlīdzinājumu ebreju kopienai par tiem Latvijas okupācijas laikā atņemtajiem īpašumiem, kuru īpašnieki un mantinieki tika iznīcināti holokausta traģēdijā, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome izsaka pateicību un gandarījumu par šādas iniciatīvas virzīšanu,» teikts organizācijas paziņojumā.

«Šis restitūcijas atlīdzinājums ir vēsturiskā taisnīguma jautājums, kuram ebreju kopienai ir nenovērtējama morāla nozīme. Mūsu kopienas vārdā vēlos no sirds pateikties Saeimas deputātiem par šo likumdošanas iniciatīvu un ceram uz Saeimas atbalstu. Šis likums ir vajadzīgs, lai Latvijā uz visiem laikiem aizvērtu šo vēsturiskās netaisnības lappusi,» paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem paudis Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes valdes loceklis Dmitrijs Krupņikovs.

Viņš atgādināja, ka šāda atlīdzinājuma iniciatīva ir bijusi Latvijas sabiedriskajā dienaskārtībā jau ilgāku laiku un «līdz ar šādu iniciatīvu Latvija vai Latvijas iedzīvotāji nekādā veidā netiek atzīti par atbildīgiem holokausta noziegumos – Latvija Otrā pasaules kara laikā bija okupēta un nevarēja aizstāvēt savus pilsoņus neatkarīgi no nacionalitātes».

Kā ziņots, 2016.gadā Saeima pieņēma likumus, kas noteica piecu īpašumu nodošanu bez atlīdzības Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei. Ebreju kopienai toreiz tika nodota ēka Abrenes ielā 2, Rīgā, ēka Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12, Rīgā, ēka Ludzas ielā 25, Rīgā, ēka Kļavu ielā 13, Jūrmalā, kā arī ēka Lielajā ielā 31, Kandavā.

Tomēr jautājums par ebreju īpašumu restitūciju ir bijis aktuāls jau daudzus gadus iepriekš – ir bijuši vairāki citi ierosinājumi par kompensācijām, tomēr par tiem nekad netika izdevies panākt politisku vienošanos.


Pievienot komentāru

Jaunais Zviedrijas Swedbank padomes priekšsēdētājs: Banka neatstās Baltiju

Zviedrijas bankas Swedbank akcionāri ārkārtas pilnsapulcē bankas uzraudzības padomes priekšsēdētāja amatā apstiprināja bijušo Zviedrijas premjerministru Jēranu Pēšonu.

Atlaista Latvenergo padome

Atlaista AS Latvenergo padome, apstiprināja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Aptauja: 85% iedzīvotāju ar augstāko izglītību atzīst – diploms noderējis karjerā

Vērtējot, cik noderīga bijusi izglītība, gatavojoties darba tirgum un karjeras izaugsmei, 85% Latvijas iedzīvotāju ar augstāko izglītību atzīst, ka tā bijusi patiesi vērtība, secināts Swedbank Finanšu institūta pētījumā.

Patēriņam Latvijā nodoto alkoholisko dzērienu apmērs pieaudzis

Šā gada četros mēnešos patēriņam Latvijā nodoto alkoholisko dzērienu apmērs pieaudzis par 9,3% salīdzinājumā ar 2018.gada četriem mēnešiem.

Pētnieki: Latgales pašvaldības veicina Krievijas ietekmes izplatīšanos Latvijā

Par spīti Latvijas sarežģītajām attiecībām ar Krieviju, Daugavpils un Rēzeknes pašvaldības turpina izvērst sadarbību ar austrumu kaimiņvalsti un iesaistās tās interesēm atbilstošu iniciatīvu realizēšanā, secina pētnieki.

Nodibinājumu Riga.lv likvidēs

Pašvaldības dibinātā nodibinājuma Riga.lv valde nolēmusi sākt nodibinājuma likvidāciju, 19.jūnijā žurnālistiem paziņoja Rīgas domes priekšsēdētājs Dainis Turlais.

Komisijā: nepieciešams efektīvāk izmantot bezdarba mazināšanai atvēlētos līdzekļus

Bezdarbnieku iesaistīšanai darba tirgū atvēlētie līdzekļi ir jāplāno un jāizlieto tā, lai tie dotu pēc iespējas lielāku atdevi, uzsver Saeimas Sociālu un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.

Eksperti par kompensāciju izmaksu ebreju kopienai: Laba ideja ar sliktu izpildījumu

Likumprojekts par kompensāciju izmaksu Latvijas ebreju kopienai, iemieso labu ideju, taču likuma pantiem un pieprasītajai summai trūkst skaidra pamatojuma, tā BNN komentē tieslietu eksperti.

Pūce: Pašvaldībām detalizētāk jāuzrāda piešķirtais finansējums biedrībām

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce rosina likumā Par pašvaldībām iekļaut prasību uzrādīt detalizētu informāciju par tām biedrībām un nodibinājumiem, kurām pašvaldība no budžeta piešķir līdzekļus.

Saeimā lems par akcīzes nodokļa samazināšanu stiprajam alkoholam Latvijā

Ceturtdien, 20.jūnijā, Saeima lems par akcīzes nodokļa samazināšanu stiprajam alkoholam, kas paredzētu akcīzi samazināt par 15%.

Ķirurgs: Onkoloģisku izmeklējumu pieejamība kritiski pasliktinās

Audzēju primārās diagnostikas sistēma jeb tā sauktais «zaļais koridors» bija lozungs uz īsu brīdi, jo šobrīd tas kļūst arvien garāks, turklāt pieejamība izmeklējumiem un ķīmijterapijai kritiski pasliktinās.

Tramps oficiāli uzsāk kampaņu otrajam termiņam ASV prezidenta amatā

ASV prezidents Donalds Tramps oficiāli uzsācis kampaņu 2020.gada ASV prezidenta vēlēšanām, mudinot vēlētājus «noturēt komandu vietā» vēl četrus gadus.

Ministrijas nākamā gada budžetam iesniegušas pieprasījumus par vairāk nekā 600 miljoniem eiro

Nākamā gada valsts budžetam ministrijas iesniegušas pieprasījumus par vairāk nekā 600 miljoniem eiro, raidījumam Rīta Panorāma norāda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Parlamentārietis rosina Lietuvā aizliegt anonīmos komentārus

Lietuvas Seima deputāts rosina aizliegt anonīmos komentārus, bet tiesību eksperti norāda, ka par naidīgiem komentāriem atbild ne tikai to autori, bet arī platformas, kur tie publicēti.

Medijs: Nausēda par personīgo ārstu vēlas Lietuvas medicīnas «pelēko kardinālu»

Lietuvas jaunievēlētais prezidents Gitans Nausēda par vienu no personīgajiem ārstiem izvēlējies iepriekš skandālos ievīto mediķi Remigiju Žaļūnu, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Kesko Senukai Latvia: Nākamgad celtniecības apjomi varētu samazināties

Nākamajā gadā celtniecības apjomi varētu samazināties, salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju celtniecības nozarē.

Igauņi spriedīs, vai piešķirt piecus miljonus Kristofera Nolana jaunākajai filmai

Igaunijas valdības koalīcija gatavojas pārrunāt piecu miljonu eiro finansējuma piešķiršanu amerikāņu režisora Kristofera Nolana jaunajai filmai Tenet, kas pašlaik tiek filmēta Tallinā.

Īslaicīgs risinājums: skolotāju algas cels šogad, nākamais gads vēl neziņā

Valdība otrdien, 18.jūnijā, pieņēmusi grozījumus Pedagogu darba samaksas noteikumos, paredzot no 1.septembra palielināt pedagogu minimālo atalgojumu par likmi no 710 līdz 750 eiro, tomēr līdzekļi algu palielināšanai piešķirti tikai šā gada budžetā.

Latvijā trešā augstākā inflācija ES

Latvijā šogad maijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji. Augstāka inflācija nekā Latvijā maijā bijusi Rumānijā un Ungārijā.

Nordea birojā Dānijā veikta kratīšana

Nordea pirmdien, 17.jūnijā, paziņojusi, ka Dānijas prokuratūra veikusi kratīšanu tās birojos Dānijā saistībā ar izmeklēšanu par naudas atmazgāšanu.

VUGD: Ugunsdrošības pārkāpumi Ventspils Mūzikas skolā novērsti

Pēc VUGD atkārtotas ugunsdrošības pārbaudes Ventspils Mūzikas vidusskolā un koncertzālē Latvija konstatēts, ka VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes 3.jūnija atzinumā norādītie ugunsdrošības prasību pārkāpumi ir novērsti.

Saeimas komisija aicina VM izvērtēt Stradiņa slimnīcas valdes darbību

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē deputāti vienojušies aicināt Veselības ministriju izvērtēt Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes darbību.

ANO: Vairāk nekā diviem miljardiem cilvēku nav pieejams dzeramais ūdens

Vairāk nekā diviem miljardiem cilvēku visā pasaulē joprojām nav pieejams drošs dzeramais ūdens, liecina otrdien, 18.jūnijā, publiskots Apvienoto Nāciju Organizācijas ziņojums.

Olainfarm lielākā īpašnieka Olmafarm valdē izmaiņas – Beļevičai neuzticas

Paziņojumā Olainfarm valdes un padomes locekļiem norādīts, ka Beļeviča ir zaudējusi līdzmantinieku vairākuma uzticību, tāpēc ir atcelta no valdes locekles amata.