bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 22.08.2019 | Vārda dienas: Everts, Rudīte
LatviaLatvija

Ebreju kopiena: Labas gribas atlīdzinājums ir īpašs risinājums vēsturiskai situācijai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU«Diskusijas ietvaros par labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīvu jāuzsver, ka šis ir jautājums, kurš nav skatāms īpašumu denacionalizācijas un konkrētu īpašumtiesību atjaunošanas kontekstā. Labas gribas atlīdzinājums ir īpašs risinājums īpašai vēsturiskai situācijai,» norāda Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes Valdes loceklis Dmitrijs Krupņikovs.

Pēc Latvijas padomju okupācijas visi Latvijas iedzīvotāji zaudēja savus īpašumus, nemaz nerunājot par kara gadu un okupācijas cilvēciskām traģēdijām, kas skāra Latvijas ģimenes neatkarīgi no nacionālās piederības. Šodienas Komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumi ir tam nepārprotams atgādinājums, atzīmē Krupņikovs.

Ebreju kopienas ieskatā, pēc neatkarības atjaunošanas vēsturisko taisnīgumu, vismaz īpašumtiesību ziņā, varēja atjaunot ar Denacionalizācijas likumu un likumu par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām.

«Diemžēl ebreju kopiena nevarēja pilnībā izmantot likumos paredzētas iespējas, jo Holokausta laikā Latvijas ebreju kopiena tika teju pilnībā iznīcināta – no 93 tūkstošiem ebreju, kas dzīvoja Latvijā 1940.gadā, nacisti iznīcināja 75 tūkstošus. Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijas valsts pārņēma vairākus simtus ebreju cilvēkiem un kopienai agrāk piederējušu īpašumu, kuriem Holokausta laikā tika iznīcināti ne tikai īpašnieki, bet arī pilnīgi visi mantinieki,» stāsta Krupņikovs.

Viņš uzsver, ka šī likumprojekta rezultātā Latvijas valsts vai nodokļu maksātāji neko nezaudē – Latvijas valsts faktiski tikai nodod ebreju kopienai daļu no to īpašumu vērtības, ko valsts pārņēma neatkarības atjaunošanas laikā. «Nekāda cita vai jauna Latvijas valsts vai cilvēku radīta vērtība šī atlīdzinājuma ietvaros nodota netiek.»

Tāpat Krupņikovs piebilst, ka vēsturiskā taisnīguma atjaunošana ar līdzīgām labas gribas iniciatīvām ir notikusi daudzās Eiropas valstīs, tai skaitā Lietuvā un Igaunijā. Starptautiskajā telpā šādu atlīdzinājumu paredz tā saucamā Terezīnas Deklarācija, ko 2009.gadā ir parakstījušas 47 valstis, tostarp Latvija.

«Konkrētais likumprojekts attiecas uz vairāk kā trijiem simtiem īpašumu vai to daļām. Daudziem no šiem īpašumiem šobrīd ir jauni īpašnieki, kas tos no Latvijas valsts ieguvuši pilnīgi likumīgi un gadu gaitā kopuši un uzturējuši. Likumprojekts neparedz nekādu īpašumu atsavināšanu no jauna – tas paredz atlīdzinājumu šo īpašumu daļējas kadastrālās vērtības apmērā, kas pilnīgi noteikti ir daudzkārt zemāka par īpašumu tirgus vērtību,» saka Krupņikovs.

BNN jau ziņoja, ka Saeima ceturtdien, 13.jūnijā, noraidījusi partiju apvienības Attīstībai/Par! (AP) rosinātā likumprojekta Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu iekļaušanu darba kārtībā.

Pret likumprojekta iekļaušanu darbakārtībā runāja deputāts Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK), kurš uzsvēra, ka ebreju kopienai zaudējumi jau esot atlīdzināti, turklāt ebreji, ņemot vērā vēsturiskos notikumus Latvijas teritorijā, nav vienīgie, kam būtu kaut kas jāatlīdzina.

Par likumprojekta iekļaušanu darbakārtībā nobalsoja 37 deputāti, pret nobalsoja tikpat – 37 parlamentārieši, savukārt vēl pieci deputāti balsojumā atturējās.

Ja Saeima neiekļauj kādu likumprojektu darbakārtībā, tad tas ir jāskata nākamajā kārtējā sēdē. Tātad Saeima nākamnedēļ, 20.jūnijā, lems, vai nodot šo likumprojektu izskatīšanai parlamenta komisijās.

AP rosināja izmaksāt kompensāciju 40 miljonu eiro apmērā, lai atlīdzinātu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu.

Politiskā spēka piedāvājums paredz šo summu izmaksāt pa daļām desmit gadu laikā, sākot no 2021.gada un pabeidzot 2030.gadā, liecina ierosinājums, kas iesniegts apspriešanai koalīcijas partneriem. Likumprojektu Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu pirms iesniegšanas Saeimā parakstījuši ne tikai Attīstībai/Par! deputāti, bet arī Atis Lejiņš (JV) un Ojārs Ēriks Kalniņš (JV).


Pievienot komentāru

  1. archivārs teica:

    Par ko runājam? No 1940 gada 17.jūnija, rīt būs šī Latvijai traģiskā notikuma 79. gadskārta, līdz 1994. gada 30. augustam Latvija bija de facto pilna ar Krievijas(PSRS mantiniece)un 1941.30.06-1945.8.05. Hitleriskās Vācijas okupācijas karaspēku! No 1940.5.08 Latvija bija inkorporēta PSRS sastāvā bez pārstāvības starptautiskajās organizācijās. Kad te saimniekoja 3 Reiha vērmahts, SD un Gestapo. par Latviju oficiāli nevarēja būt ne runas. Te bija Lielvācijas OSTLANDES zemas. Tad lūk Pavļutam un Pariešiem kompensāciju adresāti- Krievijas Federācija( prezidents V.Putins un VFR Kanclere Merkele vai nākamā amatpersona!

  2. ērce teica:

    Atlīdzināt vai kompensēt var tikai pāri nodarītājs. Latvijas Republika, kas de facto beidza pastāvēt ar krievu (PSRS) ienākšanu 1940. gadā, žīdiem vai žīdu kopienai neko pāri nodarījusi nebija. No Latvjas Republikas prasīt atlīdzību žīdiem (vairums no kuriem ir imigranti no PSRS) par citu varu nodarītiem zaudējumiem ir netaisnīgi.

30 gadi kopš sadošanās rokās. Kur svinēt Baltijas ceļa gadadienu?

Lai svinētu 30 gadus, kopš notikusi pasaules vēsturē tik unikālā protesta akcija Baltijas ceļš, gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā norit dažādi pasākumi – sākot ar motociklu braucienu cauri visām Baltijas galvaspilsētām un beidzot ar milzu radioaparātu instalāciju.

Penča lieta: Pārkāpumu atzīst, taču vainīgos pie atbildības nesauc

Lai gan atzīts, ka Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas direktoram Ainaram Pencim prettiesiski izkārtota iespēja papildus algai saņemt arī izdienas pensiju, kriminālprocess ir izbeigts un vainīgie pie atbildības nav saukti.

TV3 Ziņas: Dienu pēc ievēlēšanas Rīgas brīvostas valdē Bermanis ticies ar Šleseru

Dienu pēc ievēlēšanas Rīgas brīvostas pārvaldes valdē Rīgas domes deputāts Sandris Bergmanis Jūrmalā ticies ar uzņēmēju un bijušo politiķi Aināru Šleseru, lai runātu par ostas darbu un uzņēmējdarbību,

Lietuvas Seims atbalsta ekonomikas ministra Sinkeviča kandidatūru eirokomisāra amatam

Lietuvas Seims atbalstījis ekonomikas un inovāciju ministra Virginija Sinkeviča kandidatūru eirokomisāra amatam.

Ģirģens ar Ķuzi vienojies par rīcības plānu policijas darba uzlabošanai

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ticies ar Valsts policijas priekšnieku Intu Ķuzi un abi vienojušies par rīcības plānu policijas darba uzlabošanai, piemēram, paredzot biežākas darbinieku rotācijas.

PTAC soda Kesko Senukai Latvia ar 20 000 eiro par negodīgu komercpraksi

AS Kesko Senukai Latvia ir uzlikts tiesisks pienākums nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi, kā arī soda nauda 20 000 eiro apmērā.

Izsludina metu konkursu Paralimpiskā sporta centra izbūves arhitektoniskajai vīzijai

Latvijas Paralimpiskā komiteja izsludinājusi starptautisku metu konkursu Latvijas Paralimpiskā Sporta Centra izbūves arhitektoniskā vīzija.

Latvijā zemākais elektroenerģijas ražošanas apjoms pēdējā gada laikā

Jūlijā sasniegts zemākais elektroenerģijas ražošanas apjoms pēdējā gada laikā – saražotas 357 655 megavatstundas elektroenerģijas, ar ko nosegts 64% no valstī nepieciešamā elektroenerģijas apjoma.

PNB bankas maksātnespējas administratora amata kandidāts – Vigo Krastiņš

Finanšu un kapitāla tirgus komisija ceturtdien, 22.augustā, iesniegusi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā PNB bankas maksātnespējas pieteikumu.

ASV grasās atcelt limitus migrantu bērnu aizturēšanai

Migrantu ģimenes, kuras šķērso Amerikas Savienoto Valstu robežu, varētu tikt aizturētas uz nenoteiktu laiku, paredz prezidenta Donalda Trampa administrācijas izziņotais likumprojekts.

Sākta garantēto atlīdzību izmaksa PNB Banka klientiem

Daļai klientu tuvākajās dienās nekur nav jādodas – atlīdzību viņi saņems automātiski.

Kaljulaida: Tuvāko 28 gadu laikā Igaunija atgūsies no padomju okupācijas sekām

Nākamo 28 gadu laikā Igaunija atgūsies no padomju okupācijas atstātajām sekām uz ekonomisko attīstību, pauda Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida.

Valsts kontrole sākusi revīziju par atlīdzības jautājumiem Stradiņa slimnīcā

Valsts kontrole šomēnes sākusi revīziju par atlīdzības sistēmas jautājumiem Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā.

PVO: Mikroplastmasa dzeramajā ūdenī rada mazu risku veselībai

Pasaules Veselības organizācija secinājusi, ka daudzums, kādā šobrīd dzeramajā ūdenī ir sastopamas sīkas plastmasas daļiņas, rada mazu iespēju nodarīt kaitējumu veselībai. Vienlaikus tā brīdinājusi, ka vajadzīgs plašāk pētīt mikroplastmasas ietekmi uz veselību.

Amazones lietus mežos sasniegts rekordaugsts ugunsgrēku skaits

Amazones lietus meži Brazīlijā šogad deguši tik daudz kā nekad līdz šim, liecina Nacionālā Kosmosa izpētes institūta dati.

KNAB atbrīvojis aizturēto Ogres novada mēru Helmani

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 21.augusta vakarpusē ir atbrīvojis no rīta aizturēto Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani.

Valsts iestādēm būtu jānorāda ielūgtās personas uz publiskiem pasākumiem, tā VK

Jebkurai publiskā sektora institūcijai, kas saņem publisko finansējumu un to izmanto pasākumu rīkošanai, būtu atklāti jānorāda ielūgto personu vai institūciju saraksts.

Rīgā plāno ieviest tūristu nodevu – eiro par dienu

Rīgas domes ierēdņi izstrādājuši saistošos noteikumus, kas paredz visām tūristu mītnēm par viesu izmitināšanu maksāt pašvaldībai nodevu viena eiro apmērā par katru nakšņošanas dienu, bet ne vairāk kā desmit eiro, ja atpūtnieks pilsētā uzturas ilgāk.

Pārskatot izdevumus, visvairāk naudas rasts Zemkopības ministrijā

Vislielākie līdzekļi – 30,73 miljoni eiro – izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2020.gada budžetā rasti Zemkopības ministrijā, liecina Finanšu ministrijas ziņojums.

Pirms jaunā mācību gada sākuma trūkst ap 500 pedagogu

Tuvojoties jaunajam mācību gadam, varētu būt ap 500 pedagogu vakancēm, pastāstīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Okupācijas muzejam meklē jaunu vadītāju – izsludināts konkurss

Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valde izsludinājusi atklātu konkursu uz Latvijas Okupācijas muzeja direktora amatu. Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 30.septembris.

Reitingi Igaunijā: Opozīcija popularitātē aizvien pārspēj koalīciju, taču atbalsts krītas

Opozīcijas partijas Igaunijā piedzīvojušas popularitātes kritumu, kamēr valdošā Centra partija piedzīvojusi kāpumu.

Rīgas domē likvidēs trīs darba grupas

Likvidēt nolemts 2011.gadā izveidoto vadības grupu par zemās grīdas tramvaju ieviešanu Rīgā un 2013.gadā izveidoto Dienvidu tilta būvniecības projekta vadības grupu.

Palielinātas akcīzes likmes – akcīzes nodokļa ieņēmumi auguši par 8,1%

Akcīzes nodokļa ieņēmumi 2019.gada pirmajos sešos mēnešos ir 521 miljons eiro, kas ir par 39 miljoniem eiro jeb 8,1% vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā.

Pēc Helmaņa aizturēšanas iemeslu noskaidrošanas Gerhards vērtēs, vai paturēt viņu par padomnieku

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards pēc iepazīšanās ar Ogres novada domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa aizturēšanas iemesliem vērtēs, vai viņu paturēt par padomnieku.

Jaunākie komentāri


-->