bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 12.11.2019 | Vārda dienas: Kaija, Kornēlija
LatviaLatvija

Efektīvai pašvaldību reformas īstenošanai nepieciešams atjaunot 800 km vietējo ceļu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 

Latvijas autoceļi, ceļu kvalitāte, VARAM, pašvaldību reforma, nauda ceļiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) kopā ar sadarbības partneriem identificējusi aptuveni 800 kilometrus valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi teritoriālās reformas efektīvai īstenošanai, teikts ministrijas izstrādātajā un valdības apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā.

Kopumā visu ceļa posmu atjaunošanai nepieciešami aptuveni 300 miljoni eiro.

Informatīvajā ziņojumā VARAM norāda, ka, lai pēc pašvaldību reformas nodrošinātu ilgtspējīgu iedzīvotāju mobilitāti un novadu centru sasniedzamību, tādējādi nodrošinot gan darba vietu, gan pakalpojumu sasniedzamību, ir jāuzlabo transporta infrastruktūras stāvoklis.

Ņemot vēra, ka valsts autoceļu tīkla attīstība ir saistīta ar administratīvo iedalījumu, tad arī turpmākā autoceļu attīstība īstenojama kontekstā ar administratīvi teritoriālo reformu.

Šī gada jūlijā VARAM Finanšu ministrijā iesniegusi aprēķinus par reformas īstenošanai nepieciešamajiem izdevumiem, vienlaikus pieprasot arī finansējumu valsts reģionālo un valsts vietējo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai.

Saskaņā ar likumu, vietējie autoceļi ir autoceļi, kas novada administratīvos centrus savieno ar novada pilsētām, ciemiem, citiem valsts autoceļiem, kā arī novada apdzīvotām teritorijām, kurās atrodas pagastu pārvaldes.

Indikatīvajos aprēķinos tika izmantoti valsts reģionālo un valsts vietējo autoceļu posmi, kuri identificēti, izmantojot tādus kritērijus kā autoceļa seguma stāvoklis, vidējā diennakts satiksmes intensitāte, kā arī funkcionālās izmantošanas nozīme saistībā ar nozaru reformām. Tāpat ņemta vērā šī brīža novadu pašvaldību administratīvo centru sasniedzamība ar plānotā novada iespējamo administratīvo centru pēc reformas.

«Izmantojot iepriekš minētos kritērijus, identificēti aptuveni 800 kilometri valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai,» norāda VARAM.

Kopumā šo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai nepieciešami aptuveni 300 miljoni eiro, kas, kā norāda ministrija, būtu sabalansējams ar vidēja termiņa valsts budžeta iespējām, ja 2021.gadā šim mērķim tiktu atvēlēti 74,8 miljoni eiro, 2022.gadā – 123,8 miljoni eiro un 2023.gadā – 101,4 miljoni eiro.

Indikatīvais nepieciešamais finansējums noteikts, ievērojot, ka aptuvenās vidējās viena kilometra izmaksas šo ceļu pārbūvei un atjaunošanai ir 375 000 eiro, ņemot vērā Latvijas Valsts ceļi sniegto informāciju par izmaksu aprēķiniem.

Ņemot vērā, ka VARAM iesniegtais finansējuma pieprasījums reformas veikšanai ir atbalstīts, izņemot autoceļu atjaunošanai lūgto naudu, VARAM sadarbībā ar Satiksmes ministriju plāno izstrādāt jaunu pieprasījumu 2021.–2023.gadam un iesniegt to atbildīgajām institūcijām 2021.gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara 2021., 2022. un 2023.gadam sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

Ja finansējums tiks piešķirts, VARAM sadarbībā ar Satiksmes ministriju, Latvijas Valsts ceļi, plānošanas reģioniem un Latvijas Pašvaldību savienību sagatavos aktuālu sarakstu ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo vietējo autoceļu posmiem.

Tā kā ieguldījumi ir plānoti valsts īpašumā esošajos autoceļu posmos, plānots, ka finansējuma saņēmējs būs Satiksmes ministrija, paredzot finansējumu jaunā programmā.

Savukārt Latvijas Valsts ceļi, saskaņā ar VARAM vadībā sagatavoto aktuālo sarakstu ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo autoceļu posmiem, Ministru kabineta noteikumu noteiktajā kārtībā veiks piešķirtā finansējuma administrēšanu, iepirkumu organizēšanu, kā arī būvniecības programmas vadību un būvniecības uzraudzību.

Ministrija skaidro, ka iedzīvotāju aizplūšana no reģioniem ir cieši saistīta ar darba iespējām tajos. Ņemot vērā Rīgas pilsētas nozīmi Latvijas tautsaimniecībā, tā ir būtisks darba devējs jebkurai no Latvijas pašvaldībām un ministrija aplēsusi, ka tikai 38% iedzīvotāju ir darba iespējas savā pašvaldībā un vidēji 33% iedzīvotāju no jebkuras pašvaldības strādā Rīgā.

Vienlaikus ir 33 pašvaldības, kurās ir būtiski augstākas darba iespējas un ikdienas migrācija uz tām, proti, 14 pašvaldībās darba iespējas ir vismaz 50% saviem pašvaldības iedzīvotājiem, bet 19 pašvaldības, lai arī nodrošina darba iespējas 30% līdz 49% saviem pašvaldības iedzīvotājiem, vienlaikus ir būtiski darba devēji arī kaimiņu pašvaldībām.

Līdz ar to būtiska alternatīva emigrācijai no reģioniem var būt laba attīstības centru sasniedzamība reģiona robežās, uzskata VARAM.

Kā liecina VAS Latvijas Valsts ceļi dati, 41,5% valsts vietējo autoceļu ar melno segumu un 50,5% valsts vietējo ceļu ar grants segumu ir sliktā stāvoklī.

Savukārt valsts reģionālie autoceļi ar melno segumu sliktā stāvoklī ir 39,6% gadījumu, bet valsts reģionālie autoceļi ar grants segumu – 58,9% gadījumu.

Savukārt pēc Latvijas Pašvaldību savienības vērtējuma sliktā stāvoklī ir ap 50% pašvaldību autoceļu.


Pievienot komentāru

Policija pie kāda vīrieša atrod gandrīz 38 tūkstošus cigaretes

Pie kāda vīrieša automašīnā un īpašumā atrastas un konfiscētas 37 800 nelegālo cigarešu, informē Valsts policijā.

Austrālija cieš katastrofālos krūmāju ugunsgrēkos

Austrālijas austrumos, tostarp Sidnejā, izsludināts ārkārtas stāvoklis saistībā ar plašiem krūmāju ugunsgrēkiem, ko pastiprina karstums un stiprs vējš.

Bondars: Ir grūti balsot pret populārām lietām

«Ir ļoti grūti balsot pret populārām lietām. Politikā vienmēr būs situācija, ka ieceres būs lielākas par iespējām,» skaidrojot 2020.gada budžeta pieņemšanas procesu, teicis Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars.

Cērps oficiāli piesakās kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu

Bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Uldis Cērps oficiāli ir pieteicies kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu.

Prasa izmaiņas konkursā par tiesībām sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus nākamos desmit gadus

IUB aizliedzis VSIA Autotransporta direkcija bez grozījumu veikšanas nolikumā turpināt iepirkuma procedūru un slēgt līgumu par reģionālajiem sabiedriskā autotransporta pakalpojumiem no 2021. līdz 2030.gadam.

Turcija sāk deportēt Rietumvalstu džihādistus

Turcija pirmdien, 11.novembrī, pavēstījusi, ka sākusi sūtīt ārvalstu radikālo musulmaņu kaujiniekus atpakaļ uz to izcelsmes valstīm ASV un Eiropā. Kopumā Turcijas ieslodzījuma vietās ir vairāk nekā tūkstotis grupējuma «Islāma valsts» kaujinieku.

Patentmaksai līdz novembrim reģistrēti 4 342 nodokļu maksātāji

Patentmaksas maksāšanai līdz šā gada 1.novembrim Valsts ieņēmumu dienestā bija reģistrēti 4 342 cilvēki, no tiem 1 450 ir samazinātās patentmaksas maksātāji.

Elektrības vidējā cena Latvijā pieaug par 6%

Pagājušajā nedēļā biržā Nord Pool elektroenerģijas cena Latvijā pieauga par 6% – līdz 48,64 eiro par megavatstundu, informē AS Latvenergo pārstāvji.

Budžeta komisija galīgajā lasījumā atbalsta nākamā gada budžeta aprises

Saeimas Budžeta un finanšu komisija pirmdien, 11.novembrī, noslēdza darbu pie nākamā gada budžeta, atbalstot tā virzību izskatīšanai galīgajā lasījumā parlamentā.

Tallinā strauji palielinās nevienlīdzība starp turīgajiem un trūcīgajiem pilsētniekiem

Tallinā plaisa starp turīgajiem, trūcīgajiem un dažādām etniskajām grupām aug visstraujāk no visām Eiropas galvaspilsētām, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Sešas personas tiesās par izspiešanu un draudiem ierakt upuri kapā

Saskaņā ar apsūdzību 2018.gada oktobrī visi seši apsūdzētie vienojās no kāda vīrieša iegūt naudu bez jebkāda pamata, piedraudot un pielietojot reālu vardarbību.

Izsludināts konkurss uz Latvijas gaisa satiksme neatkarīgā padomes locekļa amatu

Satiksmes ministrija izsludinājusi konkursu uz VAS Latvijas gaisa satiksme neatkarīgā padomes locekļa amata vietu, informē ministrijā.

IeM Informācijas centra vadītāja amatam otrajā kārtā virza četrus pretendentus

Iekšlietu ministrijas Informācijas centra priekšnieka atlases komisija nolēmusi uz konkursa otro kārtu izvirzīt četrus no desmit pretendentiem, kas bija pieteikušies atklātam konkursam.

Igaunijas iemaksas ES budžetā pieaugs par 120 miljoniem eiro

Igaunijas iemaksas Eiropas Savienības nākamajā budžetā augs no 200 miljoniem eiro līdz 320 miljoniem eiro. Kāpums gaidāms saistībā ar Lielbritānijas izstāšanos no bloka un Igaunijas tautsaimniecības izaugsmi.

Graustam Marijas ielā mainījies viens no īpašniekiem un tapis atjaunošanas projekts

Rīgā, Marijas ielā 6, esošajai ēkai mainījies viens no īpašniekiem, kā arī Rīgas domei beidzot iesniegts nama atjaunošanas projekts minimālā sastāvā, informē pašvaldībā.

Latvijā būvniecības produkcijas apjoms audzis par 5,9%

Būvniecības apjoma kāpums bija ēku būvniecībā – par 11,7%, inženierbūvniecībā – par 2,1% un specializētajos būvdarbos – par 2,4%.

Krievijā sāk tirgot vilciena biļetes uz Krimu

Krievijā sākta biļešu iepriekšpārdošana pasažieru dzelzceļa pārvadājumiem uz anektēto Krimas pussalu Ukrainā. Brauciens maršrutā Sanktpēterburga-Sevastopole ilgs 43 stundas.

Šogad pieaudzis slepkavību un to mēģinājumu skaits

Šogad deviņos mēnešos, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieaudzis slepkavību un to mēģinājumu skaits, turklāt lielākā daļa šo noziegumu notikuši iedzeršanas laikā.

Latvijā svin Lāčplēša dienu

Šodien Latvijā tiek atzīmēta Lāčplēša diena un Bermontiādes 100.gadadiena, godinot Brīvības cīņās un citos militāros konfliktos kritušos karavīrus un valsts aizstāvjus.

Šogad valsts atbalsts atcelts 16 OIK elektrostacijām

Šī gada desmit mēnešos elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības atceltas 16 elektrostacijām.

Igaunijā turpina sarukt eksports, kamēr imports aug

Igaunijas eksporta apjoms septembrī bijis par trim procentiem mazāks nekā 2018.gada septembrī, savukārt imports tādā pašā apmērā audzis. Lielākais importa pieaugums bijis valstī ievestai produkcijai no Latvijas, tā liecina Igaunijas oficiālā statistika.

Bezdarba līmenis Latvijā oktobra beigās saglabājās 5,7% līmenī

Latvijā šogad oktobra beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 5,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir tikpat, cik mēnesi iepriekš.

Aptauja: Trīs ceturtdaļas Baltijas iedzīvotāji satraukti par savām finansēm pensijām

Aptuveni 3/4 Baltijas iedzīvotāju ir satraukti par to, kāda būs viņu finansiālā situācijā, dodoties pensijā, tajā pašā laikā daudzi aizvien neko nedara, lai uzkrātu papildu līdzekļus savai pensijai.

Rumānijas prezidenta vēlēšanās būs jārīko otrā kārta

Rumānijā aizvadītas prezidenta vēlēšanas, kur lielāko vēlētāju atbalstu guvis pašreizējais valsts galva Klauss Johaniss, taču tas nav bijis pietiekami, lai viņš uzvarētu jau vēlēšanu pirmajā kārtā.

Mediķi aicina valdību atlikt valsts budžeta pieņemšanu, gatavojas streikam

Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Jauno ārstu asociācija un Latvijas Māsu asociācija aicina atlikt valsts budžeta pieņemšanu un turpināt sarunas par papildu finansējuma piešķiršanu veselības aprūpes nozarei 2020.gadam un nākamajos gados.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!