bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 31.03.2020 | Vārda dienas: Atvars, Gvido
LatviaLatvija

Eglītis pagaidām neplāno tiesāties par disciplinārlietas ierosināšanu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis

Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Ēriks Eglītis, kurš atstādināts no amata, pagaidām neplāno tiesāties par disciplinārlietas ierosināšanu, otrdien, 18.februārī, intervijā Latvijas Radio sacīja Eglītis.

«Nedomāju, ka tas būs nepieciešams, jo, ja šī disciplinārlieta tiks izmeklēta, kā pienākas, secinājums, iespējams, būs, ka disciplinārlieta bija pārsteidzīgs mērs un būtu pieticis ar dienesta pārbaudi. Lielākais, kas varētu tik konstatēts, ka varētu būt bijuši sīki vai nenozīmīgi kavējumi vienas konkrētas situācijas izskatīšanā,» sacīja Eglītis, atbildot uz jautājumu, vai ir gatavs tiesāties.

Runājot par pirmdien, 17.februārī, ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) paziņojumu, ka rosinās disciplinārlietu pret Eglīti saistībā ar iespējamiem obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atbalsta uzraudzības pārkāpumiem attiecībā uz SIA Lielmežotne, kā arī vērsīsies tiesībsargājošās iestādēs par iespējamu nolaidību OIK atbalsta uzraudzībā, Eglītis norādīja, ka ir jāizdala atsevišķi 2018. un 2019.gada notikumi, jo 2018.gadā bija viens regulējums, bet 2019.gadā regulējums kļuva stingrāks, kas deva iespēju precīzāk pieņemt lēmumu.

«Lēmuma galīgo stāšanās spēkā periodu pagarināja, tas, ka negatīva lēmuma pieņemšanas rezultātā stacija, visticamāk, pārtrauktu darbu, bet tā sniedza apkures pakalpojumus iedzīvotājiem. Līdz ar to mēs tomēr bijām spiesti uzklausīt gan pašvaldību, gan izvērtēt Zemkopības ministrijas viedokli pirms galīgā lēmuma pieņemšanas. Es teiktu, ka galīgā lēmuma paildzināšana bija objektīvu apstākļu dēļ,» teica Eglītis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka ekonomikas ministra 5.februāra lēmums uz disciplinārlietas pārbaudes laiku viņu atstādināt no amata par iespējamiem pārkāpumiem OIK uzraudzībā tika pieņemts pusstundu pirms Latvenergo akcionāru sapulces, kurā bija plānots lemt par kompānijas jauno padomi.

«Lēmums tika pieņemts nedaudz sasteigti, jo ministra birojs bija kaut kā palaidis garām faktu, ka 5.februārī ir ieplānota šī sēde. Viņi par to uzzināja vien 5.februārī no rīta, un tā bija attiecīgi strauja reakcija,» pauda Eglītis, piebilstot, ka attiecīgā disciplinārlieta «ir matu skaldīšana un niekošanās». Tāpat Eglītis minēja, ka otrdien varētu pabeigt rakstīt paskaidrojumu un to iesniegt.

Lasiet arī: Deputāti vēl nebalso par OIK galaziņojumu, aizrunājoties par tā sagatavošanu

Nemiro iepriekš žurnālistiem minēja, ka līdz 2019.gada 31.decembrim OIK jautājumu risināšana un staciju uzraudzība bija tiešs EM uzdevums, kuru kā administratīvais uzraugs īstenoja ministrijas valsts sekretārs.

Tostarp Eglītis 6.janvārī bijis uzaicināts uz OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi sniegt informāciju. Pēc komisijas lūguma sniegt informāciju un dokumentāciju valsts sekretārs lūdzis pagarināt dokumentu iesniegšanas termiņu. «20.janvārī Parlamentārā izmeklēšanas komisija nosūtīja man lūgumu izvērtēt valsts sekretāra rīcību, ar kuru, iespējams, mēģināts novilcināt laiku, mēģināts sniegt nepatiesu informāciju par faktiem un padarīto darbu vai arī mēģināts izvairīties no atbildības» teica ministrs. Viņš skaidroja, ka 23.janvārī ar rezolūciju uzdevis Eglītim sniegt visu informāciju un dokumentus komisijai, bet valsts sekretārs 24.janvārī paziņojis par darba nespēju, vienlaikus gan rakstot plašus ziņojumus Valsts kancelejas direktoram.

«Man liekas, ka valsts sekretārs ir mēģinājis novilcināt parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu par vienu mēnesi. Tas nav pieļaujams, jo gala ziņojums jau top,» teica Nemiro.

Turklāt Eglītis pusotru gadu neesot izvērtējis OIK atbalsta saņemšanu Lielmežotne. Nemiro skaidroja, ka 2019.gada 19.decembrī tika pieņemts lēmumus par OIK atcelšanu Lielmežotne un uzdots atmaksāt 1,6 miljonus eiro valstij par laika periodu no 2018.gada 8.augusta. Šogad Nemiro esot saņēmis sūdzību, kur norādīts par normatīviem neatbilstošu procedūru, tāpēc 16.janvārī lūdzis Eglītim sniegt izvērstu paziņojumu par šo procesu, bet atbildi nav saņēmis.

«Jāsecina, ka valsts sekretāra organizētais vai faktiski īstenībā neorganizētais process OIK uzraudzībā un administrācijā ir radījis situāciju, ka no pirmā brīdinājuma par iespējamu valsts atbalsta atņemšanu līdz lēmuma pieņemšanai ir pagājis pusotrs gads,» stāstīja Nemiro, paskaidrojot, ka Lielmežotne par iespēju zaudēt valsts atbalstu tika brīdināta 2018.gada 30.jūnijā. Ministrs norādīja, ka tā paša gada decembrī uzņēmums ministrijai sniedza precizētu informāciju, lai gan EM lēmums par turpmāku atbalsta sniegšanu vai atņemšanu jāpieņem mēneša laikā. «Astoņus mēnešus šajā lietā valsts sekretārs, kas ir tieši atbildīgs par uzraudzību, neko nerisina, lēmumu nepieņem, bet komersantam katru mēnesi tiek izmaksāts, iespējams, nelikumīgs atbalsts,» stāstīja Nemiro.

Savukārt 2019.gada augustā AS Sadales tīkls iesniedzis EM informāciju, ka Lielmežotne nav izpildījusi normatīvos noteiktās prasības. «Līdz ar to EM ir bezdarbojusies, un tikai pēc Sadales tīklu informācijas sākās aktīvāks process. Tomēr tas atkal ir ilgstošs un četrus mēnešus uzņēmumam tiek izmaksāts atbalsts un tikai 2019.gada decembrī valsts sekretārs pieņēma lēmumu par atbalsta atcelšanu,» teica Nemiro.

Pēc šī Lielmežotne ir vērsusies tiesā, lūdzot atcelt EM pieņemto lēmumu, un valsts pa to laiku turpina maksāt atbalstu. Izskatot lēmumu par atbalsta apturēšanu tiesā, valsts sekretārs nav nodrošinājis savlaicīgu dokumentu un paskaidrojuma iesniegšanu, stāstīja ministrs.

Tāpat ziņots, ka Nemiro februāra sākumā atstādināja no amata Eglīti, kā iemeslu tam norādot iespējamus pārkāpumus OIK uzraudzībā. Tomēr pats Eglītis minējis, ka patiesais viņa atstādināšanas iemesls esot bijusi nevēlēšanās Latvenergo padomē iecelt ministra padomnieku Pāvelu Rebenoku. Eglītis 5.februārī iesniedza atlūgumu un ekonomikas ministrs viņa atlūgumu ir pieņēmis.

Vēl par šo tematu: Olainfarm sarunu turpinājums: Nemiro padomnieka Rebenoka reiderisms

Pievienot komentāru

Lietuvā: Izārstēto ir maz, jo analīzes taupa jauniem pacientiem

Lietuvā, kopš 28.februāra ir apstiprināts viens izveseļošanās gadījums no COVID-19, bet inficēto cilvēku skaits tuvojas 500. Kādēļ oficiālajos datos ir tikai viens atlabušais, to skaidroja Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

31.martā stāsies spēkā stingrākās sociālās distancēšanās prasības kafejnīcās

No 31.marta sabiedriskās ēdināšanas vietā jānodrošina divu metru distance starp galdiņiem, pie viena galdiņa nevar atrasties vairāk par diviem apmeklētājiem, ja tie nevar apliecināt, ka ir vienas ģimenes locekļi.

Satiksmes intensitāte kopš ārkārtas stāvokļa ieviešanas ir kritusies par 18%

Satiksmes intensitāte uz valsts galvenajiem autoceļiem laika periodā no 15. līdz 28.martam bija par 18% mazāka nekā tādā pašā laika periodā pirms mēneša, no 15.līdz 28.februārim.

IeM vēlas 20% piemaksu policistiem un robežsargiem COVID-19 krīzes laikā

Piemaksas paredzētas tikai tām Valsts policijas un Valsts robežsardzes amatpersonām, kuras tiešā veidā iesaistītas ārkārtējās situācijas pasākumos.

Nošķirtība kļūst grūtāka; svarīgi saglabāt dienas ritmu – tā igauņu psiholoģe

Psiholoģe Igaunijā, kur ārkārtējā situācijā aizvadītas desmit dienas, brīdinājusi, ka izturēt nošķirtību mājās daudziem kļūs grūtāk un svarīgi ir ievērot dienas ritmu un atrast fiziskas nodarbes, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Pērnā gada 2.pusgadā ievērojams apaļkoku iepirkumu cenu samazinājums

Lielākais cenu kritums bija melnalkšņa zāģbaļķiem 18–24 cm diametrā, mazākais – apses zāģbaļķiem 18–24 cm diametrā.

Neskatoties uz reputācijas problēmām, KPV LV par priekšsēdētāja vietnieku ieceļ Nemiro

Partijas KPV LV jaunieceltās valdes pirmajā tiešsaistes sēdē par partijas priekšsēdētāja Ata Zakatistova vietniekiem tika iecelti Ralfs Nemiro un Ēriks Pucens.

Ģimenes ārsti varēs nozīmēt pacientus ar respiratoru saslimšanu simptomiem valsts apmaksātām COVID-19 analīzēm

Turpmāk ģimenes ārsti varēs nozīmēt pacientus ar respiratoru saslimšanu simptomiem valsts apmaksātām koronavīrusa izraisītās slimības COVID-19 analīzēm.

ASV paildzina pārvietošanās ierobežojumus; valstī inficējušies 140 000

ASV, kur reģistrēts pasaulē lielākais apstiprināto COVID-19 gadījumu skaits, valdība ir paildzinājusi valsts mēroga pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumus līdz 30.aprīlim, ziņo britu raidsabiedrība BBC.

CSP: 116 000 Latvijas iedzīvotāju ir elpošanas ceļu hroniskās slimības

Par minētajām elpošanas ceļu veselības problēmām biežāk sūdzas vecāka gadagājuma iedzīvotāji.

Rīgas kapsētās bēru ceremonijas notiks tikai ārā

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments ir slēdzis pašvaldības kapsētās esošās kapličas.

Raidījumā: Latvijas krievus dezinformē par COVID-19 nekaitīgumu 

Sašķelta informācijas telpa visu laiku bijis Latvijas drošības drauds. Faktu vietā krieviski runājošie saņem informāciju, ka koronavīruss ir līdzvērtīgs iesnām un ka tas ir ASV radīts bioloģisks ierocis.

Kāpēc Girģens tā raujas uz valsts galvenā futbolista posteni?

Lai arī Ģirģenam visa enerģija šobrīd jāvelta savu tiešo pienākumu veikšanai un pasākumiem COVID-19 ierobežošanai, viņš tomēr kandidēs uz Latvijas Futbola federācijas prezidenta amatu.

Spānijā dienas laikā no COVID-19 miruši 838 cilvēki

Spānijā diennakts laikā līdz svētdienai, 29.martam, no COVID-19 izraisītām komplikācijām ir miruši 838 cilvēki. Tikmēr Itālijā otro dienu pēc kārtas sarucis letālo saslimšanas gadījumu skaits, vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Rīgas satiksme atceļ lielāko daļu atlaižu uz ārkārtas situācijas laiku

Pasažieru braukšanas maksas atvieglojumus paredz atcelt visiem, kam iepriekš tika piešķirta atlaide, izņemot cilvēkus ar 1. un 2.grupas invaliditāti, pirmsskolas vecuma bērniem.

Krievija slēdz sauszemes robežas; kravu transports turpinās

Krievija no pirmdienas, 30.marta, ievieš pagaidu ierobežojumus valsts robežas šķērsošanai, lai valstī mazinātu jaunā koronavīrusa izplatību. Ierobežojumi neattieksies uz kravas furgonu kustību pāri robežai, ziņo Krievijas valsts ziņu aģentūra TASS.

airBaltic pirmskrīzes darbības apmērus varētu atgūt 2021.gadā, ja ne vēl vēlāk

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic pirmskrīzes darbības apmērus varētu atgūt 2021.gadā, ja ne vēl vēlāk.

Atgriezīsies vēss un nokrišņiem bagāts laiks

Darba nedēļas gaitā daudzviet gaidāms slapjš sniegs un sniegs, tomēr, pakāpeniski paaugstinoties gaisa temperatūrai, nokrišņi pāries galvenokārt lietū.

Koronavīruss Baltijā. Latvijā – 347, Lietuvā – 437 , Igaunijā – 679

Igaunijā ziņo, ka divi saslimušie ir miruši COVID-19 izraisīto komplikāciju dēļ un 20 cilvēki ir izveseļojušies no šī koronavīrusa.

Nedēļa Lietuvā: Vīruss uzveic piekto pacientu, Nausēda aicina ES nopietnāk cīnīties pret pandēmiju

Lietuvā aizvadītās nedēļas galvenie notikumi ziņās bija pirmo piecu cilvēku nāve no COVID-19 komplikācijām, prezidenta Gitana Nausēdas aicinājums ES dalībvalstīm izvērst nopietnāku cīņu pret pandēmijas izplatību un Lietuvas Apelācijas tiesas lēmums pārcelt 13.janvāra krimināllietas izskatīšanu.

BNN nedēļas apkopojums: Uz Tokiju nākamgad. Muižnieks rektora amatā. Draudzīgā degvielas cena

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmas kā Ārkārtas situācija, Amats, Prognoze, Risinājumi, Vienošanās, Viedoklis un Cenu kritums.

COVID-19 konstatēta Stradiņa slimnīcas onkoloģei

Saslimšana ar jaunā koronavīrsa izraisīto slimību COVID-19 konstatēta vienai Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas mediķei.

Martā bezdarbnieku skaits audzis par vairāk nekā 2 500 cilvēkiem

Kopš marta sākuma bezdarbnieku skaits Latvijā ir pieaudzis par 2 557 personām, un kopumā šāds statuss patlaban piešķirts 60 804 iedzīvotājiem.

Vēl vienam Rēzeknes slimnīcas darbiniekam konstatē saslimšanu ar koronavīrusu

Saslimšana konstatēta pēc tam, kad paņemtas analīzes pārējiem darbiniekiem, atklājot bērnu ķirurga saslimšanu ar COVID-19.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!